Pareizi novērtēt radioiekārtu atbilstību

 

Jau vairāk nekā četrus gadus pastāv atbilstības novērtēšanas kārtība, ko nosaka Ministru kabineta 2002. gada noteikumi nr. 171 Radioiekārtu atbilstības novērtēšanas noteikumi. Vairāk nekā divus gadus ir spēkā šo noteikumu grozījumi, saskaņā ar kuriem radioiekārtas var piedāvāt Latvijas tirgū, ja tās ir novērtētas saskaņā ar Eiropas dalībvalstīs pastāvošo kārtību, kura savukārt balstīta uz Jaunās pieejas direktīvu 1999/5/EK, un Elektronisko sakaru likuma 46.3. punktā noteiktā prasība — paziņot Elektronisko sakaru direkcijai (ESD) par radioiekārtu

izplatīšanas sākšanu Latvijā.

 

 

Salīdzinot ar iepriekšējo kārtību, kad ikviens radiosakaru līdzeklis, pirms tas tiek Latvijā izplatīts un lietots, bija jāsertificē (Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta Radiokomunikāciju līdzekļu sertifikācijas komisijā), tagad ražotājam ir iespēja izvēlēties vairākus ceļus, kā novērtēt

iekārtas atbilstību. Viens no tiem ir saskaņoto standartu ceļš. Tas neapšaubāmi sekmē iekārtu ātrāku nonākšanu tirgū, tādējādi nekavējot straujo radioiekārtu tirgus attīstības tempu. Bet vai tas ir drošs veids, kā apliecināt atbilstību?

 

Normatīvajos aktos noteiktās prasības

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada noteikumiem nr. 171 radioiekārtai ir jāatbilst šādām prasībām:

• elektrodrošums,
• elektromagnētiskā saderība,
• radiofrekvenču spektra efektīva izmantošana, neradot kaitīgus traucējumus.

Ja radioiekārta ir arī galiekārta, kas paredzēta pievienošanai publiskajam elektronisko sakaru tīklam, tai ir jānodrošina arī sadarbība ar tīklu un tīkla aizsardzība no kaitējuma.

Novērtējot iekārtas atbilstību, ražotājs var izvēlēties vienu no šādām procedūrām:

• sagatavo atbilstības novērtēšanas dokumentāciju, veic vai uzdod veikt būtiskos iekārtu testus. Ja no dokumentācijas izriet atbilstība, ražotājs izdod atbilstības deklarāciju. Šo procedūru var izvēlēties tikai tad, ja ražotājs iekārtai pilnībā piemēro saskaņotos standartus. Šī iemesla dēļ to dēvē par saskaņoto standartu procedūru. Direktīvā 1999/5/EK tai ir dots nosaukums Iekšējā kontrole ar īpašajiem testiem. Tā ir aprakstīta direktīvas 1999/5/EK III pielikumā un Ministru kabineta noteikumu nr. 171 10.1. punktā;
• sagatavo atbilstības novērtēšanas dokumentāciju, kuru dod izvērtēt paziņotajai institūcijai. Ja no dokumentācijas izriet atbilstība un to ir apstiprinājusi arī institūcija, ražotājs izdod atbilstības deklarāciju. Direktīvā tai dots nosaukums Tehniskās uzbūves faila procedūra. No nosaukuma varētu šķist, ka tikai šajā procedūrā ir jāsagatavo tehniskā dokumentācija, bet tā tas nav. Dokumentācijai ir jābūt visās minētajās procedūrās. Starptautiskā mērogā procedūra pazīstama ar atsauci uz direktīvas IV pielikumu. Latvijā tā ir noteikumu nr. 171 10.2. punkta procedūra;
• uztur pilnu ražošanas kvalitātes sistēmu, kuru novērtē paziņotā institūcija. Ja kvalitātes sistēma nodrošina iekārtas atbilstību un to apstiprina arī institūcija, ražotājs izdod atbilstības deklarāciju. Procedūras nosaukums — Pilna kvalitātes nodrošināšana vai direktīvas 1999/5/EK V pielikums vai noteikumu nr. 171 10.3. punkta procedūra.

Pēc izgatavotāja izvēles iekārtas elektrodrošumu un elektromagnētisko saderību var  novērtēt, izvēloties arī procedūras, kas aprakstītas Ministru kabineta 2000. gada noteikumos nr. 187 un 188.

Ja uz iekārtu, piemēram, rotaļlietu ar radio vadību, medicīnisko implantu un zondi ar bezvadu datu apmaiņu, attiecas arī citas prasības un normatīvie akti, saskaņā ar kuriem ir jāveic atbilstības novērtēšana un jāuzliek CE zīme, tad ražotājam ir jāizpilda arī šo normatīvo aktu prasības un tikai tad, ja iekārta atbilst, var uzlikt CE zīmi.

Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma

46. panta trešo daļu ražotājam ir jāpaziņo Elektronisko sakaru direkcijai par to, ka otrās kategorijas radioiekārtas tiek liktas tirgū. Saskaņā ar direktīvas 1999/5/EK  6.4. punktu šādu paziņojumu ražotājs sniedz katras Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā paredzēts iekārtu izplatīt, iestādei, kas nodrošina radiofrekvenču spektra izmantošanas uzraudzību. Paziņojums jāsniedz ne vēlāk kā četras nedēļas pirms izplatīšanas sākuma. Otrās kategorijas iekārtas ir tās, kuru lietošanas nosacījumi un radiofrekvenču joslas nav saskaņotas visā Eiropas Savienībā un kuru laišanai apgrozībā, izplatīšanai vai lietošanai dalībvalstīs var būt ierobežojumi vai aizliegumi, lai sakaru iekārta atbilstu sabiedrības veselības prasībām vai neradītu kaitīgus radiotraucējumus, to skaitā traucējumus nacionālajā radiofrekvenču plānā noteiktajiem radiosakaru veidiem vai radiosakaru sistēmām. Šīs iekārtas tiek marķētas ar tehnikas grupas identifikatoru.

Sīkāka informācija par 1. un 2. kategorijas iekārtām pieejama ESD mājaslapā www.esd.lv (skat. sadaļu Paziņošana par izplatīšanu).

ņemot vērā, ka iepriekš visi Latvijā izplatītie sakaru līdzekļi bija jāsertificē Latvijā, bet tagad, lai tos izplatītu Latvijā, ir jāpaziņo par izplatīšanu, ir radies priekšstats, ka paziņošana ir tā pati sertifikācija un ka, veicot paziņošanu, var uzskatīt, ka iekārtas atbilstība ir novērtēta Latvijā. Tā tas nebūt nav, jo:

• pirmkārt, sakaru iekārtas atbilstība minētajām būtiskajām prasībām ir jānovērtē, piemērojot kādu no minētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām. Savukārt paziņojums papildus ir nepieciešams tikai otrās kategorijas iekārtām;
• otrkārt, paziņojot ir jāsniedz tikai noteikta informācija par iekārtu, tās parametriem un novērtēšanas procesu. Pilnīgu vērtējumu par iekārtas atbilstību būtiskajām prasībām ir iespējams sniegt, tikai balstoties uz atbilstības novērtēšanas dokumentāciju, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos nr. 171.

ESD sniedz gan paziņotās institūcijas pakalpojumus, gan arī pieņem minētos paziņojumus. Atbildot uz paziņojumu, ESD sniedz informāciju par iekārtas lietošanas prasībām Latvijā, bet atbilstības novērtēšanas rezultāts ir paziņotās institūcijas sertifikāts un lēmums.

Ja iekārtai lietošana nav paziņotas koplietošanas atļaujā (Ministru kabineta 2005. gada noteikumi nr. 276 3. pielikums), tad to lietošanai ir jāsaņem individuālā lietošanas atļauja (Ministru kabineta 2006. gada noteikumos

nr. 453 noteiktajā kārtībā). Latvijā radioiekārtu lietošana ir pieļaujama tikai tādām iekārtām, kuras atbilst frekvenču plānam (Ministru kabineta 2005. gada noteikumi nr. 276).

 

 

 

Saskaņoto standartu ceļš — vistaisnākais ceļš uz atbilstību, bet vai

visdrošākais?

 

1. tabulā apkopots to otrās kategorijas radioiekārtu modeļu skaits, kuras pēc ESD rīcībā esošās informācijas ir no jauna izplatītas Latvijas tirgū un atbilst būtiskajām prasībām un kuru atbilstība ir novērtēta saskaņā ar Satiksmes ministrijas noteikumiem Nr. 10 (dati par 2001. un  2002. gadu) un saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada noteikumiem

Nr. 171 (dati sākot ar 2003. gadu). Šeit redzams, ka iekārtu skaits katru gadu pieaug, izņemot 2003. gadu. 2003. gadā iekārtu samazinājums skaidrojams ar:

<        pāreju uz jaunu atbilstības novērtēšanas kārtību, kas prasa ražotājiem un izplatītājiem to apgūt un ieviest;

<iespēju izvēlēties saskaņoto standartu un pilnas kvalitātes procedūras, kurās ESD kā atbilstības novērtēšanas institūcija nav iesaistīta. Līdz ar to ņemot vērā, ka paziņošana ir ieviesta tikai no 2004. gada, ESD 2003. gadā nav pilnībā visa informācija par šīm iekārtām.

2004. un 2005. gadā tirgū piedāvāto iekārtu skaits pieaugums ir visstraujākais. Liels īpatsvars ir bezvadu datortīklu (RLAN) iekārtām (tehnoloģija balstīta galvenokārt uz IEEE 802.11a, IEEE 802.11b, IEEE 802.11g standartiem). Tām seko sauszemes mobilo sakaru iekārtas (piemēram, personālo sakaru iekārtas vai rācijas). 2006. gadā ir pieaudzis fiksētā dienesta sakaru iekārtu (bezvadu piekļuves sistēmas un radioreleju iekārtas, kuras tiek izmantotas veidojot galvenokārt maģistrālos tīklus un kas darbojas joslās virs

3 GHz). No 2004. gada, kad stājās spēkā prasība paziņot par otrās kategorijas radioiekārtu izplatīšanu, ESD ir iespēja saņemt informāciju par visām iekārtām, kuras atbilstība tika novērtēta piemērojot jebkuru no minētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām. 2. tabulā ir doti dati par 2005. un 2006. gadā piemērotajām procedūrām.

 

 

Secinājums, kas izriet no šiem skaitļiem, — ražotāji vairumā gadījumu dod priekšroku tieši saskaņoto standartu procedūrai. Par radioiekārtas atbilstību būtiskajām prasībām raŽotāji dod novērtējumu, balstoties tikai uz savu pieredzi, godaprātu un atbildību. Tas faktiski nav nekāds jaunums, jo līdzīga procedūra labu laiku tiek piemērota, arī novērtējot elektroiekārtu un elektronisko iekārtu atbilstību elektrodrošības un elektromagnētiskās saderības prasībām, ko nosaka Eiropas direktīva 73/23/EEK un 89/336/EEK. Atšķirība vienīgi tā, ka radioiekārtām vēl ir jāveic īpašie radio parametru testi (essential test suits), kas ir noteikti saskaņotajā standartā vai kurus nosaka paziņotā institūcija (tas ir vienīgais uzdevums, kuru tā veic šajā procedūrā). Šeit jāņem vērā, ka procedūra ir stingrāka, jo atšķirībā no parastām elektroniskajām iekārtām radioiekārtām pastāv lielāks risks radīt kaitīgus radiotraucējumus, kas savukārt var apdraudēt cilvēku drošību.

Saskaņoto standartu un tehniskās uzbūves faila procedūrām, kuras tiek izmantotas visvairāk, ir savi plusi un mīnusi.

 

Saskaņoto standartu procedūra

C        Nav nepieciešams laiks un līdzekļi, kas jāpatērē, iesniedzot dokumentāciju institūcijā un to izvērtējot.

D        Ir lielāka iespēja, ka standarts nav piemērots pareizi.

D        Ir lielāka iespēja, ka netiek atklātas kļūdas secinājumos par iekārtas atbilstību.

Tehniskās uzbūves faila procedūra

C        Samazinās iespēja nepareizi piemērot standartu.

C        Palielinās iespēja atklāt iespējamās kļūdas, kas radušās, izdarot secinājumus.

D        Jāpatērē papildu laiks un līdzekļi.

 

Iesaistot neatkarīgu ekspertu, ražotājs būtībā vairs neuzņemas risku, kas saistīts ar standartu pareizu piemērošanu, secinājumiem par iekārtas atbilstību, kļūdu rašanos. Paziņotā institūcija ir pilnībā atbildīga par savu slēdzienu, uz kuru ražotājs savukārt var paļauties un rezultātā deklarēt iekārtas atbilstību. Protams, pastāv arī tāda iespēja, ka institūcija pieļauj kļūdas. Šis risks tiek praktiski novērsts ar to, ka par paziņotu var kļūt tikai akreditēta institūcija. Tas nozīmē, ka tā uztur kvalitātes sistēmu atbilstoši EN 45000 vai ISO/IEC 17000 sērijas standartos noteiktajām prasībām, kā arī ievēro darbības sfērā noteiktās prasības. Institūcijas darbību uzrauga akreditācijas iestāde (Latvijā — Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs).

Neraugoties uz lielo pārsvaru par labu saskaņoto standartu ceļam, ko vēl palielina saskaņoto standartu lielais daudzums, institūciju loma atbilstības novērtēšanā nemazinās. Par to liecina tas, ka pieejamo paziņoto institūciju skaits ir tikai palielinājies.

 

 

Informāciju par paziņotajām institūcijām un to darbības jomu var iegūt ES publiskajā datubāzē NANDO http://ec.europa.eu/

enterprise/newapproach/nando/.

Ražotājam, lai izšķirtos par vienu vai otru metodi, acīmredzot ir jāapsver, cik liela ir neatbilstību rašanās iespēja un kādas ir iespējamās sekas:

• iespēja pieaug, ja ir runa par sarežģītām vai jaunu tehnoloģiju iekārtām. Jaunu tehnoloģiju gadījumā saskaņotā standarta procedūru nevar izvēlēties, ja šādai iekārtai nav iespējams pilnībā (bez atkāpēm) piemērot saskaņoto standartu. Noteikts laiks ir nepieciešams, lai publicētu jaunu saskaņoto standartu;
• iespēja ir mazāka, ja tiek ražota iekārta ar jau pārbaudītām tehnoloģijām;
• sekas ir lielākas, ja produkts tiek ražots lielā daudzumā;
• iespējamo risku samazina, ja ražotājam ir nepieciešamā kompetence atbilstības novērtēšanā, iekārtu testēšanā u. c. Jauna produkta atbilstību vislabāk var novērtēt speciālisti ar pietiekamu pieredzi un zināšanām. Bez institūcijas iesaistīšanas ražotājam ir divas iespējas:
• jāuztur savs personāls, kas nepārtraukti nodarbojas ar atbilstības jautājumiem,
• jāpieaicina speciālisti no firmām, kas sniedz šos pakalpojumus. Ražotājs var griezties arī pie institūcijas un konsultēties, bet paziņotā institūcija iesaistīsies tik lielā mērā, lai saglabātu neatkarību, objektivitāti un neieinteresētību rezultātos. Arī ESD kā pakalpojumu piedāvā konsultatīvi izvērtēt dokumentus (atbilstības deklarācijas, sertifikātus, testēšanas pārskatus).

Tas, vai bez trešās puses pārbaudes (ar saskaņoto standartu metodi) ir lielākas iespējas tirgū piedāvāt neatbilstošu produktu, ir lielā mērā atkarīgs no ražotāja pieredzes, kompetences un atbildības. Tomēr tas, kāda procedūra tiek piemērota, nav vienīgais iemesls labi vai slikti nodrošinātai iekārtas atbilstībai. Ne mazāk svarīgi ir jau ražošanas procesā padomāt par iekārtas lietošanas stadiju, t. i., paredzēt lietotāja iespējamos rīcības variantus un iespēju robežās nodrošināt to, ka lietotājs nevar nejauši radīt, piemēram, kaitīgus radiotraucējumus. Arī izplatītājam, kuram jānodrošina visa nepieciešamā informācija par iekārtu, ir jāapzinās sava būtiskā loma iekārtu atbilstības nodrošināšanā.

 

 

Dažas neatbilstības,

ar kurām saskārusies ESD

 

Kļūdas ne tikai jālabo, bet no tām arī jāmācās, tāpēc šeit tiks apskatīti daži piemēri.

Īpaši rūpīgi jāizvērtē komplekts, kurš sastāv no moduļa (radioiekārtas), kas pats ir novērtēts kā atbilstošs būtiskajām prasībām, un tam pievienotām sastāvdaļām, kurām atsevišķi bez komplekta novērtēšana nav jāveic (piemēram, RF kabeļiem un antenām). It īpaši tas attiecas uz izstarotās jaudas parametriem. Protams, nevar liegt balstīties uz novērtējumu, ja tāds jau ir. Lai nerastos neatbilstības, visieteicamākais ir novērtēt komplektu pilnībā vēlreiz kā jaunu izstrādājumu. Piemērs tam, ka ne vienmēr var paļauties uz moduļa atbilstību.

Bezvadu datortīkla (RLAN) modulis CM9 (izgatavotājs Wistron Neweb Corporation) ar frekvenču joslu 5,47–5,725 GHz un izejas jaudu +20 dBm ar antenu, kuras pastiprinājums ir 16 dBi, un kabeli, kura vājinājums ir 6 dB. Par moduli izdots institūcijas sertifikāts un ražotāja deklarācija, ka iekārta atbilst direktīvas 1999/5/EK būtiskajām prasībām, t. sk. standartam EN 301 893 v1.2.3. Komplekta izgatavotājs SIA Mikrotīkls par sava komplekta izplatīšanu paziņoja 2005. gada maijā.

Íeit jāatzīmē, ka Latvijā saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada noteikumiem nr. 276 ir noteikts, ka diapazonā 5,47–5,725 GHz RLAN iekārtu ekvivalentā izotropiski izstarotā jauda (EIRP) nedrīkst pārsniegt +30 dBm. Turklāt šajā diapazonā RLAN iekārtām jābūt aprīkotām ar automātisko jaudas regulēšanas funkciju 3 dB robežās, kas ir būtiska, ne tikai, lai taupītu bateriju enerģiju, bet arī, lai samazinātu raidītāju savstarpējos traucējumus.

No pirmā skatiena šķiet, ka komplektam maksimālā EIRP ir 18 dBm + 16 dBi  —  6 dB = +28 dBm, kas nepārsniedz normu, un tas atbilst standarta EN 301 893 v1.2.3 prasībām, t. sk. prasībai par jaudas regulēšanu, kas ¬auj to samazināt par 6 dB. Lietojot šādu komplektu, tika fiksēta neatbilstība, jo iekārta nebija spējīga nodrošināt jaudas regulēšanu. Iemesls — ražotājs nebija paredzējis moduli izmantot komplektos, kuru izstarotā jauda pārsniedz 24 dBm. Balstoties arī uz institūcijas lēmumu, konkrētajā gadījumā bija pieļauta atkāpe no standarta EN 301 893 v1.2.3. — nenodrošinot standartā noteikto jaudas regulēšanu. Minētajā piemērā moduļa ražotājs bija izpildījis atbilstības novērtēšanas prasības, turpretim komplekta izgatavotājs nebija pilnībā pārliecinājies par komplekta atbilstību.

Nākamais piemērs ir apstiprinājums tam, ka lietošanas instrukcijai ne tikai jābūt, bet tā ir jāraksta tā, lai lietotājs varētu pareizi iekārtu uzstādīt un lietot.

SIA Mikrotīkls RLAN iekārta Routerboard 532 ar frekvenču diapazoniem 5,15–5,35 GHz un 5,47–5,725 GHz un izejas jaudu, kas regulējama no +0 līdz +18 dBm, ar antenu, kuras pastiprinājums ir 30 dBi, un noteikta garuma kabeli.

Komplektam, lai tas atbilstu gan būtiskajām prasībām, gan Latvijas nacionālajam frekvenču plānam, bija jānodrošina jauda ne vairāk kā +23 dBm (EIRP) diapazonā 5,15–5,35 GHz un ne vairāk kā +30 dBm (EIRP) diapazonā 5,47–5,725 GHz, dinamiskā frekvenču izvēle (DFS) un automātiskā jaudas regulēšana. Tomēr, lietojot minēto iekārtu, tika radīti traucējumi. Izrādās, ka pirms iekārtas lietošanas tās parametri (radiokanālu, izejas jaudu u. c.) ir jāiestāda ar programmatūras palīdzību. Minētās iekārtas lietotājs varēja brīvi izvēlēties jebkuru kanālu. Antenu trakta parametrus un DFS funkciju vajadzēja norādīt atsevišķi. Līdz ar to bez detalizētas lietošanas instrukcijas lietotājs praktiski varēja ar šādu iekārtu raidīt ar jaudu līdz + 48 dBm joslās, kur atļauts tikai +23 dBm vai +30 dBm. Turklāt diapazonā

5,15-5,35 GHz arī ārpus telpām (Latvijā RLAN iekārtas šajā diapazonā drīkst lietot tikai telpās, lai nodrošinātu citu iekārtu, kas lieto šo diapazonu, darbību bez traucējumiem) un bez aktivizētas DFS funkcijas.

Neskatoties uz to, ka kaitīgo traucējumu radītās sekas izjūt tikai iekārtas lietotājs, arī ražotājam un izplatītājam vajadzētu darīt visu

iespējamo, lai novērstu šādu situāciju rašanos. Ir tik daudz veidu, kā nodrošināt to, lai lietotājs nepārkāptu noteiktās prasības (lietošanas instrukcija, kurā ir aprakstīts, kā pareizi konfigurēt iekārtu, vai programmatūra, kas ļauj iekārtu izmantot vienīgi tajos kanālos un ar tādiem parametriem, kas atbilst lietošanas prasībām Latvijā).

Kaitīgus traucējumus var radīt arī ar CE zīmi marķētas iekārtas, ja tās nav paredzētas lietošanai Latvijā. Tas izskaidrojams ar to, ka saskaņā ar direktīvu 1999/5/EK iekārta, kas marķēta ar CE zīmi, atbilst būtiskajām prasībām, kuras neietver prasības, kas jāievēro iekārtu lietojot katrā ES dalībvalstī. Daudzos gadījumos šīs lietošanas prasības dalībvalstu starpā atšķiras, jo iekārtu lietošana Eiropas līmenī nav pilnībā saskaņota. Tas pat nav iespējams, jo katrā valstī var būt atšķirīga dažādu radiosakaru veidu pielietošanas nepieciešamība un iespējas. Katra valsts pati nosaka kā tai vislabāk izmantot frekvenču spektru. Iekārtām, kuras nav paredzēts lietot kādā no dalībvalstīm, ir jābūt marķētām ar tehnikas grupas identifikatoru (skat. attēlus).

Šeit jāpievērš uzmanība norādēm lietošanas instrukcijā. Saskaņā ar direktīvu instrukcijā ir jānorāda, kurās valstīs vai apgabalos iekārtas var lietot. Ja iekārtai, uz kuru attiecas direktīva 1999/5/EK un noteikumi Nr. 171,  nav atbilstības CE marķējuma un atbilstības deklarācijas, tas liecina par to, ka iekārta nav paredzēta ES tirgum un tās atbilstība būtiskajām prasībām nav novērtēta. Šādas iekārtas Latvijā lietot nevar. Daži piemēri no lietošanā konstatētajām iekārtām, kurām nav atbilstības marķējums un atbilstības deklarācijas (skat. attēlus).

Ieteikumi radioiekārtu izplatītājiem un tirgotājiem

Izplatītāja loma atbilstības nodrošināšanā arī ir ļoti svarīga, jo tieši izplatītājs vai tirgotājs izvēlas, kuru radioiekārtu pārdot. Lai izplatītājam vai tirgotājam būtu vieglāk orientēties, kas ir nepieciešams, lai radioiekārtu varētu likt tirgū, ESD iesaka rīkoties saskaņā ar šādu shēmu.

1. Noskaidrot, vai iekārta atbilst būtiskajām prasībām, kuras saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem attiecas uz izplatāmo iekārtu. Atbildi uz šo jautājumu var sniegt ražotājs. To, protams, apliecina atbilstības deklarācija un CE marķējums.

a.       Ja atbilst, tad pāriet pie nākamā punkta.

b.       Ja nav zināms, tad izplatīt šādu iekārtu nevajadzētu, pirms tā nav noteiktā kārtībā novērtēta.

2. Noskaidrot, kas ir atbildīgs par iekārtas atbilstību (parasti tas ir ražotājs vai persona, kura izdevusi atbilstības deklarāciju vai kura minēta uz iekārtas marķējuma) un pārliecināties, vai iekārtai ir pievienota atbilstības deklarācija, vai uz iekārtas ir CE zīme un paziņotās institūcijas numurs, ja novērtēšanas procedūrā ir iesaistīta paziņotā institūcija.

3.       Noskaidrot, vai iekārta ir 1. vai 2. kategorijas iekārta.

a.       Ja 1. kategorijas iekārta, tad pāriet pie 5. punkta.

b.       Ja 2. kategorijas iekārta, tad pārliecinās:

<        vai uz iekārtas ir tehnikas grupas identifikators. Ja identifikatora nav, iekārtu izplatīt nedrīkst,

<        vai par tās izplatīšanu ir paziņots (to var noskaidrot pie ražotāja vai ESD). Ja par iekārtu nav paziņots, to var izdarīt ražotājs vai izplatītājs ar ražotāja pilnvarojumu.

4.  Noskaidrot, vai iekārtu var lietot Latvijā un kādi ir lietošanas nosacījumi, t. sk., vai iekārtas lietošanai ir jāsaņem individuāla lietošanas atļauja ESD saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada noteikumos nr. 453 noteikto kārtību. Informāciju par radioiekārtu lietošanu var iegūt ESD vai Ministru kabineta 2005. gada noteikumos nr. 276.

5.       Pārliecināties, ka iekārtai ir pievienota lietotājam nepieciešamā informācija. Šobrīd normatīvajos aktos nav noteikts, kāda informācija ir jāsniedz. Direktīvā noteikts, ka jāmin iekārtas pielietojums, valsts vai apgabals, kur iekārtu paredzēts lietot, informācija par iekārtas atbilstību (atbilstības deklarācija), ierobežojumi, kas jāņem vērā, iekārtu lietojot (piemēram, individuālā lietošanas atļauja), saskarnes veids (sakaru galiekārtām).

Informāciju par radioiekārtu atbilstības novērtēšanu, paziņošanu, izplatīšanu un lietošanu Latvijā var iegūt Elektronisko sakaru direkcijā, ESD mājaslapā www.esd.lv, LR normatīvajos aktos (Elektronisko sakaru likums, likums Par atbilstības novērtēšanu, Patērētāju tiesību aizsardzības likums, Preču un pakalpojumu drošuma likums, Ministru kabineta 2000. gada noteikumi nr. 283, Ministru kabineta 2002. gada noteikumi nr. 171, Ministru kabineta 2005. gada noteikumi nr. 276, Ministru kabineta 2006. gada noteikumi nr. 453).

 

Aivars KRICMANIS

Telekomunikāciju kvalitātes

kontroles centra vadītājs

Tālrunis 7282863

E-pasts: ak@latnet.lv

 

 

 

< VAS Elektronisko sakaru direkcija

Elizabetes ielā 41/43, Rīgā

Tālr. 7333034

Fakss 7821275

www.esd.lv