Objektīvs – fotoaparāta acs

 

Kvalitatīvas fotogrāfijas iegūšanas pamatā ir laba fotoaparāta optika. Jēdzienā laba optika ietilpst objektīva spēja perfekti attēlot objekta vissīkākās detaļas, kā arī pilnu toņu gammu no dziļi melna līdz dzidri baltam tonim.

 

Lēcu sistēma (objektīvs)

 

Visbūtiskākā objektīva sastāvdaļa ir lēcas. Viena gaismu sakopojoša lēca veido izplūdušu attēlu, tādēļ objektīvu izgatavošanā izmanto vairākas lēcas, kas veido lēcu sistēmu. Šādās sistēmās izmanto gan gaismu sakopojošās, gan izkliedējošās lēcas, iepriekš ar datoru palīdzību precīzi aprēķinot gaismas staru laušanas leņķus. Lēcas ir noteiktā attālumā viena no otras, bet mēdz būt arī salīmētas kopā. Vienkāršākajos objektīvos to skaits nav liels – no trīs līdz sešām.  Komplicētos objektīvos lēcu skaits var sasniegt 12 un vēl vairāk (1. zīm.).

Lēcas ne tikai laiž cauri gaismu, bet, tāpat kā jebkurš stikla priekšmets, no virsmas gaismu arī atstaro. Fotografēšanā nepieciešama ir tikai lēcām cauri plūstošā gaisma. Pretējā gadījumā gaisma, vairākkārt atstarojoties no daudzajām lēcu virsmām, radītu attēla aizplīvurojumu. Lai izvairītos no gaismas atstarošanās, lēcu virsmas, kas saskaras ar gaisu, dzidrina – pārklāj ar mikroskopiski plānu caurspīdīgu kārtiņu, kas piedod šīm virsmām krāsainu nokrāsu. Rezultātā dzidrināšana paaugstina attēla kontrastu, samazina eksponēšanas laiku un samazina oreolu veidošanos, kas rodas, fotografējot ļoti spilgti apgaismotus vai atstarojošus objektus (sniegu, ūdeni, stiklu).

Pēdējā laikā sastopami objektīvi ar nosaukuma papildinājumu – IS (Image Stabilizer). Populāri runājot – objektīvs palīdz noturēt attēlu stabilu, kaut fotografējot trīc rokas. Lēcu sistēmā iekļautā kustīgā lēca atkarībā no aparāta izkustināšanas maina leņķi attiecībā pret objektīva optisko asi. Šīs lēcas darbība ir elektroniska, vajadzības gadījumā tās funkcija ir ieslēdzama vai atslēdzama.

Lai lēcu sistēma neizjuktu, tās ievietotas ietverē, kas nodrošina noteiktu attālumu starp lēcām, fokusa attālumu, diafragmu, kā arī šo funkciju noteiktu vadāmību. Atsevišķu fotoaparātu tipiem objektīva ietverē iebūvēts arī centrālais slēdzis. Ir divu veidu ietveres savienojums ar kameru – pastāvīgs, kad objektīvu nav iespējams noņemt, un maināms, kad atkarībā no nepieciešamības fotogrāfs var izvēlēties vispiemērotāko objektīvu. Jāņem vērā, ka maināmiem objektīviem ir divu tipu savienojumi – vītņveida (Zenit, Praktica u. tml.) un bajonetes (Canon, Nikon, Minolta u. tml.). Taču bajonetes ir dažādas, katram ražotājam atšķirīgas, tāpēc Canon objektīvu pie Minolta fotoaparāta pielikt nav iespējams.

 

Fokusa attālums

 

Katrai lēcai ir noteikts fokusa attālums – mazākais attālums starp objektīva optisko centru un fotomateriālu, kad iespējams iegūt asu attēlu. Kombinējot dažādas gan gaismu sakopojošās (pozitīvās), gan gaismu izkliedējošās (negatīvās) lēcas, iespējams panākt dažādus lēcu sistēmas fokusa attālumus. Šo attālumu mēra milimetros, un no tā lieluma atkarīga objektīva gaismas spēja, projicētā attēla mērogs un asuma dziļums (2. zīm.). Fotogrāfijā ar negatīva izmēru 24x36 mm (preses un amatieru fotogrāfijā populārākais izmantojamais formāts) izmanto objektīvus ar fokusa attālumu no 6 līdz 1200 mm. Objektīvus ar vēl lielāku fokusa attālumu jau sauc par teleskopiem.

Zoom (maināms fokusa attālums) tipa objektīviem ar ietveres mehānisma palīdzību lēcu sistēmas iekšienē maina atsevišķu lēcu savstarpējo attālumu, tā nodrošinot lielāku vai mazāku fokusa attālumu ar to pašu objektīvu. Šie objektīvi ir ļoti komplicēti savā uzbūvē un daudz jutīgāki pret triecieniem. Arī kvalitāte tiem ir zemāka nekā pastāvīga fokusa attāluma objektīviem. Tas skaidrojams ar lēcu mainīgo atrašanās vietu objektīva iekšienē.

Ja fotografē ļoti tālus objektus (ainavas, ēkas un citus objektus, kas atrodas tālāk par 100 m), tas nozīmē, ka objektīvs iestādīts uz bezgalību. Bildējot tuvākus priekšmetus, atstatums starp objektīvu un fotomateriālu ir jāpalielina. Lai nofotografētu priekšmetu mērogā 1:1, objektīvs jāizbīda divkāršā fokusa attālumā. Šādos gadījumos izmanto starpgredzenus vai speciālas plēšas. Izmantojot priekšlēcas, šis dubultais fokusa attālums tiek panākts optiski.

 

Relatīvais atvērums – gaismas spēja

 

Objektīva gaismas spēja ir ģeometrisks lielums, kas norāda tā spēju apgaismot fotomateriālu. Šim lielumam ir būtiska nozīme – jo lielāka gaismas spēja ir objektīvam, jo īsāks eksponēšanas laiks nepieciešams fotografējot.

Tomēr objektīva diametra absolūtais diametrs vēl neko neizšķir. Gaismas spēja atkarīga no diviem lielumiem – no atvēruma lieluma un fokusa attāluma. To izsaka ar objektīva diametra pilnā darbīgā atvēruma attiecību pret tā fokusa attālumu. Piemēram atvēruma diametrs 50 mm pret fokusa attālumu 200 mm attiecas kā 50:200, saīsinot – 1:4, kas arī ir relatīvā atvēruma jeb gaismas spējas skaitliskā vērtība.

Tomēr ne vienmēr būs nepieciešama lielākā gaismas spēja. Fotografējot ļoti spilgtā apgaismojumā, gaismas spēju nepieciešams samazināt. Tādēļ objektīvos ir iebūvēta īrisa diafragma, kas nodrošina gaismas spējas maināmus lielumus. Par diafragmu sauc arī pašu regulējamo atvērumu, apzīmējot tā lielumu ar atbilstošu skaitli, kas ir gaismas spējas saucējs. Piemēram, diafragma 5,6 ir attiecība 1:5,6.

Diafragmēšana maina fotomateriāla apgaismojumu, tādēļ nepieciešams mainīt arī eksponēšanas laiku. Taču jāatceras, ka diafragmas atvērums 8 nebūt nav divas reizes mazāks par atvērumu 4, bet ir četras reizes mazāks. Tas izskaidrojams tādējādi, ka, numurējot diafragmas atvērumus, tiek ņemti vērā to diametri, turpretī apaļu atvērumu laukumi attiecas kā šo atvērumu diametru kvadrāti. Tāpēc, diametram samazinoties divreiz, tā laukums samazinās 2² = 4 reizes. Un tādēļ eksponēšanas laiks jāpalielina 4 reizes (3. zīm.).

Diafragmas uzdevums ir divējāds – vajadzības gadījumā mainīt gaismas plūsmu un palielināt vai samazināt asuma dziļumu, kad nepieciešams vienādā asumā nofotografēt objektus, kas atrodas dažādās plaknēs, vai pretēji – kādu objektu izcelt no fona. Jo mazāka diafragma, jo lielāks būs asi attēlotās telpas dziļums. Mūsdienu fotoaparātiem gaismas spēju var mainīt robežās no 1:1 līdz 1:32. Speciāliem objektīviem mazākā diafragma var būt arī  45 vai 64. Taču jāņem vērā, ka optimālākais diafragmas atvērums ir 8–11, jo pie pārāk maza atvēruma palielinās asuma dziļums, bet samazinās  objektīva izšķiršanas spēja.

 

Elmārs RUDZĪTIS,

foto ziņu aģentūras A.F.I. direktors