Sakaru nieki
SAKARU NIEKI
Divi Šnabovici
Pagājušā
gadsimta trīsdesmito gadu otrajā pusē maģistrālo
telefona līniju remontam bija izstrādāts stingrs reglaments
brigādes vadītājam izsniedza nepieciešamos materiālus
un noteiktu naudas summu. Brigāde mainīja nopuvušos stabus,
gaisa vadus, izolatorus, kabeļus utt. Ja vajadzēja noteiktā
vietā aizvest telefona stabus vai rakt tiem bedres, vadītājs par
samaksu izmantoja vietējo iedzīvotāju palīdzību.
Naudas izmaksas sarakstā ierakstīja personas vārdu, uzvārdu
un naudas summu. Saņēmējs parakstījās par saņemto
summu.
Kādas
remontbrigādes vadītājs, veicot darbus no Rīgas uz
Suntažiem, bija iecerējis izveidot nelielu fondu vārda dienu un
citu nozīmīgu datumu svinēšanai. Bet, lai nesajuktu
rēķini (Latvijā taču tik daudz Bērziņu un
Kalniņu!), naudas izmaksas sarakstā ierakstīja izdomātu
uzvārdu Viktors Šnabovics. Departamenta grāmatvedībā
revizors sacēla traci tāda uzvārda nav, šajā
sarakstā ir blēdība! Brigādes vadītājam vajadzēja
piekāpties un atzīt savu vainu.
Pēc gadiem piecpadsmit kāds
no brigādes strādniekiem jau bija kļuvis par RPI docentu un reiz
pieņēma eksāmenu no neklātienes studenta, kura uzvārds
patiešām bija Šnabovics. Atceroties notikumu sakaru līnijas
remontdarbos, docents ar ironiju izteicās par brigādes
vadītāja atzīšanos nedarbā, jo revizoram nebija
taisnība šāds uzvārds Latvijā tomēr ir!
Valdības telefons manā
dzīvoklī
Sešdesmitajos gados kāds
Rīgas telefona tīkla montieris atklāja ļoti
vienkāršu metodi, kā piepelnīties. Uzstādot telefonu
dzīvoklī, viņš līdzi ņēma vienu neglītu
un vienu sevišķi glītu aparātu. Kad pie līnijas tika
pieslēgts nesmukais aparāts un klients lūdzās, vai nevar
uzlikt to smuko, montieris skaidroja, ka tas ir paredzēts
uzstādīšanai kādā valdības iestādē.
Galu galā pēc ilgām debatēm un lūgšanās
laimīgajam klientam tomēr izdevās pierunāt montieri
uzstādīt glīto valdības aparātu.
Šī montiera darbība
saņēma nosodījumu, bet Pārdaugavā kāds viņa
kolēģis strādāja ļoti godīgi un saņēma
ne tikai klientu pateicību, bet arī šo to citu. Ja klientam bija
bojāts telefona aparāts, bet viņa nebija mājās,
montieris atstāja zīmīti, uzrādot savu mājas telefona
numuru un nepieciešamo darbu veica vakara stundās. Ja klientam pie
reizes vajadzēja pārbīdīt skapi vai salabot durvju zvanu,
viņš bija pati uzmanība un laipnība. Turklāt par
paveikto darbību viņš nekādu samaksu neprasīja (cik
iedeva, tik labi). Iznākumā šis bija viens no pirmajiem
Rīgas telefona montieriem, kurš spēja nopirkt
automašīnu, un Pārdaugavas mezgla administrācija ar
viņa darbu bija ļoti apmierināta
Jāzeps LOČMELIS
Kas grib, lai smejas
Gadījumi iz dzīves
***
Noklausīts birojā:
Vai tu pazīsti šo faksa modeli?
Mazliet. Kāda problēma?
Es nosūtīju faksu, un tā
saņēmēja pārzvanīja un paziņoja, ka atnākusi
tikai tukša lapa. Mēģināju vēlreiz tas pats.
Kā tu ieliki papīru?
Saproti, tā ir tāda delikāta
ziņa es nevēlējos, lai kāds to nejauši
izlasītu, tāpēc pārlocīju lapu uz pusēm!
***
Kādam klientam kredītiemaksām pietrūka
30 dolāru. Firmas darbinieks piezvanīja un apjautājās par
maksājumu, aizrādot, ka svarīgi ir samaksāt laikus, bet
pieļaujot, ka čeku var izsūtīt pa pastu. Klients
vēlējās kādu operatīvāku risinājumu.
Jūs naudu varat nosūtīt ar
kurjeru vai elektroniski. Tomēr atkarībā no tā, kuru banku
jūs izmantojat, nāksies piemaksāt 15 vai pat vairāk
dolāru.
Ā, es izdomāju! Es naudu jums
nosūtīšu pa faksu!
***
Servisa darbinieks: Cik ātrs ir jūsu
modems?
Klients: Nekāda ātruma. Tas stāv
uz vietas.
***
Noklausīts datorveikalā:
Es meklēju modemu, kas kompresē
kļūdas un labo datus.
***
Telefona zvans uz datorveikalu:
Es vēlētos nopirkt
internetu. Cik tas varētu maksāt?
***
Datorveikalā:
Vai jūs varētu iekopēt internetu
šajā disketē?
***
Klients: Es salauzu internetu. Vai jūs to
varētu salabot?
***
Reiz datorklasē kāda studente
lūdza mani pārbīdīt manas disketes, jo tās esot tuvu
viņējām, un viņa nevēloties noķert kādu
vīrusu.
***
Uz servisa dienestu zvanīja sieviete. Jau
iepriekšējā telefonsarunā viņa bija uzzinājusi,
ka viņas dators inficēts ar Trojas zirga tipa vīrusu, un
tagad viņa vēlējās zināt, no kā sākt datora
dezinfekciju. Apjautājos, kādu programmatūru viņa izmanto,
taču šāds jautājums viņu samulsināja. Pēc
pāris minūtēm noskaidroju, ka viņa ir izjaukusi datoru un
gatava visu izberzt ar lizolu dezinficējošu līdzekli
Divi Šnabovici
Pagājušā
gadsimta trīsdesmito gadu otrajā pusē maģistrālo
telefona līniju remontam bija izstrādāts stingrs reglaments
brigādes vadītājam izsniedza nepieciešamos materiālus
un noteiktu naudas summu. Brigāde mainīja nopuvušos stabus,
gaisa vadus, izolatorus, kabeļus utt. Ja vajadzēja noteiktā
vietā aizvest telefona stabus vai rakt tiem bedres, vadītājs par
samaksu izmantoja vietējo iedzīvotāju palīdzību.
Naudas izmaksas sarakstā ierakstīja personas vārdu, uzvārdu
un naudas summu. Saņēmējs parakstījās par saņemto
summu.
Kādas
remontbrigādes vadītājs, veicot darbus no Rīgas uz
Suntažiem, bija iecerējis izveidot nelielu fondu vārda dienu un
citu nozīmīgu datumu svinēšanai. Bet, lai nesajuktu
rēķini (Latvijā taču tik daudz Bērziņu un
Kalniņu!), naudas izmaksas sarakstā ierakstīja izdomātu
uzvārdu Viktors Šnabovics. Departamenta grāmatvedībā
revizors sacēla traci tāda uzvārda nav, šajā
sarakstā ir blēdība! Brigādes vadītājam vajadzēja
piekāpties un atzīt savu vainu.
Pēc gadiem piecpadsmit kāds
no brigādes strādniekiem jau bija kļuvis par RPI docentu un reiz
pieņēma eksāmenu no neklātienes studenta, kura uzvārds
patiešām bija Šnabovics. Atceroties notikumu sakaru līnijas
remontdarbos, docents ar ironiju izteicās par brigādes
vadītāja atzīšanos nedarbā, jo revizoram nebija
taisnība šāds uzvārds Latvijā tomēr ir!
Valdības telefons manā
dzīvoklī
Sešdesmitajos gados kāds
Rīgas telefona tīkla montieris atklāja ļoti
vienkāršu metodi, kā piepelnīties. Uzstādot telefonu
dzīvoklī, viņš līdzi ņēma vienu neglītu
un vienu sevišķi glītu aparātu. Kad pie līnijas tika
pieslēgts nesmukais aparāts un klients lūdzās, vai nevar
uzlikt to smuko, montieris skaidroja, ka tas ir paredzēts
uzstādīšanai kādā valdības iestādē.
Galu galā pēc ilgām debatēm un lūgšanās
laimīgajam klientam tomēr izdevās pierunāt montieri
uzstādīt glīto valdības aparātu.
Šī montiera darbība
saņēma nosodījumu, bet Pārdaugavā kāds viņa
kolēģis strādāja ļoti godīgi un saņēma
ne tikai klientu pateicību, bet arī šo to citu. Ja klientam bija
bojāts telefona aparāts, bet viņa nebija mājās,
montieris atstāja zīmīti, uzrādot savu mājas telefona
numuru un nepieciešamo darbu veica vakara stundās. Ja klientam pie
reizes vajadzēja pārbīdīt skapi vai salabot durvju zvanu,
viņš bija pati uzmanība un laipnība. Turklāt par
paveikto darbību viņš nekādu samaksu neprasīja (cik
iedeva, tik labi). Iznākumā šis bija viens no pirmajiem
Rīgas telefona montieriem, kurš spēja nopirkt
automašīnu, un Pārdaugavas mezgla administrācija ar
viņa darbu bija ļoti apmierināta
Jāzeps LOČMELIS
Kas grib, lai smejas
Gadījumi iz dzīves
***
Noklausīts birojā:
Vai tu pazīsti šo faksa modeli?
Mazliet. Kāda problēma?
Es nosūtīju faksu, un tā
saņēmēja pārzvanīja un paziņoja, ka atnākusi
tikai tukša lapa. Mēģināju vēlreiz tas pats.
Kā tu ieliki papīru?
Saproti, tā ir tāda delikāta
ziņa es nevēlējos, lai kāds to nejauši
izlasītu, tāpēc pārlocīju lapu uz pusēm!
***
Kādam klientam kredītiemaksām pietrūka
30 dolāru. Firmas darbinieks piezvanīja un apjautājās par
maksājumu, aizrādot, ka svarīgi ir samaksāt laikus, bet
pieļaujot, ka čeku var izsūtīt pa pastu. Klients
vēlējās kādu operatīvāku risinājumu.
Jūs naudu varat nosūtīt ar
kurjeru vai elektroniski. Tomēr atkarībā no tā, kuru banku
jūs izmantojat, nāksies piemaksāt 15 vai pat vairāk
dolāru.
Ā, es izdomāju! Es naudu jums
nosūtīšu pa faksu!
***
Servisa darbinieks: Cik ātrs ir jūsu
modems?
Klients: Nekāda ātruma. Tas stāv
uz vietas.
***
Noklausīts datorveikalā:
Es meklēju modemu, kas kompresē
kļūdas un labo datus.
***
Telefona zvans uz datorveikalu:
Es vēlētos nopirkt
internetu. Cik tas varētu maksāt?
***
Datorveikalā:
Vai jūs varētu iekopēt internetu
šajā disketē?
***
Klients: Es salauzu internetu. Vai jūs to
varētu salabot?
***
Reiz datorklasē kāda studente
lūdza mani pārbīdīt manas disketes, jo tās esot tuvu
viņējām, un viņa nevēloties noķert kādu
vīrusu.
***
Uz servisa dienestu zvanīja sieviete. Jau
iepriekšējā telefonsarunā viņa bija uzzinājusi,
ka viņas dators inficēts ar Trojas zirga tipa vīrusu, un
tagad viņa vēlējās zināt, no kā sākt datora
dezinfekciju. Apjautājos, kādu programmatūru viņa izmanto,
taču šāds jautājums viņu samulsināja. Pēc
pāris minūtēm noskaidroju, ka viņa ir izjaukusi datoru un
gatava visu izberzt ar lizolu dezinficējošu līdzekli