Vecāku galvassāpes — bērns internetā

Atkal ļoti populāras ir futūristiskas vīzijas. Diemžēl Eiropa informācijas tehnoloģiju jomā tādas var pameklēt tepat pāri okeānam — Amerikā par ikdienu nereti kļūst lietas, kas eiropiešiem joprojām tās pašas futūristiskās vīzijas vien ir. Šādi var apskatīt ne tikai dažādas interneta laikmeta sfēras, bet arī to blakus efektus, kuri nereti rada Kapeņu stāstiņiem līdzīgu briesmu stāstiņu sēriju. Daļa šādu stāstiņu ir parÉ bērniem. Proti, nepieskatīti vai laikus nenostrostēti bērni pie interneta stūres var ne tikai gūt nelāgu ietekmi vai pat tikt apdraudēti, bet arī pamanīties nodarīt nelabojamu ļaunumu ģimenes budžetam vai nonākt nevēlamā kontaktā ar sliktiem cilvēkiem un pat ar likuma sargiem.

Kā gan jūs justos, ja pēkšņi tiktu informēti, ka dēlēns ar jūsu kredītkartes palīdzību pamanījies iztērēt miljoniem dolāru? MSNBC stāsta par šādu gadījumu no kādas Ņūdžersijas ģimenes rūgtās pieredzes. Pusaudzis gluži kā grāfs Monte Kristo pēkšņi sadomājis pieslēgties eBay izsoļu lapai un nosolījis gan antīku auto, gan Van Goga gleznu, gan pat pirmā Kanādas premjerministra gultu. Tikuši galā ar šīm ķibelēm, zēna vecāki konstatējuši, ka pēkšņi kļuvuši slaveni — viņu dēla nedarbi ar masu mediju palīdzību bija padarījuši plaši pazīstamu visu ģimeni. Jauki, vai ne? Taču tēva vai mātes kredītkartes lietošana nebūt nav pats sliktākais, kas sagaida vecākus, ja viņu luteklīšiem ļauts mierīgi dzīvoties pa globālo datortīklu, darot tajā visu, kas vien ienāk prātā. Patiesībā briesmas uzglūn aiz katra virtuālā stūra. Piemēram, bērnus var izmantot, lai no viņiem izspiestu personīgu informāciju par viņiem pašiem un ģimenes locekļiem, viņus var iesaistīt neveselīgās intīma rakstura attiecībās vai pat izvilināt no mājas. Avīžu virsraksti aizvien biežāk vēsta par briesmīgiem monstriem, kas siro pa interneta pļāpu istabām. Vecākiem uztraukumu netrūkst — bērns caur internetu gan savā galvā, gan mājā var ievazāt viskaitīgākās lietas, kādas vien pasaulē eksistē. Galu galā — ja kaut kas eksistē pasaulē, tas eksistē arī internetā. Globālais datortīkls ir pilns ar naida lapām, kas musina jauniešus, ar narkotiku kokteiļu receptēm vai fotogrāfijām, kas liktu sarkt pat govij. Bīstams ir arī viens no pašreizējiem interneta attīstības dzinuļiem — e-bizness. Klientu vervētāji ļoti lielu uzmanību pievērš tieši it kā maksātnespējīgajam pusaudžu tirgum, taču, ja jau viņi to dara, tad pusaudžu vēlmes vecāku maciņus tomēr tukšo visai pamatīgi.

Likumsargi vecākiem pagaidām nespēj piedāvāt neko labāku, kā vien pašiem kļūt par savu un bērnu drošības un labklājības sargu. Tomēr, lai par tādiem varētu kļūt, vecākiem ir diezgan daudz jāzina. Un jāzina ir vesels drošības noteikumu un pasākumuklāsts. Vismaz Amerikā šādu noteikumu un padomu netrūkst. Latvijas iedzīvotājiem pagaidām tie gan liekas ļoti pārspīlēti. Jā, kas amerikāņiem jau ir ikdiena, mums vēl tikai būs rītdiena. Bet būs. Par to nav nekādu šaubu. Jo daļēji tā jau ir šodiena arī mums. Ar tādām pašām problēmām vai draudiem iespējams sastapties arī ierindas latvietim, tikai diezin, vai tās tik drīz pie mums risinās, piemēram, ar bloķējošu čipu palīdzību. Skaidrs ir tas, ka to grūtāko ceļa posmu jau būs nogājuši tie paši tik advancētie amerikāņi un mēs tikai varēsim pamācīties no viņu pieredzes vai, precīzāk, kļūdām. Būtība ir pavisam vienkārša — visas problēmas var novērst laikus, pietiekami daudz laika un enerģijas veltot bērna audzināšanai. Ja jaunietim būs svešas ģimenes vai vispārsabiedriskās vērtības, nekādas tehniskās iekārtas nelīdzēs. Interesanti ir ielūkoties Family PC ieteikumos vecākiem, kas atgādina visai pārspīlētus drošības tehnikas noteikumus, taču ir ļoti argumentēti un noderīgi. Mājās dators jānovieto tādā vietā, lai, laiku pa laikam pametot acis, varētu pakontrolēt, ko bērns dara. Vislabākā vieta esot dzīvojamā istaba, turklāt nenākot par sliktu noteikt laiku, kad bērnam atļauts nodoties interneta izpētei. Laika limitu iespējams ieviest arī ar speciālas programmatūras palīdzību, bet pārbaudīt interneta lapas, kuras apmeklējis bērns, var pavisam vienkārši — izmantojot vēstures sadaļu, kuru nemaz nav tik viegli izdzēst.

Bērnam, neatkarīgi no viņa vecuma, vispirms jāieskaidro, ka saskarsmē ar citiem interneta sērfotājiem nekādā gadījumā nedrīkst atklāt personīga rakstura informāciju. Tas esot jāpadara par interneta lietošanas tabu — aizliegts izpaust paroles, adreses, telefona un kredītkaršu numurus, kā arī savus un citu ģimenes locekļu vārdus. Bērnam jāsaprot, ka, ja jau personīga informācija netiek izpausta svešiniekam uz ielas, tad taču nevajag to publicēt pasaules datortīklā. Jaunietim jāpaskaidro, ka sliktie cilvēki prot apieties arī ar datoriem un viņu vidū var atrasties kāds nelietis, kas var mēģināt bērnu izmantot kā seksuāli, tā arī finansiāli vai psihiski. Šie cilvēki ar dažādiem paņēmieniem prot izdabūt tieši to informāciju, ko vēlas. Pusmūža vīrietim internetā nav grūti uzdoties par jaunieša vecuma meiteni, kas tikai meklē draugus. Ja viņam izpauž jebkādu personisku informāciju, šim cilvēkam rokās jau ir pāris trumpju, lai panāktu ciešāku emocionālu kontaktu un beigu beigās iegūtu jaunieša uzticību. Protams, bērnu var pavisam samulsināt, sakot, ka sliktais cilvēks viņu var atrast arī tad, jatiek izpausti pilsētu, skolu vai vietējo sporta klubu nosaukumi, kā arī skolotāju, draugu vai citu cilvēku vārdi. Tāpēc bērnam ir jāprasa atļauja vecākiem, lai izpaustu jebkādu personisku informāciju, ja to pieprasa kaut vai vispazīstamākā interneta lapa. Nekādā gadījumā nedrīkst kādam sūtīt savas fotogrāfijas! Protams, informācijas mednieku vidū ir arī visparastākie reklāmdevēji, kas bērnu vidū saskata auglīgu tirgu, taču arī par to ir jāuztraucas. Reklāmdevēji taču tiecas ne tikai pēc personiskas informācijas, bet arī pēc sīka mājsaimniecības sastāva un ģimenes locekļu interešu apraksta. Tāpēc arī šeit jādarbojas likumam Nestāsti neko! Turklāt bērnam jāzina, ka informāciju nereti cenšas izvilināt arī ar visdažādāko spēļu vai sacensību palīdzību. Šādas lapas jāizstaigā kopā ar bērnu un jāparāda āķi, lai viņš uz tiem neuzķeras. Briesmas rada arī ātri popularitāti ieguvusī Instant Messaging sistēma, kuru piedāvā tādi grandi kā AOL, Microsoft Network vai Yahoo!. Tā ir reālā laika sameiļošanās, kuru ir pavisam grūti kontrolēt. Tāpēc bērnam jāieskaidro, ka drīkst sarunāties tikai ar draugiem, pārbaudot to pēc e-pasta adreses. Ja pienāk sūtījums no kāda svešinieka, tad nekādā gadījumā nedrīkst atbildēt. Turklāt iespējams pasūdzēties, piemēram, AOL sistēma nosūta brīdinājumu uz norādīto atpakaļadresi, bet atkārtotā gadījumā slikto cilvēku no sistēmas izslēdz. Pats lietotājs var bloķēt pasta sūtījumu ienākšanu no norādītiem nevēlamiem sūtītājiem.

Bērnu psihei īpaši bīstama ir situācija, javiņš internetā redz, lasa vai dzird kaut ko tādu, kas viņu šokē vai liekas nepiedienīgs. Vecākiem jāpanāk, lai bērns šādā gadījumā nekavējoties paaicina kādu pieaugušu ģimenes locekli. Visi šie jautājumi ar bērnu ir jāizrunā, ko vislabāk ir darīt, sērfojot ar viņu kopā. Nedrīkst arī aizmirst, ka tieši internetā visbrīvāk iespējams piekļūt visneķītrākajai pornogrāfijai. Turklāt pavisam nejauši — vislabākais piemērs ir interneta lapa whitehouse.com, kas nebūt nav ASV Baltā nama mājas lapa, bet gan pornogrāfisku fotogrāfiju galerija. Bērns taču nezina, ka īstā Baltā nama mājas lapa meklējama pēc adreses whitehouse.gov. Turklāt internetā jaunieša psihi apdraud arī pļāpu istabās lietotā rupjā valoda, apvainojumi utt. Amerikāņiem tiek ieteikts instalēt programmatūru, kas bloķē pieeju pieaugušajiem paredzētajām interneta lapām vai naida kurinātāju tribīnēm. Protams, tās pārsvarā darbojas, liedzot pieeju lapām, kurās parādās nevēlamie vārdi, taču mašīnām ir tieksme nespēt atšķirt labās un sliktās lapas, tāpēc nereti tiek bloķēta pieeja arī pavisam noderīgām lapām. Būtiska ir arī pļāpu istabu izvēle, jo tajās valda gan atšķirīga tematika, gan gaisotne, tāpēc vecākiem nenāktu par ļaunu kādreiz papļāpāt līdzi. Protams, jābaidās ir arī no vīrusiem — jāpaskaidro bērnam, ka nedrīkst atvērt svešinieka sūtītu failu, kas var ielaist datorā vīrusu.

Ja tomēr vecākiem rodas bažas, ka bērns, arī ievērojot piesardzību, tomēr nav pasargāts no visām interneta briesmām, tad Family PC iesaka pievērst uzmanību vairākiem signāliem, kas varētu būt briesmu priekšvēstneši. Piemēram, bērna pēkšņā interese par attēliem vai videokamerām var liecināt, ka viņš internetā ar sarunu biedru tomēr apmainās ar attēliem. Tāpat jākļūst uzmanīgiem, ja strauji palielinās tālsarunu daudzums. Tad jānoskaidro, kam un kādos laikos bērns zvana. Jāsāk uztraukties, ja bērns sāk atsvešināties. Kā zināms, pedofīli vai citi sliktie cilvēki par saviem mērķiem izvēlas vientuļos bērnus vai cenšas viņus par tādiem pataisīt, izveidojot plaisu starp potenciālo upuri un viņa vecākiem. Diemžēl ir ļoti grūti atšķirt īstu problēmu pazīmes no visparastākajām pārejas vecuma izmaiņām pusaudža uzvedībā. Tāpēc vecāki tiek mudināti būt divtik uzmanīgiem. Starp citu, bērnam atrast caur internetu jaunus draugus ir pavisam viegli, taču ir ārkārtīgi svarīgi, lai viņš saprot, ka nedrīkst doties uz īstiem randiņiem, vismaz pirmo reizi nepaķerot līdzi kādu paziņu. Ja bērniem šķiet, ka viņi tiek izmantoti vai viņiem tiek uzdoti jautājumi, kas liek justies neērti, viņiem noteikti jāvēršas pie saviem vecākiem. Ja šie jautājumi ir ne tikai netīkami, bet pat seksuāli uzmācīgi vai kā citādi bērnu apdraudoši, tad ir jāpaziņo varas iestādēm. Amerikā vecāki var internetā pasmelties arī to cilvēku pieredzi, kas jau nonākuši līdzīgās situācijās, tādējādi gūstot padomu, kā rīkoties.

Mazuļiem līdz 3 gadiem. Apmācot pavisam mazus bērniņus, vecākiem protams, jādarbojas kopā ar saviem luteklīšiem, izvēloties speciālas interneta lapas, un jāmāca bērniņam apieties ar datoru. Protams, nedrīkst ļaut bērnam pārāk daudz laika pavadīt pie datora. 4–6 gadi. Līdzko apgūta pele, bērnam var ļaut lielāku rīcības brīvību. Tomēr vecākiem jāseko līdzi visam, ko bērns dara internetā. Tūkstošiem lapu paredzētas tieši šai vecuma grupai. Diemžēl grūti ieteikt kaut vienu, kas būtu paredzēta latviešu bērniem. 7–9 gadi. Šā vecuma bērni ar datoriem rīkojas daudz prasmīgāk. Tāpēc arī ir daudz vairāk iespēju, ko bērniņam internetā piedāvāt. Tomēr nu jau ir jāsāk uzmanīties no pārāk patstāvīgas rosīšanās. 10–12 gadu. Family PC apgalvo, ka tieši šajā posmā sākas naudas gadi. E-biznesa lapas pēkšņi sāk izraisīt bērnā lielu interesi. Viņš nolemj, piemēram, internetā iegādāties dāvanu draugam. Nu ir jāprot viņam izskaidrot naudas nozīmi un vērtību. Angliski runājošajai pasaulei ir vairākas lapas, kas šī vecuma bērniem skaidro ekonomikas, biznesa un finansu lietu pamatpatiesības. Šajā vecumā bērns sāk lietot arī interneta piedāvātos sakaru pakalpojumus, piemēram, e-pastu, uztverot to tāpat kā telefonu. Nav jāšaubās, ka drīz vien šī bērna pastkastīte būs pilna ar reklāmu Pusaudži. Šī vecuma grupa internetā pavada daudz vairāk laika un iztērē daudz vairāk naudas. Tiek prognozēts, ka 2002. gadā pusaudži e-biznesam nodrošinās vismaz 1,3 miljardus dolāru lielu naudas plūsmu. Šeit bērnam jāprot atšķirt īstos veikalus no vietām, kas viņam uzdod nevajadzīgus jautājumus.

Guntars GRĪNUMS, LETA, speciāli SP