Ženēva 2006 – reģionālais ciparu apraides plāns

 

Reģionālā radiosakaru konference RRC-06 Ženēvā pieņēma Reģionālo līgumu par zemes ciparu apraides plānošanu I reģionā 174-230 un 470-862 MHz frekvenču joslās. 16. jūnijā to parakstīja dalībvalstu delegācijas. Līgumam pievienots frekvenču plāns 119 valstu zemes ciparu apraides raidošajiem tīkliem. Reģionālais līgums atver durvis ciparu apraides ieviešanai un attīstībai lielā pasaules daļā.

 

Dalībvalstis ir apmierinātas

Ar atvieglojumu var sacīt, ka tam nu ir pielikts punkts. Un visai sekmīgi. Frekvenču spektra pārvaldības speciālistu darbs vairāku gadu garumā, sagatavojot ciparu apraides plānošanu, ir vainagojies ar Reģionālā līguma par zemes ciparu apraides plānošanu I reģionā (I reģiona daļās, kas izvietotas uz rietumiem no 170º E meridiāna un uz ziemeļiem no 40º paralēles, izņemot Mongolijas teritoriju) un Irānas Islāma Republikā, frekvenču joslās 174-230 MHz un 470-862 MHz parakstīšanu. Piecas nedēļas Reģionālās radiosakaru konferences II sesijā (RRC-06) vairāk nekā 1000 delegātu gatavoja reģionālo līgumu un ciparu apraides frekvenču plānu. Konferences I sesija (RRC-04), kas notika 2004. gada maijā, izstrādāja plānošanas tehniskos kritērijus.

Plāns GE06 ietver ap 70 500 frekvences iedalījumu un piešķīrumu ciparu apraidei 119 valstīm. Plāna papīra versijai, kurā norādīti galvenie tehniskie dati, ir 1810 lappušu, bet plāna pilna versija ir tikai elektroniskā datu nesējā.

Konferences laikā tika izdarīta iepriekšējo analogās televīzijas Reģionālo līgumu Stokholma 1961 (Eiropai) un Ženēva 1989 (Āfrikai) revīzija. No tiem izslēdza visus ierakstus, kuri attiecās uz konferencē plānojamām frekvenču joslām. Frekvences piešķīrumus šajās joslās pievienoja jaunajiem līgumiem kā analogās televīzijas plānus. Latvijai ir 106 frekvences piešķīrumi televīzijai, kuri būs spēkā tikai līdz pārejas perioda beigām. Šajā laikā tie jāaizstāj ar ciparu televīziju.

Konferences rezultāti tiek vērtēti kā visai sekmīgi, un tie apmierina visas dalībvalstis. Frekvenču plānā nokļuva 96 procenti no valstu iesniegtā 72 761 pieprasījuma. Jošio Utsumi, ITU ģenerālsekretārs, nobeigumā rezumēja: - Zemes ciparu apraide nu ir realitāte ar spožu nākotni. 

 

Unikāls notikums plānošanas praksē

Ciparu apraides plāna izstrādāšana sarežģītības dēļ jāvērtē kā unikāls notikums ITU praksē. Vairāk nekā 72000 frekvenču pieprasījumi no 119 valstīm, vienlaicīga divu ciparu sistēmu T-DAB un DVB-T plānošana ar vairākkārtīgu tehnisko parametru apjomu salīdzinājumā ar analogām sistēmām, analogās apraides un citu primāro dienestu frekvences piešķīrumu vērā ņemšanai plānošanas reģionā vajadzēja izmantot ļoti kompleksas datorprogrammas un ātrdarbīgus datu apstrādes tīklus. To atrisināja ar vairāku organizāciju piedalīšanos:

- datorprogrammas elektromagnētiskās saderības aprēķiniem un plāna sintēzei izstrādāja EBU (Eiropas apraides organizāciju savienība) tehniskajos dienestos;

- programmas ievadāmo/izvadāmo datu apstrādei un rezultātu atspoguļošanai izstrādāja ITU Radiosakaru sektora speciālisti. Viņi nodrošināja arī pašu plānošanas procesu. Programmas tika pilnveidotas līdz konferences pēdējai dienai;

- laikietilpības samazināšanai datu apstrādei izmantoja divas datu apstrādes infrastruktūras: ITU dalīto datortīklu ar 100 personālajiem datoriem un Eiropas kodolpētījumu organizācijas (CERN) dalīto tīklu CERN GRID, kurā strādā vairāki simti dažādu Eiropas organizāciju datoru.

Ātrdarbība ļāva veikt četras plānošanas aprēķinu kārtas, katra ilga divas diennaktis. Delegāti strādāja virsstundu darba režīmā, kas nereti iesniedzās vēlu naktī. Konferences sekmīgu norisi veicināja tās priekšsēdētāja, Irānas pārstāvja Kevusa Arasteha (Kavouss Arasteh) izcilā erudīcija un spējas konsolidēt delegātus tāda rezultāta sasniegšanai, kas apmierina visus.

 

Konferences nobeiguma dokumenti

Pieņemtais Reģionālais līgums par zemes ciparu apraides plānošanu nosaka tam pievienoto frekvenču plānu ieviešanas un modificēšanas kārtību. Ar plāna modifikāciju saprot jebkādas izmaiņas tajā – jaunu frekvences iedalījumu vai piešķīrumu starptautisko koordinēšanu un ierakstīšanu plānā, ierakstu parametru mainīšanu vai dzēšanu. Līguma stāšanās spēkā noteikta 2007. gada 17. jūnijā 0001 UTC, taču to drīkst lietot pagaidu kārtībā jau tūlīt pēc konferences – no 2006. gada 17. jūnija. Līgumam pievienoti vairāki pielikumi, kuri satur plāna tehnisko pamatu, tehniskos parametrus un kritērijus plāna ieviešanai un modificēšanai.

Pirmais pielikums ir pats būtiskākais – apraides frekvenču plāni:

frekvences iedalījumu un piešķīrumu plāns zemes ciparu televīzijai DVB-T sistēmā un skaņas apraidei T-DAB sistēmā 174-230 MHz un 470-892 MHz joslās. 174-230 MHz joslu koplieto ciparu televīzijas un ciparu skaņas apraidei, bet 470-862 MHz joslu izmanto tikai ciparu televīzijai;

frekvences piešķīrumu plāns analogai televīzijai 174-230 MHz un 470-862 MHz joslās. Ieraksti analogajā plānā pārnesti no līgumiem Stokholma 1961 un Ženēva 1989. Analogais plāns būs spēkā līdz pārejas perioda beigām.

Līgumam pievienots citu primāro radiosakaru dienestu staciju saraksts, kas nav apraides stacijas, bet atbilstoši ITU Radionoteikumiem koplieto apraides frekvenču joslas. Starp šīm un apraides stacijām jānodrošina elektromagnētiskā saderība.

Līgums piešķir analogām stacijām primāras tiesības aizsardzībā pret traucējumiem no ciparu plāna visā pārejas periodā. Ciparu plāna katram ierakstam, kas var radīt traucējumus kādai stacijai analogā plānā, ir pievienota piezīme,. Pirms  stacijas ar piezīmi izmantošanas pārejas periodā jāvienojas ar traucētās analogās stacijas frekvenču pārvaldības institūciju par ciparu stacijas izstarotās jaudas varbūtēju ierobežošanu uz laiku.

Pārejas periodam beidzoties, prasības mainās uz pretējām. Ciparu plāna izmantošana netiek ierobežota, bet analogās stacijas, kas vēl strādā, nedrīkst traucēt ciparu stacijām, ne arī prasīt aizsardzību no to iespējamiem traucējumiem.

 

Ko ieguva Latvija?

Vēl pirms konferences Elektronisko sakaru direkcija izstrādāja Latvijas frekvenču pieprasījumus, izejot no diviem kritērijiem – intereses ieplānot maksimāli iespējamu spektra apjomu, bet vienlaikus ievērot vienlīdzīgas piekļuves principu spektram. Izmantojot plānošanā frekvences iedalījuma paņēmienu, Latvijas teritorija tika sadalīta astoņās zonās, kā redzams 4. attēlā. Raidītājiem katrā iedalījumā jāraida kopējā kanālā, tas ir, tie strādā tā sauktajā vienfrekvences tīklā (SFN–single frequency network). Dažos gadījumos frekvenču efektīvākai izmantošanai iedalījumu teritorijas ir palielinātas, apvienojot blakus iedalījumus (Kuldīga + Liepāja, Daugavpils + Rēzekne). Katrai iedalījuma zonai varēja ieplānot 7–8 televīzijas kanālus 470-862 MHz joslā, vienu televīzijas kanālu un 3-4 skaņas apraides frekvenču blokus 174-230 MHz joslā, lai nepārkāptu principu par valstu vienlīdzīgu piekļuvi spektram. Papildus tika paredzēti 8 frekvences piešķīrumi vietējām stacijām.

Latvijas delegācija panāca, ka tās sagatavotie pieprasījumi tika pilnībā iekļauti plānā, kā arī ir ievērots vienlīdzīgas piekļuves princips. Tas nozīmē, ka spektra resursi, kas ieplānoti ciparu apraidei Latvijā un tās kaimiņvalstīs, ļaus tām izveidot līdzīgu raidošo tīklu daudzumu. Tabulā sniegts Latvijas ciparu apraides plāna apkopojums. TV kanālu numerācija 174-230 MHz joslā atbilst B sistēmas rastram ar 7 MHz kanāla joslas platumu. Tabulā nav parādīti 166 frekvences piešķīrumi, kas ir iekļauti plānā kā frekvences iedalījumu pārvēršanas rezultāts piešķīrumos un ir pakārtoti attiecīgajiem iedalījumiem.

 

Pārejas periods un tā konsekvences

Diskusijas par pārejas perioda ilgumu bija garas. Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis resursu trūkuma dēļ vēlējās pāreju attālināt vismaz līdz 2025. gadam. Eiropa piedāvāja 2012. gadu. Valstis vienojās par kopēju pārejas periodu, kas sāksies 2006. gada 17. jūnijā 0001 UTS un beigsies 2015. gada 17. jūnijā. Dažas valstis, kas patlaban intensīvi izmanto galvenokārt 174-230 MHz joslu, izvēlējās pāreju tajā pagarināt par pieciem gadiem. Latviju tas neskar. Vairākas Eiropas valstis, arī Zviedrija un Somija, informēja, ka pāreju pabeigs ievērojami agrāk. Tas ir apsveicami, jo pārejas periodā aizsargājamās analogās stacijas traucē ciparu plānu izmantot efektīvi.

Analīze rāda, ka Latvijas plānā no 59 ciparu televīzijas frekvences iedalījumiem tikai 29 var izmantot tūlīt. Turklāt dažos būs jāievēro izstarotās jaudas pagaidu ierobežojumi. Pārējos iedalījumus varēs aktivizēt tikai tad, kad attiecīgajos kanālos darbu pārtrauks analogās stacijas Latvijā un tuvākajās valstīs – Lietuvā, Igaunijā, Krievijā. Pēdējais  attiecas  visu  intensīvi izmanto 174-230 MHz joslu.

 

Plāns strādās nākotnei

Straujais progress radioelektronikā rada aizvien jaunus frekvenču spektra pieprasījumus jaunu radiosakaru sistēmu ieviešanai, prasa operativitāti un elastību spektra lietošanā. Jaunais līgums uz to atbild ar dinamiskiem reglamentācijas noteikumiem, kas dod iespēju uz DVB-T un T-DAB frekvenču iedalījumu vai piešķīrumu pamata ieviest atšķirīgas radiosakaru sistēmas un nosaka attiecīgās procedūras. Ar to līgums atver durvis, piemēram, televīzijas rokas uztvērēju sistēmai DVB-H, augstas izšķirtspējas televīzijai HDTV un citiem dzimstošiem un konverģējošiem plašsaziņas līdzekļiem.

Ir tikai jāizpilda pamatnosacījums: atšķirīgā sistēma nedrīkst radīt lielākus traucējumus citiem plāna objektiem, ne arī prasīt no tiem lielāku aizsardzību, kā nosaka attiecīgais DVB-T vai T-DAB ieraksts plānā, zem kura atšķirīgā sistēma strādā.

Inārs JĒKABSONS,

Latvijas delegācijas vadītājs

Reģionālajā radiosakaru konferencē RRC-06