Kā top karte – visdārgākais zīmējums pasaulē

 

Februāra vidū Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra oficiāli plašākai publikai prezentēja septiņarpus gadu darba rezultātu – visas Latvijas topogrāfisko karti civilajiem lietotājiem mērogā 1:50 000 (tāda paša mēroga karte militārajiem mērķiem tika pabeigta pērnā gada augustā). Saskaitot kopā lielos speciālistu resursus, neaptverami garās darba stundas, speciālās aparatūras izmaksas, kādas nepieciešamas precīzu kartogrāfijas materiālu sagatavošanai, tiek uzskatīts, ka karte ir visdārgākais zīmējums pasaulē. No otras puses, bez kartogrāfijas pamatdatiem un elektroniskajām datubāzēm mūsdienās nav iedomājamas daudzas tautsaimniecības nozares. Kā notiek šie sarežģītie, darbietilpīgie, bet vienlaikus arī bezgala aizraujošie procesi un kādus šī darba augļus var baudīt sabiedrība? SP sadarbībā ar (LĢIA) piedāvā vairāku rakstu sēriju par šo tēmu. Šoreiz par to, kādi procesi un pārvērtības notiek LĢIA Ģeoinformācijas departamentā, stāsta tā direktora vietniece Indra MURZIŅA.

 

No zīmju jūkļa līdz ceļiem, upēm un ēkām

LĢIA Ģeoinformācijas departamentā ar topošo karti, šķiet, notiek visredzamākās pārvērtības, jo tieši tur milzīgais punktu un līniju jūklis pārvēršas saprotamos kartogrāfiskos simbolos.

Indra Murziņa: - Mūsu departamenta pārziņā ir divi virzieni: pārējo LĢIA departamentu (ģeodēzistu, kartogrāfu, arī tipogrāfijas Latvijas karte tiražēto karšu) saražoto datu apstrāde, datubāzu sagatavošana, kā arī pamatdatu un pakalpojumu piedāvājums klientiem.

Kartogrāfijas departaments šos datus sagatavo konkrētā programmā ESRI Coverage, bet tas ir formāts, kas paredzēts datu veidošanai, nevis lietotāju vajadzībām. Šie dati nonāk Ģeoinformācijas departamentā un tālāk tiek pārveidoti tā, lai būtu saprotami un lietojami. Tātad notiek formāta maiņa (šo karti visbiežāk lieto ESRI Shape formātā), karte tiek pielāgota darbam šajā programmatūrā, tiek izveidoti apzīmējumi, jo datubāzē ir tikai cipari, punkti un līnijas – tā nepavisam neizskatās pēc kartes. Ļoti trāpīgs šķiet teiciens, ka tā izskatās pēc Burdas piegrieztnes – viens vienīgs līniju, punktu un ciparu jūklis. Lai to padarītu saprotamāku, tur vēl krietni jāpapūlas.

Karte sastāv no līnijām, laukumiem un anotācijām, t. i., nosaukumiem. Katrai sastāvdaļai ir savs kods, t. s. specifikācija. Kodam piesaista apzīmējumu, lai līnijas kartē pārtaptu par ceļiem, dzelzceļu, upi u. tml. Būtībā tas ir mākslinieka darbs.

Mēs joprojām daļēji lietojam apzīmējumus, pie kādiem esam pieraduši kopš padomju laikiem, bet arī dažādās Eiropas valstīs tie ir atšķirīgi. Piemēram, ar punktu var apzīmēt gan skursteni, gan māju u. c. Lai šo digitālo datu jūkli varētu pārvērst skaidrā un precīzā kartē, kodam pievienots apzīmējums.

Visi dati oriģinālā, ar kuru strādā kartogrāfi, vēl nav dalīti pa karšu lapām, bet, lai uzglabātu šos datus, ir vajadzīga sistematizācija. Tāpēc Ģeoinformācijas departamentā dati tiek sagriezti pa lapām, pa atsevišķiem failiem. Ja kādam lietotājam nepieciešams, tos atkal var savienot, lai, piemēram, varētu atlasīt upi visā tās garumā, nevis pa fragmentiem. Tā ir telpisko datu administrēšana. Arī nosaukumi kartē jāizvieto tā, lai, saliekot lapas kopā, kādas upes nosaukums neatkārtotos pārāk bieži, bet, ja tā gadās, tad tie jāizretina (t. i., jāizrediģē) gluži kā pārāk cieši sasēti burkāni dobē.

 

Ko vēlas klienti?

Tā kā LĢIA ir valsts aģentūra, kas strādā pēc valsts pasūtījuma, tās pienākums un vienlaikus arī uzdevums ir nodrošināt kartogrāfiskos pamatdatus citām valsts institūcijām un pašvaldībām, turklāt bez maksas (ja vien pamatdati pēc pasūtītāja pieprasījuma netiek īpaši atlasīti vai sagatavoti). Par to, ka LĢIA kartogrāfiskie pamatdati ir visai pieprasīti, liecina 2007. gada rezultāti, kad kopumā aģentūrā reģistrēti 342 dažādu ģeodēzisko un kartogrāfisko materiālu pieprasījumi un noslēgti 113 līgumi par datu sagatavošanu un izsniegšanu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tiek pieprasīts lielāks un komplicētāks datu apjoms. Visbiežāk pieprasa ortofotokartes mērogā 1:10 000 (21 %), topogrāfiskās kartes 1:10 000 (16 %), tiražēto karšu produkciju (10 %) un topogrāfiskās kartes 1:50 000 (8 %).

Svarīgi, ka lietotājiem ērtā formātā pārveidotos pamatdatus klienti var izmantot iekšējo reģistru un ĢIS veidošanai, uzliekot virsū savus datu slāņus. LĢIA pamatdatus labprāt izmanto Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, Valsts meža dienests, Lauku atbalsta dienests, VAS Latvijas Dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, AS Latvenergo, SIA Lattelecom, SIA Envirotech u.c.

Piemēram, Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai nepieciešama daudzveidīga profesionālā informācija, kuru viņi izstrādā paši vairākos specifiskos datu slāņos, ko dēvē par tematiskajiem datiem (ūdens temperatūras mērījumu vietas upēs un ezeros, gaisa/ūdens piesārņojums, vēja virziens utt.) un savieto ar LĢIA pamatdatiem. Vides aģentūra veic gan hidroloģiskos novērojumus, gan prognozē un modelē applūstošās teritorijas. Šajos aktuālajos pētījumos iesaistīta arī Vides ministrija un Reģionālās attīstības ministrija, bet LĢIA piedalās ar topogrāfisko un reljefa informāciju, kuru kombinē ar ilggadīgiem Vides, ģeoloģijas un metroloģijas aģentūras novērojumiem, tiek veidotas prognozes. Sabiedrībai īpaši nozīmīgi ir lielo pilsētu vides piesārņojuma pētījumi, tos apkopojot un aprēķinot vidējos mērījumus, uz kartes iespējams iezīmēt vietas ar vislielāko benzola vai slāpekļa dioksīda piesārņojuma koncentrāciju un piesārņojuma zonu robežas.

Latvenergo izmanto gandrīz visus LĢIA pamatdatus – dažādos mērogos un ar dažādu detalizāciju. Indra Murziņa stāsta, ka reizumis arī aģentūra izmanto klientu informāciju, lai papildinātu un uzlabotu savas kartes, jo nevar taču zināt visu, piemēram, par elektrolīnijām un to raksturojumiem. Valsts meža dienests analizē kartogrāfu uzzīmētos mežus, atlasot tos pēc specifiskām pazīmēm – ne tikai pēc koku tipa, bet, savietojot ar VZD kadastra datiem, arī pēc īpašuma piederības (privātie, valsts) u. c. Līdzīgi rīkojas arī citi klienti.

Tomēr dažkārt kāds klients nevēlas visus pamatdatus, bet noņemt kādu slāni nost. Piemēram, telekomunikāciju operatoram Lattelecom nav nepieciešami visi pamatdati, līdz ar to arī pakalpojums ir lētāks.

 

Īpašie piedāvājumi

Atkarībā no tā, ko LĢIA klienti vēlas, viņi var saņemt lielākas vai mazākas detalizācijas kartes pamatdatus, kā arī individuālus risinājumus. LĢIA pamatdatu kartē redzami ceļi, upes, ezeri, apdzīvotas vietas utt. Mērogā 1:10 000 uz kartes būs redzama katra māja, bet 1:50 000 detalizācija ir mazāka – iezīmētas tikai pašas lielākās ēkas. Lielākais mērogs, ko ar fotogrammetrijas metodēm var sagatavot LĢIA, ir 1:2 000, bet tas pamatā izmantojams tikai blīvi apdzīvotās vietās un lielās pilsētās, nevis visā Latvijas teritorijā.

Reizēm klientiem nepieciešami ne tikai pamatdati, bet arī kāds īpaši sagatavots tematisko datu slānis vai citi papildpakalpojumi. Šādus pakalpojumus nereti vēlas saņemt dažādu līmeņu pašvaldības, kas iesaista LĢIA kartogrāfus teritorijas plānojuma izstrādē. Tas tāpēc, ka teritorijas plānojums parasti izskatās citādi nekā topogrāfiskajā kartē, bet LĢIA var šo plānu izstrādei izmantot savus izejmateriālus, pārveidojot datus pēc pasūtītāju vēlmēm. Kopumā pašvaldības ir vieni no aktīvākajiem LĢIA klientiem – pērn 36 procenti reģistrēto LĢIA informācijas pieprasītāju bija pašvaldības, bet 18 procenti – valsts un pašvaldību iestādes. Salīdzinājumam – komercsabiedrības ir otri lielākie šīs informācijas izmantotāji (31 %).

LĢIA pakalpojumu vērtību atklājušas arī privātpersonas, kuras gan pērn bija tikai 6 procenti no šīs informācijas izmantotājiem. Kā komentē Indra Murziņa, lielās, datorizētās zemnieku saimniecības (īpaši Zemgalē), kartogrāfiskos pamatdatus izmanto ļoti mērķtiecīgi. Nereti tās izmanto elektronisku topogrāfisko karti, kurai pievieno savus datu slāņus, izplānojot, kurās platībās ko sēs. Turklāt šāds uzskatāms plāns labi kalpo ērtai īpašuma pārvaldīšanai – var atzīmēt, kuri zemes gabali ir paša saimnieka īpašumā, kuri ir iznomāti, kuri aizlaisti atmatā, kur ir mežs, kur ūdeņi.

Privātpersonas vai viņu advokāti vēršas pie LĢIA pēc kartēm dažādās īpašuma lietās. Piemēram, ir strīdi par ceļiem: kādā vecā plānā tie nav iezīmēti, bet dabā ir. Strīdu situācijās labi palīdz tas, ka ir vairāki karšu izdevumi: labi var redzēt, kas ir bijis iepriekš un kā viss mainījies.

– Gadās, ka bagāti cilvēki rīko balli lauku mājā un pasūta detalizētu plānu ar visiem meža celiņiem, lai viesi, braucot ciemos, nenomaldītos, – stāsta Indra Murziņa. – Esam tādus gatavojuši uz ortofotokartes vai kombinējot aerofoto ar ceļu slāni no topogrāfiskās kartes. Ir arī klienti, kuri detalizētu sava īpašuma karti vēlas redzēt pie sienas – gluži kā gleznu.

 

Kad klients ir arī partneris

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrai ļoti nozīmīga ir sadarbība ar citām valsts institūcijām, kas ir viņu klienti. – Piemēram, Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati ļoti noder mūsu ģeodēzistiem, – stāsta Indra Murziņa. – Viņu rīcībā ir vairāk nekā simt gadu sens datu arhīvs, piemēram, par jūras līmeņa svārstībām, vides pārmaiņām u. c. Šie dati ir saistīti ar dažādiem magnetometrijas, gravimetrijas un citiem ļoti specifiskiem ģeofizikas un ģeodēzijas mērījumiem, kas noder mūsu kartogrāfiem un ģeodēzistiem. Piemēram, zīmējot topogrāfisko karti, neesam tik lieli speciālisti, lai izvilktu purva robežu. Varam uzzīmēt to, ko redzam aerofoto attēlā (tur varbūt redzama zaļa zālīte, bet vajag uzkāpt virsū, lai sajustu, vai pamats negrimst zem kājām!) un konstatēt dabā, bet Vides aģentūra pēc savām ģeologu kartēm var precizēt, kur īsti purvu iezīmēt. Starp citu, Vides aģentūras darbu labi raksturo kāds piemērs: viņiem ir pētījums par kapiem purvu teritorijās. No mūsu topogrāfiskajām kartēm viņi atlasa kapus, jo tie tiek uzrādīti, un tad salīdzina ar savām ģeoloģijas kartēm.

 

Nākotnes vīzijas

Protams, LĢIA nākotnes vīzijas saistās ar darbības paplašināšanu, daudzveidīgākiem pakalpojumiem, jauniem klientiem. Daudzi uzņēmumi varbūt pat vēl neaptver, cik ļoti vērtīga ikdienas darbu plānošanā un problēmu risināšanā var būt elektroniska karte ar lietotāja izveidoto tematisko slāni: paskaties šādā kartē un itin kā migla nokrīt no acīm – tik skaidri viss redzams!

– Esam ievadījuši sarunas par jumta līgumu ar Iekšlietu ministriju un tās struktūrvienībām, Valsts policiju un operatīvajiem dienestiem, jo zinām, cik ļoti viņu datorizētajām sistēmām vajadzīgas mūsu kartes, – stāsta Indra Murziņa. – Nav ierobežojumu LĢIA sadarbībai nedz ar valsts un pašvaldību institūcijām, nedz ar komercstruktūrām. Mēs labprāt sadarbojamies ar visiem, kuriem vajadzīgi mūsu dati.

Tomēr viscerīgākie nākotnes plāni aģentūrai saistās ar iespēju lietotājam tiešsaistē pieslēgties pie kartogrāfijas pamatdatu bāzes. Pirms konkrētu datu pasūtīšanas varēs izmēģināt, kā viss darbojas. Taču pats svarīgākais – lietotājs varēs iepazīties ar aktualizētajiem pamatdatiem tūlīt pēc konkrētā reģiona datu atjaunošanas un nebūs jābrīnās, kur gan pazudis nesen uzbūvētais Saulkrastu apvedceļš.  

Gunta KĻAVIŅA

 

 

               LĢIA

               O. Vācieša ielā 43

               Rīgā, LV-1004

               Tālr. 67064201

               Fakss 67064209

               E-pasts: info@lgia.gov.lv

               www.lgia.gov.lv