DTV starts Latvijā

 

2002. gada 29. maijā tieši pulksten 11.30 tika ieslēgta digitālās televīzijas tīkla testa pārraides demonstrācijas sarkanā starta poga. Tas notika Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, ezera krastā pie zvejnieku tīklu būdām. Tieši tur etnogrāfiskā pasaule satikās ar digitālo, un par to gādāja akciju sabiedrība Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs. Tomēr, lai varētu rīkot nākamos svētkus – atzīmēt ciparu televīzijas komercraidīšanas sākumu Latvijā - vēl ir milzum daudz darāmā. Par to, kas jau paveikts, SP stāsta LVRTC ģenerāldirektors Māris PAUDERS un DLRTC ģenerāldirektors Guntars SPUNDE.

 

M. Pauders: – Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kurā sāktas eksperimentālās DTV (digitālās televīzijas) pārraides. Digitālās televīzijas projekta galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas reģionu iemītniekiem tikpat kvalitatīvus telekomunikāciju pakalpojumus kā pilsētniekiem. Tas dos iespēju visā valsts teritorijā redzēt vismaz 24 dažādas televīzijas programmas, kā arī izmantot jaunus, interaktīvus pakalpojumus. Tagad atklātā ēterā Rīgas reģionā ar istabas antenu un d-kastītes palīdzību varēs uztvert četru televīziju un trīs radioprogrammu testa pārbaužu pārraides.

– Cik tālu pavirzījies DTV attīstības projekts?

G. Spunde: – 2001. gadā tika iegādāta antenu - fīderu sistēma, kuru pēc speciāliem, iepriekš veiktiem sagatavošanas darbiem uzstādīja Zaķusalas antentorņa pašā spicē – 360 m augstumā. Palaisti arī DTV eksperimentālie jeb testa raidītāji. Ir apgūta un palaista šo raidītāju programmu nodrošināšanas sistēma (serveri, multipleksori u. c.), kā arī iegādātas mēriekārtas, ar kurām var mērīt DTV programmu parametrus. Sākusies interaktīvo pakalpojumu servisu formātu izstrāde. Tāpat tiek pārbaudītas dažādu d-kastīšu spēja saprast šos interaktīvos pakalpojumus.

Kopš maija DTV eksperimentālo pārraižu raidītājs tiek darbināts katru dienu. Notiek elektromagnētiskā lauka mērījumi Rīgā un tās apkārtnē, lai noskaidrotu drošu sasniedzamības zonu. Izdarītas nepieciešamās pārbaudes un testi par antenu izvēli, pārbaudītas dažādu firmu DTV uztvērēju iespējas Latvijas apstākļos. Tiek arī pārbaudīts, kā dažādas TV programmas var iespiest vienā frekvenču kanālā, kā tās kopā kombinēt, piemēram, ņemot vienu programmu no vietējiem programmdevējiem, otru - no satelīta utt. Papildus notiek jaunās ciparu TV antenas instalācija, kuras dēļ dažreiz rodas pārtraukumi pārraidēs.

– Vai LTV un citām raidorganizācijām tas izmaksās dārgāk?

G. Spunde: – Nē, lētāk. Kaut vai tādēļ, ka vienā frekvenču kanālā, kurā pašreiz izvietojas viena TV programma, jau šajā testa režīmā spējam pārraidīt četras TV programmas un trīs radioprogrammas, kā arī - EPG (elektronisko programmu gidu) nepieciešamos datus.

M. Pauders: – Jāpiezīmē, ka pēdējā laikā DTV raidītāju cenas ievērojami pazeminās: gada laikā - gandrīz divas reizes. Šobrīd cenas TV analogajam un digitālajam raidītājam ir jau izlīdzinājušās. Tiesa, jāņem vērā, ka interaktīvie pakalpojumi un citas informācijas tehnoloģijas, kas turpmāk tiks ieviestas, var šos tarifus atkal nedaudz sadārdzināt, bet sākotnēji DTV tarifi būs gandrīz četras reizes lētāki.

– Kā izpaudīsies DTV interaktivitāte?

G. Spunde: – Sākšu ar pakalpojumiem, kuriem nav nepieciešams retūrkanāls. Tātad: pirmais ir EPG - jau pieminētie programmu gidi. Tie būs ne tikai Rīgas Viļņu elektroniskais analogs, bet ar tām d-kastītēm, kurās būs iebūvēts cietais disks signālu ierakstam, būs iespēja ierakstīt jebkuru EPG paredzēto pārraidi, atskaņojot un aplūkojot to jebkurā pieņemamā laikā. Tas attiecas uz visām četrām DTV programmām, kuras raida vienā frekvenču kanālā. Otrs veids: šos EPG varēs aprīkot ar TV programmu aprakstiem, to veidu, žanru un saturu. Ar nākamās paaudzes d-kastītēm vai DTV uztvērējiem varēs izmantot dažādas datorspēles. Paredzēts arī izmantot īpašus katalogus ar aktuālām īsziņām (satiksmes sastrēgumi, svarīgākais ziņu pārraidēs u. c.). Par retūrkanālu izmantojot parasto telefona līniju, būs iespējams caur DTV organizēt e-pastu vai īsziņu (SMS - kā mobilajā telefonā) pārraižu DTV analogu. Turklāt gādājam, lai ar DTV starpniecību varētu organizēt aptaujas vai vēlēšanas. Piemēram, pagājušajā gadā Hamburgā, Vācijā, Eirovīzijas dziesmu festivālā varēja balsot par izvēlēto dziesmu, izmantojot DTV sistēmu.

Ar DTV starpniecību paplašināsies arī elektronisko norēķinu iespējas t. s. e-veikalos, kad pasūtītā prece tiek piegādāta mājās. No rēķina, ko abonents maksās par DTV maksas programmām, tiks atskaitīta samaksa par piegādāto preci. Ar laiku būs arī citas iespējas, taču tas ir darbs, kurā jāiesaista ne tikai LVRTC infrastruktūra, bet arī tirdzniecības, finanšu u. c. uzņēmumi. Piemēram, ar DTV starpniecību varētu apmaksāt Lattelekom, mobilo telefonu vai komunālo pakalpojumu rēķinus. Tomēr tas ir liels organizatoriskais darbs, kurā nepieciešama arī citu organizāciju vēlme sadarboties. Bez šaubām, DTV šai ziņā piedāvā daudz lielākas iespējas nekā ierastā analogā TV.

– Kad tas varētu īstenoties?

G. Spunde: – Interaktivitāte tiks ieviesta pakāpeniski. Reāli šādas d-kastītes vai DTV uztvērēji ar pilnu interaktivitāti, t. i., visu interaktīvo pakalpojumu buķeti, to skaitā pat internetu, Latvijā varētu ienākt 2003. gada nogalē vai mazliet vēlāk. Interaktīvā d-kastīte bez iespējām ierakstīt programmas un citus pakalpojumus cietajā diskā, domājams, maksās zem 200 latiem, ar ierakstu – virs 200-300 latiem. Bet tās ir tikai aptuvenas, varbūt pat pārāk uzskrūvētas prognozes. Cena būs atkarīga no servisa līmeņa, gluži tāpat kā videomagnetofoniem; arī digitālās TV uztvērējiem cenu gradācijas diapazons, acīmredzot, būs pietiekami plašs.

– Kāda īsti būs DTV uztveršanas abonentmaksa?

M. Pauders: – Abonentmaksu mēs neparedzam. Tas atkarīgs no tā, kādu biznesa modeli elektroniskie mediji veidos. Pasaulē akcents līdz šim ir likts uz maksas programmām, taču tas kopā ar pārāk dārgiem interaktīvajiem pakalpojumiem dažas DTV firmas ir iedzinis bankrotā. Maksas programmas nevar uzskatīt par abonentmaksām, jo klients norēķinās par augstvērtīgu programmu (piemēram, jaunāko kinofilmu) bez reklāmas ieslēgumiem. Ja tās būs tik interesantas, ka skatītājs tās vēlēsies pirkt, – lūdzu! Otrs biznesa modelis paredz TV programmas tomēr apmaksāt ar reklāmām vai sponsoru naudu. Sabiedriskās TV programmas, kas šobrīd tiek raidītas analogā veidā, acīmredzot būs uztveramas par brīvu arī digitālajā formātā. Ja LNT, piemēram, vēlēsies organizēt speciālas programmas, kuras īpaši veidotas noteiktām skatītāju auditorijām, piemēram, bērnu, sporta cienītāju, ziņu vērotāju u. c. TV kanālus var veidot bez reklāmu ieslēgumiem, par maksu, vai tieši otrādi – neņemt maksu un organizēt šīs programmas par reklāmdevēju vai sponsoru līdzekļiem. Tas būs atkarīgs no programmražotāju izmantotā biznesa modeļa.

– Vai ir tādi programmražotāji, kas jau izteikuši šādu vēlēšanos?

M. Pauders: –LNT, kas acīmredzot paredz veidot šādus specializētus TV kanālus (mūzikas, bērnu, sporta, ziņu u.c.). Pasaulē jau notiek virzība uz šādām šauri specializētām programmām, piemēram, TV SAT sistēmās. Ja kāds vēlas skatīties tikai pasaules ziņas, tad, iespējams, nevēlas nekādu programmkokteili, kur viss sajaukts vienā katlā.

Šādā projektā vēlas piedalīties arī Baltcom TV, Krievijas TV izplatītāji Latvijā, un, iespējams, pat LTV.

Protams, šāds DTV piedāvājums un iespējas ir milzīgs izaicinājums pašreizējām televīzijām. Grūti paredzēt, kāds modelis Latvijā realizēsies. Piemēram, Anglijā kompānijas ITV modelis, kas centās eksistēt tikai uz maksas pārraidēm, aprīlī ar troksni izgāzās, jo izdevumi pārsniedza ienākumus par 1,2 miljardiem USD! BBC tagad ir pārņēmusi visu ITV infrastruktūru, ejot citu ceļu – piedāvādama brīvos (free to air) ētera kanālus, kuri izmanto reklāmas un budžeta līdzekļus.

– Kad koncerns to visu varēs piedāvāt atbilstošām organizācijām?

M. Pauders: – Lielākā problēma nav tehnoloģijas vai aparatūra, bet gan frekvenču diapazonu saskaņošana. Latvija ir maza valsts, tāpēc frekvences jāsaskaņo ar visām starptautiskajām organizācijām un arī kaimiņvalstīm. Reālas apraides iespējas mēs varētu piedāvāt 2003. gada otrajā ceturksnī.

– Vai likumdošanā viss jau saskaņots?

M. Pauders: – Likumdošanas izmaiņas Satiksmes ministrija ir iesniegusi Latvijas Ministru kabinetam, lai tās varētu izsludināt 81. punkta kārtībā. Tiks pieņemti precizēti noteikumi, kas regulēs digitālās apraides vidi. Pašreizējā Radio un TV likumā steigšus jālikvidē anahronismi. Piemēram, vecajā likumā ir paredzēti konkursi par izmantojamo frekvenci. Šobrīd tādiem konkursiem zūd jēga, jo vienā frekvenču kanālā var pārraidīt vairākas TV programmas, radio vai citus datus. Konkursus turpmāk būtu jāizsludina lokālajai, reģionālajai vai nacionālajai apraidei. Pie Radio un TV padomes darbojas grupa Ojāra Rubeņa vadībā, kas sakārto DTV attīstības likumdošanu.

- Kā DTV ietekmēs analogā tīkla attīstību?

M. Pauders: – DTV nekādā gadījumā neapstādina un nekavē analogā tīkla uzlabošanu. Latvijas teritorijas noklāšana ar analogo radio un TV tīklu turpināsies. 2001. gadā ir uzstādīti jauni raidītāji autonomajos retranslācijas punktos Valkā, Vitrupē un Jēkabpilī; uzstādīti jauni raidītāji un rekonstruēts radiokomunikāciju tīkls Kuldīgā, Cesvainē, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā un Ventspilī. LVRTC uzstādījis jaunu mastu un raidītāju Lielaucē, kas translēs Latvijas Radio 1. programmu. Tādējādi ievērojami uzlabosies šīs Latvijas radio programmas uztveršana tajā Dobeles rajona daļā, kurā līdz šim Latvijas Radio 1. programma bija slikti dzirdama. Pagājušajā gadā uzstādīta un darbību sākusi maģistrālā ciparu radio releju līnija (SDH- Synchron Digital Hierarchy 155,52 Mb/s), daudzkanālu videokontroles sistēma, video un audioprogrammu izplatīšanas un uztveršanas tīkls (MPEG-2), uzstādītas modernākas antenu fīderu sistēmas Rīgas un Liepājas radio televīzijas stacijā, Kurzemes reģionālajā televīzijas staciju vadības centrā un Preiļu autonomajā radioreleju stacijā.

Izveidota dinamiskā RDS (Radio Data System) sistēma Radio SWH FM raidtīklā, kura ļauj saņemt papildu datus uz RDS uztvērējiem gan automašīnās, gan mājās. Mēs esam šīs iespējas nodrošinājuši, taču pašus datus, ko sistēma var pārraidīt, dod Latvijas Radio. Tāpat pārskata periodā daudz darīts Latvijas valsts sabiedriskās TV un radio tīkla attīstībā.. Kopā, t. i., ieskaitot arī TV3 tīklu, ir uzstādīti 23 jauni TV un radio raidītāji. Sākotnēji TV3 gribēja mūsu valstī darboties ar savu, autonomu raidītāju tīklu. Taču laika gaitā secināja, ka tomēr izdevīgāk ir izmantot LVRTC pakalpojumus, jo mūsu unificētie tarifi ir pieejami un pietiekoši atraktīvi visu elektronisko mediju organizācijām. Koncerna stratēģija – censties panākt, lai mūsu cenas jeb pakalpojumu tarifi būtu konkurētspējīgi – ir bijusi pareiza. Piemēram, salīdzinot ar Igauniju, tkr šādu pakalpojumu cenas ir četras reizes augstākas. Un šīs cenas tiešām ir zemākās Baltijā, un šķiet, pat visā Eiropā. Tāpēc esam spējuši palielināt un uzlabot pakalpojumu apjomus.

Arī šogad šis darbs turpinās. Radio programmu pārklājums valstī ir 98 procenti. Protams, ir vietas, kurās radioprogrammu uztveršana joprojām nav pietiekami laba. Uzsveru – nav neiespējama, bet nav pietiekoši laba. Radiouztvērējam atliek izmantot garāku antenu, kas negaisa laikā, protams, jāiezemē. LVRTC nav monopoluzņēmums, bet komerciāla organizācija, taču likums mums uzdevis būvēt un attīstīt radio un TV tīklus. Ja sabiedriskais radio un TV nevēlas maksāt kādā rajonā par apraidi, mēs nevaram šo lēmumu ietekmēt. Piemēram, Alūksnē uzstādījām TV raidītājus ar iespējām raidīt LTV1 un LTV2 programmas. Diemžēl LTV2 Alūksnē sākām raidīt tikai šogad, jo valdīja uzskats, ka organizēt apraidi nav izdevīgi skatītāju nelielā blīvuma dēļ.

Starp citu, iedzīvotāju blīvuma nevienmērīgums pa teritoriju no apraides viedokļa ir viena no Latvijas problēmām. Uzstādot vienu raidītāju Rīgā, ar apraides palīdzību var sasniegt apmēram 65 procentus Latvijas iedzīvotāju. Tai pašā laikā lejpus Daugavpils ir reģioni, kuros aptuveni 1000 cilvēkiem vajadzētu uzstādīt raidītāju, kas maksā 300 000 latu. Tā ir problēma gan mums, gan tām organizācijām, kas mūsu pakalpojumus izmanto.

– Kāds pašlaik ir DTV testu pārraižu sniedzamības lielākais attālums, kur vēl redzams digitālais attēls?

G. Spunde: - No Zaķusalas torņa, raidot ar 150 W raidītāju 38 TV decimetru kanālā, tālākais punkts, kurā uztverta DTV pārraide, ir Dobele (~70 km). Šis rekords gan sasniegts ar tāluztveršanas jumta antenu ar priekšpastiprinātāju.

M. Pauders: –Pāreju uz DTV uztveram nevis kā revolūciju, bet evolūciju, kas notiek plānveidīgi. Dažiem šķiet, ka vecā vinilplate skanējusi labāk nekā mūsdienu CD disks un tagad, lūk, analogais attēls esot it kā dzīvāks nekā DTV pārraidītais. Konservatīviem skeptiķiem, protams, ir tiesības runāt visu, kas ienāk prātā. Galu galā visu novērtēs skatītājs. DTV nav jauna, TV SAT jomā tā sekmīgi pilnveidojas jau no 1995. gada. Tagad tikai pienākusi kārta t. s. virszemes apraidēm. Visa elektronika mūsu laikā tiecas digitalizēties, un šo tendenci, šķiet, neviens neapturēs.

 

 

Arnolds VĪTOLS