Kāpēc jāregulē mobilie sakari?

Līdz ar elektronisko sakaru nozari regulējošās vides maiņu 2004. gadā, Latvijā tika ieviests jauns asimetriskās regulēšanas mehānisma piemērošanas modelis. Tā pamatā ir gaužām vienkāršs princips – regulēt tikai tos nozares virzienus, kurus ir nepieciešams. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk tekstā - regulators) Elektronisko sakaru un pasta departamentam tika paredzēts sagatavot nepieciešamo pamatu modeļa ieviešanai. Tā pamatā ir kāda noteikta elektronisko sakaru tirgus segmenta izpēte, lai secinātu, vai tajā pastāv vai nepastāv efektīva konkurence, citiem vārdiem, vai segmentā ir kāds komersants, kura tirgus vara ir tāda, kas spēj potenciāli kavēt konkrētā segmenta un ar to saistīto pakalpojumu attīstību, raugoties no konkurences veicināšanas aspekta.

 

Tirgus izpētes pamats – pašu operatoru informācija

Izpētes procesa pamatā ir sadarbība ar tirgus dalībniekiem. Tieši komersantu rīcībā ir jaunākā informācija par norisēm tirgū un, pamatojoties uz to, iespējams novērtēt tās norises, kuras norāda uz konkurences līmeni attiecīgajā tirgus segmentā. Regulators, vairākkārt konsultējoties ar tirgus dalībniekiem, ieviesīs īpašu kārtību, lai atvieglotu komersantu pienākumu sniegt noteikta apjoma informāciju. Turpmāk visi tirgus dalībnieki sniegs minimālu informāciju, kura dos iespēju apzināt situāciju tirgū.

Pēc tās analīzes regulators tiem komersantiem, kuru īpatsvars ir vislielākais, sagatavos īpaši katram paredzētu informācijas pieprasījumu. Regulāras informācijas sniegšanas pienākums neizslēdz regulatora tiesības pieprasīt papildu informāciju, ja tā rīcībā ir informācija, kas nav pietiekama lēmuma pieņemšanai. Diemžēl, pabeidzot pirmo 2006. gadā paredzēto analīzes ciklu, regulatoram vairākkārt vajadzēja izmantot šīs tiesības, lai iegūtu papildu informāciju, kas, protams, radīja neērtības tirgus dalībniekiem. 2007. gadā plānots pārskatīt tirgus analīzei regulāri iesniedzamās informācijas apjomu tā, lai samazinātu nepieciešamību pēc papildu informācijas.

Tirgus izpētei pakļautie elektronisko sakaru nozares segmenti noteikti ar Eiropas Komisijas rekomendāciju par tām nozares jomām, kurās var būt nepieciešama apsteidzoša (ex ante) regulēšana. Pavisam Eiropas Komisija identificējusi 18 jomas, kurās pēc tās domām var būt nepieciešama regulējoša iejaukšanās. Eiropas Komisija regulēšanu paredzējusi divos līmeņos - vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības -, norādot, ka regulējoša iejaukšanās, kur tā nepieciešama, vairumtirdzniecības līmenī var būt lietderīgāka, ņemot vērā konkurences attīstību mazumtirdzniecības līmenī.

 

Tirgus analīzes gaita un rezultāti

Eiropas Komisija savā rekomendācijā identificējusi vairākus tirgus, kuri ir vai var būt saistīti ar mobilo elektronisko sakaru tīklu operatoriem. Pirmkārt jau vairumtirdzniecības līmenī paredzēts aplūkot piekļuvi un savienojumu sākšanu mobilajos tīklos, kā arī balss savienojumu pabeigšanu mobilajos tīklos un starptautiskās viesabonēšanas nacionālo tirgu. Protams, iespējams, ka arī mobilo tīklu operatori varētu piedāvāt tranzīta pakalpojumus vairumtirdzniecībā savā tīklā, ko kā pētāmu identificējusi arī Eiropas Komisija, tomēr saskaņā ar regulatora rīcībā esošo informāciju, mobilo tīklu operatori šādus pakalpojumus Latvijā nepiedāvā.

Virknē rekomendācijā identificēto mazumtirdzniecības tirgu iespējama arī situācija, kad kādā no tiem elektronisko sakaru pakalpojumus nodrošina mobilā tīkla operators. Piemēram, Eiropas Komisija identificējusi, ka analīzes subjekts ir piekļuve fiksētā vietā un nevis piekļuve, izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu. Pavisam reāla ir situācija, kad mobilo tīklu operatori, izmantojot savus tīklus, nodrošina piekļuvi fiksētā vietā, piemēram, ierobežojot mobilitāti uz noteiktu tīkla šūnu. Tomēr pagaidām regulators uzskata, ka dažādu apsvērumu, piemēram, cenu atšķirības dēļ, fiksētie un mobilie pakalpojumi nav savstarpēji aizstājami.

Vairumtirdzniecības līmenī ar mobilo tīklu operatoriem tieši saistītas ir trīs elektronisko sakaru jomas:

·         piekļuve un savienojumu sākšana mobilajos tīklos;

·         balss savienojumu pabeigšana individuālos mobilajos tīklos;

·         starptautiskās viesabonēšanas nacionālais tirgus.

Starptautiskās viesabonēšanas izpētes jautājumā gaidāms, ka iniciatīva, ar kuru klajā nāca Eiropas Komisija saistībā ar viesabonēšanas tarifu regulēšanas pasākumu ieviešanu, varētu pieņemt materiālu veidolu jau salīdzinoši tuvā nākotnē, tādēļ šīs jomas padziļināta izpēte sekotu pēc oficiālas Eiropas Komisijas reakcijas uz situāciju tirgū.

 

Bite izraisa viļņošanos mobilajā tirgū

Šobrīd regulators ir pabeidzis (ar nelielu piebildi) divu pirmo jomu izpēti, sagatavoti ziņojumi, kuri nosūtīti arī Eiropas Komisijai tās viedokļa izzināšanai. Nelielā piebilde saistīta ar jauna tirgus dalībnieka ienākšanu tirgū. SPRK rīcībā, sākot informācijas apkopošanu 2005. gada jūlijā un noslēdzot to 2005. gada septembrī, nebija un nevarēja būt informācijas par SIA Bite Latvija komercdarbību. Tādēļ regulators sagatavoja atbilstošu analīzes rezultātu projektu un veica priekšdarbus, lai nodrošinātu Bite Latvija iekļaušanu tirgus izpētē.

Nacionālās konsultācijas laikā vairāki tirgus dalībnieki norādīja uz nepieciešamību pārskatīt tirgus analīzes rezultātus, iekļaujot Bite Latvija. Saņemtie tirgus dalībnieku komentāri vēl vairāk nostiprināja regulatora pārliecību par nepieciešamību jau tuvākajā laikā pārskatīt rezultātus, ko savos komentāros atzīmē arī Eiropas Komisija. 2006. gada novembrī, ņemot vērā komersantu iesniegto jauno informāciju par to komercdarbību, regulatora mājaslapā publicēts ziņojums par tirgus izpēti, īpaši saistībā ar Bite Latvija ienākšanu tirgū un savienojumu pabeigšanu šī operatora tīklā. Patlaban noris nacionālā konsultācija. Arī Bite Latvija plānots noteikt konkurences situācijai tirgū atbilstošas saistības.

 

Vai gaidāma regulēšanas intervence?

Līdz ar Bite Latvija ienākšanu tirgū saviļņojās ne tikai tās jomas, kuras kā pētāmas identificējuši Eiropas Komisija. Bite Latvija pamatdarbība koncentrēta uz pakalpojumu sniegšanu galalietotājiem jeb mazumtirdzniecības elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanu, kurā regulēšanas pasākumi atbilstoši Eiropas Komisijas rekomendācijai nav paredzēti. Situācijā, kad elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot mobilos elektronisko sakaru tīklus, nodrošina četri operatori, iespējams, ka kāds no tirgus dalībniekiem var mēģināt izmantot tā tirgus varu, lai kavētu konkurenta ienākšanu tirgū.

Latvijā ievērojami atšķiras laiks, kad mobilie operatori ienākuši valsts tirgū un līdz ar to arī operatoru tirgus daļu lielums. Latvijā darbojas divi salīdzinoši lieli operatori (LMT un Tele2) un divi mazāki (Triatel un Bite Latvija), kuri, ņemot vērā neseno ienākšanu tirgū, pagaidām cīnās par savu daļu tajā. Līdzīgi to dara arī lielie operatori. Šādas atšķirības bez regulēšanas pasākumiem var izraisīt t. s. sniega bumbas efektu, ja operatori ar ievērojami lielāku lietotāju skaitu nosaka augstākus savienojumu tarifus ar mazākajiem operatoriem. Piemēram, ja kādā ģimenē divi no trim tās locekļiem jau izmanto piekļuvi konkrētam operatoram, maz ticams, ka trešais izvēlēsies tādu operatoru, kura savienojumu tarifi krietni vien pārsniedz viena tīkla ietvaros veikto savienojumu tarifus. Tādējādi komersants, kuram jau ir salīdzinoši daudz lietotāju, spēj piesaistīt vēl vairāk lietotāju. Pietiekams pamats šādu tarifu noteikšanai var būt gan dažādu objektīvu apstākļu kopums, to skaitā savienojumu pabeigšanas vairumtirdzniecības tarifs (to nosaka otrs savienojumā iesaistītais operators un lietotāja izmantotā pieslēguma tarifu plāna īpatnības), gan arī citi apstākļi.

Novērojot tirgus attīstību, nav izslēdzama situācija, ka atbilstoši Latvijas elektronisko sakaru nozares attīstības īpašajiem apstākļiem regulators veic kādas Eiropas Komisijas rekomendācijā neminētas jomas padziļinātu izpēti, īpaši mazumtirdzniecības līmenī ar noteiktu analoģiju fiksēto tīklu regulēšanai. Jebkurā gadījumā par pamatu šādai regulēšanas intervencei var kalpot tikai un vienīgi tiesību aktos paredzēto procedūru ieviešana.

Andrejs DOMBROVSKIS,

SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta

Tirgus analīzes nodaļas vadītājs

 

www.sprk.gov.lv