Elektroniskās ierīces neredzīgajiem

Elektronisko ierīču ražošanā ir īpašs atzars, kura misija – atvieglot dzīvi invalīdiem. Nesen vācu speciālisti gadskārtējā Hannoveres rūpniecības izstrādē iepazīstināja ar savām izstrādnēm. To radītāji ir gan specializētu firmu darbinieki, gan universitāšu zinātnieki.

Jau gadiem tiek strādāts, lai radītu elektronisku neredzīga cilvēka pavadoni, kura elektroniskā balss palīdzētu orientēties pilsētā, ļaujot samērā droši doties arī pa maršrutiem, kur iepriekš nav būts. Šādas elektroniskās ierīces orientēšanos nodrošina, pateicoties globālās pozicionēšanas sistēmai GPS. Vācijā šāda aparāta izstrādi jau desmit gadu veic firma Papenmeier. Pirmie aparāti bija neērti un smagi (4-6 kg), to akumulatori nodrošināja darbu ne ilgāk par divām stundām. Lai gan tie izmantoja GPS iespējas, tomēr orientēšanās sistēma ne vienmēr darbojās bez kļūdām. Jaunākās paaudzes aparatūra ir daudz efektīvāka, jo precizitātes nodrošināšanai ir izstrādātas tehniskas palīgierīces un programmprodukti.

Jaunākais šāda aparāta modelis Trekker ir kļuvis desmit reižu vieglāks – sver 600 gramu un sastāv no GPS antenas, datora ar akumulatoru, iebūvēta skaļruņa un mikrofona. Elektroniskie ziņojumi sarežģīto ielas situāciju apraksta vārdos. Aparāta elektroniskā balss, piemēram, vēsta: - Jūs atrodaties uz Ropažu ielas 6. tramvaja pieturā pie lielveikala Alfa. Jums priekšā dubults sliežu ceļš, pēc tam Ropažu ielas braucamā daļa ar vienvirziena kustību no kreisās puses. Tālāk Brīvības gatve ar trim braukšanas joslām abos virzienos. Šāda informācija nedod iespēju pārvietoties bez baltā spieķa, tomēr tā palīdz ievērojami labāk orientēties. Bet galvenais - aparāts saglabā atmiņā pārvietošanās maršrutu un novērš bažas, ka neredzīgais cilvēks varētu apmaldīties.

Aparāta uzdevums nav vienīgi atvieglot jaunu maršrutu apguvi lielo pilsētu džungļos. Vēl svarīgāka nozīme tam ir ikdienas gaitu atvieglošanā. Tāpēc tiek veidota lietotāja datu bāze, kurā aprakstīti ikdienas maršruti ar svarīgākajiem objektiem. Gan aparātu radīšanā, gan to izmēģināšanā tiek iesaistīti arī neredzīgie. Programmētājiem kopā ar aparāta izmēģinātājiem jāveic sarežģīts uzdevums – jārada ierīce, kas atbilst neredzīga cilvēka vajadzībām. Viens no neredzīgajiem izmēģinātājiem par Trekker atzinis, ka visnoderīgākā ir informācija par konkrēto atrašanās vietu – vairs nav jācenšas paturēt galvā ielu nosaukumus un to secību un uzmanību var koncentrēt uz šķēršļiem un dažādiem objektiem, kas atrodas neredzīgā gājēja maršrutā.

Tiešām, baltais spieķis neredzīgā gājēja rokā netiek nomainīts. Bet aparāts palielina drošības izjūtu un mazina spriedzi, kas rodas, pārvietojoties bez redzes palīdzības. Inženieri darbu turpina, lai Trekker spētu kalpot arī kā maršruta veidotājs. Tad aparāta īpašnieks varēs pats izvēlēties dažādus gājiena variantus un arī mainīt tos.

Viens no aparāta turpmākās uzlabošanas ceļiem ir saistīts ar mobilā telefona izmantošanu. Svarīgākās funkcijas – sarunas nodrošināšana un SMS ziņojumu sūtīšana. Lai tas būtu iespējams, nepieciešams radīt iespēju telefona izvēlni nevis skatīties ar acīm, bet gan klausīties ar ausīm. Pirms nepilna gada tika piedāvāta ierīce, kas, pievienota telefonam, deva iespēju elektroniskajai balsij nosaukt sešas septiņas izvēlnes opcijas. Tā tomēr neguva popularitāti, jo iespējas bija visai ierobežotas.

Pašlaik radīta sistēma TALKS, kas ļauj mobilo telefonu izmantot daudz pilnvērtīgāk. To izveidojusi Vācijas firma Symbian, kas specializējusies balss vadības ierīču izstrādē, un viens no tās autoriem pats ir neredzīgs. Sistēmas darbu nodrošina īpaša operētājsistēma Symbian. Neredzīgie lietotāji atzīst, ka sistēma ir ļoti efektīva. Iepriekš darbības, kas veicamas ar telefona taustiņiem, bija jāiemācās no galvas (tas ierobežoja telefona iespēju spektra pilnvērtīgu izmantošanu), bet tagad balss sistēma neredzīgajam lietotājam ļauj brīvu navigāciju pa telefona izvēlni.

Tagad telefona lietošana sarunu un SMS ziņojumu saņemšanai ir bez ierobežojumiem. Tomēr rakstīt ziņojumus bez papildu piepūles vēl nav iespējams. To rakstīšanai nepieciešams iemācīties burtu kombinācijas un to secību. Sistēmas TALK apguvi sekmē mācību materiāls, kas pievienots sistēmai kompaktdiskā. Lietotāji jau atzinuši, ka balss ierīces palīdzība ir ļoti ērta un visas funkcijas neredzīgais cilvēks var veikt tikpat veikli un ātri kā cilvēks, kam nav redzes problēmu.

Telefonu pielāgošana cilvēkiem ar īpašām vajadzībām mudinājusi domāt par jaunām iespējām visiem lietotājiem. Tās labprāt izmantotu arī gados vecāki cilvēki, un ļoti nepieciešamas tās varētu būt autovadītājiem, kam braukšanas laikā skatīties telefona displejā ir apgrūtinoši. Uzlabojumu buķeti pašlaik papildinājusi vēl viena iespēja – mobilo telefonu teksta ziņojumus var lasīt ar pirkstu palīdzību. Radot telefonus, uz kuru virsmas ir kustīgi izcilnīši, vācu speciālisti piedāvā iespēju sataustīt melodiju. Izstrādne radīta Bonnas universitātē. Šāda telefona eksperimentālais modelis šāgada aprīlī tika demonstrēts Hannoveres rūpniecības izstādē.

Telefonā gan netiek izmantots parastais Braila alfabēts. Lasīšanas sistēma balstīta uz piktogrammu izmantošanu. Biežāk izmantotie elementi – aplīši vai kvadrātiņi. Lai lietotu telefonu, daļa piktogrammu lietotājam būs jāiemācās. Bonnas zinātnieki telefona vārdnīcu plāno veidot no īsiem vai biežāk lietotiem vārdiem un vārdu savienojumiem (es, tu, pēc stundas u. tml.). Pašlaik viņus nodarbina programmas veidošana, lai katram lietotājam būtu iespējams pašam izveidot savu sataustāmo melodiju. Šāda sistēma derēs arī parastiem lietotājiem dažādās nestandarta situācijās, piemēram, ziņojumu lasīšanai pilnīgā tumsā.

Taču izgudrotāju doma lido zelta spārniem – viņi jau skata kustīgos izcilnīšus uz auto vadītāju vai lidmašīnu pilotu stūres iekārtām. Mērķis ir panākt, lai transporta vadītāji varētu saņemt informāciju efektīvāk nekā līdz šim – šie ziņojumi varētu brīdināt par maršruta pareizību vai kādiem kustības apgrūtinājumiem.

Laura KALINKA