LATNET 10 panākumu gadi

 

Teiksmainā senatne

Sensenos laikos, kad interneta vēl nebija, bet datori (tajos laikos tos sauca par skaitļotājiem) bija tik lieli, ka aizņēma veselu istabu, cilvēki domāja par to, kā savienot divus datorus, lai tie viens otram pārraidītu datus. Un izdomāja arī. Šo sasniegumu gan varēja izmantot tikai zinātnieki, jo par datoriem citi bieži vien nemaz nebija dzirdējuši. Tolaik bija arī liela valsts Padomju Savienība, kuras zinātniekiem bija uzdots pētīt datoru saslēgšanu, veidojot pat tīklu. Vislielākie panākumi šajā jomā bija Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtam (ESTI) akadēmiķa Eduarda Jakubaiša vadībā.

 

Sākums

Var, protams, pasmaidīt par šī institūta panākumiem, saslēdzot visu padomju republiku galvaspilsētas tīklā vai veidojot akadēmisko visas savienības tīklu Akademsetj, salīdzinot tos ar mūsdienu interneta pieslēgumiem nu jau gandrīz katrā skolā, bet nav apšaubāmi, ka šis institūts nodrošināja gan datortīklu izpratni, gan sāka kvalificētu speciālistu sagatavošanu, gan deva pirmo pieredzi tīklu veidošanā un apkalpošanā. Vēlāk svarīgi izrādījās arī tas, ka institūta darbiniekiem izveidojās starptautiski kontakti un ne tikai sociālisma zemēs.

Var uzskatīt, ka pirmais pieslēgums globālajam interneta tīklam notika 1990. gada augustā, kad Andrejs Spektors, izmantojot arī savu ESTI pieredzi, LU MII laboratorijā noorganizēja elektroniskā pasta pakalpojumus, kurus varēja izmantot dažādu zinātnisko iestāžu darbinieki. To izdevās paveikt ar brāļu Pētera Kļaviņa Austrālijā un Edvīna Kļaviņa Šveicē (Cīrihē) palīdzību.

Tomēr patiesais Latvijas interneta aizsākums bija projekts BALTBONE, ko Baltijas valstu datortīklu speciālisti izstrādāja un iesniedza UNESCO. Šī projekta izstrādē piedalījās ESTI direktora vietnieks Jānis Ķikuts. Tieši tad radās Baltijas valstu akadēmisko datortīklu nosaukumi LATNET, LITNET un ESTNET, pēdējais vēlāk tika pārdevēts par EENET. Reālā tīkla veidošana notika, sadarbojoties ESTI ar LU MII, un pirmais pieslēgums pasaules tīklam notika LU Matemātikas un informātikas institūtā 1992. gada 2. oktobrī.

Tālāko akadēmiskā datortīkla organizēšanu savās rokās ņēma LU Matemātikas un informātikas institūts direktora Riharda Baloža un Lietišķās informātikas daļas vadītāja profesora Jāņa Bārzdiņa vadībā. Institūtā tika noorganizēta LATNET laboratorija, un par tās vadītāju tika uzaicināts datorzinātņu doktors Jānis Ķikuts no ESTI. Viņš sāka strādāt 1993. gada februārī. Laboratorijas pirmie darbinieki, kas dedzīgi ķērās pie interneta veidošanas, bija datorzinātņu doktors Guntis Bārzdiņš, kas bija guvis interneta izmantošanas pieredzi ASV, un Jānis Lācis. Šajā gadā LATNET tika atzīts starptautiski, sāka sadarbību ar RIPE, domēnvārdu reģistrāciju, dalību starptautiskās konferencēs u. c.

 

Attīstība

Pirmais plašu atsaucību ieguvušais LATNET panākums Latvijā bija visiem studentiem un pasniedzējiem pieejamā Interneta servisa centra izveidošana 1993. gadā. Tā pamats bija divi datori Pauls un Kristine, kurus daudzi tagadējie speciālisti labi atceras no studiju laikiem. Šo datoru palaišanā būtiska bija Paula Keires un Uģa Bērziņa palīdzība. Centrs darbu turpina, bet straujā interneta attīstība to ir padarījusi mazāk nozīmīgu, jo tagad, lai iepazītos ar internetu, studentam vai zinātniekam nav jādodas uz LU MII – internetam katrs var pieslēgties savā mācību iestādē.

Tajā pašā 1993. gadā tika sasniegti vēl citi nozīmīgi panākumi. Augustā izveidoja pirmo pieslēguma līniju uz Latvijas Akadēmisko bibliotēku, rudenī veiksmīgi sāka interneta radiopieslēgumu veidošanu un pa radio datortīklam LATNET tika pieslēgta Rīgas Tehniskā universitāte un LU Fizikas un matemātikas fakultātes datorzinātņu nodaļa. Decembrī būtiski palielināja galvenā sakaru kanāla ātrumu uz Tallinu un tas sasniedza 64 Kb/s. Pašlaik nav retums tādas skolas, kurām pieslēguma ātrums ir daudz lielāks, bet toreiz šāda kanāla ātrdarbība bija pietiekama visai Latvijas akadēmiskajai sabiedrībai līdz pat 1995. gada jūlijam.

Lielākā daļa zinātnieku izprata interneta attīstības nozīmīgumu, bet to nevar teikt par Latvijas zinātnes attīstības veicinātajiem. Valsts atbalsts interneta attīstībai visu laiku ir bijis nenozīmīgs. Par to, ka internets Latvijā tika sākts laikus un pienācīgā līmenī, ir jāpateicas galvenokārt starptautiskām organizācijām un to projektiem (UNESCO, Eiropas Savienība, Ziemeļvalstu Ministru padome, Sorosa fonds u. c.), kā arī interneta veidotājiem, kas prata šo palīdzību izmantot. Viens no pirmajiem lielajiem Eiropas Savienības projektiem LINKGUIDE jau 1994. gadā ļāva pieslēgt datortīklam LATNET Latvijas augstskolas ārpus Rīgas - Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē. Protams, tas bija pilnīgi nepieciešams, lai varētu runāt par akadēmisko datortīklu visā Latvijā. Pieslēguma iespējas uzlaboja arī citi projekti - Baltbone II, Baltnet u. c.

Ārzemju palīdzība ļāva pieslēgumus izveidot, bet to uzturēšana nebija iespējama ar valsts līdzekļiem kā citās zemēs, tāpēc LATNET bija spiests sākt arī maksas pakalpojumus, veiksmīgi apvienojot cenas un pakalpojumu kvalitāti. Nedaudz vēlāk tika atzīts par lietderīgu radīt atsevišķu privātu SIA LATNET Serviss (direktors Vladimirs Atlavins), kas nodarbojas ar moderno datu pārraides sistēmu ieviešanu un veido interneta radio megatīklu, kas tagad apklāj praktiski visu Latviju.

 

Tīmekļa saturs

Jau pašos sākumos bija saprotams, ka visnopietnākā problēma, ko rada interneta straujā attīstība, ir pasaulei piedāvātās informācijas kvalitāte. LATNET datortīkls jau no pašiem darba sākumiem juta atbildību par Latvijas informācijas kvalitāti, koncentrējoties uz paliekošu vērtību popularizēšanu globālajā interneta auditorijā. Šie principi tika likti mājaslapas Welcome to Latvia (http://www.latnet.lv/directory/) pamatā. Tā radās kā viena no pirmajām Latvijā 1994. gadā un pašlaik ir pārveidota par katalogu, kas piedāvā metainformāciju par Latvijas internetu.

Viens no svarīgākajiem LATNET darbības virzieniem ir Latvijas kultūras bagātību atspoguļošana internetā un tās popularizēšana pasaulē. Arī šis darbs ir sācies jau sen, kad sadarbībā ar kultūras organizācijām tika izstrādāti vairāki projekti. Latvijas Vispārējos dziesmu un deju svētkus LATNET sagaidīja ar mājas lapu, kurā informēja par svētku vēsturi un pasākumu programmu varēja lasīt latviešu un angļu valodā. Tika izveidota biļešu pasūtīšana internetā, kuru izmantoja daudzi desmiti svētku apmeklētāju no visas pasaules. Ir strādāts arī pie citiem projektiem - koru festivāla Rīga dimd, Latvijas Republikas 80 gadu jubilejas pasākumiem, Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2001. gadā prezentācijas.

Daudz darba ielikts, lai veidotu (1995. gads) un uzturētu Latvijas mūsdienu tēlotājmākslas pārstāvniecību - LATNET galeriju (www.gallery.lv). Pašlaik tā atspoguļo ap 50 aktīvu Latvijas tēlotājmākslinieku un pāri par 20 tekstilmākslinieku jaunradi. Tā satur īsu informāciju par pašiem māksliniekiem un parāda to daiļrades paraugus. Galeriju aktīvi apmeklē dažādu pasaules tautu interesenti. Lai dotu iespēju globālajiem mākslas cienītājiem iegādāties Latvijas mākslas darbus, tika izveidots interneta veikals Ambersea (www.ambersea.lv).

 

Šodiena

Jaunu impulsu interneta lietošanai zinātnes un izglītības laukā ir devis Eiropas Savienības veidotais gigabitu akadēmiskais tīkls GEANT, kas nodrošinās akadēmiskās iestādes ar augstas kvalitātes interneta sakariem ar garantētu starptautiskā pieslēguma ātrumu. Šajā projektā kā Latvijas nacionālais akadēmiskais tīkls piedalās arī LATNET un ir jau pieslēdzis GEANT tīklam visas augstskolas, daudzas skolas, bibliotēkas un zinātniski pētnieciskos institūtus. Šis projekts ir jau aprakstīts (Sakaru Pasaule 2002/2(23)), bet pašu svarīgāko var pateikt īsi - Latvijas akadēmiskajam internetam ir jābūt Eiropas līmenī, Eiropas internetam jābūt pasaules līmenī.

Bruno MARTUZĀNS