Latne.lv jauns pārvietošanās līdzeklis tīmekļa labirintos
Aptuvenie jautājumi/tēzes:
Šķiet, pirmais, kas
iekrīt acīs, ieraugot pirms pāris mēnešiem
tīmeklī atvērto portālu latne.lv, ir tā
ļoti daudzveidīgais, no dažādu sugu un izcelsmes
informācijas avotiem veidotais saturs. Sākot ar tādiem milzīgiem
datu konteineriem kā uzņēmumu, CSDD, likumu, personu,
ganāmpulku, komercķīlu u. c. reģistri līdz
ikdienišķām, bet vajadzīgām informācijas
urdziņām kā vārdadienas, tūrisms, sports. Noteikti
nevar neievērot arī to, ka šī ir portāla beta
versija gluži tāpat kā populārām
programmatūrām un pētījumu programmām. Un tas
nozīmē, ka nākotnē šī Lursoft IT veidotā
portāla apmeklētājus gaida vēl vairāk raibu jaunumu. Par
jauno portālu SP stāsta SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars
BRŪVELIS.
- Kādi bija latne.lv
rašanās apstākļi un iemesli?
- Lursoft uzņēmumu
grupa sadarbībā ar vairākiem desmitiem informācijas avotu
jau vairāk nekā 15 gadu piedāvā ļoti plašu
informācijas klāstu, sākot jau ar 14 valstu uzņēmumu
reģistriem, kuras satur aktuālu un ticamu informāciju par
vairāk nekā 20 miljoniem Eiropā reģistrētu
uzņēmumu, miljoniem preses publikāciju, zemesgrāmatu un
citu informāciju. Sākotnēji meklēšanai Lursoft
sistēmās tika piedāvāts t. s. avotu kataloga
princips: lietotājam jāizvēlas avots, kurā viņš
vēlētos sameklēt informāciju un šajā avotā
arī tiek izdarīta meklēšana. Taču, šādai
pieejai ir arī ēnas puses: nereti lietotājs nemaz nezina,
kurš avots viņam sniegtu vislabāko atbildi, turklāt,
informācijas avotu skaitam pieaugot, katalogs kļūst aizvien
grūtāk pārskatāms.
Tādēļ
šobrīd ir radīta kombinēta meklēšanas vide,
kurā lietotājs vienkārši ieraksta, ko vēlas
meklēt, bet avoti ir pakārtoti, - var meklēt visos pēc
kārtas atbilstoši piekļuves tiesībām. To, ka
šāda pieeja lietotājiem patīk un šķiet ērta,
rāda statistika, jo ar katru gadu pieaug meklēšanas
pieprasījumu skaits. Ideālā gadījumā arī Latnē
būs tikai viens meklēšanas logs, kurā varētu
rakstīt jebko un saņemt informāciju no visiem avotiem, kuros
meklētais tiek atrasts. Šobrīd lielākā problēma
ir tāda, ka dažādos ārējos avotos tiek izmantota
dažāda pieprasījumu sintakse, līdz ar to pilnīgu pieprasījumu
viendabību pagaidām vēl nespējam nodrošināt.
Savulaik, kad kompānija izstrādāja
meklēšanas tehnoloģiju Siets, kā testa vide tai tika
radīts arī meklētājs siets.lv. Rezultātā
ļoti daudzi lietotāji sāka jaukt, kura ir tehnoloģijas
vietne, un kura - meklēšanas serviss. Siets ir saglabāts
vienai no meklēšanas tehnoloģijām, savukārt uz
dažādām tehnoloģijām un dažādiem avotiem
balstītais meklētājs tika nosaukts par Latne
saīsināti no vārdkopas LATvijas datNE.
- Ar ko latne.lv
atšķiras no citiem meklētājiem?
- Pirmkārt, jau ar
informācijas klāstu un aktualitāti. Jau šobrīd
tajā pieejama visdažādākā informācija no vairāk
nekā 100 dažādiem avotiem, turklāt piesaistīto avotu
klāsts nemitīgi paplašinās. Kopumā
meklēšanai pieejami vairāki desmiti miljoni dokumentu no
gandrīz 20 valstīm.
Otrkārt, Lursoft turpina
uzlabot rīkus, caur kuriem iespējams piekļūt publiskai
informācijai no daudziem oficiāliem avotiem - valsts reģistriem,
to skaitā ārvalstu, zemesgrāmatām, tiesām u. tml.
Līdz ar to Latne līdztekus citiem Lursoft radītiem
kanāliem ir vēl viens rīks jeb vienas pieturas
aģentūra, ar kuru var iegūt juridiski ticamu informāciju.
Vairums citu portālu labākā gadījumā satur tikai
norādes uz avotiem, bet nevis jau praktiski strādājošu
instrumentu. Tas ļauj lietotājam ar vienu paroli izmantot
visdažādākos avotus.
- Jā, doma par
vienas pieturas aģentūru šķiet laba un loģiska, tomēr,
no otras puses, daudzi, kuri nezina par šāda portāla
esamību, pat neiedomāsies tur meklēt Lursoft
neraksturīgus datus. Kaut vai īpatnējo un visnotaļ
intriģējošo informāciju par Latvijas politisko partiju
ziedotājiem sadaļā Ziedojumi.
- Latne - tā
ir Latvijas datne. Mūsu lietotāji ir visdažādākā
vecuma, profesiju, dzimuma pārstāvji. Līdz ar to mūsu
mērķis ir ļaut vienuviet iegūt atbildes uz
visdažādākajiem jautājumiem.
Viss, kas jau ir radīts vai
šobrīd tiek radīts elektroniski un ir publiski pieejams, var
kādu interesēt. Veidojot sistēmu, mērķis bija nojaukt tehniskās
robežas starp dažādajām sistēmām, kas nereti
atbaida lietotāju. Savukārt, cik dziļi un kuriem resursiem
drīkst piekļūt konkrēta persona, - tā jau parasti ir
likuma, līgumu un datu avotu kompetence. Vairumā gadījumu
meklētā informācija pat neatrodas pie Lursoft, - Latne
ir tikai viens no instrumentiem, ar kuru iniciēt meklēšanu.
- Lai gan
portālu struktūra un mērķi ir atšķirīgi,
informācijas daudzveidības un plašuma ziņā tomēr
gribot negribot jāsalīdzina latne.lv ar latvija.lv. Vai
jūs saskatāt tur kādu līdzību?
- Latvija.lv šobrīd
ir saišu matrica - tā nevis ļauj meklēt dažādos
resursos, bet tikai norāda uz dažādu avotu eksistenci. Tā pamatā
ir ceļu karte ar nelielu aprakstu sadaļu, kura
kādam nemitīgi būs jāatjauno un jāpaplašina.
Savukārt latne.lv ir pārvietošanās līdzeklis
pa šiem ceļiem un šo ceļu galamērķos jeb
informācijas avotos. Turklāt šie daudzie informācijas avoti
datus nemitīgi papildina, tādēļ šis līdzeklis vienmēr
novedīs pie svaigākās vai, pēc lietotāja izvēles,
arī pie arhīvu informācijas.
Īstenībā es teiktu
otrādi - integrēta Latvijas reģistru sistēma Lursoftā
ir izveidota jau kopš 1998. gada, un avotu kataloga veidā
autorizētiem lietotājiem tā pieejama jau sen. Šobrīd
valsts mēģina par budžeta līdzekļiem veidot savu integrēto
sistēmu. Manuprāt, latvija.lv mērķis izveidot
Latvijas vizītkarti ir labs. Jo vairāk būs šādu
plašu informācijas avotu, jo labāk valstij.
Latne.lv dažādās
sadaļas nereti tapušas konkrētos sadarbības projektos -
informācijas avoti mums piedāvā interesantu informāciju, un,
ja tā ir pietiekami plaša un aptveroša, parasti vienojamies, ka
veidojam atsevišķu sadaļu. Ja parādās jauni avoti, kas
piedāvā informāciju par tādu pašu tēmu, liekam
klāt arī tos.
- Pēc
kādiem principiem izvēlējāties sadaļu tēmas? Tā
kā Lursoft parasti visu dara zinātniski, varētu
pieņemt, ka tās ir tēmas, kuras visbiežāk
parādās interneta meklētāju TOP 10, jo Lursoft
šādi dati ir pieejami. Vai tā ir?
- Protams, ņemam vērā
to, kas interesē sabiedrību, lai gan sadaļu, kas zinātniski
šobrīd ir pieprasītākā - sekss un attiecības -,
pagaidām kā atsevišķu tēmu neesam ieviesuši.
Kā jau minēju, primāri izdalām un veidojam tēmas,
kuras jau gadiem ir bijušas pieejamas avotu katalogā, otrkārt, tādas,
kuras pieprasa lietotāji. Treškārt, tēmas, kuras
piedāvā dažādi avoti. Piemēram, tas pats Tūrisms,
Sports vai Preces radies tieši ieinteresēto avotu
piedāvājuma rezultātā.
- Šī ir
portāla beta versija, tātad sadaļu būs vēl
vairāk, bet vai jau tagad ir zināms, kad varētu
parādīties jaunas sadaļas/reģistri? Kad būs sagatavots
portāla galīgais variants? Lai gan pieļauju, ka tas tiks
papildināts pastāvīgi arī turpmāk.
- Domājams, ka tuvāko
mēnešu laikā varētu tikt pabeigta pirmā versija.
- Ne jau velti
viens no latne.lv mērķiem ir apvienot Latvijas un arī
pieejamos ārvalstu reģistrus. Otrs mērķis iespēja
ērti iegūt informāciju no vairākiem reģistriem, jo tie
ir savstarpēji savienoti. Vai jūs varētu minēt kādu
uzskatāmu piemēru, kā šīs iekšējās
saites darbojas?
- Meklējot informāciju
vienā avotā, sistēma parāda ne tikai datus no
konkrētā reģistra, bet arī norādes, kāda
informācija varētu būt pieejama citos avotos. Šo meklēšanas
tīkla principu no jebkuras vietas var nokļūt visās
vietās, mēģinām ievērot visās sistēmās,
lai, neatkarīgi no kuras vietas sākts meklēt, interesents
saņemtu norādes, kuros avotos varētu iegūt
papildinformāciju un, ja lietotājam ir atbilstošas tiesības,
šādu informāciju arī sameklētu.
Piemēram, meklējot
pēc kompānijas nosaukuma, var iegūt ziņas par
Uzņēmumu reģistrā reģistrēto informāciju,
savukārt, ja kompānijas dibinātājs ir no Spānijas, -
iegūt ziņas par Spānijas uzņēmumu. Izvēloties papildu
norādi transporta līdzekļi var piekļūt CSDD vai
VTUA datiem par uzņēmumiem reģistrētiem auto vai traktoriem.
Tāpat var atrast datus par tiesu spriedumiem, zemesgrāmatu, preses
publikācijas, VID publiskoto informāciju utt. Un otrādi, -
sameklējot kādu publikāciju vai interneta vietni un
konstatējot, ka tā saistīta ar kādu uzņēmumu,
šo ceļu var iet pretējā vai jebkurā virzienā.
Sistēma, dodot atbildi lietotājam uz sākotnēji meklēto
jautājumu, papildus sniedz norādes uz iespējamo
papildinformāciju un avotiem.
- Lietotājus
noteikti interesē piekļuves iespējas un ierobežojumi latne.lv
informācijai.
- Lietotājiem portāls latne.lv
pieejams trijos režīmos - neautorizētā,
autorizētā bezmaksas un maksas abonentpakalpojumu
režīmā. Konkrētām datubāzēm var būt
ierobežots meklēšanas rezultātos izvadāmās
informācijas attēlojums latne.lv portālā
atkarībā no tā, kādā pieejas režīmā
lietotājs strādā ar portālu. Sistēma lietotāju
brīdinās par ierobežotām pieejas iespējām ar
īpašu paziņojumu meklēšanas rezultātu saraksta
beigās. Ļaujam meklēt tiktāl, ciktāl avoti to atļauj.
Diemžēl daudzos resursos nav iespējama pat faktu atrašana,
parole tiek pieprasīta uzreiz. Taču visur ir norādes,
ciktāl informācija ir pieejama bez maksas, un nav jāuztraucas,
jo tur, kur sākas maksas informācija, personas dati vai kādi
citi ierobežojumi, - lietotājs bez paroles vienkārši netiek
pielaists.
- Cik īsti
liela ir latne.lv abonēšanas maksa, kāds ir mazākais
abonēšanas termiņš, vai ir iespējami arī
mikromaksājumi kādai konkrētai tēmai, ja lietotājs
šādu maksas pakalpojumu izmanto reti?
- Kā jau minēju, ļoti
daudzi avoti ir bez maksas, un daudzos meklēšana ir pieejama bez
maksas. Savukārt, abonēšanas veidi ir tie paši, kas
pieejami citiem Lursoft pakalpojumiem. Piemēram,
vienkāršākais, lai piekļūtu presei, pietiek
nosūtīt SMS. Diemžēl, lai nodrošinātu fizisko
personu datu aizsardzības likumu, esam spiesti slēgt
abonēšanas līgumus, lai identificētu lietotājus un
iepazīstinātu ar sistēmu lietošanas noteikumiem. Tā
sauktais mazais abonements ir sākot ar Ls 10 mēnesī. Esam izveidojuši sistēmu arī vienreizējiem norēķiniem, bet to paredzam palaist pēc tam, kad valstī
reāli sāks strādāt elektroniskais paraksts.
- Kā
zināms, Lursoft tradicionālajiem interneta resursiem ir
ļoti daudz lietotāju. Vai var uzskatīt, ka arī jaunā latne.lv
taciņa jau kļuvusi pietiekami populāra?
- Līdz marta vidum meklēšanas
pieprasījumi izdarīti no vairāk nekā 114 000 unikālu
IP adrešu. Kopā dažādajos avotos ir veikti vairāk nekā
2,1 miljons meklēšanas pieprasījumu. Tā kā
šobrīd tā ir tikai beta versija, neesam jauno pakalpojumu
īpaši popularizējuši.
- Kas zina, varbūt arī
nākamajās Saeimas vēlēšanās būs
iespējams elektroniski nobalsot portālā latne.lv.
- Tāds latne.lv
mērķis gan nav paredzēts, turklāt pats īsti neticu
anonimitātei tīmeklī. Bet saistībā ar
vēlēšanām kā tādām šis ziņu avots
un meklēšanas rīks var būt ļoti noderīgs. Pirms doties
vēlēt, jebkurš vēlētājs šeit atradīs
miljoniem rakstu un dažādu ziņu gan par partijām, gan tās
pārstāvošajiem cilvēkiem, to saistību ar
ekonomiskām grupām. Visa šī informācija, protams, ir
atrodama arī daudzos citos atsevišķos avotos, taču latne.lv
priekšrocība ir tāda, ka šeit informāciju var atrast vienuviet.
Gunta
KĻAVIŅA
SIA Lursoft IT
Matīsa
ielā 8, Rīgā LV-1001
Tālr.
6-7844300
Fakss 6-7315315
www.lursoft.lv
Šķiet, pirmais, kas iekrīt acīs, ieraugot pirms pāris mēnešiem tīmeklī atvērto portālu latne.lv, ir tā ļoti daudzveidīgais, no dažādu sugu un izcelsmes informācijas avotiem veidotais saturs. Sākot ar tādiem milzīgiem datu konteineriem kā uzņēmumu, CSDD, likumu, personu, ganāmpulku, komercķīlu u. c. reģistri līdz ikdienišķām, bet vajadzīgām informācijas urdziņām kā vārdadienas, tūrisms, sports. Noteikti nevar neievērot arī to, ka šī ir portāla beta versija gluži tāpat kā populārām programmatūrām un pētījumu programmām. Un tas nozīmē, ka nākotnē šī Lursoft IT veidotā portāla apmeklētājus gaida vēl vairāk raibu jaunumu. Par jauno portālu SP stāsta SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars BRŪVELIS.
- Kādi bija latne.lv rašanās apstākļi un iemesli?
- Lursoft uzņēmumu grupa sadarbībā ar vairākiem desmitiem informācijas avotu jau vairāk nekā 15 gadu piedāvā ļoti plašu informācijas klāstu, sākot jau ar 14 valstu uzņēmumu reģistriem, kuras satur aktuālu un ticamu informāciju par vairāk nekā 20 miljoniem Eiropā reģistrētu uzņēmumu, miljoniem preses publikāciju, zemesgrāmatu un citu informāciju. Sākotnēji meklēšanai Lursoft sistēmās tika piedāvāts t. s. avotu kataloga princips: lietotājam jāizvēlas avots, kurā viņš vēlētos sameklēt informāciju un šajā avotā arī tiek izdarīta meklēšana. Taču, šādai pieejai ir arī ēnas puses: nereti lietotājs nemaz nezina, kurš avots viņam sniegtu vislabāko atbildi, turklāt, informācijas avotu skaitam pieaugot, katalogs kļūst aizvien grūtāk pārskatāms.
Tādēļ šobrīd ir radīta kombinēta meklēšanas vide, kurā lietotājs vienkārši ieraksta, ko vēlas meklēt, bet avoti ir pakārtoti, - var meklēt visos pēc kārtas atbilstoši piekļuves tiesībām. To, ka šāda pieeja lietotājiem patīk un šķiet ērta, rāda statistika, jo ar katru gadu pieaug meklēšanas pieprasījumu skaits. Ideālā gadījumā arī Latnē būs tikai viens meklēšanas logs, kurā varētu rakstīt jebko un saņemt informāciju no visiem avotiem, kuros meklētais tiek atrasts. Šobrīd lielākā problēma ir tāda, ka dažādos ārējos avotos tiek izmantota dažāda pieprasījumu sintakse, līdz ar to pilnīgu pieprasījumu viendabību pagaidām vēl nespējam nodrošināt.
Savulaik, kad kompānija izstrādāja meklēšanas tehnoloģiju Siets, kā testa vide tai tika radīts arī meklētājs siets.lv. Rezultātā ļoti daudzi lietotāji sāka jaukt, kura ir tehnoloģijas vietne, un kura - meklēšanas serviss. Siets ir saglabāts vienai no meklēšanas tehnoloģijām, savukārt uz dažādām tehnoloģijām un dažādiem avotiem balstītais meklētājs tika nosaukts par Latne saīsināti no vārdkopas LATvijas datNE.
- Ar ko latne.lv atšķiras no citiem meklētājiem?
- Pirmkārt, jau ar informācijas klāstu un aktualitāti. Jau šobrīd tajā pieejama visdažādākā informācija no vairāk nekā 100 dažādiem avotiem, turklāt piesaistīto avotu klāsts nemitīgi paplašinās. Kopumā meklēšanai pieejami vairāki desmiti miljoni dokumentu no gandrīz 20 valstīm.
Otrkārt, Lursoft turpina uzlabot rīkus, caur kuriem iespējams piekļūt publiskai informācijai no daudziem oficiāliem avotiem - valsts reģistriem, to skaitā ārvalstu, zemesgrāmatām, tiesām u. tml. Līdz ar to Latne līdztekus citiem Lursoft radītiem kanāliem ir vēl viens rīks jeb vienas pieturas aģentūra, ar kuru var iegūt juridiski ticamu informāciju. Vairums citu portālu labākā gadījumā satur tikai norādes uz avotiem, bet nevis jau praktiski strādājošu instrumentu. Tas ļauj lietotājam ar vienu paroli izmantot visdažādākos avotus.
- Jā, doma par vienas pieturas aģentūru šķiet laba un loģiska, tomēr, no otras puses, daudzi, kuri nezina par šāda portāla esamību, pat neiedomāsies tur meklēt Lursoft neraksturīgus datus. Kaut vai īpatnējo un visnotaļ intriģējošo informāciju par Latvijas politisko partiju ziedotājiem sadaļā Ziedojumi.
- Latne - tā ir Latvijas datne. Mūsu lietotāji ir visdažādākā vecuma, profesiju, dzimuma pārstāvji. Līdz ar to mūsu mērķis ir ļaut vienuviet iegūt atbildes uz visdažādākajiem jautājumiem.
Viss, kas jau ir radīts vai šobrīd tiek radīts elektroniski un ir publiski pieejams, var kādu interesēt. Veidojot sistēmu, mērķis bija nojaukt tehniskās robežas starp dažādajām sistēmām, kas nereti atbaida lietotāju. Savukārt, cik dziļi un kuriem resursiem drīkst piekļūt konkrēta persona, - tā jau parasti ir likuma, līgumu un datu avotu kompetence. Vairumā gadījumu meklētā informācija pat neatrodas pie Lursoft, - Latne ir tikai viens no instrumentiem, ar kuru iniciēt meklēšanu.
- Lai gan portālu struktūra un mērķi ir atšķirīgi, informācijas daudzveidības un plašuma ziņā tomēr gribot negribot jāsalīdzina latne.lv ar latvija.lv. Vai jūs saskatāt tur kādu līdzību?
- Latvija.lv šobrīd ir saišu matrica - tā nevis ļauj meklēt dažādos resursos, bet tikai norāda uz dažādu avotu eksistenci. Tā pamatā ir ceļu karte ar nelielu aprakstu sadaļu, kura kādam nemitīgi būs jāatjauno un jāpaplašina. Savukārt latne.lv ir pārvietošanās līdzeklis pa šiem ceļiem un šo ceļu galamērķos jeb informācijas avotos. Turklāt šie daudzie informācijas avoti datus nemitīgi papildina, tādēļ šis līdzeklis vienmēr novedīs pie svaigākās vai, pēc lietotāja izvēles, arī pie arhīvu informācijas.
Īstenībā es teiktu otrādi - integrēta Latvijas reģistru sistēma Lursoftā ir izveidota jau kopš 1998. gada, un avotu kataloga veidā autorizētiem lietotājiem tā pieejama jau sen. Šobrīd valsts mēģina par budžeta līdzekļiem veidot savu integrēto sistēmu. Manuprāt, latvija.lv mērķis izveidot Latvijas vizītkarti ir labs. Jo vairāk būs šādu plašu informācijas avotu, jo labāk valstij.
Latne.lv dažādās sadaļas nereti tapušas konkrētos sadarbības projektos - informācijas avoti mums piedāvā interesantu informāciju, un, ja tā ir pietiekami plaša un aptveroša, parasti vienojamies, ka veidojam atsevišķu sadaļu. Ja parādās jauni avoti, kas piedāvā informāciju par tādu pašu tēmu, liekam klāt arī tos.
- Pēc kādiem principiem izvēlējāties sadaļu tēmas? Tā kā Lursoft parasti visu dara zinātniski, varētu pieņemt, ka tās ir tēmas, kuras visbiežāk parādās interneta meklētāju TOP 10, jo Lursoft šādi dati ir pieejami. Vai tā ir?
- Protams, ņemam vērā to, kas interesē sabiedrību, lai gan sadaļu, kas zinātniski šobrīd ir pieprasītākā - sekss un attiecības -, pagaidām kā atsevišķu tēmu neesam ieviesuši. Kā jau minēju, primāri izdalām un veidojam tēmas, kuras jau gadiem ir bijušas pieejamas avotu katalogā, otrkārt, tādas, kuras pieprasa lietotāji. Treškārt, tēmas, kuras piedāvā dažādi avoti. Piemēram, tas pats Tūrisms, Sports vai Preces radies tieši ieinteresēto avotu piedāvājuma rezultātā.
- Šī ir portāla beta versija, tātad sadaļu būs vēl vairāk, bet vai jau tagad ir zināms, kad varētu parādīties jaunas sadaļas/reģistri? Kad būs sagatavots portāla galīgais variants? Lai gan pieļauju, ka tas tiks papildināts pastāvīgi arī turpmāk.
- Domājams, ka tuvāko mēnešu laikā varētu tikt pabeigta pirmā versija.
- Ne jau velti viens no latne.lv mērķiem ir apvienot Latvijas un arī pieejamos ārvalstu reģistrus. Otrs mērķis iespēja ērti iegūt informāciju no vairākiem reģistriem, jo tie ir savstarpēji savienoti. Vai jūs varētu minēt kādu uzskatāmu piemēru, kā šīs iekšējās saites darbojas?
- Meklējot informāciju vienā avotā, sistēma parāda ne tikai datus no konkrētā reģistra, bet arī norādes, kāda informācija varētu būt pieejama citos avotos. Šo meklēšanas tīkla principu no jebkuras vietas var nokļūt visās vietās, mēģinām ievērot visās sistēmās, lai, neatkarīgi no kuras vietas sākts meklēt, interesents saņemtu norādes, kuros avotos varētu iegūt papildinformāciju un, ja lietotājam ir atbilstošas tiesības, šādu informāciju arī sameklētu.
Piemēram, meklējot pēc kompānijas nosaukuma, var iegūt ziņas par Uzņēmumu reģistrā reģistrēto informāciju, savukārt, ja kompānijas dibinātājs ir no Spānijas, - iegūt ziņas par Spānijas uzņēmumu. Izvēloties papildu norādi transporta līdzekļi var piekļūt CSDD vai VTUA datiem par uzņēmumiem reģistrētiem auto vai traktoriem. Tāpat var atrast datus par tiesu spriedumiem, zemesgrāmatu, preses publikācijas, VID publiskoto informāciju utt. Un otrādi, - sameklējot kādu publikāciju vai interneta vietni un konstatējot, ka tā saistīta ar kādu uzņēmumu, šo ceļu var iet pretējā vai jebkurā virzienā. Sistēma, dodot atbildi lietotājam uz sākotnēji meklēto jautājumu, papildus sniedz norādes uz iespējamo papildinformāciju un avotiem.
- Lietotājus noteikti interesē piekļuves iespējas un ierobežojumi latne.lv informācijai.
- Lietotājiem portāls latne.lv pieejams trijos režīmos - neautorizētā, autorizētā bezmaksas un maksas abonentpakalpojumu režīmā. Konkrētām datubāzēm var būt ierobežots meklēšanas rezultātos izvadāmās informācijas attēlojums latne.lv portālā atkarībā no tā, kādā pieejas režīmā lietotājs strādā ar portālu. Sistēma lietotāju brīdinās par ierobežotām pieejas iespējām ar īpašu paziņojumu meklēšanas rezultātu saraksta beigās. Ļaujam meklēt tiktāl, ciktāl avoti to atļauj. Diemžēl daudzos resursos nav iespējama pat faktu atrašana, parole tiek pieprasīta uzreiz. Taču visur ir norādes, ciktāl informācija ir pieejama bez maksas, un nav jāuztraucas, jo tur, kur sākas maksas informācija, personas dati vai kādi citi ierobežojumi, - lietotājs bez paroles vienkārši netiek pielaists.
- Cik īsti liela ir latne.lv abonēšanas maksa, kāds ir mazākais abonēšanas termiņš, vai ir iespējami arī mikromaksājumi kādai konkrētai tēmai, ja lietotājs šādu maksas pakalpojumu izmanto reti?
- Kā jau minēju, ļoti daudzi avoti ir bez maksas, un daudzos meklēšana ir pieejama bez maksas. Savukārt, abonēšanas veidi ir tie paši, kas pieejami citiem Lursoft pakalpojumiem. Piemēram, vienkāršākais, lai piekļūtu presei, pietiek nosūtīt SMS. Diemžēl, lai nodrošinātu fizisko personu datu aizsardzības likumu, esam spiesti slēgt abonēšanas līgumus, lai identificētu lietotājus un iepazīstinātu ar sistēmu lietošanas noteikumiem. Tā sauktais mazais abonements ir sākot ar Ls 10 mēnesī. Esam izveidojuši sistēmu arī vienreizējiem norēķiniem, bet to paredzam palaist pēc tam, kad valstī reāli sāks strādāt elektroniskais paraksts.
- Kā zināms, Lursoft tradicionālajiem interneta resursiem ir ļoti daudz lietotāju. Vai var uzskatīt, ka arī jaunā latne.lv taciņa jau kļuvusi pietiekami populāra?
- Līdz marta vidum meklēšanas pieprasījumi izdarīti no vairāk nekā 114 000 unikālu IP adrešu. Kopā dažādajos avotos ir veikti vairāk nekā 2,1 miljons meklēšanas pieprasījumu. Tā kā šobrīd tā ir tikai beta versija, neesam jauno pakalpojumu īpaši popularizējuši.
- Kas zina, varbūt arī nākamajās Saeimas vēlēšanās būs iespējams elektroniski nobalsot portālā latne.lv.
- Tāds latne.lv mērķis gan nav paredzēts, turklāt pats īsti neticu anonimitātei tīmeklī. Bet saistībā ar vēlēšanām kā tādām šis ziņu avots un meklēšanas rīks var būt ļoti noderīgs. Pirms doties vēlēt, jebkurš vēlētājs šeit atradīs miljoniem rakstu un dažādu ziņu gan par partijām, gan tās pārstāvošajiem cilvēkiem, to saistību ar ekonomiskām grupām. Visa šī informācija, protams, ir atrodama arī daudzos citos atsevišķos avotos, taču latne.lv priekšrocība ir tāda, ka šeit informāciju var atrast vienuviet.
Gunta KĻAVIŅA
SIA Lursoft IT
Matīsa ielā 8, Rīgā LV-1001
Tālr. 6-7844300
Fakss 6-7315315
www.lursoft.lv