Pirmâs Latvijas telegrâfa lînijas sâkums un gals

 

Pagājušā gada 1. novembrī apritēja 150 gadi Latvijas elektriskajam telegrāfam. Pirms 150 gadiem tika nodota ekspluatācijā visgarākā publiskās lietošanas telegrāfa līnija Ziemeļeiropā – Rīga – Bolderāja. Tā bija pirmā elektromagnētiskā telegrāfa līnija Krievijas impērijā. Arī šī gada janvārī bija jubileja – 165 gadi Morzes telegrāfam. Latvijas telegrāfa darba veterāni nolēma šos notikumus atzīmēt ar kopāsaiešanu 14. martā.

Pētījumu par Latvijas telegrāfa izaugsmi ir maz, tāpēc darba veterāni  V. Antipjevs, Ļ. Datelis, L. Salmiņa, E.Vežis un V. Veļiļajevs raksta apskatu par Latvijas telegrāfa izaugsmi pēckara gados. Ceram, ka aprakstu izdosies publicēt.

Ļoti nopietnus pētījumus veica Latvijas arhīva darbiniece Pārsla Pētersone. Viņa sīki izpētīja Rīgas – Bolderājas telegrāfa līnijas tapšanu un tās eekspluatāciju 60 gadu periodā (publicēts žurnālā Latvijas Arhīvi, 1999/3,4). Nodibināt labus un ātrus sakarus starp Boderāju (kurā iebrauca ārvalstu kuģi ar dažādām precēm) un Rīgu bija ieinteresēti gan Rīgas tirgotāji, gan Rīgas birža. Pasta sakari vēstules piegādāja lēni un ne katru dienu. Kāds Tallinā dzīvojošais ierēdnis ierosināja būvēt optisko telegrāfu. Tā aprakstu viņš 1838. gadā atsūtīja Rīgas biržai.

Birža 1850. gadā nolēma telegrāfa līnijas būvdarbus uzticēt Berlīnes firmai Siemens und Halske. Verners Sīmenss, kurš 1851. gadā, braucot uz Pēterburgu, apmeklēja arī Rīgu, piedāvāja šādu variantu: telegrāfa aparātu uzstādīt Bolderājas loča mājā. Līnijas vadus ieguldīt 5 pēdas dziļā grāvī pa Rīgas – Bolderājas pasta ceļu. Šķērsojot Hapaka atteku, līnijas vadu ievietot ūdensdrošā caurulē. Daugavu šķērsot pie Mūkusalas. Zaķusalā uzstādīt 100 pēdu augstu mastu, bet Daugavas labajā krastā – 140 m augstu mastu. Tālāk līnijas vadi pa kreiso krastu tiktu virzīti uz Kārļa vārtiem un uz rātskunga Šeplera māju, kurā izvietojās Rīgas birojs. Guldīt toreiz kabeli pāri Daugavai būtu pārāk dārgi.

Minēto telegrāfa līnijas projektu 1852. gada 7. martā apstiprināja Krievijas ķeizars Nikolajs I. Būvdarbus sāka augusta beigās un divu mēnešu laikā tos pabeidza. Priecīgo ziņu Biržas komitejai paziņoja  būvdarbu galvenais uzraugs inženierleitnants Krāmers: Man ir tas gods ziņot, ka 1. novembrī Rīgas – Bolderājas elektromagnētiskā telegrāfa būve ir pabeigta.

Novembrī pa Rīgas – Bolderājas līniju nosūtīja 269 ziņojumus (6582 vārdi), par ko ieņēma 133,20 rubļus (par ziņojumu līdz 25 vārdiem bija jāmaksā 50 kapeikas). Telegrāfa pirmā darbības gada ieņēmumi bija slikti – izdevumi bija 3,5 reizes lielāki nekā ieņēmumi. Arī tarifa paaugstināšana nedeva vēlamos rezultātus.

1859. gadā Biržas komiteja telegrāfa līniju iznomāja privātpersonai – galvenajam telegrāfistam Eduardam Bredenšejam. Nomas pricips attaisnojās. E. Bredenšejs darbības lauku paplašināja – 1860. gada 5. maijā saņēma atļauju būvēt telegrāfa līniju Bolderāja – Dubulti. 1865. gadā viņš iekārtoja telegrāfa staciju Iļģuciemā.

19. gadsimta nogalē Rīgā noritēja intensīvi valsts telegrāfa līniju būvdarbi – telegrāfs sāka darboties trijos Rīgas pasta kantoros (Aleksandra ielā 90, Lielajā Nometņu ielā 1 un Maskavas ielā 54). Sākās aktīva darbība, lai Bolderāju iekļautu valsts telegrāfa tīklā. Vispirms, 1910. gada 29. maijā, Bolderājas pasta kantorī uzstādīja telegrāfa aparātu, pēc tam (1914. gada 1. jūlijā) Vidzemes gubernators izdeva rīkojumu par Rīgas – Bolderājas privātās telegrāfa līnijas slēgšanu. Tā kā īpašnieks Mihaels Trenčs rīkojumam nepakļāvās, līniju slēdza vardarbīgi: 21. jūlijā valsts telegrāfa darbinieki sabojāja Morzes telegrāfa aparātu, noņēma vairākas detaļas, nogrieza telegrāfa līnijas vadus un drīz vien tos noņēma. Pirmā Latvijas telegrāfa līnija Rīga – Bolderāja darbojās 62 gadus. 

 

Jāzeps LOČMELIS