Deviņi pakāpieni interneta kalnā
Autors
Dzimšanas dienā
var dāvināt ne vien konfekšu kārbu, ziedu pušķi,
torti, bet, izrādās, arī - brīvās pieejas interneta
terminālus. Īpaši, ja jubilāre ir Rīga un dāvanas
baudītāji - rīdzinieki un pilsētas viesi. Šīs
e-dāvanas iniciatori, radītāji un iesaiņotāji ir
uzņēmumi Telia Latvija, Hewlett Packard un Aģentūra
Rīga 800. Par unikālo projektu SP stāsta Telia Latvija
mārketinga direktors Mikus OZOLS.
Deviņi
termināli
Varbūt
tādēļ, ka deviņi ir latviešu maģiskais skaitlis,
bet droši vien arī tādēļ, ka tas simboliski
saistās ar nule aizsākto Rīgas mūža devīto gadu
simteni, brīvās pieejas interneta terminālu bija tieši
deviņi. Jau vairāk nekā mēnesi pirms pilsētas
astoņsimtgades tie bija uzstādīti dažādās
sabiedriskajās vietās - Rīgas Domē, tirdzniecības
centros Mols, Alfa, Rimi Purvciems, restorānā Lido
(Krasta ielā), viesnīcās Riga, Radisson SAS Daugava, Maritim
Park Hotel Riga, un Park Hotel Rīdzene. Brīvās
pieejas interneta terminālu galvenais mērķis bija bez maksas
nodrošināt rīdziniekus un Rīgas viesus ar interneta
informāciju par svētku norisi, pilsētas vēsturi un
populārākajiem tūrisma objektiem. Protams, tie, kas
vēlējās, varēja izmantot arī citus Latvijas un
starptautiskos interneta resursus, sūtīt e-pastus u. tml.
- Svarīgi bija
izvietot šos terminālus pareizajās vietās, kur tie
vislabāk pieejami, - stāsta Mikus Ozols. - Līdz ar to vietu
izvēle bija vairāk saistīta ar to, kā piedāvāt
vienlīdzīgas iespējas visiem Rīgas jubilejas
svinētājiem un pat nesvinētājiem: rīdziniekiem, visiem
Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstu viesiem, neatkarīgi no
tā, vai tie ir studenti, bērni vai biznesa cilvēki. Rīgas
viesi, kas bija atbraukuši svinēt svētkus,
tādējādi nejutās atrauti no ierastās vides, jo no
minētajām viesnīcām pa e-pastu brīvi varēja
sazināties ar biznesa partneriem un radiem. Ikvienam pieejami,
visdemokrātiskākie un arī vispopulārākie bija
interneta termināli lielveikalos (īpaši Rimi Alfa centrā)
un Lido Krasta ielas
kompleksā.
Katrs ar
savu artavu
Projekts Brīvas
pieejas internets Rīgai sadarbībā ar Hewlett Packard
un Aģentūru Rīga 800 ir veidots ar domu
piedāvāt interneta pieeju visiem, kas to vēlas. Katrā
interneta termināla tehniskajā nodrošinājumā ietilpa Hewlett
Packard e-pc dators (Intel Celeron 700 MHz bāze,
operatīvā atmiņa - 64MB, cietā diska ietilpība 10 GB, Windows
2000), bet Telia Latvija nodrošināja augstas
kvalitātes ātrgaitas interneta pieslēgumu. Turklāt Telia
Latvija tehniskie speciālisti cauru diennakti uzraudzīja šo
stendu darbību ar on-line monitoringa palīdzību.
Galvenais ir nevis tas, lai nekas negadītos, bet gan tas, cik ātri
kļūmes tiek novērstas.
Protams, galvenais
mērķis bija radīt papildu informācijas avotu par Rīgas
jubileju, bet ne tikai tas. Komunikāciju un interneta vides
tālākā attīstība ir viens no pamatakmeņiem
ekonomikas augšupejai, tāpēc ļoti būtiski tuvāk
iepazīstināt cilvēkus ar šo iespēju, ļaut pamēģināt,
iepazīt, iedrošināt. Tas noteikti daudz dod arī
kopējā zināšanu līmeņa
paplašināšanai.
Salīdzinājumā
ar tām interneta iespējām, kas pieejamas firmu birojos, satura
ziņā terminālos nekādu ierobežojumu nebija. Mikus
Ozols izteica pārliecību, ka pat daudzi no tiem, kas internetu lieto
ikdienā, varētu būt pārsteigti par šo terminālu
kvalitāti un ātrumiem. Tie visi ir ātrgaitas pieslēgumi,
kuri veidoti pēc tādiem kritērijiem, lai nekādā
veidā neierobežotu lietotāja vēlmi aplūkot pēc
iespējas vairāk informācijas.
Projekta
realizācijā bija iesaistītas arī visas firmas un
iestādes, kur atradās šie interneta stendi. Arī tām
pienākas pateicība, jo viņi uzņēmās
atbildību un rūpes. Starp citu, termināli bija darba
kārtībā gan dienu, gan nakti. Zīmīgi, ka naktī,
kad slēdza lielveikalus, īpaši laba izdevība pasērfot
internetā radās apsardzes darbiniekiem
Lietotāji
Parasti tādos
gadījumos, ja kaut ko piedāvā par brīvu, sarodas daudz
ļaužu. Arī šai gadījumā par publikas
atsaucību nevarēja sūdzēties. Protams, lai izsērfotos
pēc sirds patikas, bija jārēķinās ar laika rezervi, jo
nereti pie interneta termināliem veidojās rindas. Vislielākais
publikas pieplūdums bija tirdzniecības centros. Tur interesenti
nāca līdz ar centru atvēršanu. No rītiem
visvairāk bija bērnu, pusaudžu un jauniešu, bet pusdienlaikā
nāca nopietni biznesa ļaudis. Telia Latvija katra lietotāja
sērfošanas laiku nebija ierobežojusi, bet tas parasti bija
atkarīgs no situācijas. Ja veidojās gara rinda, tad paši
rindā stāvētāji neļāva cits citam pārāk
ilgi kavēties un tie, kas elpoja sērfotājam uz pakauša,
nemitīgi skatījās pulkstenī.
Mikus Ozols ir
gandarīts, ka mūsu sabiedrība šoreiz izcēlās ar
labu organizētību un toleranci, nebija arī tādu
gadījumu, kad viens sērfo visu dienu un nelaiž citus klāt.
Galu galā katra termināla tuvumā bija arī
attiecīgā veikala, viesnīcas vai Domes atbildīgās
personas, kas visu uzraudzīja.
Nedaudz
atšķirīga bija interneta termināla loma Rīgas
Domē, - tā lielā mērā bija arī prestiža
lieta, lai gan iebraucējiem, gan pašmāju ļaudīm
parādītu, ka arī šai ziņā ar Latviju viss
kārtībā. Pasaulē diezgan izplatīta ir prakse, ka
municipalitātes izmanto elektroniskos kioskus, lai sniegtu
palīdzību un informāciju par to, kas un kādā
veidā ir pieejams.
Terminālus pusdienlaikā vai
pēc darba labprāt esot izmantojuši arī paši domnieki.
Dome ir viens no šī projekta atbalstītājiem, un
deputāti ļoti gribēja, lai viens termināls atrastos
Domē, jo tādējādi bija iespēja parādīt
viesiem, ka viņi svētku gaitā ir informatīvi sagatavoti -
arī vismodernākajā veidā.
Ieguvumi
- Mums nav vajadzīga
skaļa reklāma, - saka Mikus Ozols. - Par to, ka varam labi
strādāt un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, mūsu klienti
jau pārliecinājušies. Būtiskākais ir radīt
šo iespēju klientiem un nenovērst uzmanību no
svētkiem, veidojot
pašreklāmu.
Svētki
izskanējuši, bezmaksas interneta termināli pēc 1. septembra
novākti. Kāds būs to tālākais liktenis? Un ko gan no
šīs akcijas ieguvusi Telia Latvija? Tiesa, šis ieguvums
nav sataustāms un ar neapbruņotu aci saredzams, drīzāk gan
- sajūtams kā smalki, netverami pavedieni, kas aizvien vairāk
cilvēku pārliecina par interneta nepieciešamību un tā
daudzajām iespējām. Un vēl - daudzas organizācijas,
viesnīcas un firmas ir pārliecinājušās, ka tā ir
ideāla forma, kā nostiprināt saites ar klientiem,
tādēļ Telia Latvija vai ik dienas saņem
piedāvājumus pirkt vai vismaz īrēt šos
terminālus. Un kāpēc gan ne!
Tāpēc arī
Mikus Ozols aicina visus, kuriem ir radusies vai varētu rasties interese
par šo interneta terminālu iegādi vai izmantošanu (par to,
vai tie arī turpmāk darbosies bez maksas, protams, lems to jaunie
īpašnieki) griezties Telia Latvija mārketinga
nodaļā. Kas zina, varbūt svētku dāvana Rīgai
kļūs par patīkamu ikdienas dāvanu lietišķiem
cilvēkiem.
Daina
DAMBERGA
Dzimšanas dienā
var dāvināt ne vien konfekšu kārbu, ziedu pušķi,
torti, bet, izrādās, arī - brīvās pieejas interneta
terminālus. Īpaši, ja jubilāre ir Rīga un dāvanas
baudītāji - rīdzinieki un pilsētas viesi. Šīs
e-dāvanas iniciatori, radītāji un iesaiņotāji ir
uzņēmumi Telia Latvija, Hewlett Packard un Aģentūra
Rīga 800. Par unikālo projektu SP stāsta Telia Latvija
mārketinga direktors Mikus OZOLS.
Deviņi
termināli
Varbūt
tādēļ, ka deviņi ir latviešu maģiskais skaitlis,
bet droši vien arī tādēļ, ka tas simboliski
saistās ar nule aizsākto Rīgas mūža devīto gadu
simteni, brīvās pieejas interneta terminālu bija tieši
deviņi. Jau vairāk nekā mēnesi pirms pilsētas
astoņsimtgades tie bija uzstādīti dažādās
sabiedriskajās vietās - Rīgas Domē, tirdzniecības
centros Mols, Alfa, Rimi Purvciems, restorānā Lido
(Krasta ielā), viesnīcās Riga, Radisson SAS Daugava, Maritim
Park Hotel Riga, un Park Hotel Rīdzene. Brīvās
pieejas interneta terminālu galvenais mērķis bija bez maksas
nodrošināt rīdziniekus un Rīgas viesus ar interneta
informāciju par svētku norisi, pilsētas vēsturi un
populārākajiem tūrisma objektiem. Protams, tie, kas
vēlējās, varēja izmantot arī citus Latvijas un
starptautiskos interneta resursus, sūtīt e-pastus u. tml.
- Svarīgi bija
izvietot šos terminālus pareizajās vietās, kur tie
vislabāk pieejami, - stāsta Mikus Ozols. - Līdz ar to vietu
izvēle bija vairāk saistīta ar to, kā piedāvāt
vienlīdzīgas iespējas visiem Rīgas jubilejas
svinētājiem un pat nesvinētājiem: rīdziniekiem, visiem
Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstu viesiem, neatkarīgi no
tā, vai tie ir studenti, bērni vai biznesa cilvēki. Rīgas
viesi, kas bija atbraukuši svinēt svētkus,
tādējādi nejutās atrauti no ierastās vides, jo no
minētajām viesnīcām pa e-pastu brīvi varēja
sazināties ar biznesa partneriem un radiem. Ikvienam pieejami,
visdemokrātiskākie un arī vispopulārākie bija
interneta termināli lielveikalos (īpaši Rimi Alfa centrā)
un Lido Krasta ielas
kompleksā.
Katrs ar
savu artavu
Projekts Brīvas
pieejas internets Rīgai sadarbībā ar Hewlett Packard
un Aģentūru Rīga 800 ir veidots ar domu
piedāvāt interneta pieeju visiem, kas to vēlas. Katrā
interneta termināla tehniskajā nodrošinājumā ietilpa Hewlett
Packard e-pc dators (Intel Celeron 700 MHz bāze,
operatīvā atmiņa - 64MB, cietā diska ietilpība 10 GB, Windows
2000), bet Telia Latvija nodrošināja augstas
kvalitātes ātrgaitas interneta pieslēgumu. Turklāt Telia
Latvija tehniskie speciālisti cauru diennakti uzraudzīja šo
stendu darbību ar on-line monitoringa palīdzību.
Galvenais ir nevis tas, lai nekas negadītos, bet gan tas, cik ātri
kļūmes tiek novērstas.
Protams, galvenais
mērķis bija radīt papildu informācijas avotu par Rīgas
jubileju, bet ne tikai tas. Komunikāciju un interneta vides
tālākā attīstība ir viens no pamatakmeņiem
ekonomikas augšupejai, tāpēc ļoti būtiski tuvāk
iepazīstināt cilvēkus ar šo iespēju, ļaut pamēģināt,
iepazīt, iedrošināt. Tas noteikti daudz dod arī
kopējā zināšanu līmeņa
paplašināšanai.
Salīdzinājumā
ar tām interneta iespējām, kas pieejamas firmu birojos, satura
ziņā terminālos nekādu ierobežojumu nebija. Mikus
Ozols izteica pārliecību, ka pat daudzi no tiem, kas internetu lieto
ikdienā, varētu būt pārsteigti par šo terminālu
kvalitāti un ātrumiem. Tie visi ir ātrgaitas pieslēgumi,
kuri veidoti pēc tādiem kritērijiem, lai nekādā
veidā neierobežotu lietotāja vēlmi aplūkot pēc
iespējas vairāk informācijas.
Projekta
realizācijā bija iesaistītas arī visas firmas un
iestādes, kur atradās šie interneta stendi. Arī tām
pienākas pateicība, jo viņi uzņēmās
atbildību un rūpes. Starp citu, termināli bija darba
kārtībā gan dienu, gan nakti. Zīmīgi, ka naktī,
kad slēdza lielveikalus, īpaši laba izdevība pasērfot
internetā radās apsardzes darbiniekiem
Lietotāji
Parasti tādos
gadījumos, ja kaut ko piedāvā par brīvu, sarodas daudz
ļaužu. Arī šai gadījumā par publikas
atsaucību nevarēja sūdzēties. Protams, lai izsērfotos
pēc sirds patikas, bija jārēķinās ar laika rezervi, jo
nereti pie interneta termināliem veidojās rindas. Vislielākais
publikas pieplūdums bija tirdzniecības centros. Tur interesenti
nāca līdz ar centru atvēršanu. No rītiem
visvairāk bija bērnu, pusaudžu un jauniešu, bet pusdienlaikā
nāca nopietni biznesa ļaudis. Telia Latvija katra lietotāja
sērfošanas laiku nebija ierobežojusi, bet tas parasti bija
atkarīgs no situācijas. Ja veidojās gara rinda, tad paši
rindā stāvētāji neļāva cits citam pārāk
ilgi kavēties un tie, kas elpoja sērfotājam uz pakauša,
nemitīgi skatījās pulkstenī.
Mikus Ozols ir
gandarīts, ka mūsu sabiedrība šoreiz izcēlās ar
labu organizētību un toleranci, nebija arī tādu
gadījumu, kad viens sērfo visu dienu un nelaiž citus klāt.
Galu galā katra termināla tuvumā bija arī
attiecīgā veikala, viesnīcas vai Domes atbildīgās
personas, kas visu uzraudzīja.
Nedaudz
atšķirīga bija interneta termināla loma Rīgas
Domē, - tā lielā mērā bija arī prestiža
lieta, lai gan iebraucējiem, gan pašmāju ļaudīm
parādītu, ka arī šai ziņā ar Latviju viss
kārtībā. Pasaulē diezgan izplatīta ir prakse, ka
municipalitātes izmanto elektroniskos kioskus, lai sniegtu
palīdzību un informāciju par to, kas un kādā
veidā ir pieejams.
Terminālus pusdienlaikā vai
pēc darba labprāt esot izmantojuši arī paši domnieki.
Dome ir viens no šī projekta atbalstītājiem, un
deputāti ļoti gribēja, lai viens termināls atrastos
Domē, jo tādējādi bija iespēja parādīt
viesiem, ka viņi svētku gaitā ir informatīvi sagatavoti -
arī vismodernākajā veidā.
Ieguvumi
- Mums nav vajadzīga
skaļa reklāma, - saka Mikus Ozols. - Par to, ka varam labi
strādāt un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, mūsu klienti
jau pārliecinājušies. Būtiskākais ir radīt
šo iespēju klientiem un nenovērst uzmanību no
svētkiem, veidojot
pašreklāmu.
Svētki
izskanējuši, bezmaksas interneta termināli pēc 1. septembra
novākti. Kāds būs to tālākais liktenis? Un ko gan no
šīs akcijas ieguvusi Telia Latvija? Tiesa, šis ieguvums
nav sataustāms un ar neapbruņotu aci saredzams, drīzāk gan
- sajūtams kā smalki, netverami pavedieni, kas aizvien vairāk
cilvēku pārliecina par interneta nepieciešamību un tā
daudzajām iespējām. Un vēl - daudzas organizācijas,
viesnīcas un firmas ir pārliecinājušās, ka tā ir
ideāla forma, kā nostiprināt saites ar klientiem,
tādēļ Telia Latvija vai ik dienas saņem
piedāvājumus pirkt vai vismaz īrēt šos
terminālus. Un kāpēc gan ne!
Tāpēc arī
Mikus Ozols aicina visus, kuriem ir radusies vai varētu rasties interese
par šo interneta terminālu iegādi vai izmantošanu (par to,
vai tie arī turpmāk darbosies bez maksas, protams, lems to jaunie
īpašnieki) griezties Telia Latvija mārketinga
nodaļā. Kas zina, varbūt svētku dāvana Rīgai
kļūs par patīkamu ikdienas dāvanu lietišķiem
cilvēkiem.
Daina
DAMBERGA