Zaļā IT vide

 

Hannoveres CeBIT 2008 norisinājās nedaudz kompaktākā laika posmā (sešas dienas pierasto septiņu vietā), taču izstādes apmeklētāju skaits ir pat nedaudz pieaudzis (par 3 %) – līdz 495 000. Izstādes 5 845 ekspozīciju dalībnieki no 77 valstīm 27 hallēs joprojām nodrošināja CeBIT kā lielākās Eiropas izstādes statusa saglabāšanu. Kas tad tematiski jauns bija vērojams IT infrastruktūras risinājumos?

 

Green IT jeb jauns un aktuāls mārketinga sauklis

 

IT nozare nekad nav iztikusi bez aktuāliem mārketinga saukļiem, lai kaut mazliet atdzīvinātu ne pārāk atraktīvo IT sfēru. Šīgada CeBIT sauklis bija CeBIT green IT. Šāds logo bija redzams visdažādākajās iedomājamās un neiedomājamās vietās, piemēram, arī kā zaļumaugu apsildes iespēja aparatūras statnēs.

Mēģinot iedziļināties īstajos iemeslos, atbilde ir pragmatiska un pavisam vienkārša – enerģijas nesēji kļūst arvien dārgāki ne tikai mūsu valstī, bet arī visā pasaulē, tāpēc lielu IT sistēmu lietotājiem jārēķinās ar aizvien lielākiem izdevumiem gan IT sistēmu darbināšanai, gan arī infrastruktūras elementu (nepārtrauktās elektrobarošanas un kondicionēšanas) nodrošināšanai. Bieži vien šādu infrastruktūras elementu patēriņš sasniedz pat 30-40 procentus no IT sistēmu kopējā patēriņa. Arvien biežāk cenšas izmantot arī āra auksto gaisu kā iespējamo aukstumapmaiņas elementu, tādējādi vismaz gada aukstākajā laikā iegūstot jūtamu enerģijas patēriņa samazināšanos.

Vācijas firmas Lampertz stendā pirmo reizi tika uzbūvēta un izstādīta strādājoša 170 m² liela modulāra telpa. Bez telpas tipveida strukturāliem elementiem – statnēm, menedžmenta rīkiem, elektrobarošanas risinājuma – tika parādīti veseli trīs telpas kondicionēšanas risinājuma varianti. Tā ir kondicionēšana ar gaisu, par aukstumapmaiņas elementiem izmantojot ūdeni vai freonu.

Lai cik nepierasti un varbūt arī daudziem IT cilvēkiem nepieņemama liekas šī ūdens klātbūtne datu centra telpās, tā tuvākajā laikā kļūs par realitāti gadījumos, kad vajadzēs atdzesēt lokāli koncentrētas siltuma vietas šīs telpas statnēs. Par ūdens iespējamo ietekmi uz visas sistēmas drošību būtu jāsaka sekoši – kvalitatīva vadu montāža un pārdomāta ūdens parādīšanās signalizācija kritiskākajās vietas – vienīgās efektīvās zāles cīņai par serveru jaudas un arī siltumpatēriņa koncentrāciju uz vienu serveru telpas kvadrātmetru.

 

Mazākie datu centri pasaulē

Rittal stendā tika demonstrēts risinājums, ko dēvē par pašu mazāko datu centru pasaulē. Tas tiešām attaisno šo apzīmējumu, jo 25U statne, kas ir modulārs IT seifs, spēj pasargāt serveru resursu no uguns, ūdens, putekļiem, indīgajām gāzēm un uguns izplatīšanās pašā statnē, atliek 14U vietas arī pašiem serveriem. Pietiekoši, lai nodrošinātu vidēji liela uzņēmuma pašu svarīgāko resursu pasargāšanu jebkuros apstākļos.

Blakus tam bija redzama arī statnes lielā brāļa – 42U statnes – demonstrējumi darbībā, kad pilnībā aprīkotajai un strādājošajai statnei nepārtraukti tiek liets virsū ūdens. Kā var redzēt attēlā, iekārtu darbu tas nekādi neietekmē.

Patīkama nianse – šādu modulāru risinājumu var arī savākt, nepārtraucot servera skapja aparatūras darbību, atliek vienīgi statni pacelt un jauno seifveida aizsargkārtu savākt kopā. Savienojošos kabeļus ar speciālām ugunsdrošām pārejām iestiprina modulārā seifa speciāli paredzētajās nišās. Šādu IT seifu durvis var veidot, tikai ievērojot ugunsdrošības prasības, taču maksimālā variantā tās varētu būt arī atbilstošas visaugstākajām pretuzlaušanas normām, kā jau tas ir paredzēts klasiskiem naudas vai informācijas nesēju seifiem.

 

Aukstumtelpas

Ja datu centra telpās paredzēts izvietot tikai dažas statnes ar paaugstinātu serveru blīvumu un līdz ar to – arī paaugstinātas siltumatdeves avotu šajā telpā, radīts jauns papildu risinājums jeb tā sauktās aukstumtelpas.

APC un Rittal stendos izrādīja šādus risinājumus, kas īstenībā ir nelielas noslēgtas telpas, kas parasti ir paredzētas 3-4 statņu izvietošanai un kurās atrodas kāds šķidruma vai freona lieljaudīgs kondicionēšanas elements.

 

Jaunas paaudzes serveru statnes

Izstādē Rittal demonstrēja jauna veida aparatūras statnes, kas ierasto maksimālo slodzi no 1000 kg ir palielinājušas līdz 1300 kg. Šī tendence ir kā rezultāts tiem procesiem, kas ikdienā datu centros kļūst arvien aktuālāki – klienti cenšas maksimāli noslogot aparatūras statnes, jo katra datu centra kvadrātmetra izmaksas nepārtraukti palielinās, pieaugot kopējai energoresursu dārdzībai. Statnes priekšas un aizmugures metāla durvju perforācija kļūst arvien smalkāka, lai samazinātu pretestību dzesējošai gaisa plūsmai, kas tiek pievadīta no statnes priekšējās daļas.

 

Bezvadu monitoringa risinājumi

Datu centru telpās arvien aktuālāk ir sekot aparatūras statnēs un pašā telpā notiekošo procesu parametriem, it īpaši, ja izmanto tādu dzesēšanas elementu kā ūdeni. Ierastā prakse ir tāda, ka telpā (zem paceltās grīdas, virs griestiem) un pašās statnēs tiek uzstādīti daudz un dažādi mēraparāti – temperatūras, mitruma, ūdens klātbūtnes, dūmu utt., taču tos visus kopā parasti ir grūti saslēgt vadu lielā garuma un sarežģītas savienošanas trases dēļ. Kā jaunums Rittal statnē tika demonstrēts risinājums ar bezvadu mēraparāta un paša uztvērēja izmantošanu. Šāds bezvadu kontrolieris spēj apkalpot līdz 16 dažādu rādījumu, kas tipveida risinājumā ir pilnībā pietiekami.

 

Jaunumi piekļuves kontroles un datu apmaiņas risinājumos

Deviņdesmito gadu sākumā ieviesto bezkontakta karšu jeb RFID (Radio Frequency Identification) vietā, ko plaši izmanto gan darbinieku autentifikācijai, gan dažādu preču un konteineru uzskaitei noliktavās, gan maksājumiem sabiedriskajā transportā un metro, parādās jauna tehnoloģija, ko dēvē par tuva darbības lauka saziņas protokolu jeb oriģinālnosaukumā Near Field Communication (NFC).

Kas ir šī jaunā karte jeb, pareizāk būtu teikt, – tajā iebūvētais procesors? Karte ar šādu procesoru ir lejupsavietojama ar RFID kartēm atbilstoši standartam ISO 14443, bet tā ir ar mazāku darbības distanci (tikai līdz 20 cm, salīdzinājumā ar 70-80 cm RFID kartēm), tā ir salīdzinoši lēnāka datu apmaiņas ziņā nekā iekārtas Bluetooth 2.1 komunikāciju protokolu (ātrums 424 kbit/s pret 721 kbit/s), taču tai ir milzīga priekšrocība – tā spēj nodrošināt sinhronizāciju ar nolasītāju vai otru iekārtu gandrīz lidojumā (tās ir 0,1 sekunde pret vismaz 6 sekundēm, kas Bluetooth ierīcēm jāpatērē, lai nodibinātu savstarpēju komunikāciju). To panāk arī ar informācijas dupleksu (saņemšana un nosūtīšana vienlaikus) apmaiņu, tāpēc ikdienas mikromaksājumu vai kādas nelielas informācijas apjoma apmaiņai pietiek tikai ar NFC kartes pietuvināšanu nolasītājam, praktiski – vienā mirklī.

Šādas kartes var emulēt trīs dažādus režīmus:

• kartes režīmu – līdzīgi kā šobrīd RFID kartes gadījumā – informācijas glabāšanai;
• nolasītāja režīmu – informācijas nolasīšanai – līdzīgi kā to dara RFID nolasītājs;
• P2P jeb savstarpējās apmaiņas režīmu – divu karšu savstarpējai informācijas apmaiņai.

Līdz ar to ir pieejams jauns instruments, ko var izmantot līdztekus RFID kartēm identifikācijas, iekārtu atpazīšanas, mikromaksājumu veikšanai, ceļojumu kartes funkcijām un dažādas citādas informācijas ātrai apmaiņai.

CeBIT Francijas bezvadu komunikācijas iekārtu ražotāja kompānija Parrot savā stendā pirmo reizi demonstrēja šādu iekārtu prototipus, kurus vispirms lietos jaunākajos mobilajos telefonos informācijas ātrai nolasīšanai vai apmaiņai starp vairākām iekārtām.

 

Aivars ORBIDĀNS

IT un datu centru risinājumu konsultants

Corporate Solutions SIA