Inovatīvs uzņēmums soli priekšā konkurentiem
Novembra sākumā Tallina, Rīga un
Viļņa bija Baltijas inovāciju nedēļas karstie punkti, kur notika starptautiskas
konferences un diskusijas par inovāciju lomu gan visas valsts tautsaimniecības
attīstībā, gan uzņēmumu konkurentspējas palielināšanā. Konferenci Rīgā
organizēja InnoLatvia ar Hansabankas un Microsoft atbalstu.
Kas ir inovācija?
Konferenci gluži tāpat kā inovācijas
raksturo ļoti precīzi izvēlēts moto Soli priekšā. Jo tieši tāda ir
iespēja, ko var iegūt uzņēmējs, veiksmīgi un prasmīgi liekot lietā inovatīvas
idejas. Un šai gadījumā nav pat svarīgi, vai tas ir IKT nozares, pārtikas vai
kosmētikas uzņēmums principi ir līdzīgi.
Zinātnieki un praktiķi joprojām lauž
šķēpus par to, kas īsti uzskatāms par inovāciju un kas ne. Liela daļa ekspertu
uzskata, ka
inovācija
ir spoža ideja, kas pārvērsta par produktu, pēc kura ir pieprasījums tirgū. Vairums
ražotāju pieļauj, ka par inovāciju uzskatāms ne vien globāls (parasti
revolucionārs) atklājums kā, piemēram, divritenis, tvaika dzinējs, elektriskā
spuldze, telefons, internets u. c., bet arī aktuāls un efektīvs jauninājums,
kas tapis uzņēmumā, kur tas iepriekš nav ticis izmantots, lai gan pasaules
praksē līdzīgi produkti ir sastopami.
Protams, arī šādā situācijā ne visi kāda
uzņēmuma jaunie un pat pievilcīgie produkti uzskatāmi par inovācijām. Gluži
otrādi, to ir ļoti maz, varbūt viens no simta vai labākajā gadījumā viens no desmit.
Tas lielā mērā atkarīgs no tā, cik spēcīga ir uzņēmuma R&D komanda. Piemēram,
nevienam pat prātā neienāktu doma, ka ziepes vai šokolāde ir inovācija, toties
no dabiskiem produktiem izgatavotās un pircējiem savdabīgi piedāvātās Stendera
ziepes un Emīla Gustava šokolāde tāda ir. Tieši tāpat ir ar Madaras
ekoloģisko kosmētiku, kura gatavota no zaļajās saimniecībās
augušajiem augiem un ziediem, un nu jau kļuvusi visai populāra. To dēvē arī par
zaļo inovāciju, un tā gūst ievērību visā pasaulē.
No idejas līdz inovācijai
garš ceļš
Kā aprēķinājuši nozares analītiķi,
vairums inovāciju neizdodas: viens no 100 izgudrojumiem sevi atpelna, viens no
300 sniedz būtisku priekšrocību konkurences cīņā un tikai viens no 1400 kļūst
par pasaules pārveidotāju. Divi galvenie neveiksmju cēloņi ir tādi, ka
izgudrojumam rodas tehnoloģiskas problēmas, kas padara inovāciju neiespējamu
vai arī idejas autors pieļauj kādu rupju kļūdu.
Kā no tām izvairīties? Kā iesaka
riska kapitāla fonda Invento pārvaldītājs Viesturs Sosārs, vislabāk ir
mazāk domāt par to, cik mana ideja ģeniāla, bet vairāk par tās biznesa
iespējām. Jārēķinās ar situāciju, ka būs daudz kritiķu un skeptiķu, un laiks
līdz pirmajiem rezultātiem daudziem šķitīs pārāk garš (tehnoloģisko ideju
izstrādei vismaz 2-3 gadi). Noteikti jāvelta laiks arī līdzīgu
pakalpojumu/produktu meklēšanai internetā, lai secinātu, cik oriģināla ir šī
ideja.
Jā, no idejas līdz produktam ir gana
garš ceļš, tāpēc arī daudzi uzskata, ka inovācijas var atļauties tikai lieli
uzņēmumi ar spēcīgām R&D nodaļām, bet tās ir jāatļaujas arī jauniem,
topošiem uzņēmumiem, lai izlauztu ceļu tirgū. Tiesa, daļa ekspertu ir krietni
kategoriskāki, uzskatot, ka neviens uzņēmums nevar attīstīties un izdzīvot
starp konkurentiem, ja tā piedāvājumos nav nekā inovatīva.
Vajadzīga intelekts
un iztēle
Starp mūsdienu nozīmīgākajām
pasaules inovācijām vairāki uz konferenci atbraukušie zinātnieki un uzņēmēji
(arī tie, kuru darbs nav tieši saistīts ar IKT nozari) min internetu, mobilo
telefonu, iPod, iPhone, Google, bet Latvijā draugiem.lv.
Viens no pazīstamākajiem biznesa un
mārketinga konsultantiem, starptautiski pazīstams lektors un grāmatu autors
Peters Fisks (Peter Fisk) iesaka apvienot biznesa stratēģiju, inovāciju
un mārketingu tas iedvesmo vadītājus un līderus izmantot intelektu un iztēli,
lai sasniegtu neticamus rezultātus. Daudzus gadus viņš ir strādājis ar tādiem
zīmoliem kā American Express, British Airways, Coca Cola, Microsoft,
Omnitel, Philips, Shell, Vodafone, Virgin.
P. Fisks: - Biznesā mēs parasti
domājam izteikti zinātniski vairāk pētījumu, detalizētākas analīzes,
precīzāki mērījumi, mēs izmantojam mūsu kreiso smadzeņu puslodi. Tomēr nedrīkst
aizmirst arī par labo puslodi jāizmanto intuīcija, holistiskā biznesa pieeja.
Tieši tas ir iemesls, kādēļ es pievērsos mārketingam un inovācijai. Protams,
vislabākais rezultāts ir tieši tad, kad tiek savienotas abas šīs pieejas
zinātniskā un intuitīvā biznesa attīstīšanas stratēģija. Neviens nav piedzimis
ģēnijs. Kā ir teicis Tomass Edisons, 99 procentus veiksmes veido sviedri un
tikai 1 procents iedvesmas, bet nepieciešami ir abi.
Nākamā Petera Fiska grāmata par un
ap inovāciju būs Radošais ģēnijs (Creative Genius). Tā atklās,
kā sagraut un no jauna izveidot tirgus pamatus, kā ar biznesa palīdzību veidot radošu
kultūru un kā nodrošināt to, ka labākās idejas kļūst par spēcīgiem tirgus
risinājumiem. Petera Fiska veiksmes formula ir: Ģēnijs = intelekts + iztēle
= neticami rezultāti.
Inovācijas
pie polārā loka
Helsinku mākslas un dizaina
universitātes
prezidents profesors Irje Sotamā (Yrjö
Sotamaa),
kurš ir arī zinātniskais padomdevējs augstākās izglītības iestādēm Dānijā,
Korejā un Ķīnā, uzskata, ka inovācija izglītībā ir tikpat būtiska kā biznesā. To
savā prezentācijā akcentēja arī Somijas ultraperifērijas (tā to dēvējot Briselē)
Lapzemes Eksakto zinātņu universitātes starptautisko projektu vadības
departamenta Finnabarents direktore Kristīna Jokelainena (Kristiina Jokelainen).
Viņas vadībā strādā 20 speciālistu,
kas ievieš reģionālās attīstības projektus. Gluži nedzirdēts daudziem šķiet jau
pats fakts, ka tieši Rovaniemi, pilsētiņā pie polārā loka, ko daudzi uzskata
tikai par mazu pasaku ciematiņu, kur mājo Ziemassvētku vecītis, darbojas
veselas trīs universitātes! Turklāt tur mācās ne vien studenti no visas
Somijas, bet arī starptautiskās studentu grupas, to skaitā arī no Latvijas.
Pats galvenais motīvs, kas rosina visus Lapzemes iemītniekus gan
universitātes, gan ziemeļbriežu audzētājus, gan tūrismā strādājošos būt
inovatīviem, ir noturēt savējos Lapzemē, lai viņi negribētu doties uz lielajām
pilsētām, siltumā un komfortā.
Tāpēc lapi un somi ir īpaši
inovatīvi, radot projektus gan par vienīgā īstā Ziemassvētku vecīša prestiža
uzturēšanu visa gada garumā (arī ziemās bez sniega), gan par Lapzemes vasaras
garajās gaismas stundās nobriedušo melleņu īpašās vērtības izmantošanu prestižu
firmu (Lumene u. c.) kosmētisko līdzekļu gatavošanā, gan par Porsh auto
testa poligona ierīkošanu ekstremālos arktiskās ziemas un ledus apstākļos, gan
par ziemeļbriežu ganāmpulku aizsardzību un citiem savdabīgiem objektiem.
Latvijas uzņēmēji noteikti varētu daudz mācīties no Lapzemes ļaudīm. Bet varbūt
mums nav pietiekami ekstremāli apstākļi, lai mēs justos spiesti cīnīties par
izdzīvošanu ar moderno tehnoloģiju un inovāciju ieročiem?!
Gunta KĻAVIŅA
Novembra sākumā Tallina, Rīga un Viļņa bija Baltijas inovāciju nedēļas karstie punkti, kur notika starptautiskas konferences un diskusijas par inovāciju lomu gan visas valsts tautsaimniecības attīstībā, gan uzņēmumu konkurentspējas palielināšanā. Konferenci Rīgā organizēja InnoLatvia ar Hansabankas un Microsoft atbalstu.
Kas ir inovācija?
Konferenci gluži tāpat kā inovācijas raksturo ļoti precīzi izvēlēts moto Soli priekšā. Jo tieši tāda ir iespēja, ko var iegūt uzņēmējs, veiksmīgi un prasmīgi liekot lietā inovatīvas idejas. Un šai gadījumā nav pat svarīgi, vai tas ir IKT nozares, pārtikas vai kosmētikas uzņēmums principi ir līdzīgi.
Zinātnieki un praktiķi joprojām lauž šķēpus par to, kas īsti uzskatāms par inovāciju un kas ne. Liela daļa ekspertu uzskata, ka inovācija ir spoža ideja, kas pārvērsta par produktu, pēc kura ir pieprasījums tirgū. Vairums ražotāju pieļauj, ka par inovāciju uzskatāms ne vien globāls (parasti revolucionārs) atklājums kā, piemēram, divritenis, tvaika dzinējs, elektriskā spuldze, telefons, internets u. c., bet arī aktuāls un efektīvs jauninājums, kas tapis uzņēmumā, kur tas iepriekš nav ticis izmantots, lai gan pasaules praksē līdzīgi produkti ir sastopami.
Protams, arī šādā situācijā ne visi kāda uzņēmuma jaunie un pat pievilcīgie produkti uzskatāmi par inovācijām. Gluži otrādi, to ir ļoti maz, varbūt viens no simta vai labākajā gadījumā viens no desmit. Tas lielā mērā atkarīgs no tā, cik spēcīga ir uzņēmuma R&D komanda. Piemēram, nevienam pat prātā neienāktu doma, ka ziepes vai šokolāde ir inovācija, toties no dabiskiem produktiem izgatavotās un pircējiem savdabīgi piedāvātās Stendera ziepes un Emīla Gustava šokolāde tāda ir. Tieši tāpat ir ar Madaras ekoloģisko kosmētiku, kura gatavota no zaļajās saimniecībās augušajiem augiem un ziediem, un nu jau kļuvusi visai populāra. To dēvē arī par zaļo inovāciju, un tā gūst ievērību visā pasaulē.
No idejas līdz inovācijai garš ceļš
Kā aprēķinājuši nozares analītiķi, vairums inovāciju neizdodas: viens no 100 izgudrojumiem sevi atpelna, viens no 300 sniedz būtisku priekšrocību konkurences cīņā un tikai viens no 1400 kļūst par pasaules pārveidotāju. Divi galvenie neveiksmju cēloņi ir tādi, ka izgudrojumam rodas tehnoloģiskas problēmas, kas padara inovāciju neiespējamu vai arī idejas autors pieļauj kādu rupju kļūdu.
Kā no tām izvairīties? Kā iesaka riska kapitāla fonda Invento pārvaldītājs Viesturs Sosārs, vislabāk ir mazāk domāt par to, cik mana ideja ģeniāla, bet vairāk par tās biznesa iespējām. Jārēķinās ar situāciju, ka būs daudz kritiķu un skeptiķu, un laiks līdz pirmajiem rezultātiem daudziem šķitīs pārāk garš (tehnoloģisko ideju izstrādei vismaz 2-3 gadi). Noteikti jāvelta laiks arī līdzīgu pakalpojumu/produktu meklēšanai internetā, lai secinātu, cik oriģināla ir šī ideja.
Jā, no idejas līdz produktam ir gana garš ceļš, tāpēc arī daudzi uzskata, ka inovācijas var atļauties tikai lieli uzņēmumi ar spēcīgām R&D nodaļām, bet tās ir jāatļaujas arī jauniem, topošiem uzņēmumiem, lai izlauztu ceļu tirgū. Tiesa, daļa ekspertu ir krietni kategoriskāki, uzskatot, ka neviens uzņēmums nevar attīstīties un izdzīvot starp konkurentiem, ja tā piedāvājumos nav nekā inovatīva.
Vajadzīga intelekts un iztēle
Starp mūsdienu nozīmīgākajām pasaules inovācijām vairāki uz konferenci atbraukušie zinātnieki un uzņēmēji (arī tie, kuru darbs nav tieši saistīts ar IKT nozari) min internetu, mobilo telefonu, iPod, iPhone, Google, bet Latvijā draugiem.lv.
Viens no pazīstamākajiem biznesa un mārketinga konsultantiem, starptautiski pazīstams lektors un grāmatu autors Peters Fisks (Peter Fisk) iesaka apvienot biznesa stratēģiju, inovāciju un mārketingu tas iedvesmo vadītājus un līderus izmantot intelektu un iztēli, lai sasniegtu neticamus rezultātus. Daudzus gadus viņš ir strādājis ar tādiem zīmoliem kā American Express, British Airways, Coca Cola, Microsoft, Omnitel, Philips, Shell, Vodafone, Virgin.
P. Fisks: - Biznesā mēs parasti domājam izteikti zinātniski vairāk pētījumu, detalizētākas analīzes, precīzāki mērījumi, mēs izmantojam mūsu kreiso smadzeņu puslodi. Tomēr nedrīkst aizmirst arī par labo puslodi jāizmanto intuīcija, holistiskā biznesa pieeja. Tieši tas ir iemesls, kādēļ es pievērsos mārketingam un inovācijai. Protams, vislabākais rezultāts ir tieši tad, kad tiek savienotas abas šīs pieejas zinātniskā un intuitīvā biznesa attīstīšanas stratēģija. Neviens nav piedzimis ģēnijs. Kā ir teicis Tomass Edisons, 99 procentus veiksmes veido sviedri un tikai 1 procents iedvesmas, bet nepieciešami ir abi.
Nākamā Petera Fiska grāmata par un ap inovāciju būs Radošais ģēnijs (Creative Genius). Tā atklās, kā sagraut un no jauna izveidot tirgus pamatus, kā ar biznesa palīdzību veidot radošu kultūru un kā nodrošināt to, ka labākās idejas kļūst par spēcīgiem tirgus risinājumiem. Petera Fiska veiksmes formula ir: Ģēnijs = intelekts + iztēle = neticami rezultāti.
Inovācijas pie polārā loka
Helsinku mākslas un dizaina universitātes
prezidents profesors Irje Sotamā (Yrjö
Sotamaa),
kurš ir arī zinātniskais padomdevējs augstākās izglītības iestādēm Dānijā,
Korejā un Ķīnā, uzskata, ka inovācija izglītībā ir tikpat būtiska kā biznesā. To
savā prezentācijā akcentēja arī Somijas ultraperifērijas (tā to dēvējot Briselē)
Lapzemes Eksakto zinātņu universitātes starptautisko projektu vadības
departamenta Finnabarents direktore Kristīna Jokelainena (Kristiina Jokelainen).
Viņas vadībā strādā 20 speciālistu, kas ievieš reģionālās attīstības projektus. Gluži nedzirdēts daudziem šķiet jau pats fakts, ka tieši Rovaniemi, pilsētiņā pie polārā loka, ko daudzi uzskata tikai par mazu pasaku ciematiņu, kur mājo Ziemassvētku vecītis, darbojas veselas trīs universitātes! Turklāt tur mācās ne vien studenti no visas Somijas, bet arī starptautiskās studentu grupas, to skaitā arī no Latvijas. Pats galvenais motīvs, kas rosina visus Lapzemes iemītniekus gan universitātes, gan ziemeļbriežu audzētājus, gan tūrismā strādājošos būt inovatīviem, ir noturēt savējos Lapzemē, lai viņi negribētu doties uz lielajām pilsētām, siltumā un komfortā.
Tāpēc lapi un somi ir īpaši inovatīvi, radot projektus gan par vienīgā īstā Ziemassvētku vecīša prestiža uzturēšanu visa gada garumā (arī ziemās bez sniega), gan par Lapzemes vasaras garajās gaismas stundās nobriedušo melleņu īpašās vērtības izmantošanu prestižu firmu (Lumene u. c.) kosmētisko līdzekļu gatavošanā, gan par Porsh auto testa poligona ierīkošanu ekstremālos arktiskās ziemas un ledus apstākļos, gan par ziemeļbriežu ganāmpulku aizsardzību un citiem savdabīgiem objektiem. Latvijas uzņēmēji noteikti varētu daudz mācīties no Lapzemes ļaudīm. Bet varbūt mums nav pietiekami ekstremāli apstākļi, lai mēs justos spiesti cīnīties par izdzīvošanu ar moderno tehnoloģiju un inovāciju ieročiem?!
Gunta KĻAVIŅA