Lapu koks internets

 

Pirms gadiem sešiem Microsoft tēvs Bils Geitss (Bill Gates) esot izteicies, ka internetam nebūšot nākotnes. Šobrīd  vispasaules tīmeklis sevi strauji pieteicis ne tikai izglītībā, bet arī elektroniskajos medijos un e-tirdzniecībā. Tikai nedaudz vairāk kā gads pagājis kopš brīža, kad Latvijā plašāk sāka runāt par interneta portāliem, bet nu tie jau kļuvuši par ikdienišķu parādību. Marta sākumā Rīgā pirmo reizi notika  starptautiska interneta konference, un tas pierāda, ka ne jau lietotāju daudzums ir noteicošais, - visu izšķir slāpes.

 

Starptautisko konferenci Interneta dienas rīkoja Latvijas interneta asociācija (LIA) sadarbībā ar izstāžu sabiedrību Creatio Marketing Management. Tās galvenais akcents bija internets un informācijas tehnoloģiju starptautiskais tirgus. IT strauji progresē, aizvien vairāk kļūstot par sabiedrības aktīvākās daļas stratēģiskajiem sabiedrotajiem. Galu galā jebkurai tautsaimniecības nozarei, lai tā spētu iet līdzi laikam un iejusties jaunajā informācijas tehnoloģiju telpā, ir nepieciešami jauninājumi. Tikai tā iespējams sekmēt  konkurētspēju.

 

Biznesa virzītājspēks

Konferencē Interneta dienas piedalījās 22 lektori no Latvijas, Igaunijas, Krievijas, Vācijas un Anglijas, kuri lasīja referātus par dažādām ar internetu  un modernajām tehnoloģijām saistītām tēmām: lietotāju vide Baltijas interneta tirgū, jaunās tehnoloģijas digitālajai ekonomikai, tradicionālie un jaunie mediji – priekšrocības un perspektīvas u.c. Konferences rīkotāji uzsvēra, ka Latvijas uzņēmējiem vēl ir samērā maz informācijas par jaunajām tehnoloģijām, tādēļ viens no konferences mērķiem bija informēt uzņēmējus par moderno tehnoloģiju iespējām, kā arī parādīt, ka tehnoloģijas var strādāt uzņēmuma labā un konkurences apstākļos palīdzēt ieņemt stabilu vietu tirgū. Starp citu, Latvijas valdība programmas eLatvija izstrādē daudz varētu mācīties no Igaunijas kolēģiem. Pagājušajā gadā Igaunijā ieviestā e-valdības sistēma jau ir guvusi atsaucību. Igauņi joko, ka vismaz viens labums noteikti esot: varot ietaupīt papīru.  LIA izpilddirektore Ina Gudele pauda uzskatu, ka internets un jaunās tehnoloģijas ir virzītājspēks biznesa izaugsmei un tam ir vērts uzticēties. 

Konferences Interneta dienas ietvaros notika arī Baltijas interneta mājas lapu konkurss Zelta zirneklis, kura mērķis bija noteikt labākos interneta web lapu risinājumus. Balvas tika pasniegtas 15 kategorijās: labākais portāls, labākais on-line medijs, labākais e-komercijas risinājums, labākais vortāls, labākais tehniskais risinājums utt.  

I. Gudele: - Internets Latvijā vēl ir bērna šūpulī, mūsu mērķis, rīkojot konferenci, bija popularizēt internetu Latvijā un parādīt, ka tā nozīme jaunajā informācijas laikmetā ir neatsverama, savukārt konkursi ir stimuls attīstībai.

 

Lapa pie lapas

Vēl pirms dažiem gadiem nozīmīgākie informācijas avoti bija prese, radio un TV,  tagad šiem medijiem pārliecinoši piepulcējies internets. Aizvien jaunas  mājas lapas paver  bagātīgu informācijas pasauli, kurā ikviens interesents var atrast sev ko piemērotu. Zīmīgi, ka lietotājam vairs nav svarīgs IPS piekļuves risinājuma veids, bet gan daudzpusīgas un kvalitatīvas informācijas ieguve.

Lai arī Latvijas interneta lietotāju šobrīd ir tikai aptuveni astoņi procenti no iedzīvotāju kopskaita, to daudzums strauji aug. Tikpat dinamiski palielinās arī pieprasījums pēc operatīvas informācijas. Un tieši mājas lapas ir tās, kas ar savu interaktīvo vidi spēj to nodrošināt.

Pieaugot informācijas tehnoloģiju iespējām, loģisks risinājums, kā nodrošināt auditorijas pieprasījumu, ir aizvien jauni portāli, mājas lapas, kurās ietvertais  informācijas un pakalpojumu klāsts ir plašāks par jelkādu atsevišķu nozari vai pakalpojuma veidu un  ir tendēts uz plašu auditoriju, kurā ietilpst vairāk nekā viena sabiedrības grupa vai tās kopiena.

 

Solis informācijas laikmetā

Lai arī vēsturiski lielākie meklētājserveri Altavista, Lycos, Excite savulaik sevi ir attaisnojuši, tieši straujās informācijas tehnoloģiju attīstības dēļ tie vairs nespēj nodrošināt mūsdienu cilvēkam nepieciešamo informācijas apjomu un kvalitāti. Ar meklēšanu vien nepietiek.

Portālu raksturojumam Latvijā šobrīd atbilst četri: Delfi, Apollo, TVnet un Fundamental. Zinātāji gan teic, ka Latvijas apmēriem pilnīgi pietiktu ar  diviem  trim portāliem, taču  tikai lietotāja ziņā ir izvēlēties sev tīkamāko un piemērotāko. Kamēr portālu veidotāji un īpašnieki pēta statistikas datus, lietotājs turpina klejot lielajā lapu kokā internetā un izmēģina vēl nebijušas un neierobežotas iespējas.

Informācijas tehnoloģijas nozares speciālisti zina teikt, ka līdz ar straujo interneta lietotāju pieaugumu varētu prognozēt, ka nākamgad Latvijā to būs līdz 50 procentiem vairāk. Pērn interneta lietotāju pieaugumu  ietekmēja plašie interneta piekļuves pakalpojumi, kā arī iespēja iegādāties datortehniku, izmantojot līzingu. 

 

Kāpēc investēt internetā?

Lai arī LIA un BMF Gallup Media interneta tirgus pētījumu dati atšķiras, var secināt, ka pašlaik  Latvijā interneta lietotāju ir samērā maz un par lielu peļņu tuvāko divu trīs gadu laikā runāt ir pāragri. Un tomēr aizvien vairāk cilvēku vēlas uzzināt, kāpēc pasaulē tik daudz naudas tiek investēts internetā. Firmas Viisemann pārstāvis Rains Lohmuss (Igaunija) ekonomikas izaugsmi visai atjautīgi raksturo,  mērot kilogramos:  kilograms zelta maksā 9500 USD, kilograms E klases Mercedes – 38 USD, kilograms  dzelzs  - 0,38 USD, bet kilograms Pentium III mikroprocesora – 87 000 USD. Internetam ir visaugstākā pievienotā vērtība, jo tur izmantots vislielākais intelektuālais potenciāls. 

Tieši tehnoloģiju nozīme, finansu resursi un auditorija ir tie, kas ietekmēs masu komunikācijas procesu veidošanos. Pasaulē strauji krītas datortehnikas cenas, interneta pakalpojumu sniedzēji spēj piedāvāt lētākus risinājumus interneta piekļuvei, pašmāju kompānijas meklē ārvalstu investorus veiksmīgākiem biznesa risinājumiem. Auditorija ir tikai ieguvēja – 21. gadsimtā informācijai jābūt pieejamai par brīvu. Diena.net direktors Pauls Raudseps: - Ieguvēji būs tie mediji, kas informāciju publicēs arī internetā, jo pasaules dati rāda, ka tas nebūt nesamazina avīžu tirāžu. Savukārt lietotāja uzdevums būs tikai izvēlēties savu ceļvedi šajā informācijas laikmetā.

 

Iveta UTKINA