IBC 2000 Amsterdamā

No 9. līdz 14. septembrim Amsterdamā notika gadskārtējā izstāde IBC, kurā pārstāvētas kompānijas, kas piedāvā tehniku radio un televīzijām, kā arī šīm industrijām tuvu stāvošām nozarēm. IBC ir lielākā šāda veida izstāde Eiropā, un tajā šogad piedalījās vairāk nekā 800 firmu. Visiespaidīgākie stendi, protams, bija tādiem pazīstamiem digitālo industriju gigantiem kā Sony, Philips, Panasonic, Thomson, Leich, JVC, Canon un Avid.
Visa kā bija daudz
Izstādē tika prezentēta visa spektra televīzijas tehnika, kas izskatījās ļoti pārliecinoši un iespaidīgi, tika demonstrētas attēla daudzveidīgās montāžas un raidījumu veidošanas iespējas, par ekrāniem izmantojot lielus plazmas monitorus. Protams, katrs interesents varēja izmēģināt jaunāko televīzijas kameru un profesionālo videomontāžas iekārtu iespējas vai sīkāk iepazīties, piemēram, ar satelītu raidošo un uztverošo tehniku. Bija daudz radio un televīzijas raidīšanas automatizācijas sistēmu un dažādu spektru ciparu signālu komutācijas aparatūras.
Varēja apskatīt arī tādus interesantus niekus kā DVD pārrakstāmos diskus, MP3 atskaņotājus pulksteņa izskatā. Uzstājās ne tikai firmu pārstāvji un reklāmas speciālisti, bet arī populāri estrādes dziedātāji un burvju mākslinieki. Bija iespēja nopirkt dažādas preces un suvenīrus ar izstādes simboliku, to skaitā mūžīgo dzinēju – radiouztvērēju ar saules baterijām, kuram ir samērā kvalitatīvs un pietiekami skaļš skanējums. Visu izstādes darbības laiku strādāja arī e-mail. centrs, kur jebkurš apmeklētājs varēja par velti lietot internetu vai nosūtīt un saņemt e-pastu.

Radio un TV vispārējās attīstības tendences
Vispārējām attīstības tendences liecina, ka praktiski ir notikusi visu radio un televīzijas jomu digitalizācija, analogais audio un video signāls pastāv tikai retos gadījumos, un tam ir noteikts pamatojums. Te jāpiemin analogās skaņu ierakstu pultis un analogās skaņas korekcijas iekārtas (piemēram, leģendārā Ruperta Neves izstrādātie skaņas parametriskie ekvilaizeri) – šīs lietas ir sasniegušas attīstības griestus un ir noteikts atskaites punkts digitālajām skaņu ierakstu pultīm, kuru standarti mainās tik strauji, ka pēc gadiem četriem tās jau ir morāli novecojušas.
Klasiskā skanējuma dēļ tiek attīstīti arī elektronu lampu mikrofoni (tos ražo gan AKG, gan Neumann, gan arī citi) un lampu skaņas priekšpastiprinātāji (pie mums vispazīstamākie ir TL Audio izstrādājumi). Attīstās un pilnveidojas datu kompresijas algoritmi. Tomēr galvenā tendence, kas arī cieši saistīta ar vispārēju digitalizāciju, ir – skaņas, televīzijas, video un multimediju tendence saplūst vienotā sistēmā. Dažviet tas jau ir noticis, bet līdz pilnīgai vienotībai vēl ir tālu, jo pastāv ne tikai ražotāju, bet arī tehnisko standartu izstrādātāju konkurence.

Montāžas sistēmas un skaņu ierakstu pultis
Izstādē ļoti daudz vietas bija atvēlēts skaņai. Daudz bija datorizētu skaņas un video apstrādes iekārtu - praktiski tās ir saplūdušas kopā, proti, tā sauktās video apstrādes sistēmas spēj ļoti labi tikt galā arī ar skaņu. Visi jaunie izstrādājumi ir aprīkoti skaņas ierakstam DVD diskos, līdz ar to ietverot sinhronizācijas iespējas ar visdažādākajiem videosignāla nesējiem un iespēju veidot daudzkanālu gala produktu (Dolby Digital, DTS, 7.1 sistēma utt.).
No plašam patērētāju lokam pieejamām (samērā lētām un līdz ar to interesantām) videomontāžas sistēmām pārliecinošs bija Sonic Fondry stends, kurā tika prezentēta jaunā programma Vegas Video. Tā paredzēta darbam ar skaņu un attēlu interneta, intranetu un multimediju vajadzībām. Programma ļauj strādāt ar praktiski neierobežotu audio un video kanālu skaitu, uztur visdažādākos failu formātus un darbojas uz Microsoft programmatūras bāzes. Ļoti svarīgi ir arī tas, ka tai nav nepieciešams speciāls datora dzelţu nodrošinājums, proti, tā strādā ar standarta datoru, un vienīgi no tā jaudas ir atkarīga programmas veiktspēja. Resursi internetā: http://www.sonic.foundry.com/.
Iespaidīga bija ciparu skaņas montāžas līdera Digidesign Pro Tools 5.1 prezentācija. Arī šī sistēma paredzēta audio un video montāžai, bet atšķirība nav tikai cenas un iespēju ziņā. Vegas Video iespējams lietot mājas apstākļos, bet Pro Tools 5.1 vispirms paredzēts profesionālajām skaņu ierakstu studijām. Jau nosaukums vien liecina, ka tā paredzēta arī daudzkanālu (Dolby Digital, DTS utt.) skaņas ierakstu gala produkta izgatavošanai.
Sistēma ietver Macintosh Power Mac G4 datoru, ar speciālām skaņas/video apstrādes kartēm un ieejas/izejas interfeisiem, kā arī speciālu skaņu ierakstu - montāžas pulti Mackie Pro Control. Iestrādātas plašas sinhronizācijas iespējas ar visdažādākajiem daudzkanālu skaņas un video magnetofoniem. Pēdējos mēnešus Digidesign savā mājas lapā http://www.digidesign.com/ piedāvā pilnīgi strādājošu bezmaksas skaņas daudzceļu ierakstu un apstrādes programmas Pro Tools 5.0 versiju gan uz Mac OS, gan uz Microsoft Windows 98 SE un Me bāzes.
Pēdējos piecos gados revolūcija ir notikusi arī skaņu ierakstu pulšu jomā. Pašlaik ražotajām analogajām pultīm ir pilna digitālā vadība. Viens no interesantākajiem bija Yamaha stends, tajā varēja apskatīt šīs firmas produkciju, kas piesaistīja ar ļoti samērīgām cenām. Papildus plaši izplatītajām ciparu skaņu ierakstu pultīm O2R un O3R tika piedāvāta jaunā PM1D, kurai ir 48 un 96 kanālu versijas. Milzīgās iespējas, ko dod pilnīga automatizācija un daudzveidīgā komutācija, šo pulti noteikti padarīs populāru mūzikas studijās, kur jāsaskaņo vajadzības ar finansēm (skat. internetā: http://www.yamaha.co.jp/product/proaudio/homeenglish/navi/index.htm.).

Arī televīziju gaida pārmaiņas
Televīzijā aktuālas kļūst universālas interaktīvas televīzijas sistēmas uz multimediju platformas. Tās sastāv no ciparu televizora, videomagnetofona un termināla darbam internetā un citās informācijas vidēs. Attīstība ir ļoti strauja, un eksperti prognozē, ka 2002. gada beigās telekompāniju ienākumi no piedāvātajiem interaktīvajiem pakalpojumiem jau pārsniegs ienākumus no reklāmas.
Lielas pārmaiņas sagaida skaņu arī televīzijā. Kompānija Dolby Laboratories inc. izstādi IBC2000 bija nolēmusi maksimāli izmantot, lai prezentētu jauno digitālo daudzkanālu skaņas sistēmu Dolby E, kas speciāli paredzēta skaņas programmu pārraidei ciparu televīzijā.

Kas ir Dolby E?
Dolby Digital sākotnēji tika izstrādāta LD un DVD disku vajadzībām, kur galvenais uzdevums bija nodrošināt maksimālu skaņas kvalitāti minimālā datu plūsmā. Tas arī tika panākts – ar 448 kbit/s datu plūsmu pieci pilnvērtīgi skaņas kanāli un viens šaurjoslas kanāls sabvūfera vajadzībām. Diemžēl šai sistēmai ir būtisks trūkums – tā pieļauj ierobežotu kodēšanas/dekodēšanas ciklu skaitu, kuros būtiski nesamazinās skanējuma kvalitāte. Tas ir nepieņemami ciparu televīzijā, kur raidījumu montāžai nepieciešamas bieži vien līdz pat 10 sižeta fragmentu pārrakstīšanas. Otrs trūkums – Dolby Digital un DVB (Digital Video Broadcasting) ir daţāds datu plūsmas kadru garums, kas rada milzīgas problēmas (un tātad nepieciešama papildus tehnika) sinhronai skaņas un attēla montāžai. Līdz ar to ciparu televīzijā praktiski tika izmantota tikai stereo skaņa, bet ērti montējamas daudzkanālu skaņas standarta trūkums kļuva ļoti jūtams.
Dolby Lab., izprotot problēmu, īsā laikā radīja skaņas kodēšanas sistēmu ar nosaukumu E, kas pilnībā apmierina ciparu televīzijas vajadzības. Jaunajai sistēmai ir astoņi neatkarīgi kanāli, tāpēc Dolby E kodera ieejā iespējams padot 5.1 kanālu sistēmu Dolby Digital un vēl vienu pilnu stereo pāri vai arī jebkuru skaņas kanālu kombināciju, ja tikai to skaits nepārsniedz astoņus. Visa šī informācija, izmatojot Dolby Inc. izstrādātos kompresijas algoritmus, tiek sapakota kopējā datu plūsmā ar ātrumu 1,92 Mbit/s, kas ir stereoskaņas standarts ciparu televīzijā. Šis standarts pieļauj 10 reizes atkārtot kodēšanas/dekodēšanas operācijas bez jūtamiem kvalitātes zudumiem, turklāt sakrīt arī skaņas un attēla kadra garums, kas būtiski atvieglo montāžu. Tomēr pats svarīgākais ir tas, ka Dolby E datu plūsmu iespējams pārraidīt pa AES/EBU standarta interfeisa divu vadu pāri AES3 un ierakstīt studijas videomagnetofonos, tas nozīmē, ka, ieviešot jauno standartu, nav nepieciešams mainīt aparatūru un komutāciju. Sistēmā paredzēti dažādi režīmi (Dolby Digital Downmixing), kas atkarībā no vajadzības izejā nodrošina gan parastu mono, gan stereo, gan diskrētu Dolby Digital.
Speciālisti prognozē, ka Dolby E kļūs par galveno tehnoloģiju ne tikai ciparu televīzijā, bet arī datortīklos videodatu pārraidīšanai, videoprogrammu izgatavošanā un izplatīšanā elektroniskajā kinematogrāfijā, kā arī jaunākās paaudzes sadzīves un profesionālajos videomagnetofonos (to skaitā DVD). Par Dolby E sadarbības partneriem jau izstādes IBC 2000 laikā bija kļuvušas tādas kompānijas kā AMS Neve, Grass Vallery group, Matsushita, Philips, Pluto Pro Bel, Sony, Tandberg, Videotek un citas.
Informācija par izstādi Amsterdamā IBC: http://www.ibc.org/2000index.html.
Andis PLAKANS