E-biznesa rezonanse pasaulē un Latvijā

 

Pirms pusgada klajā nāca ANO tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) Pārskats par e-komercijas attīstību pasaulē. Tajā kā aksioma tiek pasniegta atziņa, ka neviena valsts nespēs panākt ekonomikas izaugsmi, ja neizmantos jaunākās informācijas tehnoloģijas un e-komerciju.

Globālās tendences

Analītiķu vidū nostiprinās viedoklis, ka ar internetu saistītie uzņēmējdarbības veidi, kuru iespējas sākumā nereti tika pārspīlētas, pašlaik tiek integrēti kā organisks papildinājums tradicionālajām uzņēmējdarbības formām. Pasaulē kopumā, neņemot vērā daudzās neveiksmes, e-komercijas projektu nekļūst mazāk, turklāt par aktīvāko darbības arēnu kļūst Eiropa.  Tiek uzskatīts, ka Eiropas valstis atkarībā no e-komercijas attīstības līmeņa dalāmas trijās grupās. Pirmo grupu veido valstis, kurās nav tiešas saiknes starp interneta lietošanas intensitāti un e-biznesa attīstību (piemēram, Zviedrija, Holande, Somija), t. i., interneta lietošana ir ļoti attīstīta, bet e-komercijas līmenis ir zemāks nekā citās valstīs. Otrās grupā ir valstis (Lielbritānija, Vācija), kurās interneta un e-komercijas attīstība ir tieši proporcionāla, bet trešās grupas valstu (Itālija, Francija, Baltija) attīstības virzienu vēl grūti definēt jo tās atrodas e-komercijas sākuma stadijā.

Viens no aktīvākajiem e-biznesa ideologiem pasaulē ir IBM Global Services, kurš klientiem piedāvā palīdzību šī biznesa izveidē. Pašlaik tas ir lielākais biznesa un tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējs, kura apgrozījums šajā jomā 2000. gadā sasniedza vairāk nekā 33,2 miljardus USD (t.i., vairāk nekā ieņēmumi no datortehnikas). Izmantojot  savus apjomīgos pētniecības un tehnoloģiju resursus, IBM Global Services klientiem spēj piedāvāt vismodernākos un efektīvākos risinājumus.

IBM speciālisti izstrādājuši e-biznesa adaptācijas modeli (adaptācijas fāzes no 0 līdz V), pēc kura iespējams klasificēt visus uzņēmumus. Sākotnējā (0-II) fāzē ir uzņēmumi, kuru saikne ar internetu ir viņu mājas lapas un informācija internetā, III-IV fāzē ir uzņēmumi, kuri ar interneta starpniecību veic gan iekšējos, gan ārējos darījumus; V fāzē uzņēmumi darbojas vienotā  elektroniski integrētā industrijas vidē, visbiežāk tie ir   vairumtirgotāji. Eiropā no IBM aptaujātajām 33 000 firmām 93 procenti atrodas  pirmajās trijās e-biznesa adaptācijas fāzēs - t. i., procesa sākumā.

Situācija Latvijā

IBM Latvija speciālisti veikuši līdzīgus pētījumus arī Latvijā. Tiesa, tie nav tik apjomīgi - pētīti tikai aptuveni 100 uzņēmumi, tomēr tendence ir līdzīga. Izvērtējot rezultātus, autori uzskata, ka lielākā daļa atrodas e-biznesa adaptācijas sākotnējā fāzē (80 procenti). Šis visai lielais uzņēmumu skaits iegūts ar pieņēmumu, ka sākotnējā fāzē ir visi tie uzņēmumi, kuriem ir interneta mājas lapas ar informāciju par firmu, lai gan tās izveidotas, nepiedāvājot nekādas transakciju iespējas.

Pārējie 20 procenti Latvijas uzņēmumu ir tie, kas aktīvi iesaistīti e-biznesa procesos. No tiem 15 procenti uzņēmumu mājas lapās nodrošina klientam dažādu transakciju iespējas (pētījumā tie definēti kā uzņēmumi, kas atrodas integrētā fāzē), to vidū Lattelekom un Hansabanka. Un tikai 5 procenti uzņēmumu ir augstu attīstīta e-biznesa adaptācijas fāzē - tīklā ir saslēgta visa uzņēmuma darbības ķēde, kad vienotā sistēmā ir uzņēmuma pārvaldības iekšējā sistēma, kā arī ārējās saites ar partneriem. Kā pozitīvi piemēri šajā fāzē minēti datortehnikas vairumtirdzniecības līderi Latvijā: SIA  GNT-Latvia un SIA Tech Data Latvija.

Nekādi negribu apšaubīt pētījuma autoru kompetenci, tomēr, manuprāt, drošāks kritērijs e-biznesa sākumam būtu tas, cik lielā mērā klientam mājas lapā atklāts konkrētais piedāvājums - preces un pakalpojumi, to cenas, un galvenais - cik aktuāla ir sniegtā informācija. Protams, tad e-biznesa sācēju skaits Latvijā  būtu ievērojami mazāks, bet reālāks.

 

Biznesa vides realitātes

Reālāk - tas ir epitets, kas raksturo pašreizējo attieksmi pret e-biznesa iespējām visā IT pasaulē. Jau minētajā ANO pārskatā analizētas e- komercijas attīstības tendences dažādās pasaules valstīs un to ietekme uz ekonomikas attīstību valsts un globālajā līmenī. Tā īpaši akcentēta kā nozīmīgs tautsaimniecības attīstību veicinošs faktors. Tajā pašā laikā norādīts, ka globālai attīstībai vēl nepieciešams pārvarēt dažādas starpvalstu barjeras.

Pašreizējais Vienotā regulatora komisijas Telekomunikāciju daļas direktors A. Virtmanis jau 2000. gadā atzīmēja, ka gan globālā, gan nacionālā līmenī galvenās barjeras ir (iekavās to īpatsvars procentos): finansiālo detaļu aizsardzības jautājumi (38 %), rūpes par transakciju slepenību (32 %); informācijas aizsardzība (29 %); pirkumu legālās aizsardzības trūkums (17 %); konfidencialitātes trūkums klientu transakcijās (16 %); nav skaidrības parādu jautājumos (13 %); nav regulējošo ietvarlikumu (13 %).

Aizvadītajā laikā nozīmīgu pārmaiņu likumdošanā nav nedz pasaulē, nedz Latvijā. Joprojām jautājumi par e-dokumentu likumisko spēku, par e-parakstu, par kriptogrammēšanas izmantošanu tīkla aizsardzības tehnoloģijās un slepenības nodrošināšanu ir tikpat aktuāli kā tad, kad tikai sākām šo mediju pārvērst par biznesa instrumentu. Tomēr dažos jautājumos risinājums jau ir tuvu.

Latvijas apstākļos pats būtiskāks šķērslis attīstībai joprojām ir mazais datorlietotāju skaits un interneta pieejas trūkums. Pēc Interneta asociācijas datiem Latvijā internetam ir pieslēgti 30 procenti datoru. Ko lietas labā dara paši asociācijas biedri? Piemēram, Apollo interneta piegādātāji savu piedāvājumu tagad ir papildinājuši ar web lapu izveides rīkiem. Vienkārši rīki vienkāršu lapu veidošanai vairos lietotāju skaitu un veidos potenciālā klienta iedzīvošanos (viņa psiholoģiju un uzvedību) internetā. Ārzemju speciālistu dati liecina, ka, jo lielāks interneta lietotāja stāžs, jo biežāk viņš izdara pirkumus internetā. Vidēji nepieciešamais stāžs ir vismaz viens gads, bet visbrīvāk rīkojas tie, kuriem ir trīs gadu pieredze.

Latvijā, šķiet, e-komercija kā e-biznesa sastāvdaļa straujāk attīstīsies tad, kad pieaugs parastā pircēja pirktspēja un arī izpratne par internetu kā laika ekonomēšanas līdzekli. Kamēr sabiedriskās aktivitātes nav sasniegušas tādu intensifikācijas līmeni, ka akūts laika trūkums cilvēku spiež apmeklēt interneta veikalus, velti gaidīt tirdzniecības apjomu kāpumu. Par to liecina, piemēram, pavisam jaunās e-komercijas platformas Apolloplaza pieredze - desmitkārtīgs pircēju skaita pieaugums tika sasniegts rudenī, mācību gada priekšvakarā, kad īstajā laikā klientam tika piedāvāts prasmīgi izvēlētais preču klāsts.

Latvijas e-veikalos nav īstenojies Eiropas pircēja uzvedības modelis, kad cilvēki preces izpēta veikalā, bet pasūta internetā, jo tas ir ievērojami lētāk. Mūsu e-veikalos preču atlaides nav lielas un, šķiet, tādas arī nebūs, jo tendence ieņemt tirgus nišu ar zemām cenām ved pie zaudējumiem, kurus neviens vairs negrib atļauties. Pircēju piesaistīšanu kavē arī e-komercijas uzņēmumu mārketinga trūkums. Tas saistīts ar reklāmas izmaksu dārdzību citos medijos, tāpēc reklāmu var atļauties tikai ļoti spēcīgi uzņēmumi.

 

E-biznesa būtība un sūtība

Pēc e-biznesa prakses izvērtēšanas Rietumos, par dominējošo ir kļuvusi atziņa, ka biznesā ir divas jomas, kas ar interneta tehnoloģijām ļauj iegūt vislielāko efektu:

* klienta apkalpošanas uzlabošana, kas dod iespēju saglabāt viņu lojalitāti un iegūt jaunus klientus;

* uzņēmuma piegāžu ķēdes vadības optimizācija, kas uzlabo saites ar piegādātājiem un partneriem.

Ar šīm jomām cieši saistīta ir e-komercija. Ja interneta tehnoloģijas nodrošina šo procesu integrāciju efektīvā uzņēmuma pārvaldības sistēmā, tad varam runāt par attīstītu e-biznesu.

2001. gadā starp e-biznesa līderiem Latvijā tika  minēts papīra un kancelejas preču vairumtirgotājs Aigas nams, kas strādā gan B2C, gan B2B virzienā. Uzņēmuma speciālisti atzinuši, ka tādējādi ir sakārtota uzņēmuma loģistikas sistēma un būtiski ietaupīts klientu un partneru apkalpošanas laiks. Apgrozījuma pieaugums sasniedzis 10-15 procentus.

GNT Latvija, kuras noliktavas partneriem internetā ir pieejamas apmēram gadu, uzskata, ka vairumtirdzniecība bez B2B risinājuma turpmāk vispār nevarēs pastāvēt. Savukārt TechData Latvija direktors Jānis Ķemers  atzīst, ka B2B risinājumu uzņēmumā ieviesusi mātes firma, kas to veikusi vienlaikus visos Eiropas uzņēmumos. Šajos uzņēmumos e-bizness tiek uzskatīts par konkurētspējas veicinātāju.

 

E bizness vai e-komercija?

Šķiet, ka iepriekš sacītais jau sniedz atbildi - arī e-pasaulē mērķis jāsamēro ar līdzekļiem. 2000. gada starptautiskajā konferencē Rīgā tika izvirzīta doma, ka Latvijā e-komercija varētu būt sekmīga pārtikas tirdzniecībā. Zemkopības ministrija pērn radīja web lapu ar datu bāzi Bode, ieguldot tur daudz līdzekļu, šķiet, ka atdeve tomēr nav gūta. Tagad ir dzirdams par lieliem projektiem Latvijas tūrisma portāla veidošanā. (Tūrisma firmas pašlaik ir vienas no aktīvākajām mājas lapu veidotājām). Tematiski tas iet kopsolī ar globālo tendenci - ANO pārskatā par visstraujāk augošajiem e-komercijas sektoriem atzīti finanšu sektors un tūrisms. E-tūrisma pakalpojumu apmērs pērn ASV un Eiropā ir pieaudzis divkārt un sasniedzis 15,5 miljonus USD. Attīstības valstīs e-tūrisma pakalpojumi pašlaik aptver pusi no visiem e-komercijas pakalpojumiem; ar e-komercijas palīdzību tiek realizēti  trīs procenti no visiem tūrisma nozares pakalpojumiem.

Tomēr Latvijā, pirms tūristi dosies internetā, būtu jāstrādā biznesa procesu analītiķiem, lai tūrismam izveidotais interneta produkts būtu e-komercijai (perspektīvā e-biznesam) noderīgs instruments un sasniegtu galveno mērķi - piesaistītu klientu - ārzemju tūristu un ārzemju tūrisma firmas.

Kopumā Latvijā šajos pāris gados e-biznesā sasniegtais var mudināt arī citus uzņēmumus nezaudēt cerību, ka e-bizness un e-komercija var būt veiksmīgs papildinājums pamatbiznesa attīstībai.

 

Laura KALINKA