Sakaru Pasaule - Ţurnâls par
modernâm komunikâcijâm

  
  


Atpakaď Jaunais numurs Arhîvs Par mums Meklçđana

ITU Marokas baltajâ saulç

   

ITU MAROKAS BALTAJĀ SAULĒ

 

ITU Marokas baltajā saulē

 

Latvijā, 8. Saeimas vēlēšanu noēnots, pavisam nepamanīts palicis 2002. gada lielākais notikums Pasaules telekomunikācijās – Starptautiskās telekomunikāciju savienības (ITU – International Telecommunicaton Union) Pilnvaroto konference (PP–02), kas risinājās Marrākešā (Marokā) no 2002. gada 23. septembra līdz 18.oktobrim.

 

Kam mums šī konference?

Tik tiešām, kāda gan interese mums varētu būt par šo konferenci tālajā zemē, kuras nosaukumu visbiežāk esam lasījuši mandarīnu uzlīmītēs. Mūsu pašu problēmām taču gala neredz. Ai, bet gribam NATO un Eiropas Savienībā arī! Ja tas ir tā, tad neliels ieskats Pasaules telekomunikāciju līderu saietā nāks tikai par labu.

          Starptautiskās telekomunikāciju savienības Pilnvaroto konference ir augstākais vadības līmenis. Parasti konferences sasauc reizi četros gados. ITU Pilnvaroto konferences galvenie uzdevumi ir:

-  noteikt svarīgākos principus, lai attiecīgajā laika periodā tiktu sasniegti ITU galvenie mērķi (starptautiskā sadarbība telekomunikāciju jomā, palīdzība jaunattīstības valstīm, jauno tehnoloģiju attīstība u. c.);

- izskatīt ITU Padomes pārskatu par ITU darbu pēc iepriekšējās Pilnvaroto konferences;

- noteikt Savienības budžetu;

- noteikt Savienības personāla apmaksas sistēmu;

- ievēlēt ITU Padomi, kas darbojas laikā starp Pilnvaroto konferencēm;

- ievēlēt ITU Ģenerālsekretāru, viņa vietnieku un Radiosakaru, Telekomunikāciju, Attīstības sektora biroja direktorus;

- ievēlēt radiosakaru noteikumu (Radio Regulations Board) valdi;

- noslēgt vai pārskatīt ITU līgumus ar citām starptautiskajām organizācijām.

          Kā redzams, jautājumu pietiek, lai spriestu gandrīz mēnesi. Tik tiešām, šī sešpadsmitā Pilnvaroto konference ilga gandrīz mēnesi un 189 dalībvalstu 1600 pārstāvji ļoti azartiski mēģināja nonākt pie kopsaucēja visos darba kārtības jautājumos. Brīžiem likās, ka tas nebūs iespējams, bet tad konferences vadība, kā saka, pārbaudīja strīdnieku izturību un lika strādāt arī vēlākās nakts stundās. Šādos gadījumos parasti risinājums galu galā tika atrasts itin viegli un likās, kā gan agrāk neviens par to nebija iedomājies.

          Piedalīties vai nepiedalīties, - tāds ir jautājums. Arī mums, LVEI, pašiem bija jārod atbilde uz šo jautājumu. Tam bija vairāki iemesli. Pirmkārt, Pilnvaroto konferencēs parasti piedalās valstu sakaru administrāciju augstākā vadība, arī ITU dalībvalstu valdību pārstāvji. Protams, parasti praktisko darbu veic delegāciju sastāvos iekļautie frekvenču speciālisti, kuriem ir pieredze darbā ITU sistēmā un kuri jau vairākus gadus pirms konferences ITU darba grupās ir gatavojuši izskatāmos dokumentus.

          Otrkārt, diezgan neomulīgi kļuva, lasot ceļvežos padomus tūristiem Marokā, piemēram, Orina Hargreiva Culture Shock! Morocco u. c. Nelīdzēja pat mūsu valsts prezidentes bērnības nomierinošās atmiņas par dzīvi Marokā Ausmas Cimdiņas grāmatā Brīvības vārdā. Tomēr izlēmām, ka jābrauc, jo ceļā taču dodas arī lietuvieši, igauņi, moldāvi un citi paziņas. Un vēl kāds svarīgs nosacījums: pirmo reizi pēc Kioto 1994. gada Pilnvaroto konferences Latvija varēja balsot, jo kopā ar Satiksmes ministrijas Sakaru departamentu, Ārējo sakaru departamentu bijām pārlēkuši visām birokrātijas barjerām un Saeima bija ratificējusi ITU konvenciju un statūtus.

 

          Starp ūdeni un tuksnesi

Stāstot par tik specifisku tēmu kā Pilnvaroto konference, nedaudz jāaplūko arī tās norises vieta. Maroka atrodas Āfrikas ziemeļrietumos. Tā ir valsts starp ūdeni un smiltīm, jo ziemeļos to apskalo Vidusjūras ūdeņi, rietumos – Atlantijas okeāns, bet dienvidos no pārējās Āfrikas to šķir lielākais tuksnesis pasaulē – Sahāra, tai pa vidu – Atlasa kalni. Marokas valsts iekārta ir konstitucionāla monarhija, un pašreiz ir karaļa Mohameda VI valdīšanas laiks. Marokas oficiālais nosaukums ir Marokas Karaliste (Kingdom of Morocco). Tai ir sena un bagāta valstiskuma vēsture. Tomēr 20. gs. sākumā tā bija nonākusi Spānijas un Francijas koloniālā pakļautībā. Neatkarību Maroka atguva 1956. gadā.

          Marrākeša (Marrakech), pilsēta, kur notika konference, dibināta pirms tūkstoš gadiem. Tā atrodas valsts vidienē netālu no Atlasa kalniem, kas to šķir no Sahāras  tuksneša. Ierašanās dienā jau izbaudījām tuksneša elpu. Sākumā bija karsts – ap + 40°C, bet tad temperatūra kritās līdz + 10°C un no kalniem nāca vētra, atnesdama līdzi smilšu mākoņus. Kā vēlāk noskaidrojām, tas negadās pārāk bieži. Marrākeša īstenībā ir pērle diezgan tuksnesīgā apvidū. To dēvē par sarkano pilsētu, jo ēkas ir rozā vai sarkanos toņos. Marrākeša ir sena Marokas pamatiedzīvotāju berberu pilsēta. Stāsta, ka tā ir daudz dzīvāka nekā citas Marokas pilsētas. Varbūt tas ir tādēļ, ka lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju ir berberi.

          Tomēr Marokas izzināšanas vislielākais pārsteigums bija tas, ka šie ļaudis ir draudzīgi un ar viņiem var tīri labi sazināties, viņiem ir laba humora izjūta, viņu darinātajos paklājos daži ornamenti ir tikpat kā no latvju rakstiem. Vēl pārsteidzošāk bija marokāņu dialekta vārdnīcā atrast vārdu, ko izrunā līdzīgi kā vārdu labi. Jautājums: - Kā jums iet? skan: - Labas?

 

          Starts

Konferenci atklāja Marokas Karalistes premjerministrs Abderahamans el Jusufs (Abderrahamane EL Youssoufi), vispirms nododams Marokas karaļa Mohameda VI sveicienu dalībniekiem. Premjerministrs aicināja delegātus, īpaši no attīstītākajām valstīm, palīdzēt Āfrikas valstīm iekļauties jaunajā ekonomiskajā vidē, kurā šobrīd noteicošais ir telekomunikācijas un informācija. Viņš izteica arī satraukumu par to, ka pasaulē pašreiz vērojama krīze un nesaskaņas, un uzsvēra, ka šajā situācijā sevišķi svarīga nozīme ir starptautiskās sadarbības attīstīšanai tieši informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijās.

          Nākošais runātājs Nasrs Hadžī (Nasr Hajji), valsts sekretārs pasta, telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju jautājumos, uzsvēra, ka Maroka ir arābu un afrikāņu konverģences valsts, bet Marrākeša - ģeogrāfiskās un vēsturiskās konverģences pilsēta.

          Skarbus vārdus sacīja ITU ģenerālsekretārs Jošio Utsumi (Yoshio Utsumi), norādot, ka jauno tehnoloģiju iespējas netika pilnībā izmantotas. Piemēram, no 1995. līdz 2000. gadam interneta trafiks pasaulē pieaudzis četras reizes, bet pieejamā kapacitāte - 200 reizes. Turklāt jaunattīstības valstīs ir desmit reižu vairāk potenciālo interneta lietotāju nekā attīstītajās valstīs. Ģenerālsekretārs sacīja, ka telekomunikāciju tirgus liberalizācija, privatizācija un tehnoloģiskais progress veicinājis telekomunikāciju industrijas strauju attīstību, bet tas tomēr nav bijis pietiekams iemesls, lai investori kļūtu gudrāki un telekomunikāciju menedžeri godīgāki, kam apliecinājums ir daudzie liela mēroga skandāli pēdējo gados.

          Kad izskanēja konferences atklāšanas runas un tika ievēlēta konferences  vadība, Marokas pārstāvja Nasra Hadžī vadībā sākās intensīvs darbs.

 

          Vēlēšanas

Neapšaubāmi vissvarīgākais un vienlaikus visintriģējošākais Pilnvaroto konferencē ir vēlēšanas. Jā, ļoti līdzīgi kā tas ir pie mums Saeimas vēlēšanu laikā. Jāsaka uzreiz, ka šajā konferencē vēlēšanas salīdzinājumā ar iepriekšējo konferenci Mineapolē, Amerikā, noritēja ļoti klusi. Bija tikai daži intriģējoši brīži. Uz otru darba periodu  amatā  tika pārvēlēts Jošio Utsumi (Japāna) - par ITU ģenerālsekretāru, Roberts Bloiss (Roberto Blois – Brazīlija) – par ģenerālsekretāra vietnieku, Hulins Žao (Houlin Zhao – Ķīna) – par Telekomunikāciju standartizācijas biroja direktoru, Hamadons Tūrs (Hamadoun Toure¢ - Mali) – par Attīstības biroja direktoru.

          Toties ar Radiosakaru biroja direktora vēlēšanām negāja tik gludi, jo kanādietis Roberts Džounss (Robert Jones) šajā amatā jau bija nostrādājis divus noteiktos periodus, tāpēc bija jāievēl jauns direktors. Bet potenciālie pretendenti bija četri: Kavuss Arastehs (Kavouss Arasteh – Irāna), Fabio Bidži (Fabio Bigi – Itālija), Melkolms Džonsons (Malcolm Johnson – Lielbritānija), Valērijs Timofejevs – Krievija. Viņi visi ir ļoti pieredzējuši un augstas kvalifikācijas telekomunikāciju speciālisti. Vēlēšanas par šo amatu izvērtās garākas un notika divās kārtās. Par jauno Radiosakaru biroja direktoru kļuva Krievijas pārstāvis Valērijs Timofejevs.

          Kā jau teicu, Pilnvaroto konferenču starplaikā daudzus ITU darbības jautājumus izlemj ITU Padome. Tajā ietilpst 46 valstis no dažādiem ITU reģioniem: A – Amerika (8 vietas), B – Rietumeiropa (8 vietas), C – Austrumeiropa (5 vietas), D – Āfrika (13 vietas), E - Āzija un Austrālija (12 vietas). Padomes vēlēšanas notika ļoti ieinteresētā gaisotnē, jo kandidātu bija vairāk nekā vietu. Sevišķi tas sakāms par D reģionu. Uz 13 Āfrikai paredzētajām vietām pretendēja 25 valstis.

          Padomē ievēlēja šādas valstis (nosauktas dilstošā saņemto balsu secībā: no A reģiona (Amerikas) – Kanāda, ASV, Brazīlija, Meksika, Kuba, Argentīna, Venecuēla, Surinama; no B reģiona (Rietumeiropas) – Vācija, Portugāle, Šveice, Spānija, Francija, Norvēģija, Turcija, Itālija; no C reģiona (Austrumeiropas) – Krievija, Rumānija, Bulgārija, Polija, Čehija; no D reģiona (Āfrikas) – Maroka, Kamerūna, Dienvidāfrika, Alžīrija, Kenija, Ēģipte, Senegāla, Tunisija, Mali, Nigērija, Burkina Faso, Uganda, Gana; no reģiona E (Āzijas un Austrālijas) – Indija, Ķīna, Taizeme, Koreja, Malaizija, Saūda Arābija, Japāna, Pakistāna, Austrālija, Indonēzija, Vjetnama, Irāna.

          Pārsteigums bija, ka B reģionā neievēlēta palika Lielbritānija. Protams, žēl ka tā, jo Lielbritānijas ieguldījums ITU darbā ir ļoti liels – gan finansiāli, gan intelektuāli. Vēlēšanas paliek vēlēšanas, šeit Marokā atcerējās pat to, ka Kioto Latvija bija izvirzījusi savu kandidatūru uz vietu Padomē. Es gan tur nebiju, bet gribētu teikt, ka tas noteikti nebija pietiekami sagatavots lēmums. Protams, var jau arī paveikties. Tomēr rezultāti rāda, ka labāk veicās tiem kandidātiem, kuri agrāk bija sākuši gatavoties vēlēšanām.

          Tas apstiprinājās arī Radiosakaru noteikumu valdes sastāva vēlēšanās. Valdē, tāpat kā Padomē, katram ITU reģionam bija iedalīts noteikts vietu skaits: A – divas, B – divas, C – divas, D – trīs, E – trīs. Ievēlēti tika: no A reģiona (Amerikas) – Karloss Alejandro Merčara Eskalante (Carlos Alejandro Merchara Escalante – Meksika), Džeimss R. Kerols (James R.Caroll – ASV); no B reģiona (Austrumeiropas) – Pjērs Abudarhams (Pierre Aboudarham – Francija), Gabors Kovāčs (Gabur  Kovacs – Ungārija); no C reģiona – Momčilo R. Simics (Momcilo R.Simic – Dienvidslāvija), Vladislavs Moroņs (Wladyslaw Moron¢ – Polija); no D reģiona – Hasans Lebadi (Hassan Lebbadi – Maroka), Abubakars Zurmba (Aboubakar Zourmba – Kamerūna), Šoja Teilors (Shoja Taylor – Nigērija); no E reģiona – Ravindra N. Agarvals (Ravindra N. Agarwal – Indija), Ki Su Lī (KiSoo Lee – Koreja), Akhtars Ahmads Bajve (Akhtar Ahmad Bajwe – Pakistāna).

           Valdes vēlēšanās no C reģiona savu pārstāvi bija izvirzījusi arī Kirgistāna – Baišu Nurmatovu (Baiysh Nurmatov). Tomēr arī šajā gadījumā priekšvēlēšanu kampaņa nebija pietiekami laikus organizēta.

 

            Kopā ar Eiropu

Kad bija izskanējuši apsveikumi ievēlētajiem, sākās normāls konferences darbs. Atbilstoši darba kārtībai tika skatīti iepriekš izstrādātie dokumenti. No Latvijas arī mēs jau divus gadus bijām darbojušies CEPT ITU darba grupā, gatavojot priekšlikumus konferencei. Tos iesniedzām Eiropas valstu kopējos priekšlikumos. Pavisam tika iesniegti 25 priekšlikumi: par konsultatīvo grupu lomas paplašināšanu, par Pilnvaroto konferences sagatavošanas procesu, par satelītu rezervju sistematizāciju, par procedūru atklātumu, par radiosakaru noteikumu valdi, par maksas ieviešanu satelītu administratīvajām procedūrām u. c. Priekšlikumos bija aptverts plašs jautājumu loks.

 

            Kā labot Starptautisko telekomunikāciju noteikumus?

Spēkā esošie Starptautiskie telekomunikāciju noteikumi (International Telecommunication Regulations – ITR) tika pieņemti 1988. gadā Melburnā. Arābu valstis, arī Ķīna iesniedza priekšlikumu mainīt noteikumus. Šīs valstis uzskata, ka, ņemot vērā monumentālās izmaiņas ražošanā, jaunu tehnoloģiju ieviešanu, jaunu juridisko vidi un tehnoloģiju konverģenci, nepieciešams sasaukt Pasaules konferenci par starptautiskajiem telekomunikāciju noteikumiem. Delegācijas ierosināja šo konferenci noturēt 2007. gadā pēc četru gadu sagatavošanas darba. ASV, arī Japāna apšaubīja šādu nepieciešamību, atzīmējot, ka šāds pasākums, ja to īstenotu, maksātu vairākus miljonus ASV dolāru. Lielbritānija atgādināja Eiropas kopējo priekšlikumu un aicināja uz efektīvāku un taupīgāku veidu, kā atsvaidzināt noteikumus, kam arī beigās piekrita vairākums.

 

            Savienības oficiālās un darba valodas

Vairākas valstu grupas kādu laiku virza priekšlikumu par pilnvērtīgu un vienlīdzīgu visu sešu oficiālo un darba valodu lietošanu visās ITU aktivitātēs. Kā zināms, oficiālās un darba valodas ITU ir franču, angļu, spāņu, arābu, ķīniešu, krievu. Priekšlikums tiek pamatots ar to, ka viens no ITU darbības pamatprincipiem, tāpat kā jebkurā citā Apvienoto Nāciju sistēmas organizācijā, ir vienlīdzīga darba un oficiālo valodu lietošana. Pakāpeniska pagaidu ierobežojumu atcelšana saskaņā ar iepriekšējo trīs Pilnvaroto konferenču lēmumiem parāda, ka pašreizējo ierobežojumu pilnīga atcelšana praksē ir iespējama, tā saistīta ar lieliem izdevumiem, tomēr tika nolemts, ka tas notiks 2005. gada 1. janvārī.

 

            Par vietu Izplatījumā

Pēc Mineapoles 1998. gada Pilnvaroto konferences lēmuma ieviest administratīvo maksu par satelītu tīklu reģistrāciju ITU Padome 1999. gada sesijā vienojās par metodiku un maksas grafiku.

          Diskusijas 2000. gada Pasaules radiokonferencē (WRC – 2000) pievērsās nemaksāšanas iespējamām juridiskām sekām. Neraugoties uz izteiktajiem argumentiem, konference nolēma, ka nemaksāšanas gadījumā reģistrāciju var anulēt. Tomēr tas var stāties spēkā tikai brīdī, ko noteiks Pilnvaroto konference.

          Pēc plašām debatēm par maksājumiem WRC – 2000 nolēma, ka pirms pamatota lēmuma pieņemšanas par administratīvo maksājumu ietekmi un efektivitāti papīra satelītu samazināšanai vai novēršanai vajadzīga papildu pieredze. Dažu valstu alternatīvi priekšlikumi ieviest maksājumus, lai novērstu, pēc viņu definīcijas, nenopietno reģistrāciju, neguva atbalstu.

          Līdzšinējā pieredze rāda, ka, tiklīdz valstīm jautā par maksājumiem, tās parasti lūdz Radiosakaru biroju pagarināt noteikto termiņu satelītu iedarbināšanai. Tomēr šī Pilnvaroto konference beidzot pieliek punktu papīra jeb neesošo satelītu lietai, nosakot, ka, ja līdz 2003. gada 1. augustam par pieteiktajiem satelītiem nebūs samaksāts, pieteikumus anulēs.

 

Stratēģiskais plāns 2004.-2007. gadam

Salīdzinot ar abiem iepriekšējiem ITU stratēģiskajiem plāniem, projekts 2004.–2007. gadam būtiski atšķīrās tai ziņā, ka tas tika veidots tieši no ITU dalībvalstu priekšlikumiem, nevis sagatavots sekretariātā. Pieņemtais plāns ietver sešus galvenos mērķus:

          uzturēt un paplašināt dalībvalstu un reģionālo organizāciju sadarbību, lai uzlabotu un racionalizētu visu telekomunikāciju lietošanu, uzņemoties vadošo lomu Apvienoto Nāciju sistēmas informācijas komunikācijas tehnoloģijas iniciatīvās;

          palīdzēt pārmest tiltu ciparu robežšķirtnei (starp datorizētām un nedatorizētām valstīm), veicināt savstarpēji pilnīgi savienotu un kopā darbojošos tīklu attīstību, lai veicinātu globālu piekļuvi;

          - palielināt savienības biedru skaitu;

          - saskaņā ar dalībvalstu priekšlikumiem izstrādāt rīkus tīklu integritātes un mijiedarbības aizsardzībai;

          - uzlabot ITU struktūru efektivitāti, nozīmīgumu un pakalpojumus;

- izplatīt informāciju un pieredzi, lai palīdzētu dalībvalstīm, jo sevišķi attīstības valstīm, paaugstināt spēju reaģēt uz privatizāciju, globalizāciju un tehnoloģijas maiņu.

 

Lēmumi, lēmumi…

Marrākešas konference noteikti vēl ilgi liks par sevi atcerēties, jo pieņēma daudzus lēmumus, ko agrāk nebija izdevies. Piemēram, izdevās paaugstināt ITU dalībvalsts biedru maksas vienas daļas vērtību no 315 000 līdz 330 000 Šveices franku. Grūti gan tas nācās, lēmums tika pieņemts aizklātā balsošanā. Neko darīt, ITU ir no budžeta finansējama Apvienoto Nāciju institūcija. Jau šogad jāsamazina štati, trūkst līdzekļu, bet kas strādās? Jau tagad darbinieki tiek pārstrādināti, bet apjoms arvien pieaug.

          Nobeigumā jāatzīmē, ka tomēr bija jautājumi kuros delegāti bija vienprātīgi – tika nolemts sniegt iespējamo finansiālo un tehnisko palīdzību Afganistānai, Bosnijai un  Hercegovinai, Dienvidslāvijai, Palestīnas Pašpārvaldei. Šajā konferencē izdevās arī laba Igaunijas, Latvijas un Lietuvas delegācijas sadarbība.

          Visi Marrākešā pieņemtie lēmumi ir atrodami Pilnvaroto konferences nobeiguma dokumentos (Final Acts of the Plenipotentiary Conference–Marrakech, 2002), kas ievietoti arī ITU mājas lapā  www.itu.int/plenipotentiary/documents.asp

 

Kārlis BOGENS,

LVEI direktors

 

 

 

 

 

LVEI

Elizabetes ielā 41/43

Rīgā, LV-1010

Tālr. 7333034

Fakss 7821275

www.vei.lv

 

 

 

(atsevišķi, uz fona)

 

                   Marokas Karaliste

 

Valsts iekārta: konstitucionāla monarhija

Kopējā platība (ieskaitot Rietumsahāru): 710,85 tūkst. km²

Iedzīvotāju skaits: 28,705 milj.

Apdzīvotība: 40,4 iedz./ km²

Lauku iedzīvotāji: 55,2 %

Iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 59 gadiem: 60,4 %

Galvaspilsēta: Rabāta

Lielākās pilsētas: Kasablanka, Marrākeša, Tanžera, Fēsa, Miknēsa, Agādīra

Augstākā virsotne: Tubkals – 4165 m

Galvenā reliģija: islāms

Oficiālā valoda: arābu

Ikdienā lieto: marokāņu dialektu, berberu dialektu

Var sarunāties: franču, spāņu, pilsētās varbūt arī angļu valodā

Naudas vienība: dirhems (MDH)

                          1 EUR = 10,535 MDH

                          1 USD = 11,849 MDH (2002. g. 5. aprīlī)

Iekšzemes kopprodukts (milj. MDH): 349 651,0.

                  

Paraksti pie foto:

1. Marrākešas Kongresu       pils, kurā notika ITU Pilnvaroto konference.

2. Latvija un Lietuva – plecs pie pleca.

3. Vīri no Latvijas delegācijas izgājuši siltajā oktobra saulītē.

4. ITU vadība.

5. Konferences vadītājs, Marokas valsts sekretārs Nasrs Hadžī (vidū) enerģiski virza uz priekšu darbu.

6. Modernās telekomunikācijas – pat uz tirgus būdas jumta.

7. Marrākešas tirgus izpēte.

8. Meditācija uz berberu paklāja ar auseklīšiem.

9. Berberu meitene.

10.11. Atlasa kalni. (var sakombinēt kopā)

12. Berberu kalnu ciemats – kazbahs.

13. Tipiska Marrākešas ainava.

14. Konferences laikā visur plīvoja Marokas valsts karogi.

15. Svelmainā rudens dienā.

16. Uz tirgu.

17. Atlasa kalnos visdrošākais ir četrkāju transporta līdzeklis.

 

Foto no LVEI arhīva

 

                                               

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001