Tīmeklis - vieta, kur vairojas Zelta skudras
Zelta skudra dzîvo skolâ
Pērnruden
veiksmīgi iesāktais interneta mājaslapu veidošanas konkurss
skolām Zelta skudra sparīgi turpinās arī šogad.
Aprīlī noslēdzās otrais konkurss, kurā
piedalījās vairāk nekā 130 skolēnu no 40 Latvijas
skolām. Liepājas rajonu pārstāvēja 16, Rēzeknes -
14 un Valmieras - 10 skolas, pavisam izveidojot 73 jaunas mājaslapas.
Konkursa rīkotāji tāpat kā pērn ir Lattelekom, Apollo,
Microsoft Latvia un Baltijas Datoru akadēmija.
Ieskrējiens
Zelta
skudra ne vien
piedāvā skolēniem iespēju radoši veidot mājaslapas
par jebkuru tēmu, bet arī nodrošina ar visiem vajadzīgajiem
darbarīkiem - Microsoft Front Page programmatūru, vietu uz Lattelekom
servera un informātikas skolotāju apmācības kursus
Baltijas Datoru akadēmijā, lai viņi varētu
palīdzēt skolēniem mājaslapu izveidē. Šāgada
jaunums ir Lattelekom un tā partneru īpaši
izstrādātā rokasgrāmata par web dizainu,
noformējumu un lapas struktūru. Tā uzrakstīta vieglā,
arī pamatskolas skolēniem saprotamā stilā un ļauj
labāk izprast mājaslapas uzbūves principus. Šī
rokasgrāmata publicēta jaunajā konkursa mājaslapā www.zeltaskudra.lv.
Ja visi darbarīki ir rokā, vajadzīgs tikai entuziasms, lai
ķertos pie iesācējiem sarežģītā, bet bezgala
interesantā darbiņa.
Ar
paaugstinātu temperatūru
Ja
skolēnu un informātikas skolotāju degsmi konkursa darbu
tapšanas laikā varētu izmērīt tāpat kā
ķermeņa temperatūru - ar termometru -, tad droši vien
nevienam tā nebūtu normāla un izrādītos, ka daudzi
deguši kā drudža ugunīs. Sākumā tas izpaudās
pastiprinātā interesē par darba tehnisko pusi. Kā apliecina
Lattelekom Mārketinga komunikāciju daļas mārketinga
programmu vadītāja Anda Zemīte, kurai pašai šis
projekts bija kā ugunskristības jaunajā amatā, telefona
klausule pirmajās projekta nedēļās bijusi gluži karsta
no informātikas skolotāju jautājumiem. Tas liecina, ka
mājaslapas netika veidotas ķeksīša un, cerams, arī ne
tikai balvu dēļ.
Kā
pēc konkursa noslēguma apliecināja paši lapu
veidotāji, viens no grūtākajiem uzdevumiem bijis tieši
informācijas vākšana un sagatavošana. Vai tas tiešām
varētu nozīmēt, ka lapu izveides tehniskā puse un dizains
nesagādāja lielas grūtības?! Ja tā, tad
daļēji tas noteikti bija organizatoru un informātikas
skolotāju nopelns, kuri, paši labi sagatavoti, varēja
dalīties pieredzē. Otrs iemesls - vairāki konkursa
dalībnieki, īpaši vidusskolēni, web dizaina
lauciņā nebūt nejutās kā pirmziemnieki, jo bija jau
iemēģinājuši roku, veidojot privātās
mājaslapas. Katrā ziņā nevajadzētu uzskatīt, ka
lauku skolēni par modernajām tehnoloģijām interesējas
mazāk par lielpilsētniekiem. Tomēr tehnisko iespēju
viņiem tiešām varētu būt mazāk, tāpēc
šādām akcijām kā Zelta skudra noteikti ir liela
nozīme.
Pirms
konkursa lielā fināla Rīgā, izstādes Baltic
IT&T Lattelekom stendā, kur tika aicinātas tikai komandas,
kuras ieguva trīs pirmās vietas katrā rajonā (pamatskolu un
vidusskolu grupā), notika piecu labāko komandu prezentācija
katra rajona finālā. Šajā pasākumā vislabāk
izpaudās dalībnieku emocijas, humora izjūta, prasme būt
pārliecinošiem un aizraut arī žūriju.
Kā
atzīst žūrijas locekle no Lattelekom, Mārketinga
komunikāciju nodaļas direktore Aija
Āboltiņa-Āboliņa, bažām, vai Latgales bērni
nebūs pārāk intraverti, nebija nekāda pamata. Viņu
prezentācijas bija ļoti atraktīvas, emocionālas,
pārliecinošas - lai visa Latvija zina, ka Latgalē dzīvo
asprātīgi, zinoši un dzīvespriecīgi jaunieši.
Piemēram, mājaslapas Tavs stils (trešā vieta
rajonā) veidotāji Rēzeknes Komercskolas skolēni Uldis un
Mārtiņš bija sagatavojuši prezentāciju par darba
procesu DVD formātā, ar to izpelnoties skaļas
klātesošo ovācijas. Maltas vidusskolas komandas
pārstāvis Guntis (1. vieta rajonā) amizanti bārstīja
asprātības. Turklāt gaidītās mājaslapas
prezentācijas vietā Guntis publikai par lielu sajūsmu sāka
stāstīt, kā viņš cep picu. Uz pasākuma
vadītāja Māra Grigaļa visai āķīgajiem
jautājumiem Latgales jaunieši atbildēja vienā elpas
vilcienā, bez mazākās šaubīšanās.
Liepājas
rajona skolēni pārsteidza ar dažu prezentāciju
oriģinālo formu. Mūziķu grupas mājaslapas Slaisti prezentācija,
protams, notika pašu lapas varoņu dziedātas dziesmas Pilsētā,
kurā piedzimst vējš un ģitāras
pavadījumā.
Rajonu
finālos labākie darbi saņēma arī dāvanas: pirmo
vietu ieguvēji saņēma digitālo fotokameru, otro vietu
ieguvēji - Apollo dāvanu karti 80 latu vērtībā
un web kameru, bet trešo vietu ieguvēji - skeneri. Taču
konkursa organizatori uzskata, ka skolēni strādā ne jau balvu
dēļ. Tāpēc arī dāvanas saņem skola, lai
tās varētu izmantot kā mācību līdzekli - ne tikai
mājaslapu veidotāji, bet arī citi skolēni.
Jaunās
skudrumājas
Žūrija
vērtēja darbus pēc dažādiem kritērijiem,
ņemot vērā saturu, dizainu, tehnisko risinājumu,
navigāciju, aktualitāti. Protams, vislielāko atzinību
izpelnījās lapas, kuras izcēlās ar oriģinālu
ideju un labu tās realizāciju. Kā pastāstīja Anda
Zemīte, konkursa dalībniekiem tika norādītas arī darba
gaitā pieļautās kļūdas, daži
interesējās arī par to, kāpēc žūrijas
vērtējums viņu darbam ir zemāks, nekā cerēts.
Tomēr arī kļūmes un iespēja nākotnē tās
novērst ir kāpiens augšup - zināšanu un pieredzes
kalnā.
Par
ko liecina Zelta skudras rezultāti? Šogad ir krietni
mazāk biznesa lapu nekā pērn. Lielākā daļa
komandu izvēlējušās veidot savas skolas mājaslapu.
Grūti spriest, vai tā ir lokālpatriotisma izpausme vai
vēlme atspoguļot vislabāk pazīstamo vidi, bet rezultāti
ir iepriecinoši. Gan sākumlapas vizuālais noformējums, gan
navigācija dažkārt ir teju vai profesionāla. Tematiski
daudzveidīgākas un interesantākas ir arī mājaslapu
sadaļas. Nereti skolas mājaslapā var atrast arī
informāciju par novada vēsturi un notikumiem. Noformējumā
diezgan daudz zīmējumu un animācijas. Iespējams, ka
reizēm piepalīdzējusi arī kāda
profesionālāka roka, bet konkursa nolikums to neaizliedz, ja vien
šī palīdzība nav pārāk liela. Milzīga
nozīme ir pašu dalībnieku entuziasmam, un, ja viņi
iztēlojas savu mājaslapu skaistāku nekā paši spēj
izveidot, ir vajadzīgs liels sabiedrisko attiecību speciālista
talants, lai pierunātu mūžam aizņemtos un darbiem apkrautos
pieaugušos nākt talkā. Varbūt tieši lielās
degsmes un dalībnieku ieinteresētības dēļ viena otra
pamatskolas mājaslapa iznākusi pat izteiksmīgāka un
oriģinālāka nekā vidusskolām.
Uzmanību
noteikti piesaista Kapsēdes pamatskolas (Liepājas rajons) lapa, kuras
noformējumā efektīvi izmantoti gan zīmējumi, gan
animācija. Pirmā vieta rajonā noteikti pelnīta.
Būtiski ir tas, ka kapsēdieši arī tagad, pēc konkursa
noslēguma, turpina atjaunot lapas informāciju, itin enerģiski
liekot lietā konkursā nopelnīto balvu - digitālo
fotokameru.
Acīm
tīkama un reizē arī enerģijas piesātināta ir
Grobiņas vidusskolas veidotās mūziķu grupas Slaisti sākumlapa.
Īsta glezna, kas noteikti piesaista uzmanību gan ar krāsu gammu,
gan ar netradicionālu dizainu. Mākslinieciskas izpausmes
vērojamas arī Priekules mūzikas un mākslas skolas
lapā. Toties Liepājas 12. vidusskola (2. vieta pamatskolu grupā)
izceļas ar trijās valodās (latviešu, krievu un angļu)
veidotu saturu. Līdz šim nemanīta Zelta skudras tendence.
Rēzeknes
rajonā noteikti jāmin 1. vietas ieguvēja Maltas vidusskola, kur
jau minētais Guntis bija iesaistījis visu skolu, lai savāktu
nepieciešamo informāciju. Rēzeknes 3. vidusskolas mājaslapa
par skolas klubu Latgales dabas draugi. Tās autors Igors pats ir
šī kluba dalībnieks, un informācijas apkopošanā
iesaistīja citus dabas draugus. Lapa piesaista ar kvalitatīvām
fotogrāfijām. Ļoti jauka ir arī Jaunstrūžānu
pamatskolas skolnieces Tatjanas veidotā lapa Strūžānu
pagasta dabas bagātības.
Rēzeknes
Komercskolas lapa Tavs stils (3. vieta) patīkami
izceļas ar ikvienam jaunietim tuvu saturu - apģērbu,
aksesuāru, mobilo tālruņu un tetovējumu stilu.
Simpātiski, ka lapas veidotāji nav centušies tur ievietot
nekādus augstās modes paraugus, bet gan to, kas interesē
viņus pašus, - botas, džīnas, stilīgi tetovējumi.
Arī navigācija ir ļoti pārdomāta, daudz saišu uz
šo modes preču, arī mobilo tālruņu, ražotāju
mājaslapām.
Lai
mājaslapas turpina dzīvot
Diemžēl
no pērnā gada Zelta skudras Lattelekom serverī ne
visas izveidotās mājaslapas turpina aktīvu darbību, lai gan
mērķis ir ne tikai izveidot tās konkursam, bet arī turpmāk
saglabāt kā vērtību, kas vajadzīga pašām
skolām. Kāpēc gan arī pēc konkursa noslēguma un
pilnīgi neatkarīgi no iegūtajām vietām nevarētu
mājaslapas satura regulāru atjaunošanu iekļaut skolēnu
informātikas projektos. Galu galā - tas varētu būt arī
vēstures, literatūras vai sabiedrisko attiecību projekts -
atkarībā no satura ievirzes.
Dzirdēts
arī viedoklis, ka, iespējams, būtu mērķtiecīgi
katra rajona konkursu veidot trijās kārtās - mājaslapas
izveide, prezentācija un informācijas pastāvīga
atjaunošana (to varētu vērtēt ne ātrāk kā
pēc pusgada). Otrs variants - katrā nākamajā konkursā
vēlreiz vērtēt arī iepriekšējo, īpaši
apbalvojot tos, kuri regulāri atjauno mājaslapas. No otras puses - to
vajadzētu darīt ne jau balvu dēļ. Tā būtu
lieliska iespēja pierādīt, ka mājaslapu autori
tiešām strādājuši tāpēc, ka viņiem ir
svarīgi pastāstīt visai Latvijai par savu skolu, novadu,
ļaudīm. Kāpēc gan nevarētu šo darbu turpināt
(vai piesaistīt palīgus) vienkārši prieka pēc.
Katrā ziņā par to būtu pēdējais laiks nopietni
padomāt, jo, kā atzina Aija Āboltiņa-Āboliņa,
skolām un autoriem tomēr vajadzētu uzņemties atbildību
par savu mājaslapu turpmāko likteni. Neatjaunotas mājaslapas ir
nedzīvas. Tāpēc acīmredzot skolām vēl tiks dota
iespēja tās atdzīvināt, bet pārējām būs
vien jānogrimst aizmirstībā. Lai vietā nāk citi -
jauni un dzīvāki projekti kopā ar nākamajām zelta
skudrām.
Gunta KĻAVIŅA
Pērnruden veiksmīgi iesāktais interneta mājaslapu veidošanas konkurss skolām Zelta skudra sparīgi turpinās arī šogad. Aprīlī noslēdzās otrais konkurss, kurā piedalījās vairāk nekā 130 skolēnu no 40 Latvijas skolām. Liepājas rajonu pārstāvēja 16, Rēzeknes - 14 un Valmieras - 10 skolas, pavisam izveidojot 73 jaunas mājaslapas. Konkursa rīkotāji tāpat kā pērn ir Lattelekom, Apollo, Microsoft Latvia un Baltijas Datoru akadēmija.
Ieskrējiens
Zelta skudra ne vien piedāvā skolēniem iespēju radoši veidot mājaslapas par jebkuru tēmu, bet arī nodrošina ar visiem vajadzīgajiem darbarīkiem - Microsoft Front Page programmatūru, vietu uz Lattelekom servera un informātikas skolotāju apmācības kursus Baltijas Datoru akadēmijā, lai viņi varētu palīdzēt skolēniem mājaslapu izveidē. Šāgada jaunums ir Lattelekom un tā partneru īpaši izstrādātā rokasgrāmata par web dizainu, noformējumu un lapas struktūru. Tā uzrakstīta vieglā, arī pamatskolas skolēniem saprotamā stilā un ļauj labāk izprast mājaslapas uzbūves principus. Šī rokasgrāmata publicēta jaunajā konkursa mājaslapā www.zeltaskudra.lv. Ja visi darbarīki ir rokā, vajadzīgs tikai entuziasms, lai ķertos pie iesācējiem sarežģītā, bet bezgala interesantā darbiņa.
Ar paaugstinātu temperatūru
Ja skolēnu un informātikas skolotāju degsmi konkursa darbu tapšanas laikā varētu izmērīt tāpat kā ķermeņa temperatūru - ar termometru -, tad droši vien nevienam tā nebūtu normāla un izrādītos, ka daudzi deguši kā drudža ugunīs. Sākumā tas izpaudās pastiprinātā interesē par darba tehnisko pusi. Kā apliecina Lattelekom Mārketinga komunikāciju daļas mārketinga programmu vadītāja Anda Zemīte, kurai pašai šis projekts bija kā ugunskristības jaunajā amatā, telefona klausule pirmajās projekta nedēļās bijusi gluži karsta no informātikas skolotāju jautājumiem. Tas liecina, ka mājaslapas netika veidotas ķeksīša un, cerams, arī ne tikai balvu dēļ.
Kā pēc konkursa noslēguma apliecināja paši lapu veidotāji, viens no grūtākajiem uzdevumiem bijis tieši informācijas vākšana un sagatavošana. Vai tas tiešām varētu nozīmēt, ka lapu izveides tehniskā puse un dizains nesagādāja lielas grūtības?! Ja tā, tad daļēji tas noteikti bija organizatoru un informātikas skolotāju nopelns, kuri, paši labi sagatavoti, varēja dalīties pieredzē. Otrs iemesls - vairāki konkursa dalībnieki, īpaši vidusskolēni, web dizaina lauciņā nebūt nejutās kā pirmziemnieki, jo bija jau iemēģinājuši roku, veidojot privātās mājaslapas. Katrā ziņā nevajadzētu uzskatīt, ka lauku skolēni par modernajām tehnoloģijām interesējas mazāk par lielpilsētniekiem. Tomēr tehnisko iespēju viņiem tiešām varētu būt mazāk, tāpēc šādām akcijām kā Zelta skudra noteikti ir liela nozīme.
Pirms konkursa lielā fināla Rīgā, izstādes Baltic IT&T Lattelekom stendā, kur tika aicinātas tikai komandas, kuras ieguva trīs pirmās vietas katrā rajonā (pamatskolu un vidusskolu grupā), notika piecu labāko komandu prezentācija katra rajona finālā. Šajā pasākumā vislabāk izpaudās dalībnieku emocijas, humora izjūta, prasme būt pārliecinošiem un aizraut arī žūriju.
Kā atzīst žūrijas locekle no Lattelekom, Mārketinga komunikāciju nodaļas direktore Aija Āboltiņa-Āboliņa, bažām, vai Latgales bērni nebūs pārāk intraverti, nebija nekāda pamata. Viņu prezentācijas bija ļoti atraktīvas, emocionālas, pārliecinošas - lai visa Latvija zina, ka Latgalē dzīvo asprātīgi, zinoši un dzīvespriecīgi jaunieši. Piemēram, mājaslapas Tavs stils (trešā vieta rajonā) veidotāji Rēzeknes Komercskolas skolēni Uldis un Mārtiņš bija sagatavojuši prezentāciju par darba procesu DVD formātā, ar to izpelnoties skaļas klātesošo ovācijas. Maltas vidusskolas komandas pārstāvis Guntis (1. vieta rajonā) amizanti bārstīja asprātības. Turklāt gaidītās mājaslapas prezentācijas vietā Guntis publikai par lielu sajūsmu sāka stāstīt, kā viņš cep picu. Uz pasākuma vadītāja Māra Grigaļa visai āķīgajiem jautājumiem Latgales jaunieši atbildēja vienā elpas vilcienā, bez mazākās šaubīšanās.
Liepājas rajona skolēni pārsteidza ar dažu prezentāciju oriģinālo formu. Mūziķu grupas mājaslapas Slaisti prezentācija, protams, notika pašu lapas varoņu dziedātas dziesmas Pilsētā, kurā piedzimst vējš un ģitāras pavadījumā.
Rajonu finālos labākie darbi saņēma arī dāvanas: pirmo vietu ieguvēji saņēma digitālo fotokameru, otro vietu ieguvēji - Apollo dāvanu karti 80 latu vērtībā un web kameru, bet trešo vietu ieguvēji - skeneri. Taču konkursa organizatori uzskata, ka skolēni strādā ne jau balvu dēļ. Tāpēc arī dāvanas saņem skola, lai tās varētu izmantot kā mācību līdzekli - ne tikai mājaslapu veidotāji, bet arī citi skolēni.
Jaunās skudrumājas
Žūrija vērtēja darbus pēc dažādiem kritērijiem, ņemot vērā saturu, dizainu, tehnisko risinājumu, navigāciju, aktualitāti. Protams, vislielāko atzinību izpelnījās lapas, kuras izcēlās ar oriģinālu ideju un labu tās realizāciju. Kā pastāstīja Anda Zemīte, konkursa dalībniekiem tika norādītas arī darba gaitā pieļautās kļūdas, daži interesējās arī par to, kāpēc žūrijas vērtējums viņu darbam ir zemāks, nekā cerēts. Tomēr arī kļūmes un iespēja nākotnē tās novērst ir kāpiens augšup - zināšanu un pieredzes kalnā.
Par ko liecina Zelta skudras rezultāti? Šogad ir krietni mazāk biznesa lapu nekā pērn. Lielākā daļa komandu izvēlējušās veidot savas skolas mājaslapu. Grūti spriest, vai tā ir lokālpatriotisma izpausme vai vēlme atspoguļot vislabāk pazīstamo vidi, bet rezultāti ir iepriecinoši. Gan sākumlapas vizuālais noformējums, gan navigācija dažkārt ir teju vai profesionāla. Tematiski daudzveidīgākas un interesantākas ir arī mājaslapu sadaļas. Nereti skolas mājaslapā var atrast arī informāciju par novada vēsturi un notikumiem. Noformējumā diezgan daudz zīmējumu un animācijas. Iespējams, ka reizēm piepalīdzējusi arī kāda profesionālāka roka, bet konkursa nolikums to neaizliedz, ja vien šī palīdzība nav pārāk liela. Milzīga nozīme ir pašu dalībnieku entuziasmam, un, ja viņi iztēlojas savu mājaslapu skaistāku nekā paši spēj izveidot, ir vajadzīgs liels sabiedrisko attiecību speciālista talants, lai pierunātu mūžam aizņemtos un darbiem apkrautos pieaugušos nākt talkā. Varbūt tieši lielās degsmes un dalībnieku ieinteresētības dēļ viena otra pamatskolas mājaslapa iznākusi pat izteiksmīgāka un oriģinālāka nekā vidusskolām.
Uzmanību noteikti piesaista Kapsēdes pamatskolas (Liepājas rajons) lapa, kuras noformējumā efektīvi izmantoti gan zīmējumi, gan animācija. Pirmā vieta rajonā noteikti pelnīta. Būtiski ir tas, ka kapsēdieši arī tagad, pēc konkursa noslēguma, turpina atjaunot lapas informāciju, itin enerģiski liekot lietā konkursā nopelnīto balvu - digitālo fotokameru.
Acīm tīkama un reizē arī enerģijas piesātināta ir Grobiņas vidusskolas veidotās mūziķu grupas Slaisti sākumlapa. Īsta glezna, kas noteikti piesaista uzmanību gan ar krāsu gammu, gan ar netradicionālu dizainu. Mākslinieciskas izpausmes vērojamas arī Priekules mūzikas un mākslas skolas lapā. Toties Liepājas 12. vidusskola (2. vieta pamatskolu grupā) izceļas ar trijās valodās (latviešu, krievu un angļu) veidotu saturu. Līdz šim nemanīta Zelta skudras tendence.
Rēzeknes rajonā noteikti jāmin 1. vietas ieguvēja Maltas vidusskola, kur jau minētais Guntis bija iesaistījis visu skolu, lai savāktu nepieciešamo informāciju. Rēzeknes 3. vidusskolas mājaslapa par skolas klubu Latgales dabas draugi. Tās autors Igors pats ir šī kluba dalībnieks, un informācijas apkopošanā iesaistīja citus dabas draugus. Lapa piesaista ar kvalitatīvām fotogrāfijām. Ļoti jauka ir arī Jaunstrūžānu pamatskolas skolnieces Tatjanas veidotā lapa Strūžānu pagasta dabas bagātības.
Rēzeknes Komercskolas lapa Tavs stils (3. vieta) patīkami izceļas ar ikvienam jaunietim tuvu saturu - apģērbu, aksesuāru, mobilo tālruņu un tetovējumu stilu. Simpātiski, ka lapas veidotāji nav centušies tur ievietot nekādus augstās modes paraugus, bet gan to, kas interesē viņus pašus, - botas, džīnas, stilīgi tetovējumi. Arī navigācija ir ļoti pārdomāta, daudz saišu uz šo modes preču, arī mobilo tālruņu, ražotāju mājaslapām.
Lai mājaslapas turpina dzīvot
Diemžēl no pērnā gada Zelta skudras Lattelekom serverī ne visas izveidotās mājaslapas turpina aktīvu darbību, lai gan mērķis ir ne tikai izveidot tās konkursam, bet arī turpmāk saglabāt kā vērtību, kas vajadzīga pašām skolām. Kāpēc gan arī pēc konkursa noslēguma un pilnīgi neatkarīgi no iegūtajām vietām nevarētu mājaslapas satura regulāru atjaunošanu iekļaut skolēnu informātikas projektos. Galu galā - tas varētu būt arī vēstures, literatūras vai sabiedrisko attiecību projekts - atkarībā no satura ievirzes.
Dzirdēts arī viedoklis, ka, iespējams, būtu mērķtiecīgi katra rajona konkursu veidot trijās kārtās - mājaslapas izveide, prezentācija un informācijas pastāvīga atjaunošana (to varētu vērtēt ne ātrāk kā pēc pusgada). Otrs variants - katrā nākamajā konkursā vēlreiz vērtēt arī iepriekšējo, īpaši apbalvojot tos, kuri regulāri atjauno mājaslapas. No otras puses - to vajadzētu darīt ne jau balvu dēļ. Tā būtu lieliska iespēja pierādīt, ka mājaslapu autori tiešām strādājuši tāpēc, ka viņiem ir svarīgi pastāstīt visai Latvijai par savu skolu, novadu, ļaudīm. Kāpēc gan nevarētu šo darbu turpināt (vai piesaistīt palīgus) vienkārši prieka pēc. Katrā ziņā par to būtu pēdējais laiks nopietni padomāt, jo, kā atzina Aija Āboltiņa-Āboliņa, skolām un autoriem tomēr vajadzētu uzņemties atbildību par savu mājaslapu turpmāko likteni. Neatjaunotas mājaslapas ir nedzīvas. Tāpēc acīmredzot skolām vēl tiks dota iespēja tās atdzīvināt, bet pārējām būs vien jānogrimst aizmirstībā. Lai vietā nāk citi - jauni un dzīvāki projekti kopā ar nākamajām zelta skudrām.
Gunta KĻAVIŅA