EPI – informācijas plūsmu pārvaldnieks

 

Attīstīts un sakārtots ziņu un analītiskās informācijas tirgus ir izveidojies tikai pēdējo četru piecu gadu laikā. Un droši var teikt, ka Nacionālās ziņu aģentūras LETA Ekonomisko pētījumu institūts (EPI-LETA) ir bijis viens no šī tirgus pamatlicējiem un veidotājiem, kas vietu tirgū saglabā arī šobrīd. EPI-LETA ar dažādiem monitoringa un analītiskiem pētījumiem, kas tiek izplatīti regulāru apskatu formā, nodarbojās jau vairāk nekā piecus gadus.

 

No informācijas līdz analīzei

90. gadu vidū, kad izveidojās aģentūra EPI (EPI-LETA priekštece), liela vērtība bija vienkāršam informācijas monitoringam par sabiedrības aktualitātēm, kā arī par notiekošo konkrētā nozarē. Tieši šajā laikā arī izveidojās EPI-LETA izdotie vecākie apskati, piemēram, Nedēļas apskats Bizness un politika, kurā tiek apkopota informācija par svarīgākajiem notikumiem nedēļas garumā. Šajā laikā veidojās arī ikmēneša apskati par notiekošo galvenajās tautsaimniecības nozarēs – bankās, tranzīta un naftas biznesā. Pirmie apskati bija ļoti vienkārši – tie bija galveno notikumu konspektīvi un koncentrēti izklāsti, norādot informācijas avotus.

Tomēr, attīstoties uzņēmējdarbībai valstī, palielinājās arī biznesā iesaistīto cilvēku prasības pret informācijas, arī analītiskās, kvalitāti. Apskatos notikumu kopsavilkumus papildināja statistiskās informācijas apkopojumi. Veidojot nākamos apskatus, tostarp dažādus finanšu tirgus segmentus aprakstošus izdevumus, piemēram, Vērtspapīru tirgus tendences un Apdrošināšanas apskatu, tika akcentēta analītiskā informācija un uzņēmumu finansiālie rādītāji. Protams, arī šajos apskatos sava vieta bija un būs koncentrētam notikumu atspoguļojumam.

 

Apskati – vispusīgi un neatkarīgi informācijas apkopojumi

Nenoliedzami, liela ietekme uz analītiskās informācijas tirgu ir bijusi interneta attīstībai Latvijā, jo, attīstoties elektroniskajiem sakariem, Latvijas uzņēmējiem ir radusies lielāka iespēja saņemt aktuālo informāciju tieši no interneta, piemēram, ar ziņu aģentūru mājas lapu starpniecību. Būtisks solis apskatu veidošanā bija aģentūras EPI saplūšanā ar nacionālo ziņu aģentūru LETA, kā rezultātā izveidojās LETA Ekonomisko pētījumu institūts (EPI-LETA). No vienas puses, tas ir pavēris iespēju izmantot plašāko informatīvo bāzi un atrasties notikumu degpunktā, no otras puses – tā ir bijusi iespēja veidot daudz kvalitatīvākus apskatus, tādējādi attīstot citu informatīvo pakalpojumu tirgu. Līdztekus apskatiem attīstījušies un atsevišķi nodalīti vairāki virzieni, piemēram, mediju monitorings un klipingi. Par stabilu vērtību ir kļuvušas datu bāzes, kurās uzkrājās gan analītiskā informācija, gan dažādi uzziņu materiāli, gan arī ziņu dienesta sagatavotā informācija. Datu bāzes vienlaikus ir arī ļoti labs avots analītisko materiālu veidošanā.

Lai gan pirmajā mirklī varētu šķist, ka, palielinoties informācijas plūsmām, vajadzētu samazināties apkopojošu apskatu nozīmei, tā tas nebūt nav, jo apskati savā dziļākajā būtībā ir vispusīgs informācijas apkopojums par nozarē notiekošo. Un to vērtība šobrīd ir tieši tāda – vispusīgs un neatkarīgs informācijas apkopojums par konkrētā nozarē notiekošo. Piemēram, finanšu apskati vispusīgi aplūko kādā finanšu pakalpojumu nozarē notiekošo, bet universāla rakstura apskats – Latvijas ekonomikas biļetens - reizi mēnesī raksturo mūsu valsts ekonomisko kopainu.

 

Apskatu popularitāte aug

Apskatos tiek ietverti fakti, skaitļi, kā arī EPI-LETA speciālistu komentāri, notikumu analīze un prognozes. Apskatu un arī citu analītisko materiālu veidošanā vienlaikus tiek izmantota gan presē publicētā informācija, gan informācija no nozarēs iesaistītajām struktūrām un citām biznesa struktūrām, gan arī sociologu un Statistiskas pārvaldes informācija. Piemēram, finanšu apskatu sagatavošanā izmanto īpaši pasūtītu sabiedrības domas pētījumu centra SKDS aptauju rezultātus. Apskatos tiek apkopoti arī uzņēmēju un nozaru izcilāko speciālistu komentāri, kas nodrošina pietiekami objektīvu un visaptverošu notikumu vērtējumu.

Nevar nepieminēt šobrīd populārāko EPI-LETA izdoto apskatu Latvijas ekonomikas biļetens. Tajā nav mediju monitoringa rezultātā iegūtu notikumu apkopojuma, taču ir dažādu ekonomikas rādītāju un aktuālu problēmu apkopojumi un skaidrojumi, kas tiek bagātīgi ilustrēti ar grafisko informāciju. Apskata popularitāte apliecina, ka aizvien vairāk progresīvi domājošu uzņēmumu novērtē informācijas nozīmi un uzskata, ka tiem ir jāievēro mūsu valsts tautsaimniecības attīstības tendences. Protams, arī EPI-LETA cenšas sekot līdzi laikam, tādēļ jaunākais biļetens ES. Integrācijas procesu apskats, kas tiek izdots sadarbībā ar SIA Eirokonsultants, aplūko Eiropas Savienības norises un Latvijas gaitas, stājoties ES.

Tomēr lielākais notikums EPI-LETA ir darbs apskatu pārveidošanā elektroniskā formā, kas ļaus operatīvāk un arī pilnīgāk informēt klientus par tendencēm apskatāmajās nozarēs.

 

Ingvilda ZĀLĪTE,

 EPI-LETA galvenā redaktore

 

Atsauksmes

Ģirts Grišāns, Apollo portāla ziņu redaktors

EPI-LETA pārstāv noteiktas tradīcijas analītiskās informācijas tirgū. Tas ir ilgspēlētājs ar plašu pieredzi un tradīcijām, kurš spēj uzturēt noteiktus kvalitātes standartus, kā arī piemēroties tirgum, kas kļūst arvien prasīgāks pret analītiskās informācijas kvalitāti. EPI-LETA ir unikāls pakalpojumu sniedzējs, kas ir spējis izdzīvot un attīstīties laikā, kad konkurenti ir pārtraukuši darboties. Un tādēļ jādomā, ka arī konkurence, kas varētu pastiprināties ar banku analītisko nodaļu finanšu un ekonomikas apskatiem, tikai ļaus apskatiem attīstīties arī turpmāk.

Pats, strādājot EPI-LETA, esmu ieguvis labu pieredzi analītiskajā darbā, kā arī labu izpratni par ekonomiku, kas man, politologa izglītību guvušam, ir īpaši svarīgi. Turklāt vairākus gadus esmu pavadījis lieliskā kolektīvā, kurā mani īpaši saistīja tas brīvdomības gars, kas ir likumsakarīgs medijos.

Jāatzīst, nacionālajai ziņu aģentūrai LETA, kuras sastāvdaļa ir arī EPI-LETA, ir sekmīgi izdevies ielauzties piesātinātā tirgū, nodrošinot brīvu konkurenci ziņu jomā un paaugstinot klientiem pieejamās informācijas kvalitāti, kā arī relatīvi īsā laikā kļūt par plaukstošu uzņēmumu.

 

Uģis Zemturis, a/s Hansabanka valdes priekšsēdētāja vietnieks

Hansabanka izmanto vairākus LETA piedāvātos apskatus, to skaitā informācijas apkopojumus par bankām, vērtspapīriem, likumdošanu un politiku. Katrs no šiem materiāliem sniedz precīzu un neitrālu ieskatu minētajās jomās, un tas ļauj objektīvi izvērtēt sniegtos faktus par valsts un dažādu institūciju attīstības tendencēm.

Tieši objektivitāte ir tā mēraukla, kādēļ banka izmanto ziņu aģentūras apkopoto informāciju, jo objektivitāte un precizitāte ir nepieciešama kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai. LETA apskati sniedz iespēja būt informētam, zināt notiekošo gan finansēs, gan ekonomikā, gan politikā.

Informācija ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem resursiem mūsdienās, tādēļ ceram, ka apskati arī turpmāk sniegs jaunāko un darba vajadzībām nepieciešamāko informāciju.