Amatieru radio Latvijā vēsturiski futūriskas pārdomas
Pagājušā gada decembrī klusi apritēja desmit
gadi, kopš stājās spēkā Latvijas Republikas amatieru
radiosakaru noteikumi
Pagājušā gada decembrī klusi
apritēja desmit gadi, kopš stājās spēkā Latvijas
Republikas amatieru radiosakaru noteikumi. Noteikumu rakstīšana,
diskusijas par to tekstu 1993. gadā radioamatieru aprindās un
atbildīgajiem Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcijas (turpmāk LVEI
vai inspekcija) darbiniekiem bija liels notikums. Pēc 50 krieviskās
DOSAAF[1]
paspārnes gadiem radioamatieru noteikumi atkal tika rakstīti
latviešu valodā, jaunais radioamatieru vaļasprieku
regulējošais dokuments vairs neatgādināja ne PSKP[2] vadošo lomu visās dzīves
nozarēs, ne arī jebkādus citus politiskus procesus.
Atbildību par radioamatieru darbības regulēšanu,
nodrošinot visiem tiešu un līdztiesīgu piekļuvi amatieru
ēteram, uzņēmās Latvijas valsts sakaru
administrācija, konkrēto darbu uzticot LVEI.
Jaunie noteikumi paredzēja pretendentu tiešu
oficiālu saskarni ar administrāciju neatkarīgi no tā, vai
pretendents ir vai nav kādas radioamatieru organizācijas biedrs un
kādi ir viņa politiskā pārliecība un morāle
(piemēram, pacifistiski uzskati). Pirms desmit gadiem pieņemtie
noteikumi, kuri ir spēkā līdz pat šī raksta
tapšanai, nosaka radioamatieru darbību tā, lai tiktu
ievērotas valsts starptautiskās saistības kā ITU[3] un CEPT[4]
dalībvalstij, ņemot vērā arī pašu radioamatieru
organizāciju IARU[5] un
LRAL[6] ieteikumus.
Noteikumiem stājoties spēkā, būtiskais
jaunums bija tas, ka pietiekoša radioamatieru kvalifikācija[7], izpildot valsts starptautiskās
saistības, administrācijai bija (un arī šobrīd ir)
jānodrošina tieši - nepastarpināti. Tātad
radioamatierus eksaminēt sāka LVEI. Padomju laikā radioamatieru
kvalifikācijas pārbaude bija uzticēta DOSAAF radioklubiem. Ja
pretendents pārbaudi bija sekmīgi izturējis, radioklubs
vērsās sakaru administrācijā ar lūgumu izdot
pretendentam attiecīgas kategorijas radioamatiera atļauju.
Radioklubus finansēja un mūziku pasūtīja DOSAAF.
Vairums strādājošo un studējošo bija šīs brīvprātīgās
organizācijas biedri biedru naudas maksātāji un
vērienīgās DOSAAF loterijas biļešu brīvprātīgi
pircēji.
Izveido eksaminācijas komisiju
Latvijas amatieru radiosakaru noteikumi ievēroja status
quo to pieņemšanas brīdī radioamatieru
pāratestācija nenotika - pieņēma, ka viņu kompetence
ir pietiekoša. Saskaņā ar noteikumiem LVEI nodibināja
radioamatieru eksaminācijas komisiju, kuras uzdevums bija
pārbaudīt zināšanas un iemaņas personām, kuras
vēlētos saņemt atļauju pirmo reizi vai paaugstināt
radioamatiera kategoriju. Sākot darbību, komisija vispirms
izstrādāja eksaminācijas kārtību un eksāmenu
jautājumus, par pamatu ņemot CEPT Ieteikumu T/R 61-02 Harmonizētā
radioamatieru eksaminācijas apliecība, jo jau toreiz Latvija bija
CEPT biedre un valsts bija izvirzījusi mērķi dalību
Eiropas Savienībā, bet CEPT nosaka visu radiosakaru noteikumu toni
Eiropā. Komisijā LVEI norīkoja savus darbiniekus, pieaicinot
arī augstākās mācību iestādes profesionālu
mācībspēku un radioamatieru (LRAL) pārstāvi.
Eksāmeni notiek divreiz gadā martā un oktobrī.
Izpildot amatieru radiosakaru noteikumu prasības un
vadoties pēc minētā CEPT Ieteikuma, komisija
izstrādāja jautājumu kopu ar četrām nodaļām
radiotehnika un elektrotehnika, drošības tehnika, radioamatieru
trafiks un juridiskie jautājumi. Lai eksāmenu nokārtotu,
reflektantam jādemonstrē pietiekamas zināšanas katrā
nodaļā. Eksāmena biļetē tiek uzdots
jautājums, piemēram, kāds ir joslas platums AM signālam ar
augstāko modulējošā signāla frekvenci 5 kHz vai
kādas ziņas jāraksta amatieru stacijas žurnālā,
un reflektantam atbilde bija jāuzraksta saviem vārdiem.
Augstākām kategorijām izvēlējās
grūtākus jautājumus, bet iesācējiem tika
vieglākie. Paši jautājumi tiek turēti slepenībā,
eksāmenu programma ir publicēta Tīmeklī, bet LVEI to var
arī saņemt tradicionālā papīra formā.
Tīmeklī interesentu informēšanai publicēti arī
dažu notikušo eksāmenu jautājumi pilnībā. Jau
1994. gadā eksaminācijas komisija apzinājās
daudzatbilžu jautājumu eksāmena (Kas bija Latvijas pirmais
prezidents Stučka, Čakste, Ulmanis vai Meierovics?) priekšrocības,
tomēr toreiz resursi un saspringtais grafiks neļāva to
īstenot.
Daudzatbilžu jautājumi
Pēc darba pieredzes, sabiedrības ieteikumu
uzkrāšanas un analīzes LVEI 2000. gadā sāka
ieviest daudzatbilžu jautājumus, vispirms iesācējiem
trešajai un ceturtajai kategorijai. Tas bija iecerēts kā
inspekcijas devums radioamatieriem, jo mācību literatūras
radioamatieriem latviešu valodā praktiski nav un visi vēlas
zināt, kādi jautājumi būs eksāmenā.
Radot pietiekami daudz jautājumu par visām
eksāmena tēmām, nav jāuztraucas, ka reflektanti atbildes
varētu iekalt. Gluži otrādi, lasot publicētos
jautājumus un cenšoties izdomāt pareizo atbildi, reflektants
apgūst nepieciešamās zināšanas. 2001. gadā
daudzatbilžu jautājumus ieviesa trešās un ceturtās
kategorijas reflektantiem. Rezultāti ir iepriecinoši uz
eksāmeniem nāk vairāk reflektantu, tostarp daudz jauniešu,
un praktiski visi, kas ir nopietni mācījušies, eksāmenu
pārliecinoši nokārto.
Pagrieziena punkti
Amatieru radio attīstībā kopš tā
pirmsākumiem līdz mūsdienām, līdzīgi
profesionālo radiosakaru dienestu attīstībai, izceļami divi
principiāli pagrieziena punkti:
atteikšanās
no Morzes koda,
tehnoloģijas
revolūcija.
Pateicoties jaunajām ciparu un
datorizētajām tehnoloģijām, Radioreglaments Morzes kodu
vairs nenosaka kā obligātu nevienā radiosakaru dienestā.
Profesionālās un patērētāju sakaru un
radioiekārtas[8]
ieguvušas nebijušas ekspluatācijas ērtības,
daudzfunkcionalitāti, augstus tehniskos parametrus, bet lietotāja
saskarne kļuvusi ērtāka, automatizēta,
pārskatāmāka.
Gan CEPT Ieteikums T/R 61‑01 CEPT
radioamatieru atļauja, gan Ieteikums T/R 61-02 CEPT radioamatieru
atļauja nosaka vienu amatieru šķiru (klasi,
kategoriju).
Darba grupas atziņas
Ņēmusi vērā iepriekš
minētās tendences, lai iespējami atvieglotu un
vienkāršotu personām ceļu uz amatieru radio
vaļasprieku un amatieru dienesta aprūpi no administrācijas
viedokļa, LVEI 2003. gadā izveidoja darba grupu, kura ieteica
šādas izmaiņas Amatieru radiosakaru noteikumos,
eksaminācijas kārtībā un citos ar amatieru dienestu
saistītos dokumentos:
·
nodibina
trīs radioamatieru kategorijas iesācēju, pamata un
augstāko;
·
iesācēji
ir pašreizējie trešās un ceturtās kategorijas
amatieri, viņu privilēģijas principā tiek noteiktas kā
pašreizējai trešajai kategorijai;
·
pamata
klasē ir pašreizējie pirmās un otrās kategorijas
amatieri, viņu privilēģijas tiek noteiktas kā
pašreizējai pirmajai kategorijai;
·
Latvijas
radioamatieri reflektanti - teorētisko eksāmenu kārto vienreiz
pēc T/R 61‑02. Pēc eksāmena nokārtošanas
viņiem piešķir iesācēja kategoriju. Pēc
Administrācijas ieskata amatierim eksāmena rezultātu un
atļauju var anulēt un noteikt viņam atkārtotu eksāmenu[9];
·
radioamatieru
eksāmenu organizē un pieņem komisija, kura sastāv no
administrācijas darbiniekiem, eksakto zinātņu mācību
iestādes pārstāvja, elektronikas vai sakaru
rūpniecības pārstāvja un nacionālās radioamatieru
organizācijas pārstāvja. Komisijas vadītājs ir
administrācijas darbinieks;
·
pamata
klasē amatieris iesācējs var pāriet ne ātrāk
kā 365 dienas pēc iesācēja atļaujas
saņemšanas. Lai pārietu pamata klasē, vispirms ir
jāiegūst radiosakaru pieredze ir jānodibina vismaz trīs
tūkstoši radiosakaru. Radiosakaru pieredze ir dokumentāli
jāpierāda komisijai ar QSL kartītēm, oficiālām
sacensību rezultātu publikācijām vai citā ticamā
veidā;
·
augstākajā
klasē radioamatieris var pāriet ne ātrāk kā 1095
dienas pēc pamata klases atļaujas saņemšanas. Lai
pārietu augstākajā klasē, pamata klasē ir
jānodibina vismaz desmit tūkstoši radiosakaru un
jāiegūst godalgotas vietas starptautiskās sacensībās[10]. Radiosakaru pieredze un sacensību
rezultāti ir dokumentāli jāpierāda komisijai ar QSL
kartītēm, oficiālām sacensību rezultātu
publikācijām, godalgām vai citā ticamā veidā;
·
saglabājas
princips, ka iesācējiem ir izsaukuma signāls ar trīs burtu
piedēkli, bet pamata klases amatieriem pēc viņu
vēlēšanās piešķir izsaukuma signālu ar divu
burtu piedēkli[11].
Piemēram, iesācējs YL3GCA varētu kļūt par pamata
klases amatieri YL3CA. Augstākās kategorijas radioamatieriem pēc
viņu vēlēšanās piešķir izsaukuma
signālu ar viena burta piedēkli, piemēram, YL3C;
·
visi
radioamatieri pēc vēlēšanās var saņemt arī
CEPT atļauju.
Ko par to domā sabiedrība? Idejas un
priekšlikumus var sūtīt Latvijas Valsts elektrosakaru
inspekcijai, Elizabetes ielā 41/43, Rīga LV‑1010, vai pa
elektronisko pastu lvei@latnet.lv .
Varoņi jāzina
1993. gada Latvijas Republikas amatieru radiosakaru
noteikumus rakstīja Juris Vaļenieks asistējot Gunnaram
Postniekam. LVEI eksaminācijas komisijā no 1994. gada līdz
2004. gada pavasarim darbojušies Jurijs
Baltins, Andris Bruņenieks, Ģirts Būdis, Atis Ceplis, Aleksandrs
Fiļipovs, Valdis Grigorovičs, Daiga Jaunauska, Vitauts
Kļimāvičs, Aivars Kricmanis, Māris Krustiņš,
Svetlana Masļečenko, Aleksandrs Ozolnieks, Gunnars Postnieks, Alvis
Rops, Mārtiņš Saldanais, Juris Trukšāns, Juris Vaļenieks, Jānis Oskars Vanags.
LVEI 2003./2004. gada darba grupā bija Oskars Jaunzems, Aivars
Kricmanis, Māris Krustiņš, Svetlana Masļečenko, Andris
Mauriņš, Gunnars Postnieks,
Vilnis Tauvens, Juris Vaļenieks, Vitolds Vaznis.
Gunnars Postnieks,
LVEI Radiofrekvenču dienesta vadītāja
vietnieks
Atsauces
1.
Dobrovoļnaja
organizacija sodeistviji armiji, aviacii i flota Padomju Savienības
paramilitāra Brīvprātīgā organizācija
sadarbībai ar armiju, aviāciju un floti.
2.
Padomju
Savienības Komunistiskā partija.
3.
International
Telecommunication Union Starptautiskā Telekomunikāciju
Savienība http://www.itu.int/
4.
Conference of
European Postal and Telecommunication Administrations Eiropas Pasta un
telekomunikāciju administrāciju konference
http://www.itu.int/home/index.html
5.
International
Amateur Radio Union Starptautiskā Radioamatieru apvienība
http://www.iaru.org/
6.
Latvijas
Radioamatieru līga http://www.lral.lv/
7.
Administrācijām
jāparbauda darba un tehniskā kvalifikācija jebkurai personai,
kura vēlas darbināt amatieru staciju. Vadlīnijas kompetences
standartiem atrodamas visjaunākajā Ieteikuma ITU‑R M.1544
versijā.
8.
Bijušajā
padomju kultūras ietekmes sfērā tās sauc arī par
sadzīves radioiekārtām.
9.
Ja praksē
izrādās, ka viņa zināšanas nav pietiekamas,
piemēram, amatiera stacija sistemātiski rada kaitīgus
traucējumus.
10.
Sacensību
veidus un iegūto vietu kritērijus paredzēts saskaņot ar
nacionālo radioamatieru organizāciju.
11.
Angliski
piedēkli sauc par suffix.
[1] Dobrovoļnaja organizacija sodeistviji armiji, aviacii i flota
Padomju Savienības paramilitāra Brīvprātīgā
organizācija sadarbībai ar armiju, aviāciju un floti.
[2] Padomju Savienības Komunistiskā partija.
[3] International Telecommunication Union Starptautiskā
Telekomunikāciju savienība http://www.itu.int/
[4] Conference of European Postal and Telecommunication Administrations
Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konference
http://www.itu.int/home/index.html
[5] International Amateur Radio Union Starptautiskā
Radioamatieru apvienība http://www.iaru.org/
[6] Latvijas Radioamatieru līga http://www.lral.lv/
[7] Administrācijām jāpārbauda
darba un tehniskā kvalifikācija jebkurai personai, kura vēlas
darbināt amatieru staciju. Vadlīnijas kompetences standartiem
atrodamas visjaunākajā Ieteikumu ITU‑R M.1544
versijā.
[9] Ja praksē izrādās, ka viņa zināšanas
nav pietiekamas, piemēram, amatiera stacija sistemātiski rada
kaitīgus traucējumus.
[10] Sacensību veidus un iegūto vietu kritērijus
paredzēts saskaņot ar nacionālo radioamatieru organizāciju.
[11] Angliski piedēkli sauc par suffix.
Pagājušā gada decembrī klusi apritēja desmit gadi, kopš stājās spēkā Latvijas Republikas amatieru radiosakaru noteikumi. Noteikumu rakstīšana, diskusijas par to tekstu 1993. gadā radioamatieru aprindās un atbildīgajiem Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcijas (turpmāk LVEI vai inspekcija) darbiniekiem bija liels notikums. Pēc 50 krieviskās DOSAAF[1] paspārnes gadiem radioamatieru noteikumi atkal tika rakstīti latviešu valodā, jaunais radioamatieru vaļasprieku regulējošais dokuments vairs neatgādināja ne PSKP[2] vadošo lomu visās dzīves nozarēs, ne arī jebkādus citus politiskus procesus. Atbildību par radioamatieru darbības regulēšanu, nodrošinot visiem tiešu un līdztiesīgu piekļuvi amatieru ēteram, uzņēmās Latvijas valsts sakaru administrācija, konkrēto darbu uzticot LVEI.
Jaunie noteikumi paredzēja pretendentu tiešu oficiālu saskarni ar administrāciju neatkarīgi no tā, vai pretendents ir vai nav kādas radioamatieru organizācijas biedrs un kādi ir viņa politiskā pārliecība un morāle (piemēram, pacifistiski uzskati). Pirms desmit gadiem pieņemtie noteikumi, kuri ir spēkā līdz pat šī raksta tapšanai, nosaka radioamatieru darbību tā, lai tiktu ievērotas valsts starptautiskās saistības kā ITU[3] un CEPT[4] dalībvalstij, ņemot vērā arī pašu radioamatieru organizāciju IARU[5] un LRAL[6] ieteikumus.
Noteikumiem stājoties spēkā, būtiskais jaunums bija tas, ka pietiekoša radioamatieru kvalifikācija[7], izpildot valsts starptautiskās saistības, administrācijai bija (un arī šobrīd ir) jānodrošina tieši - nepastarpināti. Tātad radioamatierus eksaminēt sāka LVEI. Padomju laikā radioamatieru kvalifikācijas pārbaude bija uzticēta DOSAAF radioklubiem. Ja pretendents pārbaudi bija sekmīgi izturējis, radioklubs vērsās sakaru administrācijā ar lūgumu izdot pretendentam attiecīgas kategorijas radioamatiera atļauju. Radioklubus finansēja un mūziku pasūtīja DOSAAF. Vairums strādājošo un studējošo bija šīs brīvprātīgās organizācijas biedri biedru naudas maksātāji un vērienīgās DOSAAF loterijas biļešu brīvprātīgi pircēji.
Izveido eksaminācijas komisiju
Latvijas amatieru radiosakaru noteikumi ievēroja status quo to pieņemšanas brīdī radioamatieru pāratestācija nenotika - pieņēma, ka viņu kompetence ir pietiekoša. Saskaņā ar noteikumiem LVEI nodibināja radioamatieru eksaminācijas komisiju, kuras uzdevums bija pārbaudīt zināšanas un iemaņas personām, kuras vēlētos saņemt atļauju pirmo reizi vai paaugstināt radioamatiera kategoriju. Sākot darbību, komisija vispirms izstrādāja eksaminācijas kārtību un eksāmenu jautājumus, par pamatu ņemot CEPT Ieteikumu T/R 61-02 Harmonizētā radioamatieru eksaminācijas apliecība, jo jau toreiz Latvija bija CEPT biedre un valsts bija izvirzījusi mērķi dalību Eiropas Savienībā, bet CEPT nosaka visu radiosakaru noteikumu toni Eiropā. Komisijā LVEI norīkoja savus darbiniekus, pieaicinot arī augstākās mācību iestādes profesionālu mācībspēku un radioamatieru (LRAL) pārstāvi. Eksāmeni notiek divreiz gadā martā un oktobrī.
Izpildot amatieru radiosakaru noteikumu prasības un vadoties pēc minētā CEPT Ieteikuma, komisija izstrādāja jautājumu kopu ar četrām nodaļām radiotehnika un elektrotehnika, drošības tehnika, radioamatieru trafiks un juridiskie jautājumi. Lai eksāmenu nokārtotu, reflektantam jādemonstrē pietiekamas zināšanas katrā nodaļā. Eksāmena biļetē tiek uzdots jautājums, piemēram, kāds ir joslas platums AM signālam ar augstāko modulējošā signāla frekvenci 5 kHz vai kādas ziņas jāraksta amatieru stacijas žurnālā, un reflektantam atbilde bija jāuzraksta saviem vārdiem. Augstākām kategorijām izvēlējās grūtākus jautājumus, bet iesācējiem tika vieglākie. Paši jautājumi tiek turēti slepenībā, eksāmenu programma ir publicēta Tīmeklī, bet LVEI to var arī saņemt tradicionālā papīra formā. Tīmeklī interesentu informēšanai publicēti arī dažu notikušo eksāmenu jautājumi pilnībā. Jau 1994. gadā eksaminācijas komisija apzinājās daudzatbilžu jautājumu eksāmena (Kas bija Latvijas pirmais prezidents Stučka, Čakste, Ulmanis vai Meierovics?) priekšrocības, tomēr toreiz resursi un saspringtais grafiks neļāva to īstenot.
Daudzatbilžu jautājumi
Pēc darba pieredzes, sabiedrības ieteikumu uzkrāšanas un analīzes LVEI 2000. gadā sāka ieviest daudzatbilžu jautājumus, vispirms iesācējiem trešajai un ceturtajai kategorijai. Tas bija iecerēts kā inspekcijas devums radioamatieriem, jo mācību literatūras radioamatieriem latviešu valodā praktiski nav un visi vēlas zināt, kādi jautājumi būs eksāmenā.
Radot pietiekami daudz jautājumu par visām eksāmena tēmām, nav jāuztraucas, ka reflektanti atbildes varētu iekalt. Gluži otrādi, lasot publicētos jautājumus un cenšoties izdomāt pareizo atbildi, reflektants apgūst nepieciešamās zināšanas. 2001. gadā daudzatbilžu jautājumus ieviesa trešās un ceturtās kategorijas reflektantiem. Rezultāti ir iepriecinoši uz eksāmeniem nāk vairāk reflektantu, tostarp daudz jauniešu, un praktiski visi, kas ir nopietni mācījušies, eksāmenu pārliecinoši nokārto.
Pagrieziena punkti
Amatieru radio attīstībā kopš tā pirmsākumiem līdz mūsdienām, līdzīgi profesionālo radiosakaru dienestu attīstībai, izceļami divi principiāli pagrieziena punkti:
atteikšanās no Morzes koda,
tehnoloģijas revolūcija.
Pateicoties jaunajām ciparu un datorizētajām tehnoloģijām, Radioreglaments Morzes kodu vairs nenosaka kā obligātu nevienā radiosakaru dienestā. Profesionālās un patērētāju sakaru un radioiekārtas[8] ieguvušas nebijušas ekspluatācijas ērtības, daudzfunkcionalitāti, augstus tehniskos parametrus, bet lietotāja saskarne kļuvusi ērtāka, automatizēta, pārskatāmāka.
Gan CEPT Ieteikums T/R 61‑01 CEPT radioamatieru atļauja, gan Ieteikums T/R 61-02 CEPT radioamatieru atļauja nosaka vienu amatieru šķiru (klasi, kategoriju).
Darba grupas atziņas
Ņēmusi vērā iepriekš minētās tendences, lai iespējami atvieglotu un vienkāršotu personām ceļu uz amatieru radio vaļasprieku un amatieru dienesta aprūpi no administrācijas viedokļa, LVEI 2003. gadā izveidoja darba grupu, kura ieteica šādas izmaiņas Amatieru radiosakaru noteikumos, eksaminācijas kārtībā un citos ar amatieru dienestu saistītos dokumentos:
· nodibina trīs radioamatieru kategorijas iesācēju, pamata un augstāko;
· iesācēji ir pašreizējie trešās un ceturtās kategorijas amatieri, viņu privilēģijas principā tiek noteiktas kā pašreizējai trešajai kategorijai;
· pamata klasē ir pašreizējie pirmās un otrās kategorijas amatieri, viņu privilēģijas tiek noteiktas kā pašreizējai pirmajai kategorijai;
· Latvijas radioamatieri reflektanti - teorētisko eksāmenu kārto vienreiz pēc T/R 61‑02. Pēc eksāmena nokārtošanas viņiem piešķir iesācēja kategoriju. Pēc Administrācijas ieskata amatierim eksāmena rezultātu un atļauju var anulēt un noteikt viņam atkārtotu eksāmenu[9];
· radioamatieru eksāmenu organizē un pieņem komisija, kura sastāv no administrācijas darbiniekiem, eksakto zinātņu mācību iestādes pārstāvja, elektronikas vai sakaru rūpniecības pārstāvja un nacionālās radioamatieru organizācijas pārstāvja. Komisijas vadītājs ir administrācijas darbinieks;
· pamata klasē amatieris iesācējs var pāriet ne ātrāk kā 365 dienas pēc iesācēja atļaujas saņemšanas. Lai pārietu pamata klasē, vispirms ir jāiegūst radiosakaru pieredze ir jānodibina vismaz trīs tūkstoši radiosakaru. Radiosakaru pieredze ir dokumentāli jāpierāda komisijai ar QSL kartītēm, oficiālām sacensību rezultātu publikācijām vai citā ticamā veidā;
· augstākajā klasē radioamatieris var pāriet ne ātrāk kā 1095 dienas pēc pamata klases atļaujas saņemšanas. Lai pārietu augstākajā klasē, pamata klasē ir jānodibina vismaz desmit tūkstoši radiosakaru un jāiegūst godalgotas vietas starptautiskās sacensībās[10]. Radiosakaru pieredze un sacensību rezultāti ir dokumentāli jāpierāda komisijai ar QSL kartītēm, oficiālām sacensību rezultātu publikācijām, godalgām vai citā ticamā veidā;
· saglabājas princips, ka iesācējiem ir izsaukuma signāls ar trīs burtu piedēkli, bet pamata klases amatieriem pēc viņu vēlēšanās piešķir izsaukuma signālu ar divu burtu piedēkli[11]. Piemēram, iesācējs YL3GCA varētu kļūt par pamata klases amatieri YL3CA. Augstākās kategorijas radioamatieriem pēc viņu vēlēšanās piešķir izsaukuma signālu ar viena burta piedēkli, piemēram, YL3C;
· visi radioamatieri pēc vēlēšanās var saņemt arī CEPT atļauju.
Ko par to domā sabiedrība? Idejas un priekšlikumus var sūtīt Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcijai, Elizabetes ielā 41/43, Rīga LV‑1010, vai pa elektronisko pastu lvei@latnet.lv .
Varoņi jāzina
1993. gada Latvijas Republikas amatieru radiosakaru noteikumus rakstīja Juris Vaļenieks asistējot Gunnaram Postniekam. LVEI eksaminācijas komisijā no 1994. gada līdz 2004. gada pavasarim darbojušies Jurijs Baltins, Andris Bruņenieks, Ģirts Būdis, Atis Ceplis, Aleksandrs Fiļipovs, Valdis Grigorovičs, Daiga Jaunauska, Vitauts Kļimāvičs, Aivars Kricmanis, Māris Krustiņš, Svetlana Masļečenko, Aleksandrs Ozolnieks, Gunnars Postnieks, Alvis Rops, Mārtiņš Saldanais, Juris Trukšāns, Juris Vaļenieks, Jānis Oskars Vanags. LVEI 2003./2004. gada darba grupā bija Oskars Jaunzems, Aivars Kricmanis, Māris Krustiņš, Svetlana Masļečenko, Andris Mauriņš, Gunnars Postnieks, Vilnis Tauvens, Juris Vaļenieks, Vitolds Vaznis.
Gunnars Postnieks,
LVEI Radiofrekvenču dienesta vadītāja vietnieks
Atsauces
1. Dobrovoļnaja organizacija sodeistviji armiji, aviacii i flota Padomju Savienības paramilitāra Brīvprātīgā organizācija sadarbībai ar armiju, aviāciju un floti.
2. Padomju Savienības Komunistiskā partija.
3. International Telecommunication Union Starptautiskā Telekomunikāciju Savienība http://www.itu.int/
4. Conference of European Postal and Telecommunication Administrations Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konference http://www.itu.int/home/index.html
5. International Amateur Radio Union Starptautiskā Radioamatieru apvienība http://www.iaru.org/
6. Latvijas Radioamatieru līga http://www.lral.lv/
7. Administrācijām jāparbauda darba un tehniskā kvalifikācija jebkurai personai, kura vēlas darbināt amatieru staciju. Vadlīnijas kompetences standartiem atrodamas visjaunākajā Ieteikuma ITU‑R M.1544 versijā.
8. Bijušajā padomju kultūras ietekmes sfērā tās sauc arī par sadzīves radioiekārtām.
9. Ja praksē izrādās, ka viņa zināšanas nav pietiekamas, piemēram, amatiera stacija sistemātiski rada kaitīgus traucējumus.
10. Sacensību veidus un iegūto vietu kritērijus paredzēts saskaņot ar nacionālo radioamatieru organizāciju.
11. Angliski piedēkli sauc par suffix.
[1] Dobrovoļnaja organizacija sodeistviji armiji, aviacii i flota Padomju Savienības paramilitāra Brīvprātīgā organizācija sadarbībai ar armiju, aviāciju un floti.
[2] Padomju Savienības Komunistiskā partija.
[3] International Telecommunication Union Starptautiskā Telekomunikāciju savienība http://www.itu.int/
[4] Conference of European Postal and Telecommunication Administrations Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konference http://www.itu.int/home/index.html
[5] International Amateur Radio Union Starptautiskā Radioamatieru apvienība http://www.iaru.org/
[6] Latvijas Radioamatieru līga http://www.lral.lv/
[7] Administrācijām jāpārbauda darba un tehniskā kvalifikācija jebkurai personai, kura vēlas darbināt amatieru staciju. Vadlīnijas kompetences standartiem atrodamas visjaunākajā Ieteikumu ITU‑R M.1544 versijā.
[9] Ja praksē izrādās, ka viņa zināšanas nav pietiekamas, piemēram, amatiera stacija sistemātiski rada kaitīgus traucējumus.
[10] Sacensību veidus un iegūto vietu kritērijus paredzēts saskaņot ar nacionālo radioamatieru organizāciju.
[11] Angliski piedēkli sauc par suffix.