VAI RĪGA IR E-PILSĒTA?

 

Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra (RD ITC) direktors Ēriks Zēģelis, kas aizvadītajos trijos gados strādājis Rīgas pašvaldības elektronisko tehnoloģiju koncepcijas izveidē un īstenošanā, uzskata, ka paveikts galvenais – nodrošināta infrastruktūras izveide un radīta bāze e-pakalpojumu ieviešanai. Tas Rīgai nodrošina iespēju kļūt par jaunās pašvaldības e-pakalpojumu koncepcijas reprezentētāju visā Eiropas Savienībā, ja vien šis darbs tiešām tiktu atzīts par prioritāru un paveikts tuvākajos gados.

 

E-pilsētas projekta iecere

2002. gadā e-tehnoloģiju attīstības projekta pirmajam posmam Rīgas pašvaldībā tika atvēlēti pieci gadi, paredzot 14 miljonu latu finansējumu. Bija plānota pilnīga elektronisko tehnoloģiju ieviešana pašvaldību struktūrās. Lai to īstenotu, par projekta stratēģiskajiem partneriem kļuva šajā jomā pazīstami uzņēmumi: Microsoft kā primārais programmatūras nodrošinātājs, Ernst&Young kā pārvaldības un pakalpojumu procesu analizētājs un Hewlett Packard kā tehnoloģiskā risinājuma padomdevējs.

Vienlaikus sākās arī IT infrastruktūras izveide pašvaldībā. Aizvadītajos trijos gados e-pilsētas projektā ieguldīti 3,28 miljoni latu. Nepietiekamo finanšu resursu dēļ vairākkārt vajadzējis pārskatīt prioritātes, taču esam sasnieguši galveno - izveidots Rīgas maģistrālais un piekļuves pašvaldību sakaru tīkls un datu centrs.

 

Maģistrālā tīkla funkcijas

Pašlaik izveidotais tīkls nodrošina datu un balss pārraidi starp RD struktūrvienībām, priekšpilsētu pašvaldībām, skolām un bibliotēkām. Tīklā savienotas piecas jaudīgas (655 MB) ATM protokola bāzes stacijas bezvadu pārraidei. Tās izvietotas augstceltnēs (RD ITC, Zemkopības ministrija, Zaķusala, Preses nams, Zinātņu akadēmija). No tām pa piekļuves tīklu datu plūsma nonāk termināļos, kas atrodas domes struktūrvienību telpās, kur ir fiksētais lokālais tīkls, kam ITC nodrošina uzraudzību, uzturēšanu, konfigurēšanu.

Kopumā RD infrastruktūra ir gan pašu ierīkota, gan pirkta vai nomāta. No TK firmām (Lattelekom, Telia, Telecentrs, Optrons, VITA) tiek nomāts kanāls, un arī tā uzraudzību un konfigurēšanu veic ITC. Pie termināļiem un bāzes stacijām ir arī attālinātās piekļuves punkti ITC īrētajiem TK tīkliem, kas apkalpo pašvaldību struktūras mikrorajonos, t. sk. skolas. Maģistrālā tīkla infrastruktūras centrālie komutācijas mezgli atrodas datu centrā. Balss pārraidi nodrošina 22 centrāles.

          Lai nepieļautu tīkla pārslodzi vietās, kur satiksme ir virs 655 MB (pašlaik lielākie datu pārraides apjomi ir Finanšu departamentam un Rīgas Ģeogrāfskajai informācijas sistēmai - RĪĢIS), kanāli tiks dublēti, pieslēdzoties optiskajiem kabeļiem. 2005. gadā tiks pieslēgts pirmais. Paredzēts arī izveidot maģistrālā tīkla rezerves kanālu – bāzes stacijām un to mezgliem.

 

Domes datu centra izveides mērķis

Tā kā ITC uztur un uzrauga visas sistēmas, bija nepieciešams pilnīgi drošs, jaunākajiem standartiem atbilstošs vienots datu centrs (DC). Februārī pabeigta centra un serveru parka izveidošana modernās telpās. Vairāku terabaitu diskmasīvs nodrošina visu DB un aplikāciju uzturēšanu, elektronisko dokumentu arhivēšanu, kā arī rezerves kopiju veidošanu. Klāstera princips, kas nodrošina signāla dublēšanu pa vairākiem kanāliem, garantē augstāko drošumu. Tas ļauj izslēgt sistēmas atteikumus lietotājam.

Pašlaik modernākajās sistēmās aplikācijas vairs netiek instalētas lietotāja datorā. Ir izveidotas attālinātās pieejas web bāzētas aplikācijas, piemēram, ar savu sistēmu resursiem strādā Sociālais dienests, kā arī visiem pieejamā Juridiskās palīdzības sistēma (JUPIS). Kopumā mūsu infrastruktūra nodrošina pieeju 21 sistēmas aplikācijām.

 

Vai tas nozīmē, ka domē jau visi strādā ar datoru?

Kopš 2004. gada RD vienotā lietvedības sistēma ir pilnīgi pabeigta un dokumentu aprites un apstrādes process ir elektronisks. Tādējādi vairums darbinieku un deputātu strādā ar datoru (RD struktūrās ir ap 3000 datoru), iekšējā apritē dominē elektroniskie dokumenti un tos pieņem arī no iedzīvotājiem. Šie iesniegumi tiek fiksēti kopējā lietvedībā un iesniedzējs saņem no domes oficiālu elektronisku atbildi, tomēr tā ir tikai informatīva - tā ir bez paraksta un tai nav juridiskas nozīmes.

RD ITC ir izveidojis elektroniskā paraksta prototipa pilotversiju, kuras ieviešana Rīgā pašlaik atkarīga no juridisko jautājumu atrisināšanas. Tāpēc RD ir divi arhīvi – parakstītie dokumentu oriģināli tiek glabāti papīra formātā (kamēr nav e-paraksta likuma, vienīgi tiem ir juridisks spēks), bet visa pārējā dokumentācija glabājas elektroniskā formātā.

Izveidotas un sertificētas arī citas iekšējās lietošanas sistēmas, kas nodrošina domes darbību: finanšu sistēma Apvārsnis, darbinieku uzskaites un personāldaļu informācijas sistēma, RD budžeta formēšanas un izpildes kontroles sistēma, kā arī ieejošo un izejošo maksājumu identificēšanas un apstrādes sistēma.

 

Elektroniskie pakalpojumi iedzīvotājiem

RD departamenti saskaņā ar valsts likumiem, MK noteikumiem un pašvaldības nolikumiem nodrošina pilsētas dzīves procesus. Ir sagatavotas gandrīz visas nepieciešamās centralizētās iekšējās lietošanas programmatūras, kuras nodrošina pakalpojumu datu plūsmas.

Pirmie elektroniskie pakalpojumi jau tiek sniegti portālā www.riga.lv sadaļā Uzlabotie pakalpojumi. Tuvākajā laikā izstrādās vairākus jaunus pakalpojumus: pieteikšanās pie amatpersonām, reklāmas plakātu saskaņošana un citus. Tālāk viss ir atkarīgs no finansējuma.

 

Tehnoloģiskie risinājumi

Kopumā RD sistēma ir milzu monstrs, kurā integrēta 21 sistēma. Lai to izveidotu, bija piesaistīti 20 ārējie izstrādātāji. Visas datu bāzes ir balstītas uz Oracle un MS SQL, bet datu noliktava - uz Microstrategy produktiem. Lietotāji strādā ar Microsoft darba stacijām.

Sistēmas radītāji un lietotāji ir pašvaldību darbinieki, kuri ik dienu departamentu sistēmās ievada informāciju. Tas ir komplekss risinājums visai pašvaldību struktūrai, un jaunradītā informācija uzkrājas kopējā datu noliktavā, no kurienes tā ir pieejama visiem attiecīgā līmeņa domes darbiniekiem. Vienlaikus noliktava ir arī bāze, lai nodrošinātu iedzīvotājiem pieejamos pakalpojumus. Šī noliktava (back office - BO) ir kā leduskalna neredzamā daļa pretstatā redzamajai daļai (front office - FO) - publiskās pieejas aplikācijām.

 

Publiskās pieejas aplikācijas

Šīs aplikācijas nodrošina iedzīvotāju pieeju pašvaldību pakalpojumiem. Sistēmai attīstoties, iedzīvotājiem būs iespējams elektroniski saņemt visu pašvaldību pakalpojumu spektru (ap 300 pakalpojumu).

Pašlaik ir izstrādāti divi pakalpojumu saņemšanas veidi:

·         e-Rīgas projektā izstrādātie e-pakalpojumi; tehnoloģiski tas ir FO interfeisa (jeb saskarnes) izveidošana, kas nodrošina tās BO informācijas atlasi, kura nepieciešama, lai iedzīvotājiem elektroniski sniegtu konkrētos pakalpojumus;

·         e-Rīgas projektā izveidotā Vienas pieturas aģentūra; arī tajā pašvaldības darbinieks, izmantojot FO, elektroniski iegūst apmeklētājam nepieciešamo informāciju, atšķirība tā, ka iedzīvotājs to saņemt ierodas personīgi.

Nākotnē, kad strādās digitālā TV, iedzīvotāji pašvaldību elektroniskos pakalpojumus varēs saņemt uz televizora ekrāna.

2004. gadā portālā  www.riga.lv jau bija pieejami pirmie seši pakalpojumi:

jaundzimušo aprūpes pabalsts;

nekustamā īpašuma nodokļa maksa;

izziņa par zemes gabala izmantošanu;

būvnodevas rēķināšanas kalkulators;

dažādu RD veidlapu izdrukas iespējas;

e-karogs (iespēja datorā vai mobilajā tālrunī saņemt atgādinājumu par valsts karoga izlikšanu).

Portālā pašlaik iespējams izmantot arī RīĢIS pakalpojumus: ikviens interesents, ievadot kāda pilsētas objekta adresi, var apskatīt to kartē, objektu vai nekustamo īpašumu var atrast arī pēc kadastra numura un apskatīt sarkanās līnijas.

RD kompleksajā risinājumā ir iestrādāts jauns skatījums uz elektronisko tehnoloģiju izmantošanu – primārais ir pakalpojumu sniegšana un biznesa nodrošināšana, tādēļ katrs iedzīvotāja kontakts ar pašvaldību tiek interpretēts kā pakalpojums. Tāpēc e-Rīgas izveides sāls ir izveidot pareizas BO programmas un sistēmas, lai caur FO varētu apmierināt pakalpojumu pieprasītājus. Tāpēc ITC darbā lielu īpatsvaru ieņem procesu analīze, un aptuveni puse darbinieku ir sistēmanalītiķi.

 

Lietotāju gatavība

Diemžēl tai vēl nav pievērsta pietiekama uzmanība, jo nav bijis finansējuma. Piemēram, 150 pašvaldības skolu datoru parka atjaunināšanai katru gadu nepieciešams vismaz 600 jaunu datoru, taču pēdējos divos gados finansējums saņemts tikai 800 datoru iegādei. Vēl bēdīgāk ir ar vecāko paaudzi, pagaidām lielai daļai iedzīvotāju ir gandrīz neiespējami pierādīt nepieciešamību apgūt datorzināšanas.

2005. gadā ITC sadarbībā ar RTU piedāvās rīdziniekiem izmantot Dr. phys. Kapenieka[E.Z.1]  radīto unikālo lietotāju apmācības programmu, kas nodrošina efektīvu populārāko datorprogrammu apguvi profesionālā līmenī. Programma ir instalējama datorā un piemērota patstāvīgam darbam. Jau šogad tā būs pieejama iedzīvotājiem interneta publiskās piekļuves datoros.

 

Interneta piekļuves punkti

Kopš 2004. gada septembra par publiskās piekļuves vietām uzskatāmas visas 46 pašvaldību bibliotēkas, kur ir ne tikai datortehnika, lokālais tīkls, nepārtrauktās barošanas bloki, bet arī interneta pieslēgums. Daļa bibliotēku apgādātas arī ar datoru perifērijas iekārtām. ITC ir sagatavojis pamatojumu, lai valsts Gaismas tīklā arī Rīgas  bibliotēkas saņemtu datortehniku un perifērijas iekārtas. Bibliotēkas ir pirmie pašvaldību veidotie interneta publiskās pieejas punkti.

Publiskās pieejas tīklu paplašinās, izvietojot apmeklētajās vietās īpašus interneta kioskus. Šāds kiosks pusgadu sekmīgi strādā lielveikalā Alfa.

 

Vai e-Rīgas projektu īstenos 2007. gadā?

2002.-2005. gadā no piecu gadu posmam plānotajiem 14 miljoniem latu projekta īstenošanai tika piešķirti trīs miljoni. Saglabājot šādu finansēšanas politiku, e-Rīgas projekts varētu sākt dzīvot ap 2012.gadu. Līdz tam iedzīvotājiem jānodrošina vismaz 150 e-pakalpojumi. Interneta lietotāju skaitam no pašreizējiem 18–20 procentiem rīdzinieku būtu jāpalielinās līdz 60 procentiem. Optimālā variantā Rīgā e-tehnoloģiju attīstībai ik gadu nepieciešami divi miljoni latu.

Pasaules prakse liecina, ka to sekmīgai ieviešanai nepieciešams atvēlēt 5-7 procentus no pilsētas ieņēmumiem. Tos varētu atrast, ja vien izdotos mainīt lēmēju skata punktu. Pašlaik prasa tūlītēju atdevi no sistēmas sastāvdaļām; tiklīdz iedomātais nav gūts, finansēšana apsīkst. Tāda ekonomēšana ne tikai attālina, bet grauj to efektu, ko var dot pilna sistēmas īstenošana. Daudzas lietas jāatrisina visā valstī, piemēram, e-paraksta ieviešana, nodokļu atlaides cilvēkiem, kas pērk datorus lietošanai mājās.

 

E-tehnoloģiju piedāvājums atpaliek no pieprasījuma

Tur, kur pareizi novērtē e-tehnoloģiju iespējas, darbinieki maina prioritātes. Pie mums paraugskola sākas ar eiroremontu, bet, piemēram, Zviedrijā – Norčepingā – paraugskola ir multimediālā novirziena skola ar perfektu videotehniku un lieliski aprīkotām ierakstu studijām un bibliotēku, kamēr remonta ziņā tā neatšķiras no parastas mūsu skolas.

          Pašlaik arī Rīgā skolas var veidot savu IT vidi - katrai esam nodrošinājuši 4 MB sakaru kanālu. Nākamajos divos gados to jaudu paredzēts palielināt līdz 12 MB, lai nodrošinātu visus administrēšanas procesus un palielinātu datoru un datorklašu skaitu. To izmantošanas efektivitāte atkarīga no Izglītības departamenta Datorikas nodaļas aktivitātēm. Izglītības stratēģija būtu jābalsta uz daudz plašāku elektronisko iespēju izmantošanu, piemēram, videokonferences kopīgām dažādu kursu programmām, centralizētajiem eksāmeniem, mācībstundas vairākām skolām, čata istabas un citas aktivitātes. Ja to veidošanu atstāj pašplūsmai, no ieguldītajiem līdzekļiem negūstam ne materiālu, ne morālu gandarījumu.

Ieviešot e-tehnoloģijas, vajag stratēģisku domāšanu un apziņu – šis veikums būs stūrakmens 21. gadsimta Rīgā. Tikai tā varēsim tuvoties ES attīstītākajām e-pilsētām – Londonai, Vīnei, Ņūkāslai u. c.

 

Rīgas pašvaldības IT&T infrastruktūra:

       Datu centrs

       Balss un datu pārraides sistēmas

       3 000 datori domes struktūrvienībās, kas saslēgti vienotā tīklā

       22 tālruņu centrāles

       Biroja tehnika (~1 000 vienības)

       Publiskās pieejas interneta punkti

       150 izglītības iestāžu datorklases (ap 3 000 datoru)

       46 publisko bibliotēku datori ar interneta pieslēgumu un iekšējās lietošanas specializēto programmatūru, kā arī cita tehnika

       Videonovērošanas centrs

 

 

Laura KALINKA 

 

 

---

 [E.Z.1]A.Kapenieks  -amats gan precīzi jāuzrāda !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!