ADS – milimetru viļņu enerģijas trieciens

 

Ideja par humāna nenāvējoša ieroča radīšanu radās 90. gados, kad amerikāņi, nespējot apspiest vietējo iedzīvotāju sacelšanos, bija spiesti aiziet no Somālijas. Galvenā šīs misijas problēma bija tā, ka amerikāņu karavīriem nemitīgi uzbruka tikai ar nūjām un akmeņiem bruņoti iezemieši.

 

Mikroviļņu krāsns rosina

Lai izklīdinātu šādu saniknotu cilvēku pūli, bija nepieciešams jauns, efektīvs aizsardzības ieroča veids. Pentagons nolēma radīt kaut ko visai sāpīgu, bet nenāvējošu. Par pamatu tika paņemts mums visiem labi zināmais mikroviļņu krāsns darbības princips, kad ēdiens tiek uzkarsēts ar augstas 2,5 GHz frekvences elektromagnētiskā lauka palīdzību. Tikai armijas vajadzībām tiek lietoti daudz lielākas jaudas starotāji, un tie ir vērsti konkrētā virzienā – mērķī.

Bruņojuma vajadzībām, lai izsistu no ierindas pretinieka elektroniskās iekārtas, elektromagnētisko lauku izmanto krietni sen. Jau pirmo kodolizmēģinājumu laikā tika atklāts elektromagnētiskā impulsa (EMI) efekts, kas radīja ļoti daudzas problēmas kara tehnikas konstruktoriem. Interesanti, ka aukstā kara laikos šādu iedarbību daudz labāk izturēja ar cirvi radītā padomju elektronika, nekā rietumu modernās tehnoloģijas.

Vēlāk izdevās radīt EMI arī bez kodolieročiem. Operācijas Tuksneša vētra, kā arī Dienvidslāvijas bombardēšanas laikā tika izmēģinātas elektromagnētiskās bumbas. To konstrukcija nemaz nav tik sarežģīta: indukcijas spole un sprāgstviela. Sprādziena laikā strāvas stiprums spolē sekundes daļās strauji pieaug, radot jaudīgu elektromagnētisko lauku, kas iznīcina visas pretinieka elektroniskās iekārtas.

 

Cieš ne tikai tehnika, bet arī cilvēki

Astoņdesmitajos gados tika radīti arī pirmie pārvietojamie ultra augstfrekvences ģeneratori. Tās bija iekārtas ar virziena darbības antenām, kuru mērķis bija ar vērsta stara palīdzību iznīcināt pretinieka elektroniskās iekārtas. Ar laiku izdevās maksimāli samazināt šādu iekārtu izmērus, kas sākumā sasniedza dzelzceļa vagona gabarītus: izstarotājs ar 1 GW jaudu tagad sver 20 kg , bet ar 20 GW tā masa ir tikai 180 kg. Ar šādiem ģeneratoriem tika plānots notriekt ienaidnieka raķetes un lidmašīnas. 

2001. gada aprīlī Kirtlendas aviobāzē šāds ierocis tika izmēģināts. No vairāku simtu metru attāluma koncentrētu elektromagnētisko staru kūli raidīja kravas mašīnas virzienā – tās aizdedzes sistēma uzreiz pārtrauca darboties. Tiesa, kopā ar elektroniku cieta arī cilvēki, gūstot nepatīkamas izjūtas un pat zaudējot samaņu. Kā zināms, mikroviļņu krāsnī ielikta elektroniska iekārta, maigi izsakoties, iziet no ierindas. Nu, bet, ja tur ieliek, piemēram, roku?

2001. gada oktobrī tajā pašā Kirtlendas aviobāzē, piesaistot vairākus brīvprātīgos, tika izmēģināta jauna tehnoloģija ADS (Active Denial System) jeb Aktīvās atmešanas sistēma, kas bija domāta humānai cīņai ar cilvēkiem. 96 GHz frekvences elektromagnētiskā lauka iedarbības rezultātā ādas porās sāk vārīties ūdens un audi uzsilst līdz 45–50 grādu temperatūrai pēc Celsija, radot nepanesamas sāpes. Šādas frekvences viļņi, kurus izstaro speciālas konstrukcijas antena, spēj izspiesties cauri apģērbam, bet ne sienai vai līdzīgam šķērslim.

 

Sāpju slieksnis trīs sekundēs

Milimetru viļņu garums ir daudz īsāks par krāsnīs lietotajiem mikroviļņiem, kurus izmanto ēdiena pagatavošanai, tāpēc arī iedarbības efekts ir tikai virspusējs. 83 procentus izstarojuma enerģijas momentāni absorbē ādas augšējais slānis, kas arī rada šo sāpju sajūtu, tomēr, tikko cilvēks pamet iekārtas iedarbības zonu, nav novērojamas paliekošas sekas.

Tādā veidā rodas tas, ko sauc par uz redzēšanos efektu (Goodbye effect) vai citādi – nekavējoši un augsti motivēta glābšanās rīcība. Testu rezultātā, piesaistot brīvprātīgos, vairums cilvēku sasniedza sāpju slieksni jau trīs sekundēs, bet neviens nespēja izturēt starojumu ilgāk par piecām sekundēm. Tas jūs vienkārši atmet prom, paziņoja kāds, kas bija izjutis ADS iedarbību uz savas ādas, ja jūs esat nokļuvis stara darbības zonā, nekavējoties gribēsiet to pamest – reflektoriski un ātri. Jūs, visticamāk, nekad negribēsiet to izjust vēlreiz!

Neraugoties uz stiprajām sāpēm, ilglaicīgs iedarbības efekts praktiski tiek izslēgts. Aviobāzes dokumenti liecina, ka pats nopietnākais ir: kādam no brīvprātīgajiem kļuva sarkana āda, kādam uz tās radās nelieli pūslīši. Vairāk nekā 10 tūkstošos šī starojuma iedarbības gadījumos uz cilvēkiem sešos konstatēja ādas uzpūšanos un vienā otrās pakāpes apdegumu, kas radās nelaimes gadījumā laboratorijā.

Interesanti, ka gaisa karaspēks ADS sistēmu izmēģināja ne tikai laboratorijas apstākļos, bet arī kara spēlē, modelējot kara helikoptera avārijas situāciju nedraudzīgā pilsētas teritorijā, kad parādās agresīvi noskaņots vairāku simtu cilvēku pūlis, kuru nepieciešams izkliedēt, nelietojot šaujamos ieročus. Droši vien , ka tas izdevās ļoti ātri, jo jaunā ADS tehnoloģija tika pieņemta apbruņojumā. Saskaņā ar US Air Force dokumentiem žurnāls Wired raksta, ka jaunais nenāvējošais ierocis, kuru mēdz saukt arī par sāpju stariem, ir atzīts par drošu un ir gatavs lietošanai, piemēram, kaut vai Irākā vai Afganistānā.   

 

Bruņojumā pēc trim gadiem

Neņemot vērā iepriekš minēto, ADS ieviešanā tomēr radusies problēma, kas liek šaubīties par tā humāno dabu. Brīvprātīgos rūpīgi gatavoja eksperimentiem: no viņiem noņēma visus metāliskos priekšmetus, aizsargāja acis ar speciālām brillēm. Reālajā dzīvē kāds no cilvēkiem var apjucis mētāties no vienas puses uz otru, nokrist un rezultātā iegūt arī stiprus apdegumus. Vairāki amerikāņu un britu zinātnieki izteicās par daudz nopietnākiem ADS pētījumiem, kas ļautu atklāt visas negatīvās fiziskās un psihiskās sekas, kas varētu rasties šī ieroča lietošanas rezultātā arī pēc noteikta laika.

Tomēr projektā ielikta liela nauda un, neraugoties ne uz ko, jaunais ieroču veids ASV bruņojumā parādīsies tuvākajos trīs gados. Nesen amerikāņu armijas pārstāvji veica pirmo ADS publisko demonstrāciju. Iekārta, pēc Pentagona speciālistu teiktā, spēj novērst pretinieka uzbrukumus un izklīdināt naidīgi noskaņotas demonstrācijas. Žurnālisti, kas sevi piedāvāja par iespējamo mērķi demonstrācijas laikā Džordžijas štatā, radušās izjūtas salīdzināja ar ļoti karstas krāsns sprādzienu – sāpes bija neizturamas un lika cilvēkiem strauji meklēt glābiņu.

Pentagona pārstāvji gan apgalvoja, ka sistēma ir pilnīgi nekaitīga un nerada organismam nekādas problēmas, turklāt dažos gadījumos ir pat pilnīgi neaizstājama. Amerikāņu jūras kājnieku pulkvedis, kas vadīja prezentāciju, paziņoja, ka ADS ir alternatīva situācijās, kad pēc kliedzieniem vajag sākt šaut un tad rodas reāla iespēja saglabāt cilvēku dzīvības.

 

Vienkārši un nikni

Šobrīd ir radītas vairākas Active Denial System versijas, kas atšķiras pēc izmēra un jaudas. Vislielākā iekārta tiek montēta uz apvidus automašīnas Hummer bāzes taisnstūra paraboliskās antenas veidā, kas ļauj radīt divu metru staru un sasniegt 500 m efektīvās iedarbības zonu. Jāpiezīmē, ka ADS ir tikai viens no vairākiem ieroču veidiem, kuri tika izstrādāti programmas Vadāmā efekta ieroči (Joint Non-Lethal Weapons) ietvaros.

Piemēram, 2000. gadā tika izmēģināti un jau tiek lietoti kaujas apstākļos akustiskie lielgabali LRAD (Long Range Acoustic Device), kas ļauj aizsargāt kuģus no teroristu uzbrukumiem un pirātiem. Par prototipu kļuva koncerna American Technology Corporation akustisko ieroču sērija: mobilās iekārtas ar jaudu 130 dB, kuras ir paredzētas uzstādīšanai uz bruņu transportieriem un džipiem. 2005. gada rudenī pie Somālijas krastiem tika atsists pirātu uzbrukums pasažieru lainerim Seabourn Spirit. Jūrā atbalss nav iespējama, un LRAD pretinieku padarīja rīcības nespējīgu ar mežonīgu troksni, kas sasniedza pat 150 dB stiprumu. Piemēram, reaktīvās lidmašīnas dzinēju troksnis ir 120 dB, bet 130 dB skaņa var radīt kaitējumu cilvēka dzirdes aparātam. Vienkārši un nikni!

Henriks ZEIĻAKS

henriks@delfi.lv