Padodies! Tava slēptuve tīmeklī ir atklāta!

 

Jau sen vēstures smilšu pulkstenī aiztecējis laiks, kad jēdzieni internets un haoss bija gandrīz sinonīmi. Parastiem lietotājiem internets tagad izskatās kā pietiekami sakārtota dzīvesvieta, kurā katram atradīsies pa stūrītim. Un pakāpeniski veseli mūsu ikdienas slāņi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi globālajā tīmeklī: preču izvēle un iegāde, izklaide, lietišķā un draugu saziņa, mācības, bankas operācijas, kontakti ar valsts struktūrām. Turpinot šo sarakstu, tajā diemžēl nākas iekļaut arī kibernoziedzību.

 

Ar internetu saistītie noziegumi parādījās jau gandrīz vienlaikus ar paša tīmekļa dzimšanu. Un kā nu ne! Vai gan tiesību regulēšanas trūkums nav ideāla vide visdažādākām apšaubāmām darbībām?! Tiesa, iesākumā to straujāku izplatību kavēja interneta sarežģītā lietošana. Vēl pirms gadiem desmit skaļus kibernoziegumus –slēgto datubāzu uzlaušana, hakeru uzbrukumi vietējiem korporatīvajiem tīkliem, nesankcionētas operācijas ar bankas rēķiniem – spēja izdarīt tikai augstākās klases profesionāļi. Turpretī tagad, pēc dažu analītiķu domām, internetā darbojas daudz vairāk krāpnieku un blēžu nekā hakeru. Pretlikumīgā darbība lielā mērā saistīta ar interneta resursu saturu. Protams, tas nozīmē, ka arī šajā vidē darbojas gan civilā, gan kriminālā likumdošana. Var teikt, ka internets ir visu mūsu dzīves izpausmju, to skaitā arī noziedzības, spogulis.

Daļēji tieši te meklējams skaidrojums faktam, kas šobrīd ir Latvijas interneta pakalpojumu sniedzēju uzmanības lokā: pēdējā laikā jūtami pieaudzis tiesībsargājošo orgānu informācijas pieprasījumu skaits par interneta lietotājiem. Turklāt izbrīnu rada ne tikai pieprasījumu daudzums, bet arī plašais institūciju spektrs, kuras tiešā vai netiešā veidā nodarbojas ar interneta noziegumu izmeklēšanu. Tā ir gan Valsts policijas GKrPP Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde, gan Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra, gan VID Finanšu policijas pārvalde, gan arī Drošības policija. Tomēr neapšaubāms līderis pēc pieprasījumu skaita ir Valsts policijas GKrPP Ekonomiskās policijas pārvalde. Tam ir konkrēts pamatojums: internets ir vieta, kur uz katra soļa var saskarties ar autortiesību pārkāpumiem, un tieši ar šādiem noziegumiem nodarbojas Ekonomikas policija.

Interneta pakalpojumu sniedzēju attieksme pret šādiem informācijas pieprasījumiem nav viennozīmīga. No vienas puses, nevar nepriecāties par attiecīgo struktūrvienību darbinieku acīmredzamo profesionālo izaugsmi. Jautājumi, uz kuriem jāatbild pakalpojumu sniedzējiem, ir juridiski pamatoti, tiek formulēti precīzi un tehniski pareizi. No otras puses, katrs šāds pieprasījums liek darbiniekiem tērēt papildu laiku, un arī pašu darbu nevarētu uzskatīt par tīkamu: rūpīgi jāpārbauda visi klienta dati, jāsameklē līgumi, maksājumu dokumenti, reģistrācijas faili u. tml. Turklāt pieprasījums var attiekties gan uz nesenu, gan uz sen pagājušu laika posmu. Tātad šāda informācija ne vien jāuzglabā, bet tai jābūt saglabātai arī viegli pieejamā formātā.

Tomēr interneta pakalpojumu sniedzēji, apzinoties tiesībsargājošo orgānu darba nozīmību, sniedz nepieciešamo informāciju pilnīgā saskaņā ar likumdošanu. Taču viņi saprot, ka nereti šī atbilde ir tikai starpposms garajā ceļā uz patiesības atklāšanu. Lūk, tipisks piemērs. IP adrese, kas tiek minēta pieprasījumā, ir piešķirta klientam, kurš izmanto t. s. collocation (servera izvietošana IPS datu centrā) pakalpojumu. Lai gan šī IP adrese piešķirta pakalpojuma sniedzējam, īstenībā tā attiecas uz klienta serveri, un tas savukārt sniedz web-hostinga pakalpojumus kādai trešajai pusei (saviem klientiem). IPS saprot, ka likuma pārkāpējs acīmredzot ir kāds viņu klienta klients, bet nekādu datu par šo konkrēto personu interneta pakalpojumu sniedzēja rīcībā nav. Vai cits piemērs: ISP klients ir interneta kafejnīca, kurai piešķirta tikai viena IP adrese, bet ar to darbojas dažkārt pat vairāki desmiti datoru. Šādos gadījumos, tā teikt, komentāri lieki.

Informācija pie IPS glabājas pietiekami ilgi, un to iznīcināt vai sabojāt nav iespējams, to spētu varbūt vienīgi kāds datoru superprofesionālis. Bet, kā jau minēts iepriekš, ne jau šie datorģēniji ir lielākie likumpārkāpēji.

Daudziem gan joprojām šķiet, ka viņi var noslēpt savu virtuālo identitāti un ļaunos nolūkus aiz segvārda. Tas nu gan ir mīts, kuram spēj noticēt tikai naivie! Kā liecina droši avoti, agrāk vai vēlāk likumpārkāpējs tik un tā tiek atrasts. Tiem, kas varbūt to vēl nenojauš, varam paskaidrot, ka jebkura darbība internetā, to skaitā arī nelikumīga, atstāj pēdas, kuras parastam lietotājam gan nav manāmas, toties profesionāli likumsargi tās identificē un saož gluži kā labākie pēddziņi.

Latvijas internetā netrūkst piemēru, kad vainīgie atrasti un, atkarībā no nodarījuma smaguma, arī saņēmuši sodu. Piemēram, dažos gadījumos publiskajā telpā izskanējuši viņu vārdi (klasesbiedru rupjību lavīna Ziemeļvalstu ģimnāzijā gan ir viens no dramatiskākajiem, bet būtībā līdzīga gānīšanās, tikai nedaudz mazākā koncentrācijā Delfi un Apollo portālu komentāros redzama vai ik dienas; vienīgā starpība – šos zēnus un meitenes vēl neviens nav pieķēris pie rokas) vai arī viņi saukti pie kriminālatbildības (kā internetslimā Jansona gadījumā, kurš sācis ar seksuālu uzmākšanos draugos.lv divām nepilngadīgām (reālām) meitenēm un vienai – Dienas žurnālistu izmeklēšanas eksperimenta auglim – un turpinājis ar ko vairāk). Vienīgi pašreizējā likumdošana nevieš cerības, ka ar nosacītu cietumsodu, naudas sodu vai sabiedriskajiem darbiem šādu internetslimo būs kļuvis mazāk.

Materiāls tapis sadarbībā ar

vadošajiem interneta pakalpojumu sniedzējiem

un Valsts policiju

 

P. S. Lai arī cik dīvaini tas būtu, eksistē cilvēki, kuri cenšas attiecības starp IPS un tiesībsargājošajām institūcijām izmantot saviem ne vienmēr godīgajiem nolūkiem. Nesen kādā no Latvijas vadošo interneta pakalpojumu sniedzēju birojiem atskanēja tālruņa zvans. Zvanītājs stādījās priekšā kā kriminālpolicijas darbinieks un pieprasīja, lai viņam paziņo datus par klientu ar konkrētu IP adresi, jo tā, lūk, piederot sliktam cilvēkam, kuram nekavējoties jāsaņem sods. Tomēr tad, kad zvanītājam tika lūgts atsūtīt pieprasījumu likumā noteiktajā kārtībā, viņš uzreiz nolika klausuli un tā arī pazuda bez pēdām. Šī epizode vēlreiz apliecina, ka nopietni interneta pakalpojumu sniedzēji saudzīgi attiecas pret klientu datiem un sniedz šo informāciju tikai likumā noteiktajā kārtībā, neielaižoties nekādos kompromisos nedz ar likumu, nedz ar sirdsapziņu.

 

 

 

 

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka Aleksandra BUKO komentārs:

– Statistika par sāktiem un atklātiem kriminālprocesiem kibernoziegumu jomā 2007. gadā:

• veikta izmeklēšana 41 kriminālprocesā;
• sākti 29 kriminālprocesi;
• atklātas 17 krimināllietas (pārējas atrodas izmeklēšanas procesā).

Analizējot minēto procesu krimināltiesisko kvalifikāciju, secināts, ka pārsvarā šajā laika posmā sākti procesi par korespondences noslēpuma pārkāpšanu, kā arī par datorkrāpšanu, par nelikumīgām darbībām ar automatizētas datu apstrādes sistēmas ietekmēšanas ierīču izmantošanu, par patvaļīgu piekļūšanu automatizētai datu apstrādes sistēmai.

Jāpiebilst, ka šobrīd ar kibernoziegumiem Latvijā aplami saprot daudz šaurāku jomu, nekā to skaidro Latvijā ratificētā Eiropas Padomes konvencija par kibernoziegumiem. Patlaban Latvijā par kibernoziegumiem mēdz uzskatīt tikai noziedzīgus nodarījumus pret datu un automatizētu datu apstrādes sistēmu drošību. Līdz ar to arī statistikas dati tiek uzskaitīti daudz šaurāk. Diemžēl gan e-komercijas attīstība, gan informācijas vispārējā pieejamība sekmē arī pārkāpumu paplašināšanās tendences.

Protams, šajā noziegumu sfērā joprojām ir vērojams liels latento noziegumu īpatsvars, un šādu nodarījumu atklāšanas līmenis ir proporcionāli saistīts ar policijas darbinieku skaitu un pieejamo aprīkojumu.

Par publiskajā telpā skaļāk izskanējušām lietām varu vienīgi teikt, ka šīs lietas ietilpst Drošības policijas kompetencē, taču starpinstitūciju informācijas apmaiņa notiek nepārtraukti. Tomēr gribētos atzīmēt, ka patlaban tiek aktīvi veikts gan profilaktiskais darbs, gan arī izmeklēšanas pasākumi šādas parādības un tās rezultātā nodarītā kaitējuma mazināšanai.

Par jautājumiem, kas saistīti ar IPS. Attiecībā uz sadarbību ar privāto sektoru, ar elektronisko sakaru komersantiem (interneta pakalpojumu sniedzējiem) gribētos atzīmēt, ka šādām attiecībām piemīt noteikts interešu sadursmes (kolīzijas) aspekts, kad, no vienas puses, tiek aizsargātas iedzīvotāju/valsts intereses tiesībpārkāpumu gadījumos, taču, no otras puses, tiek nodrošināts klientu datu privātums. Šī kolīzija tiek risināta normatīvajos aktos, kuros paredzētas speciālas situācijas jeb apstākļi, kad tiesībaizsardzības iestāde var pieprasīt šādus datus (tos definē par saglabājamiem datiem) konkrētas lietas ietvaros.

 

 

 

Krimināllikums (spēkā no 01.04.1999.) paredz sodu par nodarījumiem pret datu un datorsistēmu drošību:

 

 

• 144. pants. Korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšana.
• 145. pants. Sveša noslēpuma izpaušana.
• 177.1 pants. Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā, apzināti ievadot nepatiesus datus.
• 193.1 pants. Datu, programmatūras un iekārtu iegūšana, izgatavošana, izplatīšana, izmantošana un glabāšana nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem.
• 200. pants. Neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušana, komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļauta iegūšana un izpaušana un finanšu instrumentu tirgus iekšējās informācijas neatļauta izpaušana.
• 241. pants. Patvaļīga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai.
• 243. pants. Automatizētas datu apstrādes sistēmas darbības traucēšana un nelikumīga rīcība ar šajā sistēmā iekļauto informāciju.
• 244. pants. Nelikumīgas darbības ar automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanas ierīcēm.
• 245. pants. Informācijas sistēmas drošības noteikumu pārkāpšana.

 

 

Krimināllikuma normas, kas paredz kriminālatbildību par patvaļīgu piekļūšanu automatizētai datu apstrādes sistēmai, šīs sistēmas darbības traucēšanu un drošības noteikumu pārkāpšana ir noziedzīga nodarījuma materiāli sastāvi, t. i., paredz ne tikai attiecīgas darbības, bet arī šo darbību rezultātā radītu kaitējumu (konkrēti šajos pantos – būtisks kaitējums (5 min. mēnešalgas + aizskartas citas intereses) vai zaudējumi lielos apmēros (50 min. mēnešalgas).