Microsoft Baltijā - vienā kāpņu telpā ar klientu

 

Baltijas tirgus, vārti uz Krievzemes un Austrumeiropas tirgu, šķitis pievilcīgs visos laikos. Tāpēc arī aizvien vairāk IT milžu atver pārstāvniecības vai filiāles Baltijā - lai būtu tuvāk potenciālajiem klientiem, lai tirgus procesi notiktu efektīvāk un vērienīgāk. Microsoft Latvia SIA darbojas jau trīs gadus, bet pavisam nesen iecelts jauns Microsoft Baltijas reģiona direktors Torbens ANDERSENS. Viņš ne vien labi pārzina vietējā tirgus procesus, bet atšķirībā no priekštečiem arī pats iejuties baltiešu vidē, pārceļoties uz Rīgu kopā ar ģimeni. Kā Microsoft jūtas Baltijā?

 

- Kā jums šķiet, kas notiktu, ja Microsoft nodibinātos tikai tagad?

- Manuprāt, firmai Microsoft līdzīgi programmatūras uzņēmumi tiek dibināti katru dienu. Microsoft arī sāka darboties kā neliela firma. Vienīgā starpība ir, ka tikai dažas ir ļoti veiksmīgas, - liela daļa jau pirmajā darbības gadā izput vai arī tiek pārdotas spēcīgākiem konkurentiem. Daļēji tas ir tāpēc, ka daudzas jaunās firmas varbūt domā pārāk tuvredzīgi.

90. gadu nogalē, kad internets kļuva īpaši populārs, cilvēki domāja, ka, strādājot programmatūras industrijā, viņi divos gados var kļūt miljonāri. Taču Microsoft mērķis nepavisam nebija ienākt tirgū, lai ātri sapelnītu lielu naudu un aizietu no tā. Esam nākuši, lai paliktu uz ilgu laiku.

- Un, ja nu nebūtu Microsoft produktu?

- To vietā noteikti būtu kaut kas cits. Tagad ir tā - tiklīdz lietotāji ieslēdz datorus, Windows un Office ir viņu acu priekšā, tāpēc arī tās šķiet neaizvietojamas. Tomēr ir arī daudz citu uzņēmumu, kuri strādā tikpat efektīvi un kuru programmatūras ir ļoti populāras - IBM, Oracle, Sun, Netscape u. c., bet tās it kā nav tik redzamas. Piemēram, viņi rada programmatūru, ko lieto lielas bankas vai korporācijas. Turklāt ir arī pietiekami daudz nelielu firmu, kas rada labas un noderīgas programmatūras šaurākiem biznesa sektoriem.

- Vai jums ir tuva kāda Bila Geitsa biznesa stratēģijas ideja?

- Domāju, ka Microsoft stratēģiskā domāšana ir panākt pēc iespējas plašāku lietojumu: šo programmatūru var lietot mobilajā telefonā, PC, satelītuztvērējos utt. Tā arī ir mūsu biznesa stratēģija - domāt par programmatūru kā par komponentu, kas liek dzelžiem atdzīvoties. Microsoft ilgtermiņa pieeja ir laba biznesa stratēģija, un es domāju, ka  labs tās piemērs ir nepārtraukta mūsu produktu pilnveidošana.

- Microsoft Latvijas birojs atvērts tikai pirms trim gadiem. Kā biroja atrašanās tuvāk klientiem ir ietekmējusi tirgu un kāpēc tas netika atvērts agrāk?

- Kopš atvērts Baltijas birojs, pārdošana noris daudz sekmīgāk. Turklāt tas ir visai izdevīgi mūsu partneriem: mēs pārdodam viņiem programmatūru ļoti lēti un viņi, pievienojot papildu pakalpojumus, gūst 7-10 reižu lielākus ienākumus nekā Microsoft. Kopš biroja atvēršanas programmatūras pārdošana ir palielinājusies par vairāk nekā 100 procentiem.

Biroja atvēršanu Rīgā atlikām tāpēc, ka mums jau ilgu laiku ir pārstāvniecība Maskavā, un šķita, ka viņi noklāj šo reģionu gluži labi. No otras puses, filiāļu atvēršana ir process, kas notiek pakāpeniski, un to nevajag steidzināt, ja grib, lai rezultāti būtu labi.

- Viena no vietējā tirgus īpatnībām ir arī programmatūras lokalizētās versijas. Kā tās ietekmē tirgu?

- Lokalizētās versijas ir ļoti nozīmīgas - ne tikai Microsoft, bet arī valstij. Dānijā (pats esmu dānis, labi pazīstu šo tirgu) lokalizētie produkti parādījās jau pirms gadiem desmit. Šobrīd tur jau aptuveni 90 procenti lietotāju izmanto lokalizētas programmatūras. Tas ir ļoti svarīgi tirgum, jo ieviešas vietējā terminoloģija un nav nekādu problēmu ar lietošanu. Tas nāks par labu arī latviešu tehniskajai valodai. Ir svarīgi, ja dators runā tajā pašā valodā kā lietotājs un viss ir saprotams arī katram iesācējam. Domāju, ka kopā ar Tildi esam izdarījuši labu darbu, jo strādājām ar latviešiem, kas zina terminoloģiju un valodu. Iedomājieties, kas notiktu, ja Amerikā kāds izdomātu latviešu terminus un atsūtītu - sak, lietojiet un saprotiet kā gribat, mīļie latvieši.

Lokālos terminus noteikti vajag ieviest. Tomēr droši vien nevajadzētu rīkoties tik radikāli kā, piemēram, Francijā, kur par angļu terminu lietošanu var pat likt maksāt soda naudu.

- Vai jums ir kāda informācija, cik populāra Latvijā kļuvusi Microsoft jaunākā produkcija Windows XP?

- Šobrīd Windows XP ir vispieprasītākais Microsoft produkts. Liela daļa biznesa lietotāju pāriet uz Windows XP. Šķiet, ka tomēr diezgan daudzi Latvijā vēl lieto Windows 98 (pat uzņēmumi), jo tas ir lētāk un ierastāk - cilvēki negrib tik daudz pārmaiņu. Tomēr, ja reiz paša datora iegādei iztērēta liela nauda, tad taču var atļauties arī modernu, nevis četrus gadus vecu OS.

- Tomēr reizēm cilvēki izvēlas vecāku versiju ne tikai cenas dēļ, jo Windows XP aizņem ļoti lielu vietu uz cietā diska - veselu gigabaitu!

- Lielākā daļa Windows XP tiek pārdoti jauniem datoriem: firma iegādājas jaudīgu datoru un vēlas arī modernu programmatūru ar daudzveidīgākām funkcijām. Diez vai mūsdienās uzņēmumā maz ir iespējams efektīvi strādāt ar datoru, kura diskatmiņa nebūtu vismaz 20-60 GB. Var jau būt, ka viens gigabaits šķiet daudz, ja strādā ar mazas ietilpības datoru.

- Sakaru Pasaules redakcija ir apkopojusi lietotāju vēlmes, un ir diezgan daudz tādu, kas vēlētos pietiekami modernas, bet mazākas programmas, lai katrs varētu lietot tikai to, kas nepieciešams, neaizņemot lieku vietu uz cietā diska.

- Pirmkārt, ir iespēja konfigurēt komponentus, instalējot programmatūru - tieši tā kā nepieciešams attiecīgajam lietotājam. Ir arī iespēja izņemt atsevišķus tās komponentus.

Viens no Microsoft principiem ir: ja ieliekam operētājsistēmā kādu funkciju, tad vēlamies būt pārliecināti, ka tā tiešām ir pieejama, lai to varētu lietot arī citās programmās. Bet, ja instalējat OS, tā sastāv tikai no paša programmas kodola (mazliet līdzīgi DOS), ar to ir ļoti grūti sasniegt progresu, jo vajag visu programmēt pašiem.

Microsoft modernās operētājsistēmas ir funkcionāli pilnīgas, un viss funkciju spektrs pieejams jebkurā brīdī. Tā kā nav jātērē laiks, veidojot pārlūkprogrammas, videoatskaņošanas sistēmas utt.

Varbūt mans viedoklis visiem nav pieņemams, bet, manuprāt, vieta uz cietā diska nav liela problēma, ja datora diska ietilpība ir 40 vai 60 GB. Ja padomā, cik daudz dokumentu var izveidot ar šādu atmiņu, tas ir ļoti daudz. Tiesa, ja lejupielādē mūziku vai video, tad gan šo tilpumu var ātri piepildīt.

- Tomēr vidējiem un nelieliem uzņēmumiem, kā arī mājas lietotājam ir citas prasības, cita tilpuma cietie diski, kur 1 GB var būt problēma. Turklāt viņiem vajag krietni mazākas programmas nekā Windows XP. Piemēram, ko līdzīgu MiniWord vai MiniOffice.

- Jā, Microsoft ir tāda programma - Works. Tajā ietilpst tikai teksta redaktors, maza datu bāze, izklājprogramma (spreadsheet program) un vēl dažas funkcijas, to var lietot kopā ar Outlook Express. Cena ir ļoti neliela - aptuveni 25 lati. Microsoft šis produkts ir jau sešus septiņus gadus, iznāk arī jaunas versijas. Dānijā Works iecienījuši mājas lietotāji, to var lietot arī mazie uzņēmumi. Neskatoties uz to, ka Works ir lētāks, tam nebūt nav mazāk pirātprogrammu.

- Lietotāji Latvijā par Works neko daudz nezina, jo izplatītāji to nepiedāvā un nepopularizē.

- Zinu, ka citās valstīs to lieto un reklamē. Bet parasti tomēr ir tā, ka labprātāk izvēlas lielās programmatūras. Viņi pērkot domā, ka daudzās funkcijas varbūt tomēr noderēs, lai gan parasti tās lieto reti. Tāpēc arī rodas iespaids, ka tās nav vajadzīgas.

Ja datorlietotājam Office ir par lielu, Microsoft var piedāvāt alternatīvas.

- 80. gados Latvijā bija tikai pirātprogrammas, un visi to uzskatīja par normālu parādību. Tagad to ir 77 procenti. Viens no iemesliem tomēr ir programmatūras augstās cenas.

- Nedomāju, ka zemākas cenas varētu īpaši samazināt pirātprogrammu izplatību. Ja cilvēki vēlas legālu un lētu programmu, viņi var iegādāties Works. Tomēr tā vietā daudzi labāk izvēlas Office pirātkopiju. Labākais veids, kā pret to cīnīties, būtu mainīt cilvēku domāšanu. Ja var atļauties nopirkt PC, tad šķiet dīvaini, ka viņi nevar atļauties programmatūru. Varbūt es, piemēram, gribu lielu auto, bet varu nopirkt tikai tādu, kādu varu atļauties. Tas taču nenozīmē, ka drīkstu nozagt tādu auto, kāds man patīk.

- Daudzi uzņēmumi, kuros ir neliels iekšējais tīkls, nopērk, piemēram, vienu Office programmu un pārējās nokopē. Tas ir ļoti izplatīti.

- Nedomāju, ka nopirkt vienu programmatūru un otru nokopēt ir gandrīz labi. Ja jums vajag piecus auto firmas tirdzniecības vadītājiem, jūs nevarat nopirkt vienu un pārējos četrus nozagt. Nez kāpēc daudziem šķiet, ka programmatūras var zagt.

- Ko Microsoft dara lietas labā?

- Latvijā un dažās citās Austrumeiropas valstīs programmatūra ir lētāka nekā Rietumeiropas valstīs.

- Jā, bet Microsoft jau ir paziņojis, ka šīs cenas pakāpeniski palielināsies, kamēr sasniegs ES valstu līmeni.

- Šobrīd cenas šeit ir zemākas (80, dažiem produktiem - pat 60 procentu no ASV cenām) nekā daudzās Austrumeiropas valstīs un Krievijā. Rietumeiropā Microsoft produkti maksā pat vairāk nekā ASV (apmēram par 10 procentiem!). Iznāk, ka Latvijas un ES cenu starpība ir 30 procentu, tāpēc tagad notiek cenu harmonizācija. Citādi tas nebūtu godīgi, ja dažādās ES valstīs būtu dažādas cenas: tad no kaimiņvalstīm brauktu uz Latviju pirkt lētās angļu programmas. (Starp citu, datori jau tagad visur Eiropā maksā vienādi.) Turpretī lokalizētās versijas varētu būt lētākas arī tad, kad Latvija pievienosies ES.

- Vai reiz tomēr Microsoft produktu cenas varētu samazināties?

- Vēsturiski Microsoft ir viena no nozares firmām, kur pastāvīgi notiek cenu pazemināšanās. Tas tāpēc, ka uzņēmuma filozofija ir: liels apjoms par zemām cenām. Ja paraugāmies atpakaļ, pirms Office, kad Word, Excel, Power Point vēl bija atsevišķi, tie katrs maksāja apmēram tikpat, cik tagad Office.

Ja salīdzina Microsoft datu bāzes ar mūsu konkurentiem, kas veido high-end datu bāzes - IBM, Oracle utt. -, tad Microsoft servera datu bāze parasti maksā tikai desmito vai pat divdesmito daļu no mūsu konkurentu cenām.

Esam ieviesuši arī jaunas iespējas, kā lietotājiem izdevīgāk norēķināties par programmatūru. Tā ir licences abonēšanas forma (open subscription licence), kur uzņēmums ik gadus samaksā noteiktu summu un var lietot visu programmatūru. Tāda forma ir izdevīga jau tad, ja uzņēmumam ir vismaz desmit datoru. Tas ir ļoti lēti - aptuveni dolārs par katru PC dienā.

- Microsoft Latvijā ir daudz partneru.

- Jā, 29 sertificētie un divi zelta partneri - Fortek un DPA. Katrs uzņēmums, kas pārdod Microsoft programmas un kas vēlas būt atzīts, var kļūt par sertificētu partneri. Tas nozīmē, ka dažiem darbiniekiem jānoliek Microsoft profesionāļu eksāmens. Zelta partnera statusu iegūst tie, kas pierādījuši, ka ir Microsoft eksperti visaugstākajā līmenī un sertifikāti ir pēc iespējas vairākiem darbiniekiem, kuri nav tikai sertificēti profesionāļi, bet Microsoft sertificētās sistēmas inženieri. Profesionalitāte jāpierāda arī praksē, iegūstot klientu atsauksmes. Tagad Baltijā ir astoņi zelta partneri. Tas ir tikpat, cik visā Francijā.

- Microsoft Latvija pazīstams arī ar dažādiem labdarības pasākumiem.

- Microsoft vēlas būt labs pilsonis tajās valstīs, kur ir tā biroji. Tāpēc iesaistāmies sabiedriskās aktivitātēs. Piedalāmies projektā, kur 20 Latvijas invalīdus apmāca darbam mājās. Tas var būt darbs pa telefonu, izmantojot datoru. HP dod projektam datorus, Microsoft - programmas, Lattelekom - telefona līnijas. Tas ir Eiropas Komisijas projekts un investīcijas, tas jau sekmīgi sācies Portugālē. Cilvēki invalīdu ratiņos tur tagad paši vada firmas. Parasti cilvēki, kurus izvēlas projektam, ir labi izglītoti, bet tiek vēl papildus apmācīti. Latvijā šis process tikko sācies, rezultāti būs redzami apmēram pēc gada.

 Microsoft Latvia pa trijiem darbības gadiem ir te stabili iesakņojies, izveidojis efektīvu sadarbības tīklu, iepazinis partnerus un klientus. Mēs vēlamies būt tuvu klientiem un darīt visu iespējamo, lai arī viņi panāktu soli pretī mums.

 

Gunta KĻAVIŅA