Dāmas pārmāca partijas sekretāru

 

Latvijas neatkarības gados Rīgas telefona kantoris izcēlās ar īpaši inteliģentiem darbiniekiem. Daudzās tradīcijas un pieklājības normas saglabājās arī pēckara gados. Telefona tīkla partijas organizācija nekādi nevarēja izskaust uzrunu kungs un kundze. Sevišķi stingri pie cienīgās uzrunas pieturējās dāmas. Viņas nekautrējās arī aizrādīt biedriem, kad tie stāstīja nepieklājīgas anekdotes sieviešu klātbūtnē – ir jāzina, kādu anekdoti drīkst stāstīt! Dāmas stingri sekoja priekšniecības un kompartijas biedru morālajai uzvedībai. Un ar panākumiem.

Pirmais, kurš uzrāvās, bija partijas sekretārs Voldemārs B. Viņam bija iepatikusies neprecēta dāma, kuru daudzi uzskatīja par vieglas uzvedības meiteni. Kādā svētku sarīkojumā, kad kungi jau bija iestiprinājušies un sākās dejas, Voldemārs izraudzīto dāmu aizveda uz savu kabinetu. To ievēroja sabiedrības modrās acis. Sekoja tūlītēja rīcība – tika sameklēti pāris veco boļševiku, un visi devās uz partijas sekretāra kabinetu. Voldemāram tik vien izdevās kā kailo draudzeni (dāma nenoskaidrotu iemeslu dēļ bija izģērbusies: Voldemārs skaidroja, ka viņa gribējusi uzvilkt citu kleitu) iebīdīt skapī. Par amorālo uzvedību Voldemāru izslēdza no partijas.

Tika atrisināta arī kungošanas problēma. Lai nevajadzētu lietot nepatīkamo uzrunu biedrs (biedrene), ieviesās uzruna priekšniek (priekšniece). Un tas viss, pateicoties Ulmaņlaiku dāmām. Taisnība jau laikam ir rakstnieka Ļeva Tolstoja teiktajam – sieviete ir ass, ap kuru pasaulē viss griežas!

 

 

Eiropa ienāca Latvijā jau sešdesmitajos

Sešdesmito gadu sākumā kāds no Rīgas telefona tīkla galvenajiem speciālistiem, braucot autobusā uz Ziemeļvidzemi, noklausījās divu dāmu sarunu. Viņas uzskatīja, ka viņš latviski nesaprot, un nekautrējās runāt gana brīvi.

Pirmā dāma sūdzējās otrajai, cik viņai grūta dzīve bez vīrieša. Otrā dāma draudzeni informēja, ka Rīgā esot speciāls dienests, kuram var piezvanīt un pasūtīt gan meitenes, gan zēnus. Šo dienestu varot izsaukt, uzgriežot ciparus 000. Pirmā dāma interesējās, vai izsauktajam zēnam jāmaksā. Otrā dāma par samaksu nezināja teikt, bet, pēc viņas domām, par katru pakalpojumu esot jāmaksā.

Telefona tīkla darbinieks nolēma noskaidrot, kas tas ir par dienestu, jo oficiāli ar trim nullēm var izsaukt pretgaisa aizsardzības dienestu. Noskaidrojās, ka daudzi ārvalstu tūristi, it sevišķi jūrnieki, iebraucot Rīgā, pēc savas valsts telefonu numerācijas spriežot, sastādīja numuru 000. Izsaukums pienāca Rīgas pretgaisa aizsardzības patvertnē Grīziņkalnā. Tur dežurējošie karavīri veikli izprata situāciju un izveidoja nelegālu firmu. Izsaukumi atsūtīt meiteni vai zēnu tika apmierināti. Rīgas telefona tīklam vajadzēja dienestu 000 slēgt un pretgaisa aizsardzībai piešķirt citu numuru, kuram nav nekā kopīga ar ārvalstu seksa pakalpojumu dienestiem. Tā Eiropa ienāca Latvijā jau pirms 40 gadiem.

                                                                                                                        

 

Kurš gan nekļūdās

Kurš gan nekļūdās – laikam tikai tas, kurš nestrādā. Sakaru nozarē kļūdu dēļ ir radušās ne tikai komiskas, bet arī traģiskas situācijas.

***

Tūlīt pēc kara Rīgā sāka Galvenās centrāles atjaunošanu – atjaunoja ēkas Audēju ielā 15 un Kalēju ielā 48. Ar diviem kuģiem uz Rīgu atveda Štetīnā demontēto telefona centrāles iekārtu. Tas bija Siemens firmas 1922. gada modelis. Lielāko daļu iekārtas izvietoja Kalēju ielas namā, bet pārējo - Audēju ielas nama 4. stāvā. Te nu izrādījās, ka statņu augstums ir tāds, ka nepieciešams noņemt griestu pārsegumu starp ceturto un piekto stāvu. Turpmākajos gados ne reizi vien vajadzēja meklēt garas trepes, lai piekļūtu pie piektā stāva radiatoriem. To nomaiņa teju vai līdzinājās  varoņdarbam.

***

1959. gadā Rīgā uzstādīja Ļeņingradā ražoto koordinātu sistēmas telefona centrāli. Drīz vien no kādas kundzes ienāca sūdzība, ka vīrs grib šķirties – viņai it kā esot mīļākais (vīrs, zvanot no darba, saņem aizņemšanas signālu, no kā secina, ka sieva ar kādu sarunājās, bet sieva noliedz, ka būtu ar kādu runājusi; secinājums – sieva slēpj, ar ko runā pa telefonu). Dāma raudādama lūdza palīdzēt. Izrādās, ka centrāles konstruktoru vainas dēļ normāli notiek tikai katrs ceturtais savienojums. Trīs reizes pēc kārtas, zvanot uz brīvo abonentu, izsaucējam tiek noraidīts aizņemšanas signāls. Rīdzinieki kļūdu atklāja, novērsa to un rakstīja Ļeņingradas rūpnīcai par tās brāķi.

***

Ļeņingradas konstruktori izstrādāja komutācijas sistēmu ATC–54 un nodeva to ražošanā. Rīgā to uzstādīja Brīvības gatves centrālē. Ekspluatācijas gaitā atklājās vairāk nekā 150 shematisku un konstruktīvu kļūdu, kuras, protams, izraisīja pamatotas klientu sūdzības. Centrāles vadītājs Jānis M. no pārdzīvojumiem par slikto savienojumu kvalitāti iesniedza atlūgumu un aizgāja no darba, kurā bija nostrādājis vairāk nekā 30 gadu.

***

Liels sasniegums bija automātiskās telegrāfa centrāles. To konstrukcijā būtisku defektu nebija, bet Latvijas Sakaru ministrija, sākot centrāles pārbaudi, nenodrošināja nepieciešamo savienošanas līniju apjomu. Virzienos, kur vajadzēja 5–10 līnijas, bija viena vai divas. Pārejot no rokas apkalpes uz automātisko savienošanas sistēmu, Rīgas Telegrāfā radās katastrofāls stāvoklis – neaizsūtītās telegrammas krājās maisiem. Rīgas telegrāfa atbildīgā darbiniece A. K. no pārdzīvojumiem nokļuva psihiatriskajā slimnīcā.

 

Jāzeps LĪDUMS