Dzīve tiešraidē
kameras
Pirms dažiem gadiem kādā Latvijas interneta
portālā parādījās ekskluzīvs
piedāvājums web kamera, kas ļāva tiešsaistes
režīmā ielūkoties dzīves ritumā pie Laimas
pulksteņa. Attēla kvalitāte deva brīvu vaļu
iztēlei vienīgā figūra, ko varēja puslīdz
atpazīt un arī, galvenokārt, pēc uzraksta zem attēla,
bija pats Laimas pulkstenis. Šis projektiņš aizgāja
savu dabisko ceļu, bet web kameras joprojām gaida laiku, kad
kāds iedomāsies tās izmantot atbilstoši iespējām.
Kādas varētu būt šīs iespējas?
Meklējam
Rīgu
Žils Verns, sēžot kabinetā uz
krēsla, apceļoja pasauli gaisa balonā, izvizinājās pa
okeānu dzīlēm un uzkāpa augstākajās pasaules
virsotnēs. Šobrīd fantāziju pasaulei galvenais sabiedrotais
un vienlaikus arī ienaidnieks ir internets. Gribi nokļūt Rio?
Ieraksti interneta meklētājā Rio un ļaujies
Brazīlijas saules valdzinājumam. Vēlies apmeklēt
Ziemeļpolu? Nekādu problēmu. Internets gan nespēj
aizstāt reāla ceļojuma emocijas, tomēr tas ir lielisks
sabiedrotais, izvēloties, kur pavadīt brīvdienas vai
atvaļinājumu. Tāpēc ir svarīgi, lai jebkurā
vietā, līdz kurai nonākuši interneta taustekļi, pie
datora sēdošs cilvēks varētu maksimāli
kvalitatīvi iepazīties ar konkrētās valsts
piedāvājumu.
Mums pašiem nav šaubu, ka Latvijā un
Rīgā ir, ko redzēt, bet, svarīgi, lai cilvēciņam,
kas plāno ceļojuma maršrutu un rēķina izdevumus ar
domu gūt maksimālu baudījumu personiskā budžeta
ietvaros, nonākot alfabētā līdz vārdam Latvija,
tas arī kļūtu par galamērķi.
Skaidrs, ka redzēt ir labāk nekā lasīt
vai dzirdēt. Redzētajam cilvēki uzticas, jo paša acis
taču nemelo. Parādīt valsti internetā var uz
atklātnītēm, videorullīšos vai trīsdimensiju
datorgrafikās, protams, arī web kamerās. Šobrīd
nav nevienas puslīdz ievērojamas pasaules pilsētas, kuras
zīmīgākajās vietās nebūtu uzstādītas web
kameras. Iespēja tiešsaistes režīmā ielūkoties
pilsētas dzīvē pārliecina vairāk nekā
aculiecinieku stāstījumi vai piepucētas atklātnītes.
Palūkosim - kāda gan, caur šo moderno prizmu raugoties,
izskatās Rīga, kura lepojas ar 800 gadu vēsturi,
izsmalcinātu arhitektūru, rūpīgi koptiem parkiem,
omulīgām kafejnīcām un trakulīgu nakts uzdzīvi?
Lai veiktu visvienkāršāko pētījumu, atliek tikai visu
zinošajā Google ierakstīt web camera Riga.
Līdzīgu ceļu parasti izvēlas ierindas interneta lietotājs.
Latvijas galvaspilsētā šobrīd reāli
darbojošās publiskās kameras var saskaitīt uz vienas rokas
pirkstiem, tās aplūkojot, jāsecina, ka šī pilsēta
paveras kā daži neizteiksmīgi, pelēki
pleķīši, kuros it kā vērojama kustība, kas
pārliecina vien par to, ka šajā pilsētā,
iespējams, dzīvo ļaudis.
Viena
pilsēta, piecas kameras
Pirmā, ko piedāvā Google, ir bankas Paritāte
web kamera, uz kuras redzama likteņupe Daugava bez
mazākajām dzīvības pazīmēm. Tikai
rūpīgi ieskatoties attēlā, var saprast, vai kamera no Radisson
SAS raugās Vecrīgas virzienā vai otrādi un vai
tāda maz eksistē, jo, šķiet, kuģītis pie AB
dambja noenkurojies uz mūžu - tas gluži tāpat kā viss
pārējais attēlā, nav pakustējies jau krietnu
laiciņu. Šī kamera izvietota mājaslapā www.webcamera.lv,
kurā nosaukta par pirmo web kameru Rīgā. Nākamā
lapa, kura mums piedāvā ielūkoties, kas šobrīd notiek
Latvijas Republikas galvaspilsētā, ir www.viewlatvia.com. Salīdzinājumā
ar iepriekšējo tā ir milzu solis uz priekšu, jo
attēlā kustas cilvēciņi. Saule gan tai acīmredzami
nepatīk, jo tad kvalitāte zūd, turklāt kamera novietota
tā, lai būtu uzskatāmi redzams, ka šajā
pilsētā ir banka Hansabanka.
Priecīgākas ziņas sniedz www.banditos.info/webcam/.
Priecīgākas gan tās nav tāpēc, ka mēs būtu
atraduši kvalitatīvu web kameru, bet tai ir definēts
konkrēts mērķis. Virs tās rakstīts: - Paskaties, kāds
laiks gandrīz Rīgas centrā! - Tātad tie,
kas atrodas gandrīz Rīgas centrā, vienmēr varētu
būt labi informēti par laika apstākļiem, ja vien pa rokai
ir internets. Tomēr svarīgi būtu saprast arī, kur īsti
tas gandrīz Rīgas centrs atrodas (skatoties attēlā,
to uzminēt nav iespējams). Arī uz šo jautājumu atbilde
ir sniegta: Webcam ir pārcelts no Riverdown
uz Rīgu. Attēlā redzamā vieta atrodas cietuma rajonā.
Nav gan paskaidrots, kura cietuma, bet tie jau ir sīkumi. Un
pēdējā priecīgā ziņa šīs lapas
apmeklētājiem ir fakts, ka Webcam darbojas pārsvarā
regulāri. Ar to priecīgās ziņas arī beidzas -
attēls ir nekvalitatīvs un trāpīt uz samērā
regulārajiem brīžiem, kad tā darbojas, ir pagrūti.
Savu web kameru uzstādījuši arī
peldošās izstāžu zāles Noass
īpašnieki. Tā pieejama www.noass.lv.
Kuģītis noenkurots pie AB dambja, un no tā paveras jauks skats
uz Vecrīgu, kā arī uz vientuļu kociņu dambja
vidū, kura pavēnī rīdzinieki un pilsētas viesi
acīmredzami mīl pārkāpt municipalitātes noteiktos
alkohola lietošanas ierobežojumus.
Pēdējā lapa, kuru izdevās atrast, ir http://saulestilts.bis.lv. Tajā
no Preses nama jumta varam palūkoties uz Vanšu tiltu. Saulainā
laikā bildīte izskatās pavisam ciešami, pa tiltu
žirgti pārvietojas automašīnas, tomēr, tiklīdz
laika apstākļi vairs nav ideāli vai arī saulīte
spīd pretī kamerai, attēls izplūst un līdz ar to
pazūd arī vienīgā iespēja puslīdz
kvalitatīvi aplūkot vismaz šo pilsētas fragmentu. Faktiski,
tas arī ir viss! Tātad kopš revolucionārā 90. gadu
eksperimenta nekas būtiski nav mainījies! Nav jau arī tā,
ka kameras būtu uzstādījuši tie, kam ar to būtu
jānodarbojas, respektīvi, pašvaldība vai, piemēram,
Valsts tūrisma aģentūra. Tās ir entuziastu
uzstādītas vai arī kalpo reklāmas nolūkiem un ne tuvu
nesniedz visaptverošu ieskatu pilsētas dzīvē.
Korķi, korķi, korķi...
Pilsēta dzīvo savā ritmā - ļaudis
no rītiem steidz uz darbu un vakarā atgriežas
mājokļos. Jebkura pārvietošanās pilsētas
ielās jāpakārto satiksmes īpatnībām,
respektīvi, sastrēgumiem. Korķīši Rīgas
ielās, protams, ne tuvu nelīdzinās Londonas, Berlīnes vai
Amsterdamas sastrēgumiem, tomēr arī tie patērē laiku,
nervus un enerģiju. Satiksmes organizēšana ir viena no
lielpilsētas galvenajām problēmām. Ir loģiski, ka
Rīgas dome strādā, lai samazinātu transporta plūsmu
noslogotākajos pilsētas posmos, tomēr sastrēgumi
lielpilsētā ir neizbēgami pat pie visideālākās
plānošanas. Līdz ar to būtu loģiski paralēli iet
vairumā pasaules metropoļu akceptēto ceļu, kad satiksmes
dalībniekus visdažādākajos veidos informē par
krīzes zonām. Tieši šajā jomā
vislietderīgāk un efektīvāk var izmantot web
kameras.
Gandrīz visās pasaules lielajās
pilsētas kameras ir izvietotas stratēģiski
svarīgākajos punktos, tās ir brīvi pieejamas internetā
un ļauj autovadītājiem izvēlēties no sastrēgumiem
brīvāko maršrutu, kā arī kalpo par palīgu
ceļu policijai, lai tā varētu operatīvi iejaukties
situācijās, kad tas nepieciešams. Šobrīd
vienīgā kamera, kas pilda šādu funkciju, ir uz Vanšu
tiltu pavērstā Bis. Skaidrs, ka viena kamera nekādu
praktisku labumu nevar sniegt un ka Rīgas satiksmes departamentam,
sadarbojoties ar citām ieinteresētajām struktūrām,
būtu nopietni jādomā šajā virzienā.
Šobrīd praktiski vienīgais veids, kā
saņemt informāciju par satiksmes plūsmu, ir korķu
ziņas, kas pieejamas internetā www.oto.lv,
kā arī mobilajos telefonos wap.oto.lv un lmt.lv/wap/.
Tās veidojas, izmantojot taksometru kompāniju, kā arī
mobilo telefonu lietotāju sniegto informāciju, bet, lai arī cik
operatīvi viņi ziņotu par notikumiem ielās, šī
informācija nav salīdzināma ar iespēju tiešraides
režīmā savām acīm aplūkot, kas īsti notiek
uz tā vai cita Rīgas tilta.
Mājas
mieram
Šobrīd web kameras galvenokārt
izmanto apsardzes firmas. Tās ir tradicionālās
novērošanas kameras apsargājamos objektos. Līdz šim
kameru fiksētā informācija tika ierakstīta un
nepieciešamības gadījumā ierakstu paņēma no
plauktiņa, notrausa putekļus un, šurpu turpu tinot, varēja
atrast konkrētu fragmentu. Šobrīd progresīvākās
kompānijas informāciju glabā datorā un tās
apstrāde kļuvusi vienkāršāka un ātrāka.
Aktuālākais piedāvājums ir
iespēja kameras fiksēto attēlu tiešsaistes
režīmā aplūkot internetā. Tas ļauj sekot
līdzi notikumiem konkrētajā objektā ne tikai apsardzes
firmām, bet arī objekta īpašniekiem. Līdz ar to web
kameras kļuvušas interesantas arī privātpersonām.
Jūs varat uzstādīt savā mājā vai
dzīvoklī web kameras un ik pa brīdim ielūkoties, vai
viss kārtībā, vai bērni smuki spēlējas
pagalmā un vai jūsu teritorijā nav iekļuvušas
svešas personas. Tā teikt sirdsmieram. Jaunākais
piedāvājums tirgū ir DEAC izstrādātā sistēma
E-sargs, kas ļauj attēlu saņemt ne tikai datorā, bet
arī mobilajā telefonā. Tam nepieciešams WAP pieslēgums
un telefons ar krāsu displeju, kā arī web kamera ar
iebūvētu kustību detektoru. Sistēma brīdina, ja
zonā, kur uzstādīta kamera, notiek nesankcionēta
kustība. Kamera fiksē kustību, informācija tiek padota uz
serveri, un tas izsūta paziņojumu ar attēlu uz mobilo telefonu.
Protams, uzstādot kameru vietā, kur skraida kaķi, lido
baloži vai iespējama jebkāda cita puslīdz regulāra
kustība, jāizvēlas sistēmas, kas piedāvā
zonēt konkrētu attēla fragmentu. Piemēram, uzstādot
zonējumu uz pagalma vārtiņiem, kamera fiksēs mirkli, kad
tie atvērsies, bet ignorēs apkārt notiekošo rosību.
Kā
izvēlēties web kameru?
IP kameras, kuru signālu iespējams redzēt
internetā, Latvijā var iegādāties tikai pie
specializētiem izplatītājiem. Tās pieejamas, sākot ar
120 latiem, bet dārgākās maksā līdz pat 1200 latiem.
Izvēloties web kameru,
jārēķinās ar visdažādākajiem
apstākļiem. Būtiski ir saprast, cik svarīga ir attēla
kvalitāte, cik liels darbs un līdzekļi jāiegulda, to
uzstādot un aprūpējot. Latvijas klimatiskajos
apstākļos jārēķinās arī ar to, ka ārpus
telpām uzstādītai tehnikai vajadzēs izdzīvot gan
salā, gan lietū, gan arī sniegputenī. Turklāt
būtu vēlams, lai tā ne tikai izdzīvotu, bet arī
turpinātu uzticēto misiju fiksētu un pārraidītu
attēlu.
Nosacīti web kameras varētu iedalīt
trīs grupās, par pamata kritēriju pieņemot to cenu.
Loģiski, ka tieši cena ir vislētāko kameru
priekšrocība. Tomēr, tās iegādājoties,
jārēķinās ar papildu izdevumiem, kameru uzstādot un
nodrošinot tās funkcionēšanu. Attēla kvalitāte ir
atkarīga no laika apstākļiem, bieži vien tam zūd asums
un to vajag regulēt. Tas ir īpaši apgrūtinoši, ja
kamera uzstādīta grūti pieejamā vietā. Turklāt
lētajām kamerām nav iespējams mainīt optiku.
Lētākās kameras piedāvā D-link un Pixard,
pie tādām pieskaitāmi arī daži Axis
modeļi.
Dārgo jeb ekskluzīvo kameru tipisks
pārstāvis ir Sony. Tās ļauj interneta
lietotājam pietuvināt un attālināt attēlu, kā
arī vērst kameru uz vienu vai otru pusi. Arī attēla
kvalitāte, protams, ir cenai atbilstoša. Būtiskākais
mīnuss tas, ka kamerai nepieciešams papildu aprīkojums, lai
nodrošinātu darbībai atbilstošus apstākļus.
Kamera nemīl karstumu, aukstumu, lietu un visu pārējo, ar ko
mūs lutina Baltijas klimats. Tomēr, ja šo problēmu
atrisina, Sony ir ļoti piemērota visdažādāko
tūrisma objektu apskatei. Pieņemsim, ka šāda kamera
būtu uzstādīta Doma laukumā. Interneta lietotājs, tai
pieslēdzoties, uz noteiktu laiku saņem pieeju kamerai. Šajā
laikā viņš var pārliecināties, cik liela rinda
izveidojusies Alus dārzā, vai blakus kafejnīcā ir
brīvs galdiņš un salīdzināt sava laikrāža
rādījumu ar Doma baznīcas pulksteni. Šādas kameras jau
ir uzstādītas vairākās Eiropas pilsētās un
tiešām rada brīnišķīgu klātbūtnes
iespaidu.
Vidējās klases kameras pārstāv jau
minētā Axis, kā arī Mobotix. Tām
raksturīga augsta attēla kvalitāte, stabilitāte,
turklāt ir iespēja mainīt optiku un, protams, ka
salīdzinoši ar Sony (vismaz Ls 1000) arī
samērīga cena. Par šādu kameru būs jāmaksā
aptuveni 600 latu.
Mobotix, kas specializējusies tieši šajā
nozarē, ir vienīgā sistēma, kura nav atkarīga no laika
apstākļiem. Tā bez papildu aprīkojuma darbojas gan 30
grādu salā, gan arī tad, ja gaiss pēkšņi sasilis
līdz +60. Pie šīs sistēmas plusiem jāmin arī tas,
ka kameras pieslēgšanai nav nepieciešama papildu
programmatūra, tā darbojas jebkurā interneta pārlūkprogrammā,
turklāt, lai tā pilnvērtīgi funkcionētu,
nepieciešams tikai viens vads, kas vienlaikus nodrošina gan
strāvas, gan interneta plūsmu. Sistēmas pieejamas arī ar
diviem objektīviem, kas ļauj gan tvert kopskatu, gan arī
fiksēt kādu sīkāku fragmentu. Objektīvi ir maināmi,
bet attēlu nevar pietuvināt vai attālināt, kameru nevar
grozīt. Tam gan ir savu plusi. Tas nozīmē, ka attēls
nezaudēs asumu un nebūs nepieciešamas regulāras
tehniskās apkopes, lai atjaunotu attēla kvalitāti.
Vidējās klases kameras nodrošina arī
pietiekami labu redzamību sliktā apgaismojumā. Pietiek ar
pavisam niecīgu gaismas avotu, lai varētu skaidri redzēt
attēla detaļas. Šādas kameras ir optimālas
sastrēgumu fiksēšanai, kā arī mājas vai
uzņēmumu drošības sistēmās.
Guntars
MELUŠKĀNS
Pirms dažiem gadiem kādā Latvijas interneta portālā parādījās ekskluzīvs piedāvājums web kamera, kas ļāva tiešsaistes režīmā ielūkoties dzīves ritumā pie Laimas pulksteņa. Attēla kvalitāte deva brīvu vaļu iztēlei vienīgā figūra, ko varēja puslīdz atpazīt un arī, galvenokārt, pēc uzraksta zem attēla, bija pats Laimas pulkstenis. Šis projektiņš aizgāja savu dabisko ceļu, bet web kameras joprojām gaida laiku, kad kāds iedomāsies tās izmantot atbilstoši iespējām. Kādas varētu būt šīs iespējas?
Meklējam Rīgu
Žils Verns, sēžot kabinetā uz krēsla, apceļoja pasauli gaisa balonā, izvizinājās pa okeānu dzīlēm un uzkāpa augstākajās pasaules virsotnēs. Šobrīd fantāziju pasaulei galvenais sabiedrotais un vienlaikus arī ienaidnieks ir internets. Gribi nokļūt Rio? Ieraksti interneta meklētājā Rio un ļaujies Brazīlijas saules valdzinājumam. Vēlies apmeklēt Ziemeļpolu? Nekādu problēmu. Internets gan nespēj aizstāt reāla ceļojuma emocijas, tomēr tas ir lielisks sabiedrotais, izvēloties, kur pavadīt brīvdienas vai atvaļinājumu. Tāpēc ir svarīgi, lai jebkurā vietā, līdz kurai nonākuši interneta taustekļi, pie datora sēdošs cilvēks varētu maksimāli kvalitatīvi iepazīties ar konkrētās valsts piedāvājumu.
Mums pašiem nav šaubu, ka Latvijā un Rīgā ir, ko redzēt, bet, svarīgi, lai cilvēciņam, kas plāno ceļojuma maršrutu un rēķina izdevumus ar domu gūt maksimālu baudījumu personiskā budžeta ietvaros, nonākot alfabētā līdz vārdam Latvija, tas arī kļūtu par galamērķi.
Skaidrs, ka redzēt ir labāk nekā lasīt vai dzirdēt. Redzētajam cilvēki uzticas, jo paša acis taču nemelo. Parādīt valsti internetā var uz atklātnītēm, videorullīšos vai trīsdimensiju datorgrafikās, protams, arī web kamerās. Šobrīd nav nevienas puslīdz ievērojamas pasaules pilsētas, kuras zīmīgākajās vietās nebūtu uzstādītas web kameras. Iespēja tiešsaistes režīmā ielūkoties pilsētas dzīvē pārliecina vairāk nekā aculiecinieku stāstījumi vai piepucētas atklātnītes. Palūkosim - kāda gan, caur šo moderno prizmu raugoties, izskatās Rīga, kura lepojas ar 800 gadu vēsturi, izsmalcinātu arhitektūru, rūpīgi koptiem parkiem, omulīgām kafejnīcām un trakulīgu nakts uzdzīvi? Lai veiktu visvienkāršāko pētījumu, atliek tikai visu zinošajā Google ierakstīt web camera Riga. Līdzīgu ceļu parasti izvēlas ierindas interneta lietotājs. Latvijas galvaspilsētā šobrīd reāli darbojošās publiskās kameras var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, tās aplūkojot, jāsecina, ka šī pilsēta paveras kā daži neizteiksmīgi, pelēki pleķīši, kuros it kā vērojama kustība, kas pārliecina vien par to, ka šajā pilsētā, iespējams, dzīvo ļaudis.
Viena pilsēta, piecas kameras
Pirmā, ko piedāvā Google, ir bankas Paritāte web kamera, uz kuras redzama likteņupe Daugava bez mazākajām dzīvības pazīmēm. Tikai rūpīgi ieskatoties attēlā, var saprast, vai kamera no Radisson SAS raugās Vecrīgas virzienā vai otrādi un vai tāda maz eksistē, jo, šķiet, kuģītis pie AB dambja noenkurojies uz mūžu - tas gluži tāpat kā viss pārējais attēlā, nav pakustējies jau krietnu laiciņu. Šī kamera izvietota mājaslapā www.webcamera.lv, kurā nosaukta par pirmo web kameru Rīgā. Nākamā lapa, kura mums piedāvā ielūkoties, kas šobrīd notiek Latvijas Republikas galvaspilsētā, ir www.viewlatvia.com. Salīdzinājumā ar iepriekšējo tā ir milzu solis uz priekšu, jo attēlā kustas cilvēciņi. Saule gan tai acīmredzami nepatīk, jo tad kvalitāte zūd, turklāt kamera novietota tā, lai būtu uzskatāmi redzams, ka šajā pilsētā ir banka Hansabanka.
Priecīgākas ziņas sniedz www.banditos.info/webcam/. Priecīgākas gan tās nav tāpēc, ka mēs būtu atraduši kvalitatīvu web kameru, bet tai ir definēts konkrēts mērķis. Virs tās rakstīts: - Paskaties, kāds laiks gandrīz Rīgas centrā! - Tātad tie, kas atrodas gandrīz Rīgas centrā, vienmēr varētu būt labi informēti par laika apstākļiem, ja vien pa rokai ir internets. Tomēr svarīgi būtu saprast arī, kur īsti tas gandrīz Rīgas centrs atrodas (skatoties attēlā, to uzminēt nav iespējams). Arī uz šo jautājumu atbilde ir sniegta: Webcam ir pārcelts no Riverdown uz Rīgu. Attēlā redzamā vieta atrodas cietuma rajonā. Nav gan paskaidrots, kura cietuma, bet tie jau ir sīkumi. Un pēdējā priecīgā ziņa šīs lapas apmeklētājiem ir fakts, ka Webcam darbojas pārsvarā regulāri. Ar to priecīgās ziņas arī beidzas - attēls ir nekvalitatīvs un trāpīt uz samērā regulārajiem brīžiem, kad tā darbojas, ir pagrūti.
Savu web kameru uzstādījuši arī peldošās izstāžu zāles Noass īpašnieki. Tā pieejama www.noass.lv. Kuģītis noenkurots pie AB dambja, un no tā paveras jauks skats uz Vecrīgu, kā arī uz vientuļu kociņu dambja vidū, kura pavēnī rīdzinieki un pilsētas viesi acīmredzami mīl pārkāpt municipalitātes noteiktos alkohola lietošanas ierobežojumus.
Pēdējā lapa, kuru izdevās atrast, ir http://saulestilts.bis.lv. Tajā no Preses nama jumta varam palūkoties uz Vanšu tiltu. Saulainā laikā bildīte izskatās pavisam ciešami, pa tiltu žirgti pārvietojas automašīnas, tomēr, tiklīdz laika apstākļi vairs nav ideāli vai arī saulīte spīd pretī kamerai, attēls izplūst un līdz ar to pazūd arī vienīgā iespēja puslīdz kvalitatīvi aplūkot vismaz šo pilsētas fragmentu. Faktiski, tas arī ir viss! Tātad kopš revolucionārā 90. gadu eksperimenta nekas būtiski nav mainījies! Nav jau arī tā, ka kameras būtu uzstādījuši tie, kam ar to būtu jānodarbojas, respektīvi, pašvaldība vai, piemēram, Valsts tūrisma aģentūra. Tās ir entuziastu uzstādītas vai arī kalpo reklāmas nolūkiem un ne tuvu nesniedz visaptverošu ieskatu pilsētas dzīvē.
Korķi, korķi, korķi...
Pilsēta dzīvo savā ritmā - ļaudis no rītiem steidz uz darbu un vakarā atgriežas mājokļos. Jebkura pārvietošanās pilsētas ielās jāpakārto satiksmes īpatnībām, respektīvi, sastrēgumiem. Korķīši Rīgas ielās, protams, ne tuvu nelīdzinās Londonas, Berlīnes vai Amsterdamas sastrēgumiem, tomēr arī tie patērē laiku, nervus un enerģiju. Satiksmes organizēšana ir viena no lielpilsētas galvenajām problēmām. Ir loģiski, ka Rīgas dome strādā, lai samazinātu transporta plūsmu noslogotākajos pilsētas posmos, tomēr sastrēgumi lielpilsētā ir neizbēgami pat pie visideālākās plānošanas. Līdz ar to būtu loģiski paralēli iet vairumā pasaules metropoļu akceptēto ceļu, kad satiksmes dalībniekus visdažādākajos veidos informē par krīzes zonām. Tieši šajā jomā vislietderīgāk un efektīvāk var izmantot web kameras.
Gandrīz visās pasaules lielajās pilsētas kameras ir izvietotas stratēģiski svarīgākajos punktos, tās ir brīvi pieejamas internetā un ļauj autovadītājiem izvēlēties no sastrēgumiem brīvāko maršrutu, kā arī kalpo par palīgu ceļu policijai, lai tā varētu operatīvi iejaukties situācijās, kad tas nepieciešams. Šobrīd vienīgā kamera, kas pilda šādu funkciju, ir uz Vanšu tiltu pavērstā Bis. Skaidrs, ka viena kamera nekādu praktisku labumu nevar sniegt un ka Rīgas satiksmes departamentam, sadarbojoties ar citām ieinteresētajām struktūrām, būtu nopietni jādomā šajā virzienā.
Šobrīd praktiski vienīgais veids, kā saņemt informāciju par satiksmes plūsmu, ir korķu ziņas, kas pieejamas internetā www.oto.lv, kā arī mobilajos telefonos wap.oto.lv un lmt.lv/wap/. Tās veidojas, izmantojot taksometru kompāniju, kā arī mobilo telefonu lietotāju sniegto informāciju, bet, lai arī cik operatīvi viņi ziņotu par notikumiem ielās, šī informācija nav salīdzināma ar iespēju tiešraides režīmā savām acīm aplūkot, kas īsti notiek uz tā vai cita Rīgas tilta.
Mājas mieram
Šobrīd web kameras galvenokārt izmanto apsardzes firmas. Tās ir tradicionālās novērošanas kameras apsargājamos objektos. Līdz šim kameru fiksētā informācija tika ierakstīta un nepieciešamības gadījumā ierakstu paņēma no plauktiņa, notrausa putekļus un, šurpu turpu tinot, varēja atrast konkrētu fragmentu. Šobrīd progresīvākās kompānijas informāciju glabā datorā un tās apstrāde kļuvusi vienkāršāka un ātrāka.
Aktuālākais piedāvājums ir iespēja kameras fiksēto attēlu tiešsaistes režīmā aplūkot internetā. Tas ļauj sekot līdzi notikumiem konkrētajā objektā ne tikai apsardzes firmām, bet arī objekta īpašniekiem. Līdz ar to web kameras kļuvušas interesantas arī privātpersonām. Jūs varat uzstādīt savā mājā vai dzīvoklī web kameras un ik pa brīdim ielūkoties, vai viss kārtībā, vai bērni smuki spēlējas pagalmā un vai jūsu teritorijā nav iekļuvušas svešas personas. Tā teikt sirdsmieram. Jaunākais piedāvājums tirgū ir DEAC izstrādātā sistēma E-sargs, kas ļauj attēlu saņemt ne tikai datorā, bet arī mobilajā telefonā. Tam nepieciešams WAP pieslēgums un telefons ar krāsu displeju, kā arī web kamera ar iebūvētu kustību detektoru. Sistēma brīdina, ja zonā, kur uzstādīta kamera, notiek nesankcionēta kustība. Kamera fiksē kustību, informācija tiek padota uz serveri, un tas izsūta paziņojumu ar attēlu uz mobilo telefonu. Protams, uzstādot kameru vietā, kur skraida kaķi, lido baloži vai iespējama jebkāda cita puslīdz regulāra kustība, jāizvēlas sistēmas, kas piedāvā zonēt konkrētu attēla fragmentu. Piemēram, uzstādot zonējumu uz pagalma vārtiņiem, kamera fiksēs mirkli, kad tie atvērsies, bet ignorēs apkārt notiekošo rosību.
Kā izvēlēties web kameru?
IP kameras, kuru signālu iespējams redzēt internetā, Latvijā var iegādāties tikai pie specializētiem izplatītājiem. Tās pieejamas, sākot ar 120 latiem, bet dārgākās maksā līdz pat 1200 latiem.
Izvēloties web kameru, jārēķinās ar visdažādākajiem apstākļiem. Būtiski ir saprast, cik svarīga ir attēla kvalitāte, cik liels darbs un līdzekļi jāiegulda, to uzstādot un aprūpējot. Latvijas klimatiskajos apstākļos jārēķinās arī ar to, ka ārpus telpām uzstādītai tehnikai vajadzēs izdzīvot gan salā, gan lietū, gan arī sniegputenī. Turklāt būtu vēlams, lai tā ne tikai izdzīvotu, bet arī turpinātu uzticēto misiju fiksētu un pārraidītu attēlu.
Nosacīti web kameras varētu iedalīt trīs grupās, par pamata kritēriju pieņemot to cenu. Loģiski, ka tieši cena ir vislētāko kameru priekšrocība. Tomēr, tās iegādājoties, jārēķinās ar papildu izdevumiem, kameru uzstādot un nodrošinot tās funkcionēšanu. Attēla kvalitāte ir atkarīga no laika apstākļiem, bieži vien tam zūd asums un to vajag regulēt. Tas ir īpaši apgrūtinoši, ja kamera uzstādīta grūti pieejamā vietā. Turklāt lētajām kamerām nav iespējams mainīt optiku. Lētākās kameras piedāvā D-link un Pixard, pie tādām pieskaitāmi arī daži Axis modeļi.
Dārgo jeb ekskluzīvo kameru tipisks pārstāvis ir Sony. Tās ļauj interneta lietotājam pietuvināt un attālināt attēlu, kā arī vērst kameru uz vienu vai otru pusi. Arī attēla kvalitāte, protams, ir cenai atbilstoša. Būtiskākais mīnuss tas, ka kamerai nepieciešams papildu aprīkojums, lai nodrošinātu darbībai atbilstošus apstākļus. Kamera nemīl karstumu, aukstumu, lietu un visu pārējo, ar ko mūs lutina Baltijas klimats. Tomēr, ja šo problēmu atrisina, Sony ir ļoti piemērota visdažādāko tūrisma objektu apskatei. Pieņemsim, ka šāda kamera būtu uzstādīta Doma laukumā. Interneta lietotājs, tai pieslēdzoties, uz noteiktu laiku saņem pieeju kamerai. Šajā laikā viņš var pārliecināties, cik liela rinda izveidojusies Alus dārzā, vai blakus kafejnīcā ir brīvs galdiņš un salīdzināt sava laikrāža rādījumu ar Doma baznīcas pulksteni. Šādas kameras jau ir uzstādītas vairākās Eiropas pilsētās un tiešām rada brīnišķīgu klātbūtnes iespaidu.
Vidējās klases kameras pārstāv jau minētā Axis, kā arī Mobotix. Tām raksturīga augsta attēla kvalitāte, stabilitāte, turklāt ir iespēja mainīt optiku un, protams, ka salīdzinoši ar Sony (vismaz Ls 1000) arī samērīga cena. Par šādu kameru būs jāmaksā aptuveni 600 latu.
Mobotix, kas specializējusies tieši šajā nozarē, ir vienīgā sistēma, kura nav atkarīga no laika apstākļiem. Tā bez papildu aprīkojuma darbojas gan 30 grādu salā, gan arī tad, ja gaiss pēkšņi sasilis līdz +60. Pie šīs sistēmas plusiem jāmin arī tas, ka kameras pieslēgšanai nav nepieciešama papildu programmatūra, tā darbojas jebkurā interneta pārlūkprogrammā, turklāt, lai tā pilnvērtīgi funkcionētu, nepieciešams tikai viens vads, kas vienlaikus nodrošina gan strāvas, gan interneta plūsmu. Sistēmas pieejamas arī ar diviem objektīviem, kas ļauj gan tvert kopskatu, gan arī fiksēt kādu sīkāku fragmentu. Objektīvi ir maināmi, bet attēlu nevar pietuvināt vai attālināt, kameru nevar grozīt. Tam gan ir savu plusi. Tas nozīmē, ka attēls nezaudēs asumu un nebūs nepieciešamas regulāras tehniskās apkopes, lai atjaunotu attēla kvalitāti.
Vidējās klases kameras nodrošina arī pietiekami labu redzamību sliktā apgaismojumā. Pietiek ar pavisam niecīgu gaismas avotu, lai varētu skaidri redzēt attēla detaļas. Šādas kameras ir optimālas sastrēgumu fiksēšanai, kā arī mājas vai uzņēmumu drošības sistēmās.
Guntars MELUŠKĀNS