Datubāzes
Datubāzes
Jebkurš mūsdienu cilvēks tādā vai
citādā veida ir saskāries ar datubāzēm. Ja viņam ir piešķirts personas kods vai
viņš kaut santīmu ir samaksājis nodokļos, tad viņa dati ir saglabāti
Iedzīvotāju reģistrā un VID datubāzē. Iegādājoties mobilo telefonu un
saglabājot numuru tajā, viņš ir kļuvis par datubāzes tiešu lietotāju.
Katra datubāze, gluži kā teksta
dokuments, tiek izveidota un uzturēta, izmantojot speciālu programmatūru
datubāzu vadības sistēmu (DBVS), kas itin bieži tiek saukta vienkārši par
datubāzi.
DBVS izvēles kritēriji
Pasaulē ir daudz un dažādas DBVS,
gluži tāpat kā ir daudz un dažādu mašīnu modeļu. Tāpat kā nav vienas pašas
vislabākās mašīnas pasaulē, tieši tāpat nav arī vienas vislabākās DBVS. Pirmais
solis DBVS izvēlē ir saprast vārda labāks nozīmi katrā konkrētajā
gadījumā.
Vienam vārds labāks nozīmēs
galvenokārt lētāk, savukārt cits galveno nozīmi piešķirs drošībai un
uzticamībai. Bez tam ļoti nozīmīga loma ir darbaspēkam, kas pietiekami labi
pārzina katru konkrēto DBVS. Atgriežoties pie analoģijas ar mašīnām tāpat kā
mašīnas nav vienādas un jebkuru mašīnu jūs neuzticētu jebkuram mehāniķim, tā
arī katra DBVS ir citāda un, pārzinot vienu DBVS, nevajadzētu akli pieņemt, ka
visas citas strādās tieši tāpat.
Tātad DBVS izvēli konkrētā projektā
vispirms būtu jāsāk ar vārda labāks jēgas noskaidrošanu. Pietiekami
daudziem projektiem, tai skaitā Latvijā, labāks apstājas kāda
nepārvarama šķēršļa priekšā izmantojamo DBVS nosaka iestrādes, tehniski
ierobežojumi vai politiski iemesli. Ja tomēr ir dota lielāka vai mazāka izvēles
brīvība, tad daži no nozīmīgākajiem DBVS izvēles kritērijiem ir šādi.
- Prasības un uzdevumi, kas
izvēlētajai DBVS būs jāveic. Datu apjoms, vienlaikus lietotāju skaits,
datubāzes pieejamība, mērogojamība un drošība tas viss ir jāņem vērā
pirmkārt. Kādas papildu vairāk vai mazāk eksotiskas iebūvētās iespējas jūs
no datubāzes noteikti vēlaties vai labprāt sagaidītu?
- Iepriekšējā pieredze darbā ar
dažādām DBVS. Kādas ir jūsu zināšanas, kādi ir noalgojamie resursi Latvijā?
- Situācija projektā. Ja jūsu
projekts ir jauns tukšā vietā, tad izvēles iespējas ir daudz lielākas nekā
tad, ja jums ir jāsadarbojas ar jau esošām DBVS.
- Tiešās izmaksas. DBVS licences,
uzturēšanas izmaksas, atjaunināšanas iespējas, DBVS papildu iespējas, kas
ir par atsevišķu samaksu, operētājsistēmas licences un uzturēšanas
izmaksas, tas viss ir relatīvi vienkārši saskaitāms.
- Netiešās izmaksas. Darbaspēka
apmācība, jaunu DBVS apguve un līdz ar to mazāka darbinieku atdeve ir
tikai dažas no pozīcijām.
- Pieejamā informācija. Vai ir
pietiekami daudz interneta resursu (forumi, e-pasta listes, konferences un
semināri) par konkrēto produktu?
Lielais trijnieks
Uz kopējā fona gribētu izcelt trīs
DBVS, kuras saskaņā ar Gartner pētījumu par 2006. gadu (http://www.gartner.com/it/page.jsp?id=507466)
aizņēma vairāk nekā 85 procentus no kopējā DBVS tirgus daļas Oracle,
DB2 un SQL Server, ko izstrādā attiecīgi Oracle, IBM un Microsoft.
Šie DBVS izstrādātāji nepārtraukti sacenšas, kas mums kā lietotājiem ir ļoti
noderīgi. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka, pateicoties šai konkurencei, ir
pieejamas visu trīs datubāzu bezmaksas versijas. Protams, tām visām ir
ierobežojumi, bet vienlaikus ir iespējams izstrādāt programmatūru, ko pēc tam
bez problēmām var lietot uz šo pašu datubāzu maksas versijām, kurām ierobežojumu
nav. Šajā rakstā sīkāk tiks apskatītas divas DBVS no lielā trijnieka.
Oracle
1979. gadā Oracle bija pasaulē
pirmā oficiālā komerciāli pieejamā SQL bāzētā DBVS. 1992. gadā tikai izlaista 7.
versija ar integritātes ierobežojumiem, saglabātajām procedūrām un trigeriem.
Deviņdesmito gadu beigās uzsvars tiek likts uz interneta attīstību un 8.
versijas galā tiek pielikts burtiņš i. 2003. gadā burtiņš tiek mainīts
uz g (grid režģis), ar ko ir zināma arī mūsdienu pamatversija
10g.
Oracle DBVS,
tāpat kā to konkurentiem, ir vairākas redakcijas (editions), kur
vienkāršākā un pieejamākā ir jau iepriekš minētā bezmaksas versija, tad Standard
edition One (ne vairāk kā 2 CPU), Standard Edition (ne vairāk kā 4
CPU) un visbeidzot Enterprise Edition ar daudzām iespējām un papildu
maksas opcijām, tai skaitā
- bagātu SQL sintaksi un intelektuālu
vaicājumu optimizatoru, iespēju glabāt datus dažāda veida fiziskajās
tabulās datubāzē;
- iespēju datubāzi izmantot
daudziem vienlaikus lietotājiem un milzīgu datu apjomu, tai skaitā arī
datu noliktavām;
- bagātu procedurālo valodu, tai
skaitā arī objektorientētām iespējām;
- daudzām iebūvētām papildu
iespējām, piemēram, ierakstu versijas laika gaitā, ziņojumu rindu (queue)
un paziņojumu (alert) apstrādi, periodisku procesu atbalstu,
replikāciju, klāsterēšanu, XML atbalstu utt.;
- DBVS uz vairāk nekā desmit
dažādām operētājsistēmām.
Jaunākā Oracle versija 11g
tika izlaista pagājušā gada augustā. Tā satur simtiem uzlabojumu un jaunu
iespēju, tai skaitā:
- uzlabotas testēšanas iespējas (real
application testing) produkcijas vidē tiek saglabātas veiktās
darbības pie reālas noslodzes speciālos failos. Pēc tam šos failus pārnes
uz testa sistēmu ar veiktām izmaiņām vai nu aplikācijā, vai arī pēc Oracle
datubāzes atjaunināšanas (upgrade). Tad, palaižot šos failus, ir
iespējams simulēt produkcijas noslodzi mainītajā testa sistēmā un pētīt
vai funkcionāli viss izpildīsies,vai sistēma spēs šādu noslodzi izturēt;
- nav vairs nepieciešamība veidot
žurnalēšanas tabulas iespēja izmantot total recall, kas norādītai
tabulai automātiski veido vēstures versijas atsevišķā norādītā tabultelpā
(tablespace). Tā kā šīs versijas automātiski veido fona process,
tiek minimizēta resursu noslodze, kā arī ir otrs ļoti noderīgais ieguvums
šādus vēsturiskus datu nevar koriģēt pat administrators, ne tā kā
parastas žurnalēšanas tabulas, kuras vajadzības gadījumā var arī piekoriģēt;
- dažādas papildu šifrēšanas
iespējas papildus jau esošajām transparent data encryption iespējām
atsevišķas kolonas ir iespējams gan šifrēt visas tabultelpas, gan veidot
šifrētas datu izmetes (dump), ārējās tabulas (external tables),
gan datu rezerves kopijas (backup). Ir iespējams šifrēt Oracle
NET sūtījumus. Šifrēšanas atslēgu var glabāt gan operētājsistēmas
datnē, gan arī izmantot aparatūras drošības moduļus (hardware security
module);
- datu kompresijas iespējas
lielus datu daudzumus iespējams kompresēt un vienlaikus veikt gan datu
atlasi, gan modificēšanu;
- uzlabojumi .NET
izstrādātājiem ziņojumi par iekešoto datu izmaiņām datubāzē, vairāku
ierakstu sūtīšana reizē no .NET uz datubāzi, tādējādi samazinot
tīkla noslodzi utt.;
- PL/SQL uzlabojumi salikti
trigeri, kam dažas daļas izpilda uz līdzšinējiem notikumiem, bet visam trigerim
var būt kopīgi mainīgie, PL/SQL funkciju rezultātu kešošana;
- tikai lasāmas tabulas arī tabulas
īpašniekam; SecureFiles jauna veida lielie binārie objekti, kam
ir iespējama kompresēšana un automātiska tikai vienas versijas glabāšana; vaicājumu
rezultātu kešošana.
Microsoft SQL Server
SQL Server aizsākumi
ir 1989. gadā, kad tas atdalījās no Sybase SQL Server. Deviņdesmito gadu
vidū Microsoft un Sybase ceļi šķīrās un 7.0 versija 1999. gadā
bija pastāvīgs produkts, kas bija ļoti ērti administrējams, salīdzinot ar citām
DBVS. Pašreiz pieejamā versija ir 2005, kas nodrošina:
- gan relacionālo, gan XML datu
glabāšanu un apstrādi, intelektuālu vaicājumu optimizatoru;
- Snapshot
isolation level rakstītāji nebloķē lasītājus un
otrādi;
- procedurālo programmēšanas
valodu;
- Service broker
rindošanas un ziņojumu atbalstu;
- tabulu particionēšanu;
- klāsterēšanu, replikāciju;
- integrētu atbalstu .NET.;
- darbu tikai uz Windows
platformām.
Microsoft sola šogad
izlaist jaunu SQL Server versiju 2008, kam jau ir zināmi arī daži potenciālie
uzlabojumi:
- jauns SQL teikums MERGE un
papildināta GROUP BY klauzula ar ROLLUP, CUBE un GROUPING SETS, lietotāja
definēti tabulu tipi;
- iespēja samazināt bloķēšanas
eskalāciju, lai tā nenonāk līdz tabulas līmenim;
- Transparent
data encryption iespēja šifrēt visu datubāzi,
nemainot aplikāciju, kā arī citas papildu šifrēšanas iespējas, lietojot
arī aparatūras drošības moduļus;
- particionēto vaicājumu
uzlabojumi;
- iespēja nestrukturētas lielas
datnes glabāt failu sistēmā, izmantojot speciālu datu tipu;
- rezerves kopiju kompresēšana;
- resursu pārvaldnieks, kas
nodrošina minimālos un maksimālos operatīvās atmiņas un CPU, ko var lietot
konkrēts lietotājs, loma vai aplikācija.
IBM DB2
IBM vēsturiski bija viena no
pirmajām DBVS izstrādātājām un teorētiskā pamatojuma radītājām. DB2 radās 1982.
gadā un sākotnēji bija pieejama kā dažādi produkti pārsvarā uz IBM
lieldatoriem. Deviņdesmitajos gados produkti uz atsevišķām operētājsistēmām
tika apvienoti un radās DB2, kāda tā ir pieejama tagad. Jaunākā versija pašlaik
ir 9., kas ir pieejama kopš 2006. gada, un dažas no tās iespējām ir:
- gan relacionālo, gan īpaši
uzlabotu XML datu glabāšana un apstrāde, intelektuālu vaicājumu
optimizators;
- procedurālā programmēšanas
valoda;
- atbalsts dažādām izstrādes
vidēm, tai skaitā J2EE un .NET.;
- sadalīta datubāze, Information
Integrator (citu datubāzu maskēšana kā DB2 sastāvdaļa) replikācija;
- dažādas papildu iespējas, tai
skaitā particionēšana un datu noliktavu atbalsts.
Kopsavilkums
Novērtējot un mēģinot izvēlēties
piemērotāko no iepriekš minētajām DBVS Oracle un SQL Server , papildus
jau uzskaitītajām ir vēl dažas lietas, kas jāņem vērā:
- Oracle ir
funkcionāli bagātāka un tai ir vairāk papildu iespēju;
- ja esat pieradis pie Windows
platformas un rīkiem, tad pirmais diezgan loģiskais solis būtu skatīties SQL
Server virzienā;
- datubāzes administrēšanā
ieguldāmās pūles būs ļoti atkarīgas no administratora zināšanām;
- nevajadzētu tieši salīdzināt
vienas DBVS redakciju ar otras DBVS tādu pašu redakciju (piemēram, Enterprise),
bet paskatīties sīkāk katras nodrošinātās iespējas.
Gints PLIVNA, Rix
Technologies sistēmanalītiķis
Informācija par datubāzēm latviski
ir pieejama arī vietnē
Jebkurš mūsdienu cilvēks tādā vai citādā veida ir saskāries ar datubāzēm. Ja viņam ir piešķirts personas kods vai viņš kaut santīmu ir samaksājis nodokļos, tad viņa dati ir saglabāti Iedzīvotāju reģistrā un VID datubāzē. Iegādājoties mobilo telefonu un saglabājot numuru tajā, viņš ir kļuvis par datubāzes tiešu lietotāju.
Katra datubāze, gluži kā teksta dokuments, tiek izveidota un uzturēta, izmantojot speciālu programmatūru datubāzu vadības sistēmu (DBVS), kas itin bieži tiek saukta vienkārši par datubāzi.
DBVS izvēles kritēriji
Pasaulē ir daudz un dažādas DBVS, gluži tāpat kā ir daudz un dažādu mašīnu modeļu. Tāpat kā nav vienas pašas vislabākās mašīnas pasaulē, tieši tāpat nav arī vienas vislabākās DBVS. Pirmais solis DBVS izvēlē ir saprast vārda labāks nozīmi katrā konkrētajā gadījumā.
Vienam vārds labāks nozīmēs galvenokārt lētāk, savukārt cits galveno nozīmi piešķirs drošībai un uzticamībai. Bez tam ļoti nozīmīga loma ir darbaspēkam, kas pietiekami labi pārzina katru konkrēto DBVS. Atgriežoties pie analoģijas ar mašīnām tāpat kā mašīnas nav vienādas un jebkuru mašīnu jūs neuzticētu jebkuram mehāniķim, tā arī katra DBVS ir citāda un, pārzinot vienu DBVS, nevajadzētu akli pieņemt, ka visas citas strādās tieši tāpat.
Tātad DBVS izvēli konkrētā projektā vispirms būtu jāsāk ar vārda labāks jēgas noskaidrošanu. Pietiekami daudziem projektiem, tai skaitā Latvijā, labāks apstājas kāda nepārvarama šķēršļa priekšā izmantojamo DBVS nosaka iestrādes, tehniski ierobežojumi vai politiski iemesli. Ja tomēr ir dota lielāka vai mazāka izvēles brīvība, tad daži no nozīmīgākajiem DBVS izvēles kritērijiem ir šādi.
- Prasības un uzdevumi, kas izvēlētajai DBVS būs jāveic. Datu apjoms, vienlaikus lietotāju skaits, datubāzes pieejamība, mērogojamība un drošība tas viss ir jāņem vērā pirmkārt. Kādas papildu vairāk vai mazāk eksotiskas iebūvētās iespējas jūs no datubāzes noteikti vēlaties vai labprāt sagaidītu?
- Iepriekšējā pieredze darbā ar dažādām DBVS. Kādas ir jūsu zināšanas, kādi ir noalgojamie resursi Latvijā?
- Situācija projektā. Ja jūsu projekts ir jauns tukšā vietā, tad izvēles iespējas ir daudz lielākas nekā tad, ja jums ir jāsadarbojas ar jau esošām DBVS.
- Tiešās izmaksas. DBVS licences, uzturēšanas izmaksas, atjaunināšanas iespējas, DBVS papildu iespējas, kas ir par atsevišķu samaksu, operētājsistēmas licences un uzturēšanas izmaksas, tas viss ir relatīvi vienkārši saskaitāms.
- Netiešās izmaksas. Darbaspēka apmācība, jaunu DBVS apguve un līdz ar to mazāka darbinieku atdeve ir tikai dažas no pozīcijām.
- Pieejamā informācija. Vai ir pietiekami daudz interneta resursu (forumi, e-pasta listes, konferences un semināri) par konkrēto produktu?
Lielais trijnieks
Uz kopējā fona gribētu izcelt trīs DBVS, kuras saskaņā ar Gartner pētījumu par 2006. gadu (http://www.gartner.com/it/page.jsp?id=507466) aizņēma vairāk nekā 85 procentus no kopējā DBVS tirgus daļas Oracle, DB2 un SQL Server, ko izstrādā attiecīgi Oracle, IBM un Microsoft. Šie DBVS izstrādātāji nepārtraukti sacenšas, kas mums kā lietotājiem ir ļoti noderīgi. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka, pateicoties šai konkurencei, ir pieejamas visu trīs datubāzu bezmaksas versijas. Protams, tām visām ir ierobežojumi, bet vienlaikus ir iespējams izstrādāt programmatūru, ko pēc tam bez problēmām var lietot uz šo pašu datubāzu maksas versijām, kurām ierobežojumu nav. Šajā rakstā sīkāk tiks apskatītas divas DBVS no lielā trijnieka.
Oracle
1979. gadā Oracle bija pasaulē pirmā oficiālā komerciāli pieejamā SQL bāzētā DBVS. 1992. gadā tikai izlaista 7. versija ar integritātes ierobežojumiem, saglabātajām procedūrām un trigeriem. Deviņdesmito gadu beigās uzsvars tiek likts uz interneta attīstību un 8. versijas galā tiek pielikts burtiņš i. 2003. gadā burtiņš tiek mainīts uz g (grid režģis), ar ko ir zināma arī mūsdienu pamatversija 10g.
Oracle DBVS, tāpat kā to konkurentiem, ir vairākas redakcijas (editions), kur vienkāršākā un pieejamākā ir jau iepriekš minētā bezmaksas versija, tad Standard edition One (ne vairāk kā 2 CPU), Standard Edition (ne vairāk kā 4 CPU) un visbeidzot Enterprise Edition ar daudzām iespējām un papildu maksas opcijām, tai skaitā
- bagātu SQL sintaksi un intelektuālu vaicājumu optimizatoru, iespēju glabāt datus dažāda veida fiziskajās tabulās datubāzē;
- iespēju datubāzi izmantot daudziem vienlaikus lietotājiem un milzīgu datu apjomu, tai skaitā arī datu noliktavām;
- bagātu procedurālo valodu, tai skaitā arī objektorientētām iespējām;
- daudzām iebūvētām papildu iespējām, piemēram, ierakstu versijas laika gaitā, ziņojumu rindu (queue) un paziņojumu (alert) apstrādi, periodisku procesu atbalstu, replikāciju, klāsterēšanu, XML atbalstu utt.;
- DBVS uz vairāk nekā desmit dažādām operētājsistēmām.
Jaunākā Oracle versija 11g tika izlaista pagājušā gada augustā. Tā satur simtiem uzlabojumu un jaunu iespēju, tai skaitā:
- uzlabotas testēšanas iespējas (real application testing) produkcijas vidē tiek saglabātas veiktās darbības pie reālas noslodzes speciālos failos. Pēc tam šos failus pārnes uz testa sistēmu ar veiktām izmaiņām vai nu aplikācijā, vai arī pēc Oracle datubāzes atjaunināšanas (upgrade). Tad, palaižot šos failus, ir iespējams simulēt produkcijas noslodzi mainītajā testa sistēmā un pētīt vai funkcionāli viss izpildīsies,vai sistēma spēs šādu noslodzi izturēt;
- nav vairs nepieciešamība veidot žurnalēšanas tabulas iespēja izmantot total recall, kas norādītai tabulai automātiski veido vēstures versijas atsevišķā norādītā tabultelpā (tablespace). Tā kā šīs versijas automātiski veido fona process, tiek minimizēta resursu noslodze, kā arī ir otrs ļoti noderīgais ieguvums šādus vēsturiskus datu nevar koriģēt pat administrators, ne tā kā parastas žurnalēšanas tabulas, kuras vajadzības gadījumā var arī piekoriģēt;
- dažādas papildu šifrēšanas iespējas papildus jau esošajām transparent data encryption iespējām atsevišķas kolonas ir iespējams gan šifrēt visas tabultelpas, gan veidot šifrētas datu izmetes (dump), ārējās tabulas (external tables), gan datu rezerves kopijas (backup). Ir iespējams šifrēt Oracle NET sūtījumus. Šifrēšanas atslēgu var glabāt gan operētājsistēmas datnē, gan arī izmantot aparatūras drošības moduļus (hardware security module);
- datu kompresijas iespējas lielus datu daudzumus iespējams kompresēt un vienlaikus veikt gan datu atlasi, gan modificēšanu;
- uzlabojumi .NET izstrādātājiem ziņojumi par iekešoto datu izmaiņām datubāzē, vairāku ierakstu sūtīšana reizē no .NET uz datubāzi, tādējādi samazinot tīkla noslodzi utt.;
- PL/SQL uzlabojumi salikti trigeri, kam dažas daļas izpilda uz līdzšinējiem notikumiem, bet visam trigerim var būt kopīgi mainīgie, PL/SQL funkciju rezultātu kešošana;
- tikai lasāmas tabulas arī tabulas īpašniekam; SecureFiles jauna veida lielie binārie objekti, kam ir iespējama kompresēšana un automātiska tikai vienas versijas glabāšana; vaicājumu rezultātu kešošana.
Microsoft SQL Server
SQL Server aizsākumi ir 1989. gadā, kad tas atdalījās no Sybase SQL Server. Deviņdesmito gadu vidū Microsoft un Sybase ceļi šķīrās un 7.0 versija 1999. gadā bija pastāvīgs produkts, kas bija ļoti ērti administrējams, salīdzinot ar citām DBVS. Pašreiz pieejamā versija ir 2005, kas nodrošina:
- gan relacionālo, gan XML datu glabāšanu un apstrādi, intelektuālu vaicājumu optimizatoru;
- Snapshot isolation level rakstītāji nebloķē lasītājus un otrādi;
- procedurālo programmēšanas valodu;
- Service broker rindošanas un ziņojumu atbalstu;
- tabulu particionēšanu;
- klāsterēšanu, replikāciju;
- integrētu atbalstu .NET.;
- darbu tikai uz Windows platformām.
Microsoft sola šogad izlaist jaunu SQL Server versiju 2008, kam jau ir zināmi arī daži potenciālie uzlabojumi:
- jauns SQL teikums MERGE un papildināta GROUP BY klauzula ar ROLLUP, CUBE un GROUPING SETS, lietotāja definēti tabulu tipi;
- iespēja samazināt bloķēšanas eskalāciju, lai tā nenonāk līdz tabulas līmenim;
- Transparent data encryption iespēja šifrēt visu datubāzi, nemainot aplikāciju, kā arī citas papildu šifrēšanas iespējas, lietojot arī aparatūras drošības moduļus;
- particionēto vaicājumu uzlabojumi;
- iespēja nestrukturētas lielas datnes glabāt failu sistēmā, izmantojot speciālu datu tipu;
- rezerves kopiju kompresēšana;
- resursu pārvaldnieks, kas nodrošina minimālos un maksimālos operatīvās atmiņas un CPU, ko var lietot konkrēts lietotājs, loma vai aplikācija.
IBM DB2
IBM vēsturiski bija viena no pirmajām DBVS izstrādātājām un teorētiskā pamatojuma radītājām. DB2 radās 1982. gadā un sākotnēji bija pieejama kā dažādi produkti pārsvarā uz IBM lieldatoriem. Deviņdesmitajos gados produkti uz atsevišķām operētājsistēmām tika apvienoti un radās DB2, kāda tā ir pieejama tagad. Jaunākā versija pašlaik ir 9., kas ir pieejama kopš 2006. gada, un dažas no tās iespējām ir:
- gan relacionālo, gan īpaši uzlabotu XML datu glabāšana un apstrāde, intelektuālu vaicājumu optimizators;
- procedurālā programmēšanas valoda;
- atbalsts dažādām izstrādes vidēm, tai skaitā J2EE un .NET.;
- sadalīta datubāze, Information Integrator (citu datubāzu maskēšana kā DB2 sastāvdaļa) replikācija;
- dažādas papildu iespējas, tai skaitā particionēšana un datu noliktavu atbalsts.
Kopsavilkums
Novērtējot un mēģinot izvēlēties piemērotāko no iepriekš minētajām DBVS Oracle un SQL Server , papildus jau uzskaitītajām ir vēl dažas lietas, kas jāņem vērā:
- Oracle ir funkcionāli bagātāka un tai ir vairāk papildu iespēju;
- ja esat pieradis pie Windows platformas un rīkiem, tad pirmais diezgan loģiskais solis būtu skatīties SQL Server virzienā;
- datubāzes administrēšanā ieguldāmās pūles būs ļoti atkarīgas no administratora zināšanām;
- nevajadzētu tieši salīdzināt vienas DBVS redakciju ar otras DBVS tādu pašu redakciju (piemēram, Enterprise), bet paskatīties sīkāk katras nodrošinātās iespējas.
Gints PLIVNA, Rix Technologies sistēmanalītiķis
Informācija par datubāzēm latviski ir pieejama arī vietnē