Pasaules radiosakaru konference WRC-07
Ko lēma Pasaules radiosakaru konference WRC-07
2007. gada nogalē Ženēvā sapulcējās
Starptautiskās telesakaru savienības (ITU) Pasaules radiosakaru konferences
WRC-07 delegāti. ITU dalībvalstu sakaru administrāciju delegāti lēma par pārmaiņām
radiofrekvenču spektra izmantošanā, meklējot jaunām radiosakaru sistēmām,
pirmkārt IMT nākotnes tehnoloģijām, nodrošinājumu ar nepieciešamo
radiofrekvenču spektra resursu. Konferences darbā piedalījās arī Latvijas
sakaru administrācijas delegācija.
Nozīmīgs
radiosakaru forums
Pasaules radiosakaru konferences
(PRK) sasauc reizi četros gados, un tās organizē Starptautiskās telesakaru
savienības radiosakaru sektors (ITU-R). ITU dalībvalstu sakaru administrācijas
tajās vienojas par nozarei būtiskiem lēmumiem, kas sekmē pasaules radiosakaru
nozares attīstību turpmākajos gados. Šie lēmumi ir valstu augstākā līmeņa
vienošanās radiofrekvenču spektra un satelītu orbītu savstarpēji saskaņotā
izmantošanā. Spektru izmantojošie radiosakaru dienesti ir ap četrdesmit, bet
reglamentējamā radiofrekvenču joslu sniedzas no 9 kHz līdz 400 GHz.
No iepriekšējo konferenču lēmumiem
ir izveidots nozares darbību reglamentējošais pamatdokuments Radionoteikumi
(RN). RN nosaka radiofrekvenču spektra sadalījumu radiosakaru dienestiem. ITU konstitūcija
paredz, ka PRK var daļēji, bet izņēmuma gadījumos arī pilnībā, pārskatīt RN un
lemt par visiem radiosakaru jautājumiem, kas ir tās kompetencē.
Konferenci
gatavo četrus gadus
Katra konference
izstrādā darba kārtību nākamajai. To dara īpaša konferences sagatavošanas
sapulce. Tehnisko nodrošinājumu dod pastāvīgi strādājošās ITU-R izpētes grupas.
Tās veic nepieciešamos tehniskos pētījumus, kas galvenokārt attiecas uz
elektromagnētiskās saderības kritēriju noteikšanu starp sistēmām. Izpētes
grupas darbības rezultātus ietver ITU-R rekomendācijās, kas būtībā ir tehniskie
standarti.
Konferenču
starplaikā veiktās detalizētas izpētes rezultātus sagatavošanas sapulce apkopo
izvērstā ziņojumā, kuru iesniedz nākamajai konferencei. Tajā šo ziņojumu
apspriež un pieņem lēmumus.
Konferences
struktūra
WRC-07 notika
Ženēvā no 2007. gada 22. oktobra līdz 16. novembrim, un tajā piedalījās ap 2600
delegātu. Sešas reģionālās valstu apvienības, kas veidotas pēc teritoriālā
principa, pārstāvēja šo valstu kopīgās intereses. Eiropas valstu reģionālā
organizāciju ir CEPT - Eiropas pasta un telesakaru konference. CEPT konferencē
iesniedza Eiropas kopīgos priekšlikumus darba kārtības jautājumos un
konferences gaitā koordinēja CEPT valstu sadarbību.
Konferenci vadīja CEPT valstu grupas
pārstāvis Fransuā Ransī (Francois Rancy), Francijas Nacionālās
radiofrekvenču aģentūras vadītājs (1. attēls). Konferences struktūra bija
tradicionāla, un to veidoja sešas komitejas: vadības, delegātu pilnvaru
pārbaudes un finanšu komiteja, kā arī 4., 5. un 6. komiteja. Pēdējās sadalīja
darba kārtībā iekļautos jautājumus, kuri delegātu sēdēs bija jāapspriež pēc
būtības un par tiem jāpieņem lēmumi. Lēmumus pieņēma komitejas, bet tos
apstiprināja plenārsēdēs.
ITU lielo pasākumu norisē lieto
sešas oficiālās valodas angļu, franču, spāņu, arābu, krievu un ķīniešu.
Delegāti var izvēlēties jebkuru un notiek sinhronā tulkošana.
Dažādu komiteju sēdes nereti notiek
vienlaikus. Tādēļ delegācijā vajadzīgs pietiekams kompetentu speciālistu
skaits, lai tā var vienlaikus strādāt vairāku interesējošo jautājumu
apspriešanā, kas notiek paralēli. 2. attēlā redzama aina no konferences
norises.
Ko
konference lēma?
WRC-07 darba
kārtība ietvēra ap 30 jautājumu. Vairāki radiosakaru dienesti vēlējās tiem
iedalīto frekvenču joslu paplašināšanu. Tā, kā arī spektra lietošanas
procedūras jautājumu precizēšana skāra turpat vai visus zemes un izplatījuma
sakaru dienestus un lietojumus gaisa kuģniecības telemetrijas un tālvadīšanas
sistēmas, satelītu dienestus, mobilos sakarus, jūras avārijas un drošības
sistēmas, īsviļņu un ciparu apraidi, dabas katastrofu prognozēšanu un
noteikšanu.
Lielāko
daļu ierosinājumu konference apmierināja, izdarot izmaiņas frekvenču sadalījuma
tabulā (RN, 5. pants) vai zemsvītras piezīmēs pie tās. Izdarītās procedūru
izmaiņas tika nostiprinātas, izdarot RN attiecīgo pantu korekciju.
Cietais
rieksts IMT
Jau pirms
konferences bija zināms, ka centrālais jautājums būs papildu spektra iedalīšana
starptautiskiem mobilajiem telesakariem IMT. Te jāpaskaidro, ka ar IMT šajā
rakstā nosacīti apzīmē jau zināmās IMT-2000 sistēmas, tā arī IMT nākotnes
tehnoloģijas (IMT Advanced). Papildu spektra iedalīšanas problemātika
IMT, domājams, ir veicinājusi arī neparasti lielo delegātu skaitu, kas minēts iepriekš.
Mobilie sakari ir mūsu
dzīves ikdienas sastāvdaļa, ko raksturo strauja attīstība: lieli datu pārraides
ātrumi un jauni lietojumu veidi. Ir svarīgi nodrošināt šīs attīstības
turpinājumu un mobilo sakaru sistēmu piekļuvi pietiekamam spektra resursam.
Mobilajiem sakariem galvenokārt
izmanto frekvences ap 1 GHz. Augstāku frekvenču izmantošana sola platākas
spektra joslas, kas nozīmē lielākus datu pārraides apjomus. Diemžēl,
paaugstinot frekvenci, pasliktinās radioviļņu izplatīšanās, tādēļ ir
jāpalielina bāzes staciju blīvums un pieaug tīklu izbūves izmaksas.
Ekonomiska izdevīguma dēļ IMT
attīstītājiem ļoti pievilcīgs šķiet UHF diapazons. Tā lielāko daļu (470-862
MHz) patlaban izmanto televīzijas apraidei. Atcerēsimies, ka televīzijas
apraidē notiek pāreja no analogās raidīšanas sistēmas uz ciparu. Ciparu
apraides frekvenču plāns Eiropai un Āfrikai tika pieņemts Reģionālajā
radiosakaru konferencē Ženēvā 2006. gada jūnijā.
Noteikta televīzijas programmu
daudzuma raidīšana ciparu sistēmā aizņem 4-6 reizes mazāku frekvenču joslu nekā
analogajā. Šā apstākļa dēļ radās jēdziens ciparu dividende. Ar to apzīmē
frekvenču spektru, kurš atbrīvotos pēc analogās televīzijas pārtraukšanas, ja
pašreizējo televīzijas programmu daudzumu raidītu ciparu sistēmā.
Organizācijas, kas saistītas ar apraidi, pēc pārejas vēlas izmantot šo dividendi
tālākai apraides attīstībai -televīzijas programmu skaita palielināšanai,
aptveršanas uzlabošanai, jaunu apraides tehnoloģiju, piemēram, mobilās, augstas
izšķirtspējas televīzijas (HDTV), televīzijas sistēmas rokas uztvērējiem
(DVB-H) u. c. ieviešanai. Savukārt mobilo sakaru operatori un iekārtu ražotāji
pretendē uz daļu no apraides spektra, lai pēc analogās televīzijas
pārtraukšanas to izmantotu mobilajiem sakariem. Konferencei bija jāatrod, kā šīs
pretējās intereses saskaņot. Debašu raksturs ļauj secināt, ka papildu spektra
nodrošināšana IMT konferencei tiešām bija cietākais rieksts.
Delegāti vienojās par kompromisa
lēmumu, kas paredz UHF apraides diapazona augšējo daļu - 790-862 MHz (61.-69.
TV kanāls) - iedalīt uz primāriem nosacījumiem IMT no 2015. gada 17. jūnija, t.
i., no dienas, kurā saskaņā ar nolīgumu jāpārtrauc analogā televīzija. Primārās
tiesības šajā joslā ir arī apraidei un tas dos iespēju izvēlēties joslas tālāko
izmantošanu saskaņā ar katras valsts prioritātēm. Abu konkurējošo dienestu
darbība kopējā spektrā nav reāla sasvstarpējo traucējumu dēļ.
Centieni panākt delegāciju plašu
vienprātību joslu harmonizēšanā IMT vajadzībām nedeva apmierinošus rezultātus
arī otras intensīvi apspriestās kandidātjoslas 3,4-4,2 GHz gadījumā. To plaši
izmanto fiksētajiem satelītsakariem, kas daudzām valstīm ir galvenais sakaru
līdzeklis ar ārvalstīm. Tās neuzskatīja par iespējamu šos sakarus pasliktināt.
Minēto grūtību dēļ konference spēra
soli vēlamajā virzienā, nosakot vairākas joslas, starp kurām valstis varētu
izvēlēties sev piemērotāko variantu IMT atbilstoši vietējiem apstākļiem. Šāds
risinājums vienlaikus dod nepieciešamo orientāciju iekārtu ražotājiem par
frekvencēm, kādas mobilās sistēmas nākotnē izmantos, lai varētu organizēt
iekārtu izstrādi un ražošanu.
Joslas, kuras konference iezīmēja kā
perspektīvās IMT joslas 1. reģionā (Eiropa un Āfrika), ir parādītas 1. tabulā.
Turpat norādītas laika robežas, kad katrs sadalījums stājas spēkā. Jāatzīmē, ka
citos reģionos (saskaņā ar ITU sadalījumu ir 3 reģioni) robežfrekvences UHF
joslā atšķiras no Eiropas varianta.
1. tabula. IMT
sistēmām paredzētās frekvenču joslas.
Josla MHz
Kopā MHz
Izmantošanas
nosacījumi
Zemes komponents
450-470
20
nav
790-862
72
no 17.06.2015.
2300-2400
100
nav
3400-3600
200
no 17.11.2010.
kopā
392
Izplatījuma
sakaru komponents
Josla
starp frekvencēm
1518 un
2500 MHz
Septiņas
apakšjoslas
nav
kopā
112
Latvija WRC-07
Latvijas sakaru nozares speciālisti
piedalījās konferences sagatavošanas pasākumos un tās norisē. ITU un CEPT
izveidotajās darba grupās strādāja Elektronisko sakaru direkcijas speciālisti
un ar priekšlikumiem palīdzēja sagatavot Eiropas kopīgos priekšlikumus visos
darba kārtības punktos. CEPT valstis kā kolektīvo viedokli tos iesniedza
Pasaules radiosakaru konferencei, skaidroja un aizstāvēja. Debašu gaitā dažos
priekšlikumos nācās izdarīt arī izmaiņas, lai rastu visiem pieņemamu
kompromisu.
Latvijas delegāciju vadīja Satiksmes
ministrijas Sakaru departamenta direktora vietnieks Vjačeslavs Vogoļenoks, bet
tajā strādāja Elektronisko sakaru direkcijas speciālisti (skatīt 3. attēlu). Delegācija
ierosināja un konferences gaitā panāca lēmuma pieņemšanu par izmaiņām
Radionoteikumu 5. pantā - frekvenču sadalījuma tabulā, lai Latvijā frekvenču
joslu 6673 MHz, kurā vēl nesen strādāja UĪV FM apraides stacijas, varētu
izmantot mobilajiem sakariem.
Secinājumi
Pasaules
radiosakaru konferences WRC-07 pieņemtie lēmumi atspoguļo radiosakaru
tehnoloģiju straujās attīstības ietekmi uz spektra lietošanas reglamentāciju,
kas prasa no ITU dinamisku rīcību, lai novērstu piekļuves šķēršļus jaunajiem
lietojumiem. Var uzskatīt, ka konferences rezultāti ir pozitīvi un vairums
ierosināto jautājumu tika sekmīgi atrisināti. Tāpat var atzīmēt, ka lēmumi
atbilst Latvijas interesēm un nostādnēm par radiosakaru jomas turpmāko
attīstību.
Konferences centrālais jautājums -
papildu spektra iedalīšana IMT - guva atrisinājumu, adekvātu pašreizējām
iespējām un mobilo sistēmu attīstība netiks kavēta spektra trūkuma dēļ.
Konference sastādīja darba kārtību
nākamajai Pasaules radiosakaru konferencei WRC-11, kuru paredzēts sasaukt 2011.
gadā. Risināmo jautājumu loks, šķiet, būs sarežģīts, jo spektra noslodze
turpina palielināties un arvien jaunas radiosakaru sistēmas meklēs tam
piekļuvi.
WRC-11 sagatavošana jau ir sākta, un
ITU paspārnē notika pirmā sagatavošanas sapulce. Tas pats attiecināms uz CEPT,
kur izveidoja savu reģionālo konferences sagatavošanas grupu. Tā sāka darbu un
noteica atbildīgos par konferences darba kārtības jautājumu sagatavošanu.
Inārs JĒKABSONS
Elektronisko
sakaru direkcijas vecākais eksperts
2007. gada nogalē Ženēvā sapulcējās Starptautiskās telesakaru savienības (ITU) Pasaules radiosakaru konferences WRC-07 delegāti. ITU dalībvalstu sakaru administrāciju delegāti lēma par pārmaiņām radiofrekvenču spektra izmantošanā, meklējot jaunām radiosakaru sistēmām, pirmkārt IMT nākotnes tehnoloģijām, nodrošinājumu ar nepieciešamo radiofrekvenču spektra resursu. Konferences darbā piedalījās arī Latvijas sakaru administrācijas delegācija.
Nozīmīgs radiosakaru forums
Pasaules radiosakaru konferences (PRK) sasauc reizi četros gados, un tās organizē Starptautiskās telesakaru savienības radiosakaru sektors (ITU-R). ITU dalībvalstu sakaru administrācijas tajās vienojas par nozarei būtiskiem lēmumiem, kas sekmē pasaules radiosakaru nozares attīstību turpmākajos gados. Šie lēmumi ir valstu augstākā līmeņa vienošanās radiofrekvenču spektra un satelītu orbītu savstarpēji saskaņotā izmantošanā. Spektru izmantojošie radiosakaru dienesti ir ap četrdesmit, bet reglamentējamā radiofrekvenču joslu sniedzas no 9 kHz līdz 400 GHz.
No iepriekšējo konferenču lēmumiem ir izveidots nozares darbību reglamentējošais pamatdokuments Radionoteikumi (RN). RN nosaka radiofrekvenču spektra sadalījumu radiosakaru dienestiem. ITU konstitūcija paredz, ka PRK var daļēji, bet izņēmuma gadījumos arī pilnībā, pārskatīt RN un lemt par visiem radiosakaru jautājumiem, kas ir tās kompetencē.
Konferenci gatavo četrus gadus
Katra konference izstrādā darba kārtību nākamajai. To dara īpaša konferences sagatavošanas sapulce. Tehnisko nodrošinājumu dod pastāvīgi strādājošās ITU-R izpētes grupas. Tās veic nepieciešamos tehniskos pētījumus, kas galvenokārt attiecas uz elektromagnētiskās saderības kritēriju noteikšanu starp sistēmām. Izpētes grupas darbības rezultātus ietver ITU-R rekomendācijās, kas būtībā ir tehniskie standarti.
Konferenču starplaikā veiktās detalizētas izpētes rezultātus sagatavošanas sapulce apkopo izvērstā ziņojumā, kuru iesniedz nākamajai konferencei. Tajā šo ziņojumu apspriež un pieņem lēmumus.
Konferences struktūra
WRC-07 notika Ženēvā no 2007. gada 22. oktobra līdz 16. novembrim, un tajā piedalījās ap 2600 delegātu. Sešas reģionālās valstu apvienības, kas veidotas pēc teritoriālā principa, pārstāvēja šo valstu kopīgās intereses. Eiropas valstu reģionālā organizāciju ir CEPT - Eiropas pasta un telesakaru konference. CEPT konferencē iesniedza Eiropas kopīgos priekšlikumus darba kārtības jautājumos un konferences gaitā koordinēja CEPT valstu sadarbību.
Konferenci vadīja CEPT valstu grupas pārstāvis Fransuā Ransī (Francois Rancy), Francijas Nacionālās radiofrekvenču aģentūras vadītājs (1. attēls). Konferences struktūra bija tradicionāla, un to veidoja sešas komitejas: vadības, delegātu pilnvaru pārbaudes un finanšu komiteja, kā arī 4., 5. un 6. komiteja. Pēdējās sadalīja darba kārtībā iekļautos jautājumus, kuri delegātu sēdēs bija jāapspriež pēc būtības un par tiem jāpieņem lēmumi. Lēmumus pieņēma komitejas, bet tos apstiprināja plenārsēdēs.
ITU lielo pasākumu norisē lieto sešas oficiālās valodas angļu, franču, spāņu, arābu, krievu un ķīniešu. Delegāti var izvēlēties jebkuru un notiek sinhronā tulkošana.
Dažādu komiteju sēdes nereti notiek vienlaikus. Tādēļ delegācijā vajadzīgs pietiekams kompetentu speciālistu skaits, lai tā var vienlaikus strādāt vairāku interesējošo jautājumu apspriešanā, kas notiek paralēli. 2. attēlā redzama aina no konferences norises.
Ko konference lēma?
WRC-07 darba kārtība ietvēra ap 30 jautājumu. Vairāki radiosakaru dienesti vēlējās tiem iedalīto frekvenču joslu paplašināšanu. Tā, kā arī spektra lietošanas procedūras jautājumu precizēšana skāra turpat vai visus zemes un izplatījuma sakaru dienestus un lietojumus gaisa kuģniecības telemetrijas un tālvadīšanas sistēmas, satelītu dienestus, mobilos sakarus, jūras avārijas un drošības sistēmas, īsviļņu un ciparu apraidi, dabas katastrofu prognozēšanu un noteikšanu.
Lielāko daļu ierosinājumu konference apmierināja, izdarot izmaiņas frekvenču sadalījuma tabulā (RN, 5. pants) vai zemsvītras piezīmēs pie tās. Izdarītās procedūru izmaiņas tika nostiprinātas, izdarot RN attiecīgo pantu korekciju.
Cietais rieksts IMT
Jau pirms konferences bija zināms, ka centrālais jautājums būs papildu spektra iedalīšana starptautiskiem mobilajiem telesakariem IMT. Te jāpaskaidro, ka ar IMT šajā rakstā nosacīti apzīmē jau zināmās IMT-2000 sistēmas, tā arī IMT nākotnes tehnoloģijas (IMT Advanced). Papildu spektra iedalīšanas problemātika IMT, domājams, ir veicinājusi arī neparasti lielo delegātu skaitu, kas minēts iepriekš.
Mobilie sakari ir mūsu dzīves ikdienas sastāvdaļa, ko raksturo strauja attīstība: lieli datu pārraides ātrumi un jauni lietojumu veidi. Ir svarīgi nodrošināt šīs attīstības turpinājumu un mobilo sakaru sistēmu piekļuvi pietiekamam spektra resursam.
Mobilajiem sakariem galvenokārt izmanto frekvences ap 1 GHz. Augstāku frekvenču izmantošana sola platākas spektra joslas, kas nozīmē lielākus datu pārraides apjomus. Diemžēl, paaugstinot frekvenci, pasliktinās radioviļņu izplatīšanās, tādēļ ir jāpalielina bāzes staciju blīvums un pieaug tīklu izbūves izmaksas.
Ekonomiska izdevīguma dēļ IMT attīstītājiem ļoti pievilcīgs šķiet UHF diapazons. Tā lielāko daļu (470-862 MHz) patlaban izmanto televīzijas apraidei. Atcerēsimies, ka televīzijas apraidē notiek pāreja no analogās raidīšanas sistēmas uz ciparu. Ciparu apraides frekvenču plāns Eiropai un Āfrikai tika pieņemts Reģionālajā radiosakaru konferencē Ženēvā 2006. gada jūnijā.
Noteikta televīzijas programmu daudzuma raidīšana ciparu sistēmā aizņem 4-6 reizes mazāku frekvenču joslu nekā analogajā. Šā apstākļa dēļ radās jēdziens ciparu dividende. Ar to apzīmē frekvenču spektru, kurš atbrīvotos pēc analogās televīzijas pārtraukšanas, ja pašreizējo televīzijas programmu daudzumu raidītu ciparu sistēmā. Organizācijas, kas saistītas ar apraidi, pēc pārejas vēlas izmantot šo dividendi tālākai apraides attīstībai -televīzijas programmu skaita palielināšanai, aptveršanas uzlabošanai, jaunu apraides tehnoloģiju, piemēram, mobilās, augstas izšķirtspējas televīzijas (HDTV), televīzijas sistēmas rokas uztvērējiem (DVB-H) u. c. ieviešanai. Savukārt mobilo sakaru operatori un iekārtu ražotāji pretendē uz daļu no apraides spektra, lai pēc analogās televīzijas pārtraukšanas to izmantotu mobilajiem sakariem. Konferencei bija jāatrod, kā šīs pretējās intereses saskaņot. Debašu raksturs ļauj secināt, ka papildu spektra nodrošināšana IMT konferencei tiešām bija cietākais rieksts.
Delegāti vienojās par kompromisa lēmumu, kas paredz UHF apraides diapazona augšējo daļu - 790-862 MHz (61.-69. TV kanāls) - iedalīt uz primāriem nosacījumiem IMT no 2015. gada 17. jūnija, t. i., no dienas, kurā saskaņā ar nolīgumu jāpārtrauc analogā televīzija. Primārās tiesības šajā joslā ir arī apraidei un tas dos iespēju izvēlēties joslas tālāko izmantošanu saskaņā ar katras valsts prioritātēm. Abu konkurējošo dienestu darbība kopējā spektrā nav reāla sasvstarpējo traucējumu dēļ.
Centieni panākt delegāciju plašu vienprātību joslu harmonizēšanā IMT vajadzībām nedeva apmierinošus rezultātus arī otras intensīvi apspriestās kandidātjoslas 3,4-4,2 GHz gadījumā. To plaši izmanto fiksētajiem satelītsakariem, kas daudzām valstīm ir galvenais sakaru līdzeklis ar ārvalstīm. Tās neuzskatīja par iespējamu šos sakarus pasliktināt.
Minēto grūtību dēļ konference spēra soli vēlamajā virzienā, nosakot vairākas joslas, starp kurām valstis varētu izvēlēties sev piemērotāko variantu IMT atbilstoši vietējiem apstākļiem. Šāds risinājums vienlaikus dod nepieciešamo orientāciju iekārtu ražotājiem par frekvencēm, kādas mobilās sistēmas nākotnē izmantos, lai varētu organizēt iekārtu izstrādi un ražošanu.
Joslas, kuras konference iezīmēja kā perspektīvās IMT joslas 1. reģionā (Eiropa un Āfrika), ir parādītas 1. tabulā. Turpat norādītas laika robežas, kad katrs sadalījums stājas spēkā. Jāatzīmē, ka citos reģionos (saskaņā ar ITU sadalījumu ir 3 reģioni) robežfrekvences UHF joslā atšķiras no Eiropas varianta.
1. tabula. IMT sistēmām paredzētās frekvenču joslas.
Josla MHz |
Kopā MHz |
Izmantošanas nosacījumi |
Zemes komponents |
||
450-470 |
20 |
nav |
790-862 |
72 |
no 17.06.2015. |
2300-2400 |
100 |
nav |
3400-3600 |
200 |
no 17.11.2010. |
kopā |
392 |
|
Izplatījuma sakaru komponents |
||
Josla starp frekvencēm 1518 un 2500 MHz |
Septiņas apakšjoslas |
nav |
kopā |
112 |
|
Latvija WRC-07
Latvijas sakaru nozares speciālisti piedalījās konferences sagatavošanas pasākumos un tās norisē. ITU un CEPT izveidotajās darba grupās strādāja Elektronisko sakaru direkcijas speciālisti un ar priekšlikumiem palīdzēja sagatavot Eiropas kopīgos priekšlikumus visos darba kārtības punktos. CEPT valstis kā kolektīvo viedokli tos iesniedza Pasaules radiosakaru konferencei, skaidroja un aizstāvēja. Debašu gaitā dažos priekšlikumos nācās izdarīt arī izmaiņas, lai rastu visiem pieņemamu kompromisu.
Latvijas delegāciju vadīja Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktora vietnieks Vjačeslavs Vogoļenoks, bet tajā strādāja Elektronisko sakaru direkcijas speciālisti (skatīt 3. attēlu). Delegācija ierosināja un konferences gaitā panāca lēmuma pieņemšanu par izmaiņām Radionoteikumu 5. pantā - frekvenču sadalījuma tabulā, lai Latvijā frekvenču joslu 6673 MHz, kurā vēl nesen strādāja UĪV FM apraides stacijas, varētu izmantot mobilajiem sakariem.
Secinājumi
Pasaules radiosakaru konferences WRC-07 pieņemtie lēmumi atspoguļo radiosakaru tehnoloģiju straujās attīstības ietekmi uz spektra lietošanas reglamentāciju, kas prasa no ITU dinamisku rīcību, lai novērstu piekļuves šķēršļus jaunajiem lietojumiem. Var uzskatīt, ka konferences rezultāti ir pozitīvi un vairums ierosināto jautājumu tika sekmīgi atrisināti. Tāpat var atzīmēt, ka lēmumi atbilst Latvijas interesēm un nostādnēm par radiosakaru jomas turpmāko attīstību.
Konferences centrālais jautājums - papildu spektra iedalīšana IMT - guva atrisinājumu, adekvātu pašreizējām iespējām un mobilo sistēmu attīstība netiks kavēta spektra trūkuma dēļ.
Konference sastādīja darba kārtību nākamajai Pasaules radiosakaru konferencei WRC-11, kuru paredzēts sasaukt 2011. gadā. Risināmo jautājumu loks, šķiet, būs sarežģīts, jo spektra noslodze turpina palielināties un arvien jaunas radiosakaru sistēmas meklēs tam piekļuvi.
WRC-11 sagatavošana jau ir sākta, un ITU paspārnē notika pirmā sagatavošanas sapulce. Tas pats attiecināms uz CEPT, kur izveidoja savu reģionālo konferences sagatavošanas grupu. Tā sāka darbu un noteica atbildīgos par konferences darba kārtības jautājumu sagatavošanu.
Inārs JĒKABSONS
Elektronisko sakaru direkcijas vecākais eksperts