Kad skaistai dzīvei un labam biznesam pietrūkst Austrumu harmonijas…

 

 

Sakaru Pasaule šogad sāk jaunu rubriku SP viesis, kurā ik reizi būs saruna ar kādu IKT nozarē vairāk vai mazāk pazīstamu personību par tēmām, kuras šī persona profesionāli pārzina. Sarunu formāts – neformāls, balss intonācija – sirsnīga (cerams), mērķis – bauda gūt svaigu informāciju (vēlams – no pirmavotiem).

SP pirmais viesis ir LG Electronics Latvia Mobilo tālruņu nodaļas direktors Baltijas valstīs Ēriks Vū (Eric Woo). Latvijā viņš sāka strādāt 2006. gada jūnijā, bet ar LG Electronics saistīts jau desmit gadu. Tagad Ēriks jau pieradis pie dzīves Latvijā un sāk iejusties Eiropas biznesa vidē. Mūsu sarunas tēma – kopīgais un atšķirīgais Austrumu un Rietumu mobilajā tirgū.

 

- Valda uzskats, ka austrumu tautu dvēseles stāvoklis, dzīves filozofija un reakcija uz apkārtējo pasauli diezgan krasi atšķiras no rietumnieku dzīves uztveres, jo austrumniekiem ļoti svarīga ir harmonija, pozitīvās enerģijas plūsmas princips jeb fenšui. Tā valda visur – cilvēku attiecībās, apkārtnē, ģimenē, arī biznesā. Kā jums tas palīdz?

- Austrumnieki ir gluži tādi paši kā citas tautas, un viņu harmonija izpaužas tādās dzīves situācijās un kontaktos ar tādiem cilvēkiem, kuri viņos vieš šo harmoniju. Piemēram, mācoties universitātē, mēs taču jūtamies labi un harmoniski ar studiju biedriem, it sevišķi, ja ar kādu no viņiem pirms tam esam mācījušies vienā klasē. Pakāpeniski šīs saites kļūst aizvien ciešākas.

- Acīmredzot arī jūsu studiju gadi bija pozitīvu emociju pilni, ja reiz minat tos kā harmonijas piemēru. Starp citu, kādu universitāti jūs esat beidzis?

 - Esmu beidzis Hanjangas (tagad – Seula) universitāti, kur ieguvu metalurģijas inženiera specialitāti. Lai gan neesmu studējis telekomunikācijas, inženieru izglītības bāze visās specialitātēs ir līdzīga: matemātika, fizika, datortehnika u. tml.

- Nez kāpēc diezgan plaši izplatīts pieņēmums, ka austrumnieki esot introverti. Varbūt šāds iespaids var rasties, jo protat labāk kontrolēt emocijas brīžos, kad tās nav jāizrāda. Starp citu, arī biznesā tas noder, īpaši ja tuvumā ir konkurenti. Bet, manuprāt, ikdienišķās situācijās nav laipnāku, atvērtāku un draudzīgāku cilvēku par austrumniekiem. Kas jums sakāms par šādiem dīvainiem eiropiešu priekšstatiem?

- Korejieši, ķīnieši, japāņi ir tikpat dažādi kā jebkura cita nācija, un bieži vien, tas, kas mums nav tik tuvs un ierasts, šķiet kā mistērija. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka esmu pietiekami atvērts, kad sastopos ar pazīstamiem cilvēkiem, un es noteikti neslēpju emocijas.

- Jautāju to, jo vēlos saprast, kā, piemēram, korejiešu mentalitāte spēj ietekmēt viņu biznesa īpašības.

- Lai gan LG mātes uzņēmums atrodas Seulā, īstenībā tā nav Korejas, bet gan globāla kompānija ar filiālēm 81 pasaules valstī un aptuveni 82 000 darbinieku. Kad sastopam biznesa partnerus, cenšamies vairāk smaidīt, vienalga, vai tas ir Eiropā vai Amerikā. Protams, mēs nekad neaizmirstam mūsu uzņēmuma kredo Life is good, kuru cenšamies realizēt arī ar savu rīcību, attieksmi pret klientiem un biznesa partneriem.

- Tomēr atšķirības starp Austrumu un Rietumu mobilo tirgu noteikti ir. Samsung savulaik prata izgudrot, piemēram, mobilos tālruņus ar atveramu vāciņu, kas ātri vien iekaroja Eiropas tirgu un ko pēc tam pārtvēra Nokia. Kādas, jūsuprāt, ir galvenās atšķirības starp biznesa domāšanu un biznesa stratēģiju Āzijas un Eiropas cilvēkiem?

- Katrs uzņēmums vēlas gūt peļņu un dot kādu materiālu ieguvumu daļu turētājiem, bet katram ir arī savs īpašs mērķis, ko tas vēlas sasniegt. Visiem uzņēmumiem ir līdzīga situācija, īpaši tādiem, kuriem ir filiāles dažādās valstīs un kontinentos. LG tādas ir ASV, Āzijā, Eiropā. Globalizācijas laikmetā tās visas ir vairāk vai mazāk līdzīgas, pat ja to pamatā ir ielikts kas austrumniecisks vai eiropeisks. Esam izveidojuši tādu kā globālo standartu. Protams, cilvēki katrā vietā ir atšķirīgi, bet globālās kompānijās arī katra atsevišķā meitasuzņēmuma darbinieki nāk ne tikai no attiecīgās valsts un pat ne tikai no attiecīgā kontinenta, kurā uzņēmums darbojas, bet no visas pasaules. Tā kā katrā no tiem ir tik raiba sabiedrība, ka tie savstarpēji ir ļoti līdzīgi – vismaz pēc biznesa stratēģijas un komandas veidošanas principiem.

Mēs cenšamies atrast kādas atšķirības, bet, lai noķertu savus konkurentus, mums ir jānoķer arī laiks, jākļūst agresīvākiem, lai gūtu panākumus biznesā. Šī ir darbaholiķu paaudze, bet arī tā nav kāda uzņēmuma vai valsts īpatnība.

- Cik sena ir Korejas lielo uzņēmumu vēsture?

- Korejas moderno tehnoloģiju vēsturei ir savas īpatnības. Kad 1953. gadā beidzās Korejas karš, tur nebija itin nekā – ne elektrības, ne telefonu, –  viss bija izpostīts. Korejas pussalā bija ne vien politiska, bet arī ekonomiska krīze. Viss bija jāveido no jauna. Tagad ir pagājuši 55 gadi, un mums ir vairākas lielas starptautiskas kompānijas kā LG, Samsung, Hyndai un dažas citas.

- Esmu dzirdējusi, ka austrumu tautu cilvēki ir ļoti lojāli pret saviem uzņēmumiem. Tā esot ļoti reta parādība, ka cilvēki pamet, piemēram, lielos Korejas uzņēmumus tādēļ vien, ka darbā rodas kāda ķibele. Vai tā ir arī LG?

- Jā, LG tā noteikti ir.

- Cik sen jūs strādājat šajā uzņēmumā?

- Tūlīt pēc augstskolas sāku strādāt globālā kompānijā (savā tiešajā specialitātē, tērauda rūpniecībā, strādāju tikai vienu gadu) un biju atbildīgs par preču pārdošanu ārzemēs, tādēļ esmu apceļojis gandrīz visu pasauli. Kā pierādījums tam ir fakts, ka esmu nomainījis jau četras pases, jo tās bija pilnas ar to valstu zīmogiem, kurās esmu bijis. Iepazīt citas kultūras un valstis ir ļoti aizraujoši. Tagad, kopš 2006. gada jūnija strādāju LG Electronics Latvia, un galvenokārt darījumu braucienos dodos uz pārējām Baltijas valstīm, Krieviju, Eiropas valstīm un, protams, Koreju.

- Strādājot lielā starptautiskā uzņēmumā, ir arī lielas izaugsmes iespējas. Kā esat to izjutis?

 - Karjera nav tikai naudas pelnīšana, tā ir arī dalīšanās ar pieredzi, interesants darbs. Un, ja reizi pa reizei ir iespēja pakāpties kādu pakāpienu augšup pa karjeras kāpnēm, cilvēki nekļūst iedomīgi, bet jūtas pateicīgi savam uzņēmumam, it kā atdodot parādu pieredzējušākiem darbiniekiem, kuri viņus savulaik ievadīja darbā.

- Man jāpārbauda vēl kāds mīts. Vai tiešām ir tā, ka vienas Āzijas nācijas (piemēram, japāņu vai korejiešu) uzņēmumi, kuri darbojas vienā nozarē, necenšas konkurēt, bet drīzāk sadarbojas ar tai pašai nācijai piederošiem uzņēmumiem, jo jūtas kā vienas ģimenes locekļi. Toties viņi labprāt konkurē ar citām attīstītajām Āzijas valstīm.

- Piemēram, Korejā atrodas tādu divu lielu starptautisku elektronikas kompāniju mātesuzņēmumi kā LG Electronics un Samsung, un tie noteikti konkurē savā starpā, citādi nemaz nevar būt. Tie konkurē (ja vēlaties, to var saukt arī par sacensību) ar tehniskajām iespējām, ar mārketingu, ar dizainu.

- Tad jau tā tiešām ir leģenda, ko sacerējuši eiropieši. Interesanti gan būtu zināt, kādēļ tā radusies. Varbūt tāpēc, lai paši sev nolīdzinātu ceļu tirgū? Bet varbūt ir tā, ka korejiešu kompānijas mazāk konkurē savā starpā ārpus Korejas, piemēram, Eiropā vai Āzijā?

- Nē, tā nav taisnība, konkurence ir pietiekami sīva ne vien Korejā, bet visā pasaulē, kur mūsu ceļi satiekas.

- Dienvidkorejā, Japānā un it sevišķi Ķīnā (tai vairāk nekā 400 miljonu mobilo lietotāju) ir milzīgs iekšējais tirgus, kura iespējas joprojām nav izsmeltas. Visā Āzijas reģionā (neskaitot Japānu) dzīvo 2,9 miljardi cilvēku, bet 2007. gada martā tur bija 1,1 miljards (no tiem Dienvidāzijā – 245 miljoni) mobilo lietotāju. Savukārt visā Eiropā kopā dzīvo tikai 350 miljoni, bet ASV – 280 miljoni cilvēku. Raugoties uz šo satriecošo statistiku, šķiet dīvaini, ka tādus milzeņus kā LG un Samsung interesē salīdzinoši tik niecīgs tirgus kā Eiropa un īpaši Baltija.

- Arī mazā tirgū kādam jāstrādā. J Turklāt Baltijas tirgus ir augošs, tam ir potenciāls, un mobilos tālruņus mūsdienu lietotāji maina pietiekami bieži. Kāpēc gan lai tie nebūtu kāds no LG jaunākajiem modeļiem – Shine, Chocolate vai Viewty?!

- Kad globalizācijas process noveda LG mobilos produktus līdz Eiropai?

- Tas bija aptuveni 2001. gadā, kad LG sāka piegādāt Eiropas tirgum mobilos GSM tālruņus. Lai gan LG mobilos telefonus Eiropas tirgū sāka piedāvāt vēlāk nekā citi konkurenti, taču šobrīd LG ir viena no visstraujāk augošajām kompānijām ne tikai Eiropā, bet arī Baltijas valstīs.

- Bet Baltijā LG ienāca vēlāk.

- 2005. gada beigās, bet uzņēmumu Rīgā atvērām 2006. gada 1. augustā.

- Atceros laikus, kad Latvijā parādījās pirmie LG telefoni, bet sākumā tie nebija populāri un to tirgus daļa bija ļoti maza. Varbūt tādēļ, ka nebija izstrādāta mārketinga stratēģija vai arī tāpēc, ka Nokia un pārējo vadošo Eiropas ražotāju zīmols bija pārāk spēcīgi ieņēmis tirgus pozīcijas. Bet tad pēkšņi pēc pāris gadiem, kur vien skaties – LG un LG! Kā jūs to skaidrotu?

- Domāju, ka īstais iemesls šai tirgus situācijas maiņai bija tieši LG Electronics Latvia biroja atvēršana Rīgā, tāpēc arī lielāks akcents tika likts uz vietējo mārketingu, tika pievērsta uzmanība vietējo klientu vēlmēm, paplašinājās produkcijas spektrs. Rīgā ir 50 cilvēku komanda, kuri darbojas visos četros LG Electronics virzienos: Mobile Communications, Digital Appliance, Digital Display un Digital Media. Viļņā šā gada sākumā atklājām LG Electronics Latvia pārstāvniecību Lietuvā un arī Igaunijā mums ir savi darbinieki. Tomēr Latvija arī turpmāk paliks LG galvenā Baltijas bāze.

- Tūkstošgades sākumā LG Electronics ledusskapji un veļas mašīnas Baltijā bija populārākas nekā mobilie tālruņi, un pircēji arī uztvēra LG kā sadzīves elektronikas ražotāju, tā kā daudzi sākumā jutās izbrīnīti, ka tā pati firma ražo arī mobilos tālruņus. Toties tagad situācija ir krasi mainījusies: LG Electronics mobilie tālruņi Baltijas reģionā ir tikpat populāri kā sadzīves elektronika. Nesen dzirdēju, ka LG ieņem ceturto vietu Eiropas mobilajā tirgū. Pirmās trīs vietas ir Nokia, SonyEricsson, Samsung, vai tā?

- Baltijas valstīs LG mobilie tālruņi kļūst arvien populārāki, un LG šobrīd ieņem jau ceturto vietu popularitātes ziņā.

- Kas, jūsuprāt, ir tas jaunais, ar ko Eiropas mobilajā tirgū ir ienākušas Samsung un LG Electronics?

- Vispirms jau tie bija atveramie tālruņi un modeļi ar atbīdāmajiem vāciņiem. LG domā par to, kā uzlabot tehnoloģijas, lietošanas ērtumu un dizainu. Viena no uzņēmuma novitātēm ir tālruņi un komunikatori ar skārienjutīgiem ekrāniem, sākot ar Chocolate, kas bija ļoti sekmīgs globālajā tirgū: esam pārdevuši vairāk nekā 15 miljonus.  

- Nesen LMT prezentēja digitālo mobilo televīziju, un starp četriem mobilo ierīču modeļiem, kuri piedāvās šo pakalpojumu un būs pieejami arī Latvijā, bija arī LG U960, kas izcēlās ar atšķirīgo un eleganto dizainu. Testēšanas periodā gan tie vēl nav pārdošanā, bet varbūt jūs zināt, kad tie varētu nonākt veikalos?

- Tas gan atkarīgs no tā, kad LMT ieviesīs mobilo TV komercrežīmā, bet, visticamāk, kāda lielāka LG mobilās TV ierīču partija varētu parādīties nākamgad. Domāju arī, ka tas varētu būt kāds vēl modernāks LG modelis nekā šis.

- Internetā lasīju, ka LG Electronics un Samsung Electronics gada beigās ASV gatavojas sākt ražot mobilos tālruņus uz Google Android operētājsistēmas bāzes. Svarīgi, ka šī ir atvērtā koda OS. 30 mobilie operatori jau paziņojuši, ka atbalstīs Google operētājsistēmu. Android tālruņi konkurēs ar Apple iPhone. LG, kurš jau ļoti intensīvi pārdod skārienjutīgos tālruņus ASV tirgū, arī gatavojas sākt ražot Android bāzes tālruņus, lai neatpaliktu no SonyEricsson. Interesanti, kas no visa tā varētu iznākt!

- Īstenībā nav jau nekādas lielas starpības, vai runājam par atvērtā koda programmatūru datorā vai mobilajā tālrunī – princips ir tas pats. Bet, ja paraugāmies, kā Microsoft Windows konkurē ar Linux, tad kopumā pārsvars tomēr ir Windows, lai gan tendences dažādās valstīs ir atšķirīgas. Kas attiecas uz mobilajiem, tad atvērtā koda OS parādīšanās mobilajos kā fakts ir interesants. Tā stiprā puse ir, ka ikviens var izstrādāt šādu atvērtā koda programmatūru, turklāt arī lietojumi var būt atšķirīgi. Tomēr atvērtais kods pasaulē kopumā vēl nav tik populārs, lai to lietotu tikpat masveidīgi kā Windows. Katru gadu prognozes par Linux OS popularitātes pieaugumu drīzāk līdzinās tādai kā sapņošanai, ka varbūt nākotnē tā kļūs populārāka. Pašlaik ir grūti prognozēt, cik plašs klientu loks būs šāda veida tālruņiem, jo katram ražotājam ir izstrādāta savai tehnoloģijai atbilstoša programmatūra. 

- LG Telecom ir Dienvidkorejas mobilais operators. Kā abi uzņēmumi – LG Electronics un LG Telecom – ir savā starpā saistīti, kurš vēsturiski bija pirmais?

- Tās ir pilnīgi neatkarīgas firmas. LG Telecom kā operators var apkalpot klientus, kuriem ir gan LG Electronics, gan Samsung, gan jebkādi citi telefoni. Mūsu jumta kompānija gan ir viena – LG, tā ir taisnība, bet LG Telecom izplatītāji pērk saviem klientiem telefonus ne tikai no LG Electronics, bet arī no citiem uzņēmumiem. Vēsturiskā saistība ir tāda, ka tagadējā LG Electronics mobilo tālruņu nodaļa kādreiz bija LG Telecom uzņēmuma struktūrā, bet 1995. gadā tā tika iekļauta LG Electronics struktūrā. Jāpiebilst, ka 1997. gadā, kad Korejā bija ekonomikas krīze, daži uzņēmumi apvienojās, daži tika pārdoti kādai rietumu kompānijai u.  tml.

- Dienvidkoreja ir trešais lielākais mobilais tirgus Āzijā pēc Ķīnas un Japānas. Aptuveni 81 procents iedzīvotāju izmanto mobilos pakalpojumus un 95 procenti no lietotāju mobilajām ierīcēm lieto internetu un lejupielādē mobilo saturu. Dienvidkorejā ir trīs mobilie operatori, kas ir izturējuši krīzes un konkurenci – LG Telecom, SK Telecom un KT Freetel. Visu triju operatoru kopējais klientu skaits vēl pirms vairāk nekā gada bija 39,5 miljoni, tagad būtu vēl vairāk. Vai tas nozīmē, ka tie visi piedāvā tirgū gan GSM, gan 3G bāzes (CDMA, UMTS, HSDPA) pakalpojumus? Kādi mobilie pakalpojumi ir vispopulārākie Korejā?

- Nesen lasīju, ka 3G Korejā ievieš ļoti sekmīgi: aptuveni 70 procenti lietotāju izmanto kādu no 3G tehnoloģijām, bet visvairāk – CDMA. To izmanto vairāk nekā 37 miljoni iedzīvotāju. Tātad ir jūtama spēcīga tendence ieviest jaunas, modernas tehnoloģijas. Par to liecina arī fakts, ka ir vērojama liela konkurence gan 3G mobilo tālruņu tirgū, gan arī starp operatoriem, piedāvājot dažādus 3G datu pārraides un satura pakalpojumus. Samērā populārs pakalpojums Korejā ir videotelefonija.

- Varbūt Korejā ir arī tādi pakalpojumi, kurus eiropieši vēl  nepazīst, bet kuri varētu mūs sasniegt nākotnē?

- Ļoti efektīvs pakalpojums Korejā ir mobilā ciparu televīzija, kuru gan pazīst arī eiropieši. Tomēr Korejas pieredze ir ilgāka: mobilā televīzija tur  darbojas jau trīs četrus gadus un ir kļuvusi par masveida tirgus pakalpojumu, bet pagājušajā gadā ieviesa DMB (digital multimedia broadcasting) standartu. Eiropā līdzīgs standarts ir DVB-H.

Korejā klientiem piedāvā ne tikai digitālo ētera televīziju, kas ir bezmaksas, bet arī mobilo digitālo pavadoņtelevīziju, kur TV signāls tiek saņemts no satelīta, un tas dod iespēju izvēlēties kādu programmu no plašāka kanālu spektra. Jāpiebilst, ka par šo pakalpojumu gan jāmaksā. Tas ir līdzīgi kā Latvijā, kad par kabeļtelevīziju ir jāmaksā vairāk, taču arī TV kanālu izvēles iespējas ir lielākas.

- Kādās situācijās ārpus biroja un mājas Korejā visbiešāk redzami cilvēki, kas skatās mobilās televīzijas pārraides?

- Ceļā uz darbu, ļoti bieži to var vērot metro vilcienos, ceļojumos, ceļā uz skolu (bērni).

- Varbūt tas jau dažās situācijās sāk konkurēt ar tradicionālo televīziju, jo digitālā TV signāla kvalitāte ir pietiekami laba, lai skatītos ziņas, sporta pārraides, koncertus utt.

- Kad esat mājās, jūs varat skatīties televīziju, bet ārpus tās mobilā TV ir ļoti laba alternatīva. Mājas TV Korejā vēl ir gan analogā, gan digitālā apraide (signāls), bet mobilajos ir digitālais signāls.

- Un visbeidzot piedāvāju domās pārcelties uz Seulu, pasaules lielāko pilsētu ar 14 miljoniem iedzīvotāju, kur ļoti veiksmīgi tiek risinātas transporta sastrēgumu problēmas. Vismaz pirms gadiem četriem tur vispār neesot manīti sastrēgumi, kas Rīgai ir ļoti smaga problēma.

- Katrā pilsētā, protams, ir savas transporta problēmas, nevar teikt, ka tādu nav arī Seulā, bet pirms vairākiem gadiem tur ieviesa Park&Ride (transportmijas) principu: tie, kas dzīvo ārpus pilsētas un brauc tur uz darbu, atstāj auto stāvvietā pie pilsētas robežas un tālāk brauc ar sabiedrisko transportu. Jāteic, ka iedzīvotāji saprot, ka no viņu disciplinētības ir atkarīgs šīs problēmas sekmīgs risinājums, un viņi to arī ievēro. Maksa par šo stāvvietu ir ievērojami zemāka, nekā tas ir pilsētas centrā. Savukārt sabiedriskajā transportā ir iespējams iegādāties elektronisko biļeti, kas derīga vairākos transporta līdzekļos noteiktā laika intervālā. Šāda biļete maksā aptuveni vienu ASV dolāru. (Jāpiebilst, ka laiks, ko cilvēks pavada, gaidot nākamo transportu nedrīkst pārsniegt 30 minūtes.)

- Dabas bagātības Korejas pussalā ir izvietotas tā, ka ziemeļos ir auglīga zeme, bet dienvidu daļu aizņem klinšaini kalnu masīvi. Tāpēc arī Dienvidkorejai nekas cits neatlika kā attīstīt spēcīgu rūpniecību. Sākumā ļoti trūka arī izejvielu, tāpēc pati pirmā nozare, kurā tika gūti panākumi, bija miniatūro pusvadītāju ražošana. Un tagad beidzot jūs esat savu mērķi sasnieguši un varat teikt Life is good! Īstenībā to var uzskatīt par visas Dienvidkorejas, ne tikai par LG kredo.

- Katrai lielai kompānijai ir savs moto, ko tā vēlas pateikt saviem konkurentiem un klientiem. Un mūsējais ir tāds – Dzīve ir laba! Katram ir savs mērķis, ko sasniegt. Mēs piedāvājam klientiem labas kvalitātes produktus, kas ļauj viņiem uzlabot dzīves kvalitāti. Tā ir mūsu misija.

 

Gunta KĻAVIŅA