No centralizēta uz centralizētu

 

Pasaule mums apkārt ir kļuvusi mobilāka nekā jebkad agrāk. Pēc pētniecības organizācijas Dell‘Oro Group datiem, paredzamais bezvadu lokālo tīklu pieaugums laika posmam līdz 2011. gadam ir 24 procenti gadā.

Pašlaik aktuālas kļūst trešās paaudzes bezvadu tīklu infrastruktūras. Pirmā paaudze bija neatkarīgo punktu piekļuves sistēma, kuru radīja tādi uzņēmumi kā CISCO (Aironet), Proxim, Netgear, Linksys. Šeit katrs no piekļuves punktiem bija autonoma, neatkarīga pilnīgi pabeigta iekārta.

Parādoties nepieciešamībai pārvietoties starp piekļuves punktiem un arvien jaunām mobilām iekārtām, radās otrās paaudzes tīkla infrastruktūras jeb centralizētās vadības bezvadu tīklu infrastruktūras, kuras radīja tādas firmas kā CISCO, Aruba Networks, Meru Networks, Trapeze Networks. Šādas sistēmas jau bija ar centralizētu kontroles iekārtu un vienkāršotiem piekļuves punktiem.

Pieaugot informācijas apjomam, kurš tiek nodots caur bezvadu tīkliem un tādējādi noslogojot centralizēto vadības iekārtu, radās sadalītās bezvadu tīklu infrastruktūras ar centrālo kontrolieri un viedajiem piekļuves punktiem, kuras radīja Colubris Networks un Trapeze Networks.

Kāda virzība pašlaik ir saskatāma lokālo bezvadu tīklu veidošanā? Pērkot bezvadu tīkla infrastruktūru, ir jāparedz:

• centralizēta vadības sistēma un vadāmi piekļuves punkti, kas vienkāršos instalēšanu, konfigurēšanu un vadību;
• radiofrekvenču daļā raidīto datu četru veidu šifrēšanas risinājums, kuru papildināt ar IDS/IPS un NAC risinājumu tīkla vadu daļā;
• balss kvalitātes serviss(QoS) un mobilitāte kā solis uz jaunu pakalpojumu ieviešanu tīklā;
• paredzēt iespēju tīklu papildināt ar 100+ iekārtām, kas ļautu paplašināt lietojamo programmu pārraidīšanu, kā video un augstas izšķiršanas materiālu pārraidi.

Izpildot šo prasību minimumu, jūsu bezvadu lokālais tīkls būs moderns arī tuvākajos gados, jo jau pašreizējā brīdī varat izmantot 802.11n standarta iekārtas, kuras iekļauj tos risinājumus, kas uzņēmumiem būs nepieciešami tuvāko 3-5 gadu laikā. Šis jaunais standarts attēlo būtisku pārmaiņu bezvadu tīklos, nodrošinot strauju datu pārraides ātrumu pieaugumu.

Jaunais 802.11n standarts piedāvās datu pārraides ātrumu 300 Mbit/s pretstatā iepriekšējam 802.11a/g standartam ar ātrumu 54 Mbit/s un pat Ethernet, kura ātrums vairumā gadījumu ir 100 Mbit/s. Pirmo reizi bezvadu tehnoloģiju vēsturē mobilajiem lietotājiem ir radusies iespēja būt efektīvākiem par tiem, kam ir vadu pieslēgums pie tīkla. Tas nozīmē, ka uzņēmuma darbinieki jau pašreiz var lietot jebkura līmeņa aplikāciju, nedomājot par savu atrašanās vietu.

Ja paskatās uz tipisku mūsdienu bezvadu tīkla risinājumu, tad tas ir ar centralizētu kontrolieri un vienkāršotiem piekļuves punktiem, kur visa datu plūsma tiek virzīta caur bezvadu tīkla kontrolieri. Tas nozīmē, jo vairāk piekļuves punktu ir vienā tīklā, jo lielākas datu plūsmas kontrole ir jānodrošina bezvadu tīkla kontrolierim un tīkla komutatoriem. Sevišķi kritiski tas ir, pārejot uz jauno 802.11n standartu.

Šāda tipa tīkla iespējas ir attēlotas grafikā, kur redzams, cik provizoriski piekļuves punktus iespējams pieslēgt komutācijas iekārtai atkarībā no izmantotā komutatora.

Palielinoties datu plūsmai, kura sasniedz kontroliera caurplūsmas robežlielumus, tīklā palielinās latentums, kas noved pie reālā laikā strādājošu aplikāciju, piemēram, balss pārraides, kvalitātes pasliktināšanās. Viens no risinājumiem ir sadalītās tīkla infrastruktūras, kur kontrolieris nodarbojas tikai ar piekļuves punktu centralizētu vadību. Šajā gadījumā visa datu plūsma no piekļuves punktiem tiek virzīta uz vārteju, neradot papildu slodzi kontrolierim un komutācijas iekārtām.

Šāda risinājuma gadījumā, neatkarīgi no piekļuves punktu izmantotā standarta, kontrolieris nodrošina vienāda skaita piekļuves punktu vadību, nepasliktinot datu plūsmas parametrus.

Tas nozīmē, ka sadalītā arhitektūrā kontrolieris varēs tikt galā ar datu plūsmu, ko radīs lielākas caurlaidības iekārtas, papildus neinvestējot vadu lokālajā tīklā. Sadalītās arhitektūras bezvadu tīkli ir ļoti efektīvi, virzot datu plūsmu vadu tīklā. Un visbeidzot pieci galvenie apsvērumi, kuri jāievēro, plānojot bezvadu tīklu.

·         Aplikāciju veiktspēja: vairāk un vairāk aplikāciju tiek izmantots tīklos neatkarīgi no tā, vai tie ir vadu vai bezvadu. Katra aplikācija ir jāpiemēro lietotāja vajadzībām kā darbības kritiska vai reāla laika aplikācija, nodrošinot katrai nepieciešamo prioritizāciju, kura noteiks tās optimālo darbību tīklā.

·         Wi-Fi pārklājums: bezvadu tīkliem kļūstot par arvien būtiskāku tīkla daļu, esat pārliecināti par sava tīkla mērogojamību, it sevišķi lielās pārklājamās teritorijās.

·         Bezvadu tīkla drošība: daudzas organizācijas ir norūpējušās par bezvadu tīklu drošību, bet vienlaikus neaizdomājas tālāk par kriptēšanu, jo domā, ka eksistējošās ugunssienas un IDS/IPS sistēmas aizsargās tās. Bezvadu pārraide dod pilnu iespēju pakešu pārķeršanai, no kā arī ir jāpasargājas. Ja apsverat risinājuma piegādātāju, domājiet par daudzu līmeņu tīkla aizsardzību – sākot ar kriptēšanu un autorizāciju līdz traucējumu detektēšanai un datu plūsmas segmentēšanai. 

·         Vienkārša tīkla uzraudzība (management): viens no atslēgas jautājumiem. Jebkuram tīklam, kuru lietojat, ir jābūt vienkāršam uzstādīšanā, centralizēti vadāmam un ar vienkārši nododamiem tīkla noteikumu uzstādījumiem, lai apkalpojošam personālam nav jāveic nebeidzamas darbības tīkla jaunāko uzstādījumu uzturēšanai visā tīklā.

·         Investīciju aizsardzība: iepriekš runājām par 802.11n standartu. Jūs varbūt pašreiz neesat gatavi ierīkot 802.11n – daudzi pašreiz nav gatavi. Bet lēmums par bezvadu tīkla struktūru jāpieņem, ievērojot 802.11n, jo, iespējams, jūsu bezvadu tīkls ir ceļā uz šo jauno tehnoloģiju. Esiet pārliecināts par to, ka tehnoloģija, ko izvēlaties tagad, ļaus jums to mērogot uz 802.11n, kad izlemsiet, ka ir pienācis laiks, bez nepieciešamības mainīt jau iegādātos bezvadu tīkla kontrolierus. Vai jūs gribēsiet maksāt par izvēlēto bezvadu tīklu divas reizes?

Gatis PABĒRZS,

EET RĪGA valdes priekšsēdētājs