Kā risināt sadarbspējas problēmas?

 

Var droši teikt, ka šīs publikācijas tapšanu ir iedvesmojusi kompānijas Microsoft organizētā diskusija par sadarbspēju, kurā piedalījās IKT nozares profesionāļi, to skaitā arī īpašo uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele un Microsoft Centrālās un Austrumu Eiropas reģionālais tehnoloģiju direktors Vilfrīds Gromens (Wilfried Grommen). Diskusijā tika aplūkoti jautājumi par sadarbspējas kā IT fenomena attīstību laika gaitā, par to, kā sadarbspēju izprotam tagad, kā spēja sadarboties nākotnē uzlabos mūsu darba vidi un kāda ir Microsoft vīzija un mērķi sadarbspējas veicināšanai.

 

Sadarbspēja publiskajā sektorā

Kas ir sadarbspēja jeb, kā to iesaka dēvēt Microsoft Latvija, – savstarpējā izmantojamība (interoperability)? Kādas ir tās izpausmes ITK pasaulē? Tā ir vismaz divu komponentu, kas var būt gan cilvēki, gan iekārtas, gan programmu moduļi u. c., spēja sadarboties kāda noteikta mērķa sasniegšanai vai funkcijas pildīšanai.

Īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Inas Gudeles uzruna rosināja pārdomas par to, kādā praktiskās izmantojamības līmenī šobrīd ir sadarbspēja publiskajā sektorā, īpaši akcentējot lielāko valsts nozīmes reģistru turētāju sadarbspēju.

Kā uzsvēra ministre, ir ļoti svarīgi nodrošināt kvalitatīvu dažādu valsts reģistru sadarbspēju un novērst situāciju, ka iedzīvotāji tiek dzenāti pa dažādiem kabinetiem un ir spiesti apkopot informāciju, kas jau ir valsts institūciju pārziņā. Iedzīvotājiem ir kaut mazliet jāsajūt, kādas priekšrocības viņiem dod elektroniskā pārvalde.

Šāds risinājums, kas ļautu veicināt sadarbspēju, ir radīts, un tā ir sistēma IVIS. Tas ir Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (ĪUMEPLS) koordinēts projekts. Sistēma ļaus iedzīvotājiem, izmantojot elektronisko parakstu, lietot arvien plašāku elektronisko pakalpojumu klāstu, tādējādi samazinot dažādu publiskā sektora iestāžu apmeklējumus.

Tiesa, praktiskais šī portāla izveides rezultāts vismaz parastam iedzīvotājam šobrīd vēl nav īsti jūtams. Proti, šī sistēma nav radījusi revolūciju tā saukto e-pakalpojumu attīstībā. Tas vedina uz domu, ka diez vai ar vienu šādas sistēmas izveidi ir gana. Daudz svarīgāks uzdevums ir veicināt atbildīgo iestāžu ieinteresētību sadarboties.

Ina Gudele: - Valsts sektorā liela problēma ir tā, ka mūsu rīcībā ir informācija, ko nespējam izmantot, lai sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem, jo nenotiek savstarpēja datu apmaiņa starp dažādiem reģistriem.

Sadarbspējas kontekstā ministre norādīja arī uz to, ka ir ļoti svarīgi iespējamās jaunās sistēmas (ja tās taps) veidot, izmantojot atvērto standartu platformas. Tas ļaus būtiski samazināt tiešās sadarbspējas nodrošināšanas izmaksas, jo nevajadzēs pieaicināt dažbrīd ļoti dārgus specializētu vai pašradītu sistēmu izstrādātājus.

Atvērto standartu tehnoloģiju izmantošana arvien aktuālāka kļūst arī privātajā sektorā. Tas nozīmē tikai to, ka šīs tehnoloģijas tiešām ļauj efektīvi veidot jaunas sistēmas un ietaupīt naudu, kas nepieciešama to izveidei.

 

Vairāk par sadarbspēju

Informatīvi bagātākais diskusijas laikā bija Vilfrīda Gromena referāts. Viņš runāja par to, kādēļ Microsoft šobrīd aktuāls ir jēdziens interoperable by design (iebūvēta sadarbspēja), kāda ir termina interoperability semantika, kas ir atvērtie standarti, to skaitā open XML, un ko šīs standarts var dot Latvijai.

Šobrīd vēl arvien pastāv uzskats, ka, iegādājoties kādu IT produktu, uzreiz ir gatavs risinājums, ko parasti piegādā viens piegādātājs. Tā ir sadarbspēja astoņdesmito gadu stilā, kad pazinām kompānijas, kas piegādāja risinājumus, un to bija visai maz. Latvijā daudzi pazīst tādus vārdus kā HP, Digital (DEC), NCR un IBM. Savulaik tās bija risinājumu piegādātāji, kas spēja nodrošināt savu produktu sadarbspēju visos līmeņos, protams, nerunājot par sadarbspēju starp dažādu piegādātāju produktiem. Faktiski tad vēl neeksistēja tādi jēdzieni kā datubāze, aparatūra utt., tika pirkts risinājums, no visa pārējā abstrahējoties.

Savukārt šobrīd IT industrija kā tāda ir kļuvusi par sava veida komplektēšanas industriju. Ir zināms, ka parasti risinājums ir bāzēts uz Intel savietojamas platformas, ka to nodrošina kāda operētājsistēma, ka tiek izmantota kāda no populārākajām programmām, kas pieejama katrai konkrētai vajadzībai.

Sadarbspēja ir attīstījusies arī tajā iesaistīto pušu ziņā. Vēl nesen kādai konkrētai iekārtai pieslēdzās konkrēts cilvēks, bet šobrīd iekārtas spēj sadarboties pilnīgi automātiski, bieži vien abstrahējoties no tā, kāda ir to operētājsistēmas platforma un kur tā atrodas fiziski.

Sadarbspējas definīcija Microsoft skatījumā ir spēja nodrošināt sadarbību un izmatošanas iespēju starp cilvēkiem, datiem un sistēmām. Jautājums ir, ko tieši darīt šīs sadarbības ietvaros? Pirmkārt un galvenokārt – optimizēt procesus un nodrošināt pakalpojumus, piemēram, e-pārvaldes pakalpojumus, kādā organizācijā vai struktūrā. Ir runa par situācijām, kad politika un normas liek cilvēkiem sadarboties un nodrošināt dažādu sistēmu sadarbību.

Tie, protams, ir ambiciozi uzstādījumi, bet mūsdienu realitāte ir tāda, ka tie ir jāsasniedz un spēja sadarboties ir jānodrošina dažādu ES normu ietvaros. Tomēr ir skaidrs, ka šobrīd sadarbspējas modeļu gatavības līmenis tieši ES struktūru sadarbības jomā ir ļoti zems un tādēļ izvirzīto uzdevumu sasniegšanai būs jāvelta ievērojami resursi.

Cits sadarbspējas aspekts ir brīdis, kad dati kļūst par informāciju un tiem ir konkrēta nozīme. Kad personas dati vienā sistēmā ir tās pašas personas dati citā? Šeit saskaramies ar tādiem jēdzieniem kā semantiskais tīmeklis (semantic web) un metadati.

Ir pilnīgi skaidrs, ka sadarbspēja tehniskajā līmenī ir sasniedzama un tur būtisku problēmu vairs nav. Tomēr jautājums par sadarbspēju augstākos līmeņos paliek atklāts, un tieši tādēļ Microsoft iesaista ITK sabiedrību diskusijās par sadarbspēju.

 

Iebūvētā sadarbspēja

Microsoft iniciatīvas mērķis ir nodrošināt sadarbspēju vairākās galvenajās tās dimensijās. Pirmā no tām ir paši Microsoft produkti. Microsoft ir sava operētājsistēma, biroja programmu komplekts, SharePoint Server un citi produkti. Kuras no šo programmu īpašībām nodrošina sadarbspēju? Skaidrs, ka sadarbspēja nav saistāma vienīgi ar programmu iespējām, bet tā risināma, iesaistot sistēmas lietotājus.

Svarīgs jautājums, kas vairāk saistīts tieši ar likumdošanu, ir piekļuves iespēja. Kā tehnoloģiju specifikāciju padarīt pieejamu plašāk, ja ne publiski?! Šeit liela loma ir standartiem.

 

Pārmaiņas skatījumā

Ap 2003. gadu Microsoft ir būtiski mainījusi skatījumu uz savu vietu sadarbspējas telpā. To visnoteiktāk raksturo Microsoft un dažādu organizāciju un uzņēmumu noslēgtie līgumi. Būtisks ir sadarbības līgums ar Novell, kurā atrunāta sadarbība web servisu sniegšanā, e-ID jomā un veidā, kā tiks nodrošināta konvertācija starp ODF un Open XML formāta dokumentiem. Turklāt panākta vienošanās par virtuālo disku formātiem.

Atcerēsimies, ka vēl 2002. gadā Sun Microsystems cilvēki Microsoft uzskatīja par ļaunuma impēriju. Šobrīd ir pavisam cita situācija. Ja ir vēlme, ir iespējams darbināt Sun Solaris operētājsistēmu Microsoft Windows virtuālajā vidē.

 

Atvērtība

Šobrīd Microsoft joprojām ir uzņēmums, kas licencē savus produktus, un to izmantošanas tiesības ir jāpērk par naudu. Tomēr ir lietas, kuras Microsoft padara pieejamas atvērtā koda telpā. Viena no tādām ir nesen publiskotais lietotāja interfeisa kods cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šādi jebkurš programmatūras izstrādātājs tagad var izmantot vienotu saskarni, lai radītu savus produktu šiem cilvēkiem.

Pakļaujoties ES prasībām (spiedienam), Microsoft ir pilnībā atzinis, ka Windows Media Player piesaiste Windows operētājsistēmai ir konkurenci bremzējoša, un prasību ņems vērā, programmu pilnībā atsaistot no operētājsistēmas.

Atgriežoties pie standartiem, jāuzsver, ka atvērtie standarti pastāv viena mērķa vārdā – veicināt sadarbspēju. To mērķis nav radīt faktorus, kas jelkā varētu ierobežot konkurenci. Microsoft darbinieki uzskata, ka standartiem ir liela nozīme IKT pasaulē. Ja nebūtu standartu, tad neeksistētu arī daudz kā tāda, kas šobrīd ir. Kaut vai tāds fenomens kā iPod!

Microsoft ir darījusi daudz, lai veicinātu standartizāciju, un ir padarījusi pieejamus vairākus savus standartus. Piemēram, virtuālā cietā diska specifikāciju, e-pasta drošības protokolu, lietotāja interfeisa specifikāciju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī Open XML standartu un Office 2007 dokumentu formātu specifikācijas.

Vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par to, vai standartiem ir jābūt tādiem, par kuriem to izstrādātājs saņem kompensāciju? Nevajag aizmirst to, ka vieni no visu laiku veiksmīgākajiem standartiem – GSM un MP3 – nav bezmaksas standarti un to autoriem ir jāmaksā par izmantošanu.

Uzmanība jāpievērš arī atšķirībai starp atvērtajiem standartiem un atvērto kodu. Atvērtais standarts pēc būtības ir specifikācija, kas apraksta kādu objektu, bet atvērtais kods ir programmatūras izstrādes modelis un licencēšanas modelis, kas pēc būtības ir pilnīgi kas cits. Jāuzsver atkārtoti, ka Microsoft nav atvērtā koda pretiniece! Gluži otrādi, - šī pieeja tiek aktīvi izmatota vairākām aktivitātēm, tomēr, kad ir runa par komerciāliem produktiem, tad Microsoft uzskata, ka sadarbība ir jāorganizē uz vienošanās pamata. Piemēram, ar Sun Microsystems vai Novell.

 

Jaunākās ziņas

Neilgi pirms šī materiāla nodošanas redakcijai pasauli aplidoja ziņa, ka Microsoft padara pieejamus protokolus un lietojumprogrammu saskarnes (API) visiem galvenajiem produktiem, to skaitā Windows un Office.

Tas nozīmē, ka visi programmēšanas biznesā iesaistītie tagad var izmantot Microsoft tehnoloģiju, lai veidotu savu programmatūru. Tas arī nodrošina to, ka, izmantojot šo API, veidotās programmas būs labāk savietojamas ar Windows operētājsistēmu un citiem Microsoft produktiem. Tātad būs uzlabota sadarbspēja starp dažādu ražotāju programmām.

Raitis MISA