Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Pasaules radiosakaru konference WRC-07

   

Ko lēma Pasaules radiosakaru konference WRC-07

 

2007. gada nogalē Ženēvā sapulcējās Starptautiskās telesakaru savienības (ITU) Pasaules radiosakaru konferences WRC-07 delegāti. ITU dalībvalstu sakaru administrāciju delegāti lēma par pārmaiņām radiofrekvenču spektra izmantošanā, meklējot jaunām radiosakaru sistēmām, pirmkārt IMT nākotnes tehnoloģijām, nodrošinājumu ar nepieciešamo radiofrekvenču spektra resursu. Konferences darbā piedalījās arī Latvijas sakaru administrācijas delegācija.    

 

Nozīmīgs radiosakaru forums

Pasaules radiosakaru konferences (PRK) sasauc reizi četros gados, un tās organizē Starptautiskās telesakaru savienības radiosakaru sektors (ITU-R). ITU dalībvalstu sakaru administrācijas tajās vienojas par nozarei būtiskiem lēmumiem, kas sekmē pasaules radiosakaru nozares attīstību turpmākajos gados. Šie lēmumi ir valstu augstākā līmeņa vienošanās radiofrekvenču spektra un satelītu orbītu savstarpēji saskaņotā izmantošanā. Spektru izmantojošie radiosakaru dienesti ir ap četrdesmit, bet reglamentējamā radiofrekvenču joslu sniedzas no 9 kHz līdz 400 GHz.

No iepriekšējo konferenču lēmumiem ir izveidots nozares darbību reglamentējošais pamatdokuments – Radionoteikumi (RN). RN nosaka radiofrekvenču spektra sadalījumu radiosakaru dienestiem. ITU konstitūcija paredz, ka PRK var daļēji, bet izņēmuma gadījumos arī pilnībā, pārskatīt RN un lemt par visiem radiosakaru jautājumiem, kas ir tās kompetencē.

 

Konferenci gatavo četrus gadus

Katra konference izstrādā darba kārtību nākamajai. To dara īpaša konferences sagatavošanas sapulce. Tehnisko nodrošinājumu dod pastāvīgi strādājošās ITU-R izpētes grupas. Tās veic nepieciešamos tehniskos pētījumus, kas galvenokārt attiecas uz elektromagnētiskās saderības kritēriju noteikšanu starp sistēmām. Izpētes grupas darbības rezultātus ietver ITU-R rekomendācijās, kas būtībā ir tehniskie standarti.

Konferenču starplaikā veiktās detalizētas izpētes rezultātus sagatavošanas sapulce apkopo izvērstā ziņojumā, kuru iesniedz nākamajai konferencei. Tajā šo ziņojumu apspriež un pieņem lēmumus.

 

Konferences struktūra

WRC-07 notika Ženēvā no 2007. gada 22. oktobra līdz 16. novembrim, un tajā piedalījās ap 2600 delegātu. Sešas reģionālās valstu apvienības, kas veidotas pēc teritoriālā principa, pārstāvēja šo valstu kopīgās intereses. Eiropas valstu reģionālā organizāciju ir CEPT - Eiropas pasta un telesakaru konference. CEPT konferencē iesniedza Eiropas kopīgos priekšlikumus darba kārtības jautājumos un konferences gaitā koordinēja CEPT valstu sadarbību.

Konferenci vadīja CEPT valstu grupas pārstāvis Fransuā Ransī (Francois Rancy), Francijas Nacionālās radiofrekvenču aģentūras vadītājs (1. attēls). Konferences struktūra bija tradicionāla, un to veidoja sešas komitejas: vadības, delegātu pilnvaru pārbaudes un finanšu komiteja, kā arī 4., 5. un 6. komiteja. Pēdējās sadalīja darba kārtībā iekļautos jautājumus, kuri delegātu sēdēs bija jāapspriež pēc būtības un par tiem jāpieņem lēmumi. Lēmumus pieņēma komitejas, bet tos apstiprināja plenārsēdēs.

ITU lielo pasākumu norisē lieto sešas oficiālās valodas – angļu, franču, spāņu, arābu, krievu un ķīniešu. Delegāti var izvēlēties jebkuru un notiek sinhronā tulkošana.

Dažādu komiteju sēdes nereti notiek vienlaikus. Tādēļ delegācijā vajadzīgs pietiekams kompetentu speciālistu skaits, lai tā var vienlaikus strādāt vairāku interesējošo jautājumu apspriešanā, kas notiek paralēli. 2. attēlā redzama aina no konferences norises.

 

Ko konference lēma?

WRC-07 darba kārtība ietvēra ap 30 jautājumu. Vairāki radiosakaru dienesti vēlējās tiem iedalīto frekvenču joslu paplašināšanu. Tā, kā arī spektra lietošanas procedūras jautājumu precizēšana skāra turpat vai visus zemes un izplatījuma sakaru dienestus un lietojumus – gaisa kuģniecības telemetrijas un tālvadīšanas sistēmas, satelītu dienestus, mobilos sakarus, jūras avārijas un drošības sistēmas, īsviļņu un ciparu apraidi, dabas katastrofu prognozēšanu un noteikšanu.

Lielāko daļu ierosinājumu konference apmierināja, izdarot izmaiņas frekvenču sadalījuma tabulā (RN, 5. pants) vai zemsvītras piezīmēs pie tās. Izdarītās procedūru izmaiņas tika nostiprinātas, izdarot RN attiecīgo pantu korekciju.

 

Cietais rieksts IMT

Jau pirms konferences bija zināms, ka centrālais jautājums būs papildu spektra iedalīšana starptautiskiem mobilajiem telesakariem IMT. Te jāpaskaidro, ka ar IMT šajā rakstā nosacīti apzīmē jau zināmās IMT-2000 sistēmas, tā arī IMT nākotnes tehnoloģijas (IMT Advanced). Papildu spektra iedalīšanas problemātika IMT, domājams, ir veicinājusi arī neparasti lielo delegātu skaitu, kas minēts iepriekš.

Mobilie sakari ir mūsu dzīves ikdienas sastāvdaļa, ko raksturo strauja attīstība: lieli datu pārraides ātrumi un jauni lietojumu veidi. Ir svarīgi nodrošināt šīs attīstības turpinājumu un mobilo sakaru sistēmu piekļuvi pietiekamam spektra resursam.

Mobilajiem sakariem galvenokārt izmanto frekvences ap 1 GHz. Augstāku frekvenču izmantošana sola platākas spektra joslas, kas nozīmē lielākus datu pārraides apjomus. Diemžēl, paaugstinot frekvenci, pasliktinās radioviļņu izplatīšanās, tādēļ ir jāpalielina bāzes staciju blīvums un pieaug tīklu izbūves izmaksas.

Ekonomiska izdevīguma dēļ IMT attīstītājiem ļoti pievilcīgs šķiet UHF diapazons. Tā lielāko daļu (470-862 MHz) patlaban izmanto televīzijas apraidei. Atcerēsimies, ka televīzijas apraidē notiek pāreja no analogās raidīšanas sistēmas uz ciparu. Ciparu apraides frekvenču plāns Eiropai un Āfrikai tika pieņemts Reģionālajā radiosakaru konferencē Ženēvā 2006. gada jūnijā.

Noteikta televīzijas programmu daudzuma raidīšana ciparu sistēmā aizņem 4-6 reizes mazāku frekvenču joslu nekā analogajā. Šā apstākļa dēļ radās jēdziens ciparu dividende. Ar to apzīmē frekvenču spektru, kurš atbrīvotos pēc analogās televīzijas pārtraukšanas, ja pašreizējo televīzijas programmu daudzumu raidītu ciparu sistēmā. Organizācijas, kas saistītas ar apraidi, pēc pārejas vēlas izmantot šo dividendi tālākai apraides attīstībai -televīzijas programmu skaita palielināšanai, aptveršanas uzlabošanai, jaunu apraides tehnoloģiju, piemēram, mobilās, augstas izšķirtspējas televīzijas (HDTV), televīzijas sistēmas rokas uztvērējiem (DVB-H) u. c. ieviešanai. Savukārt mobilo sakaru operatori un iekārtu ražotāji pretendē uz daļu no apraides spektra, lai pēc analogās televīzijas pārtraukšanas to izmantotu mobilajiem sakariem. Konferencei bija jāatrod, kā šīs pretējās intereses saskaņot. Debašu raksturs ļauj secināt, ka papildu spektra nodrošināšana IMT konferencei tiešām bija cietākais rieksts.

Delegāti vienojās par kompromisa lēmumu, kas paredz UHF apraides diapazona augšējo daļu - 790-862 MHz (61.-69. TV kanāls) - iedalīt uz primāriem nosacījumiem IMT no 2015. gada 17. jūnija, t. i., no dienas, kurā saskaņā ar nolīgumu jāpārtrauc analogā televīzija. Primārās tiesības šajā joslā ir arī apraidei un tas dos iespēju izvēlēties joslas tālāko izmantošanu saskaņā ar katras valsts prioritātēm. Abu konkurējošo dienestu darbība kopējā spektrā nav reāla sasvstarpējo traucējumu dēļ.

Centieni panākt delegāciju plašu vienprātību joslu harmonizēšanā IMT vajadzībām nedeva apmierinošus rezultātus arī otras intensīvi apspriestās kandidātjoslas 3,4-4,2 GHz gadījumā. To plaši izmanto fiksētajiem satelītsakariem, kas daudzām valstīm ir galvenais sakaru līdzeklis ar ārvalstīm. Tās neuzskatīja par iespējamu šos sakarus pasliktināt.

Minēto grūtību dēļ konference spēra soli vēlamajā virzienā, nosakot vairākas joslas, starp kurām valstis varētu izvēlēties sev piemērotāko variantu IMT atbilstoši vietējiem apstākļiem. Šāds risinājums vienlaikus dod nepieciešamo orientāciju iekārtu ražotājiem par frekvencēm, kādas mobilās sistēmas nākotnē izmantos, lai varētu organizēt iekārtu izstrādi un ražošanu.

Joslas, kuras konference iezīmēja kā perspektīvās IMT joslas 1. reģionā (Eiropa un Āfrika), ir parādītas 1. tabulā. Turpat norādītas laika robežas, kad katrs sadalījums stājas spēkā. Jāatzīmē, ka citos reģionos (saskaņā ar ITU sadalījumu ir 3 reģioni) robežfrekvences UHF joslā atšķiras no Eiropas varianta.

 

1. tabula. IMT sistēmām paredzētās frekvenču joslas.

Josla MHz

Kopā MHz

Izmantošanas nosacījumi

Zemes komponents

450-470

20

nav

790-862

72

no 17.06.2015.

2300-2400

100

nav

3400-3600

200

no 17.11.2010.

kopā

392

 

Izplatījuma sakaru komponents

Josla starp frekvencēm

1518 un 2500 MHz

Septiņas apakšjoslas

 

nav

kopā

112

 

         

Latvija WRC-07

Latvijas sakaru nozares speciālisti piedalījās konferences sagatavošanas pasākumos un tās norisē. ITU un CEPT izveidotajās darba grupās strādāja Elektronisko sakaru direkcijas speciālisti un ar priekšlikumiem palīdzēja sagatavot Eiropas kopīgos priekšlikumus visos darba kārtības punktos. CEPT valstis kā kolektīvo viedokli tos iesniedza Pasaules radiosakaru konferencei, skaidroja un aizstāvēja. Debašu gaitā dažos priekšlikumos nācās izdarīt arī izmaiņas, lai rastu visiem pieņemamu kompromisu.

Latvijas delegāciju vadīja Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktora vietnieks Vjačeslavs Vogoļenoks, bet tajā strādāja Elektronisko sakaru direkcijas speciālisti (skatīt 3. attēlu). Delegācija ierosināja un konferences gaitā panāca lēmuma pieņemšanu par izmaiņām Radionoteikumu 5. pantā - frekvenču sadalījuma tabulā, lai Latvijā frekvenču joslu 66–73 MHz, kurā vēl nesen strādāja UĪV FM apraides stacijas, varētu izmantot mobilajiem sakariem.

Secinājumi

Pasaules radiosakaru konferences WRC-07 pieņemtie lēmumi atspoguļo radiosakaru tehnoloģiju straujās attīstības ietekmi uz spektra lietošanas reglamentāciju, kas prasa no ITU dinamisku rīcību, lai novērstu piekļuves šķēršļus jaunajiem lietojumiem. Var uzskatīt, ka konferences rezultāti ir pozitīvi un vairums ierosināto jautājumu tika sekmīgi atrisināti. Tāpat var atzīmēt, ka lēmumi atbilst Latvijas interesēm un nostādnēm par radiosakaru jomas turpmāko attīstību.

Konferences centrālais jautājums - papildu spektra iedalīšana IMT - guva atrisinājumu, adekvātu pašreizējām iespējām un mobilo sistēmu attīstība netiks kavēta spektra trūkuma dēļ.

Konference sastādīja darba kārtību nākamajai Pasaules radiosakaru konferencei WRC-11, kuru paredzēts sasaukt 2011. gadā. Risināmo jautājumu loks, šķiet, būs sarežģīts, jo spektra noslodze turpina palielināties un arvien jaunas radiosakaru sistēmas meklēs tam piekļuvi.

WRC-11 sagatavošana jau ir sākta, un ITU paspārnē notika pirmā sagatavošanas sapulce. Tas pats attiecināms uz CEPT, kur izveidoja savu reģionālo konferences sagatavošanas grupu. Tā sāka darbu un noteica atbildīgos par konferences darba kārtības jautājumu sagatavošanu.

Inārs JĒKABSONS

Elektronisko sakaru direkcijas vecākais eksperts

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001