Pie Baltic Network horizonta - Skandināvija
Autors
Aizritējuši gandrīz
divi gadi, kopš Lattelekom sāka sniegt pirmos integrētos
datu pārraides risinājumus korporatīvajiem klientiem, kuriem
nepieciešami droši, ātri, integrēti datu risinājumi
visās Baltijas valstīs. Lai varētu piedāvāt
šādu iespēju, Lattelekom 2002. gada rudenī izveidoja
datu pārraides tīklu Baltic Network, kas pārklāj
visas trīs Baltijas valstis. Tagad tīkls ir paplašināts,
aptverot arī Somiju un Zviedriju. Kādas priekšrocības
šis risinājums piedāvā? Par to SP stāsta Korporatīvo
risinājumu daļas tirdzniecības un mārketinga nodaļas
direktors Aigars CERUSS.
Nopietns sākums
Divos gados 35 Baltijas
mēroga korporatīvie klienti - tas ir visai nopietns sākums.
Īpaši, ja ņem vērā, ka lielo uzņēmumu ar tik
plašu darbības spektru un filiāļu tīklu Latvijā,
Lietuvā un Igaunijā nepavisam nav daudz. Arī šo pakalpojumu
ieņēmumi ir gana iespaidīgi: prognozēts, ka līdz gada
beigām apgrozījums varētu sasniegt pusotra miljona latu. Tā
ir ievērojama summa pat Lattelekom. Viens no šāda
veiksmīga sākuma iemesliem noteikti varētu būt tas, ka Lattelekom
pietika drosmes un uzņēmības ko tādu sākt
pašiem pirmajiem Baltijā. Tomēr par to, ka tas nebūt nav
viegls bizness, liecina fakts, ka cita tik plaša pārklājuma
optiskās šķiedras datu pārraides tīkla
Baltijā joprojām nav.
Protams, tas nozīmē
arī to, ka ir ļoti izdevīgi būt ne vien Lattelekom klientam,
bet arī partnerim, jo tas var izmantot šo tīklu arī saviem
klientiem. Lattelekom partneri jau no paša sākuma bija un
joprojām ir Lietuvos Telekomas un Elion. Lattelekom,
ļaujot partneriem izmantot savu transporta tīklu, pats savukārt
izmanto viņu piekļuves tīklus, lai ierīkotu pakalpojumus
tieši klientu birojos. Lietuvā Lattelekom sācis
sadarbību ar jaunu partneri - mobilo operatoru Omnitel.
- Lietuvas mobilie operatori
atšķirībā no mūsējiem ir ļoti
spēcīgi orientēti arī uz datu komunikāciju
pakalpojumiem, - skaidro Aigars Ceruss. - Līdz ar to viņi ir diezgan
nopietni konkurenti Lietuvas fiksēto tīklu operatoram. Omnitel
izmanto mūsu infrastruktūru, bet mēs - viņu piekļuves
tīklu. Sadarbība ir loģiska, jo viens no galvenajiem Lattelekom
starptautiskā biznesa priekšnosacījumiem ir lokālā
partnerība valstīs, kur nesniedzas uzņēmuma tīkla
infrastruktūra, te ir jāizmanto partneri.
Somus un zviedrus interesē
Baltija
Šogad Baltic Network tīkla
infrastruktūra krietni paplašināta, un tagad tā
pārklāj jau piecas Baltijas jūras reģiona valstis.
Tādi paši piekļuves punkti (PoP) kā Lietuvā un
Igaunijā ierīkoti arī Somijā (Helsinkos) un Zviedrijā
(Stokholmā).
Nevilšus prātā
iešaujas doma - vai tiešām Somijai vai Zviedrijai,
vadošajām IT tehnoloģiju valstīm, varētu būt
izdevīgi kādas citas valsts operatora pakalpojumi?! Iespējams,
Skandināvijas klientus iedvesmo TeliaSonera ciešās saites
ar Lattelekom? Bet Aigara Cerusa atbilde ir pārliecinoša: - Baltic
Network pakalpojumus izvēlas klienti, un viņus iedvesmo nevis
mūsu uzņēmuma vēsturiskās saites, bet gan mūsu
izdevīgais piedāvājums. Tieši klientu intereses
dēļ mēs arī paplašinājām šo tīklu,
un četri Skandināvijas korporatīvie klienti jau pieslēgti
kopējai Baltijas platformai. Izmantojot Baltic Network pakalpojumus,
uzlabojas servisa kvalitāte un paplašinās iespējamo
pakalpojumu spektrs. Tas klientiem ir arī finansiāli izdevīgi,
jo šie pakalpojumi ir kļuvuši lētāki, nekā pirms
platformas izvēršanas.
Pats svarīgākais, ka
visas piecas valstis ieslēgtas vienā pakalpojuma platformā. Tas
nozīmē, ka neatkarīgi no tā, kurā no šīm
valstīm klients atrodas, viņš var izmantot viena operatora
pakalpojumu platformu. Šāda līmeņa pakalpojumu
tehniskā platforma (ar šo piecu valstu pārklājumu) nav
arī nevienam Skandināvijas telekomunikāciju operatoram.
Tātad Lattelekom piedāvājums nācis īstajā
laikā un īstajā vietā.
Kāpēc klienti
izvēlas Baltic Network?
Kā varētu īsi
raksturot Baltic Network pašreizējos un potenciālos
klientus? Kāpēc viņi interesējas par šādu
piedāvājumu? Aigars Ceruss skaidro, ka klientus varētu
sagrupēt trīs kopās. Pirmā (diemžēl pati
mazākā) ir Latvijas klienti, kuriem ir eksporta bizness vai
pārstāvniecības šajās valstīs. Tās ir
kompānijas, kuras ir arī Lietuvā un Igaunijā un kuras
strādā Baltijas valstīs. Otru klientu grupu veido starptautiskas
kompānijas, kuras interesē Baltijas tirgus. Līdz šim to
Baltijas reģiona galvenās pārstāvniecības atradās
Skandināvijas valstīs, bet tagad arvien biežāk Baltijas
valstu pārstāvniecībām pašiem tiek piešķirta
iespēja pieņemt lēmumus, to skaitā par datu
komunikācijām un IT atbalstu. Tie ir jauno tehnoloģiju
uzņēmumi, datortehnikas ražotāji, pārtikas lielveikalu
tīkla īpašnieki (Skandināvijas uzņēmumi), arī
bankas. Šie klienti arī devuši lielāko stimulu izveidot un
paplašināt šo Baltijas reģiona platformu.
Trešā grupa ir
sadarbības partneri, citu valstu operatori un pakalpojumu sniedzēji.
Ja, piemēram, kādam no Skandināvijas telekomunikāciju
operatoriem ir interese pievienot savu klientu uzņēmumus Baltic
Network tīklam, Lattelekom labprāt piedāvā
attiecīgus risinājumus uz šīs platformas bāzes.
Šādi piemēri jau ir. Lattelekom Korporatīvo klientu
daļa arī turpmāk būs atvērta visu veidu
sadarbībai.
Baltic Network tīkla
struktūra
Baltic Network ATM platforma ir veidota
uz optiskās šķiedras kabeļu pamattīkla. Latvijas
teritorijā ērti izmantojams Lattelekom optiskais tīkls,
kurš dienvidos savienots ar Lietuvu pa diviem maršrutiem -
Jelgava-Meitene un caur Daugavpili. No Igaunijas piekļuves mezgla ir
savienojumi gan uz Helsinkiem, gan uz Stokholmu. Uz ATM platformas bāzes
klientiem tiek piedāvāti t. s. tradicionālie datu pakalpojumi -
ciparu nomātās līnijas, Frame Relay, ir iespēja
nodrošināt arī ATM transporta tīkla pakalpojumus.
ATM infrastruktūra ļauj
nodrošināt pamattīklā datu pārraides ātrumu 155
Mbit/s, precīzāk tās ir divas 155 Mbit/s plūsmas uz katru
no Baltijas valstīm. No Igaunijas uz Somiju arī ir izveidots
savienojums ar ātrumu 155 Mbit/s, no Igaunijas uz Zviedriju - tāds
pats. Starp Stokholmu un Helsinkiem nodrošināta tīkla
rezervēšana - arī ar 155 Mbit/s. Tātad varam runāt par
ATM platformu, kas ir redundanta ar 155 Mbit tilpumu visu valstu virzienos. Tāds
ātrums ir pamattīklā, bet klienti var izvēlēties
katram pakalpojumam vajadzīgo ātrumu, sākot no 64 kbit/s
līdz robežai, kāda ir nepieciešama. Vidējais
ātrums, kādu klienti parasti izvēlas, ir 2 Mbit/s. Ir arī
klienti, kas lieto savienojumus 4 Mbit/s.
Šobrīd Lattelekom
Baltijas valstīs ir izvērsis arī IP/MPLS (Multiprotocol Label Switching) tehnoloģisko platformu. Tā ir moderna
tehnoloģija, kura nodrošina Baltic
Network klientiem virtuālā privātā tīkla (VPN)
pakalpojumus uz IP bāzes. Tīklā tiek uzturēta
korporatīvajiem klientiem nepieciešamā servisa kvalitāte (QoS),
- tas nozīmē, ka noteikta tipa datu plūsmai tiek garantēta
noteikta pārraides josla un pieprasītā kvalitāte.
Aigars Ceruss stāsta, ka
šo IP MPLS platformu plānots attīstīt un izvērst
arī Somijā un Zviedrijā, jo klienti to jau pieprasa. Ja
telekomunikāciju operators vēlas saviem klientiem sniegt tīkla
ārpakalpojumus, tad MPLS ir veiksmīgākā tehnoloģija
šādam mērķim, jo spēj klientiem piedāvāt
vilinājumu baudīt zemu pakalpojumu izmaksu kopā ar augstu
pakalpojumu kvalitāti, uzticot rūpes par tīkla
uzturēšanu operatoram.
Tradicionālā jeb ATM
bāzes platforma vairāk paredzēta lielajiem Eiropas
uzņēmumiem, kuriem jau ir pašiem savas korporatīvās
tradīcijas. Parasti viņi IP tīklus ir uzdevuši uzturēt
citiem pakalpojumu sniedzējiem. Šādos gadījumos Lattelekom
nodrošina tikai transportu, bet ar maršrutizatoru vadību
nodarbojas pats klients. Turpretī, izmantojot IP MPLS, Lattelekom
ir iespēja sākt pašiem savu ārpakalpojumu
piedāvājumu vēl plašākā reģionā.
Lattelekom sadarbības partneris
IPVPN pakalpojumu uzturēšanā Igaunijā un Lietuvā ir Santa
Monica Networks (viņi uzstāda maršrutizatorus un tos
apkalpo), Latvijā ar to nodarbojas Lattelekom Sakaru sistēmas.
Helsinkos un Stokholmā uzsākta sadarbība ar Hewlett Packard.
Visa Baltic Network tīkla attālinātā vadība un
konfigurācija notiek no Rīgas.
Perspektīvā - Baltijas
datu centrs?
Lattelekom Korporatīvo klientu
daļā briest citas biznesa koncepcijas. Viens no tiem, - kā
optimizēt un izmantot pašreizējās tīkla
infrastruktūras un resursus. Lieliska iespēja apvienot IT
infrastruktūru un lietojumprogrammas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas
uzņēmumiem būtu vienota Baltijas IT infrastruktūras
platforma. Skaidrs, ka izdevīgāk un lētāk ir uzturēt
vienu IT infrastruktūru centralizēti, nevis katrai Baltijas valstij
savu. Lattelekom Korporatīvo klientu daļā dzimusi
spoža ideja - izveidot kopīgu Baltijas datu centru, kurš,
protams, varētu atrasties ģeogrāfiski
visizdevīgākajā vietā - Latvijā. Lattelekom pašam
ir četri datu centri, ir arī klienti, kuri interesējas par
kopējo Baltijas datu centru. Varbūt drīz varēs teikt, ka
Rīga ir Baltijas datu centru metropole.
- Tātad mums ir divi
svarīgi komponenti nākotnes piedāvājumam, - rezumē
Aigars Ceruss. - Datu centri un Baltijas tīkls, kuru nodrošina
uzticama kompānija un profesionāli darbinieki. Mēs
profesionāli nekādā ziņā neatpaliekam no
skandināviem, bet izmaksu ziņā klientiem noteikti esam pat
interesantāki. Tuvākajā laikā centīsimies šīs
idejas realizēt arī dzīvē, bet nākotnē, protams,
iecerēta arī paša Baltic Network tīkla
paplašināšanās. Kurā virzienā - to
acīmredzot noteiks potenciālie klienti.
Gunta KĻAVIŅA
Aizritējuši gandrīz divi gadi, kopš Lattelekom sāka sniegt pirmos integrētos datu pārraides risinājumus korporatīvajiem klientiem, kuriem nepieciešami droši, ātri, integrēti datu risinājumi visās Baltijas valstīs. Lai varētu piedāvāt šādu iespēju, Lattelekom 2002. gada rudenī izveidoja datu pārraides tīklu Baltic Network, kas pārklāj visas trīs Baltijas valstis. Tagad tīkls ir paplašināts, aptverot arī Somiju un Zviedriju. Kādas priekšrocības šis risinājums piedāvā? Par to SP stāsta Korporatīvo risinājumu daļas tirdzniecības un mārketinga nodaļas direktors Aigars CERUSS.
Nopietns sākums
Divos gados 35 Baltijas mēroga korporatīvie klienti - tas ir visai nopietns sākums. Īpaši, ja ņem vērā, ka lielo uzņēmumu ar tik plašu darbības spektru un filiāļu tīklu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nepavisam nav daudz. Arī šo pakalpojumu ieņēmumi ir gana iespaidīgi: prognozēts, ka līdz gada beigām apgrozījums varētu sasniegt pusotra miljona latu. Tā ir ievērojama summa pat Lattelekom. Viens no šāda veiksmīga sākuma iemesliem noteikti varētu būt tas, ka Lattelekom pietika drosmes un uzņēmības ko tādu sākt pašiem pirmajiem Baltijā. Tomēr par to, ka tas nebūt nav viegls bizness, liecina fakts, ka cita tik plaša pārklājuma optiskās šķiedras datu pārraides tīkla Baltijā joprojām nav.
Protams, tas nozīmē arī to, ka ir ļoti izdevīgi būt ne vien Lattelekom klientam, bet arī partnerim, jo tas var izmantot šo tīklu arī saviem klientiem. Lattelekom partneri jau no paša sākuma bija un joprojām ir Lietuvos Telekomas un Elion. Lattelekom, ļaujot partneriem izmantot savu transporta tīklu, pats savukārt izmanto viņu piekļuves tīklus, lai ierīkotu pakalpojumus tieši klientu birojos. Lietuvā Lattelekom sācis sadarbību ar jaunu partneri - mobilo operatoru Omnitel.
- Lietuvas mobilie operatori atšķirībā no mūsējiem ir ļoti spēcīgi orientēti arī uz datu komunikāciju pakalpojumiem, - skaidro Aigars Ceruss. - Līdz ar to viņi ir diezgan nopietni konkurenti Lietuvas fiksēto tīklu operatoram. Omnitel izmanto mūsu infrastruktūru, bet mēs - viņu piekļuves tīklu. Sadarbība ir loģiska, jo viens no galvenajiem Lattelekom starptautiskā biznesa priekšnosacījumiem ir lokālā partnerība valstīs, kur nesniedzas uzņēmuma tīkla infrastruktūra, te ir jāizmanto partneri.
Somus un zviedrus interesē Baltija
Šogad Baltic Network tīkla infrastruktūra krietni paplašināta, un tagad tā pārklāj jau piecas Baltijas jūras reģiona valstis. Tādi paši piekļuves punkti (PoP) kā Lietuvā un Igaunijā ierīkoti arī Somijā (Helsinkos) un Zviedrijā (Stokholmā).
Nevilšus prātā iešaujas doma - vai tiešām Somijai vai Zviedrijai, vadošajām IT tehnoloģiju valstīm, varētu būt izdevīgi kādas citas valsts operatora pakalpojumi?! Iespējams, Skandināvijas klientus iedvesmo TeliaSonera ciešās saites ar Lattelekom? Bet Aigara Cerusa atbilde ir pārliecinoša: - Baltic Network pakalpojumus izvēlas klienti, un viņus iedvesmo nevis mūsu uzņēmuma vēsturiskās saites, bet gan mūsu izdevīgais piedāvājums. Tieši klientu intereses dēļ mēs arī paplašinājām šo tīklu, un četri Skandināvijas korporatīvie klienti jau pieslēgti kopējai Baltijas platformai. Izmantojot Baltic Network pakalpojumus, uzlabojas servisa kvalitāte un paplašinās iespējamo pakalpojumu spektrs. Tas klientiem ir arī finansiāli izdevīgi, jo šie pakalpojumi ir kļuvuši lētāki, nekā pirms platformas izvēršanas.
Pats svarīgākais, ka visas piecas valstis ieslēgtas vienā pakalpojuma platformā. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, kurā no šīm valstīm klients atrodas, viņš var izmantot viena operatora pakalpojumu platformu. Šāda līmeņa pakalpojumu tehniskā platforma (ar šo piecu valstu pārklājumu) nav arī nevienam Skandināvijas telekomunikāciju operatoram. Tātad Lattelekom piedāvājums nācis īstajā laikā un īstajā vietā.
Kāpēc klienti izvēlas Baltic Network?
Kā varētu īsi raksturot Baltic Network pašreizējos un potenciālos klientus? Kāpēc viņi interesējas par šādu piedāvājumu? Aigars Ceruss skaidro, ka klientus varētu sagrupēt trīs kopās. Pirmā (diemžēl pati mazākā) ir Latvijas klienti, kuriem ir eksporta bizness vai pārstāvniecības šajās valstīs. Tās ir kompānijas, kuras ir arī Lietuvā un Igaunijā un kuras strādā Baltijas valstīs. Otru klientu grupu veido starptautiskas kompānijas, kuras interesē Baltijas tirgus. Līdz šim to Baltijas reģiona galvenās pārstāvniecības atradās Skandināvijas valstīs, bet tagad arvien biežāk Baltijas valstu pārstāvniecībām pašiem tiek piešķirta iespēja pieņemt lēmumus, to skaitā par datu komunikācijām un IT atbalstu. Tie ir jauno tehnoloģiju uzņēmumi, datortehnikas ražotāji, pārtikas lielveikalu tīkla īpašnieki (Skandināvijas uzņēmumi), arī bankas. Šie klienti arī devuši lielāko stimulu izveidot un paplašināt šo Baltijas reģiona platformu.
Trešā grupa ir sadarbības partneri, citu valstu operatori un pakalpojumu sniedzēji. Ja, piemēram, kādam no Skandināvijas telekomunikāciju operatoriem ir interese pievienot savu klientu uzņēmumus Baltic Network tīklam, Lattelekom labprāt piedāvā attiecīgus risinājumus uz šīs platformas bāzes. Šādi piemēri jau ir. Lattelekom Korporatīvo klientu daļa arī turpmāk būs atvērta visu veidu sadarbībai.
Baltic Network tīkla struktūra
Baltic Network ATM platforma ir veidota uz optiskās šķiedras kabeļu pamattīkla. Latvijas teritorijā ērti izmantojams Lattelekom optiskais tīkls, kurš dienvidos savienots ar Lietuvu pa diviem maršrutiem - Jelgava-Meitene un caur Daugavpili. No Igaunijas piekļuves mezgla ir savienojumi gan uz Helsinkiem, gan uz Stokholmu. Uz ATM platformas bāzes klientiem tiek piedāvāti t. s. tradicionālie datu pakalpojumi - ciparu nomātās līnijas, Frame Relay, ir iespēja nodrošināt arī ATM transporta tīkla pakalpojumus.
ATM infrastruktūra ļauj nodrošināt pamattīklā datu pārraides ātrumu 155 Mbit/s, precīzāk tās ir divas 155 Mbit/s plūsmas uz katru no Baltijas valstīm. No Igaunijas uz Somiju arī ir izveidots savienojums ar ātrumu 155 Mbit/s, no Igaunijas uz Zviedriju - tāds pats. Starp Stokholmu un Helsinkiem nodrošināta tīkla rezervēšana - arī ar 155 Mbit/s. Tātad varam runāt par ATM platformu, kas ir redundanta ar 155 Mbit tilpumu visu valstu virzienos. Tāds ātrums ir pamattīklā, bet klienti var izvēlēties katram pakalpojumam vajadzīgo ātrumu, sākot no 64 kbit/s līdz robežai, kāda ir nepieciešama. Vidējais ātrums, kādu klienti parasti izvēlas, ir 2 Mbit/s. Ir arī klienti, kas lieto savienojumus 4 Mbit/s.
Šobrīd Lattelekom Baltijas valstīs ir izvērsis arī IP/MPLS (Multiprotocol Label Switching) tehnoloģisko platformu. Tā ir moderna tehnoloģija, kura nodrošina Baltic Network klientiem virtuālā privātā tīkla (VPN) pakalpojumus uz IP bāzes. Tīklā tiek uzturēta korporatīvajiem klientiem nepieciešamā servisa kvalitāte (QoS), - tas nozīmē, ka noteikta tipa datu plūsmai tiek garantēta noteikta pārraides josla un pieprasītā kvalitāte.
Aigars Ceruss stāsta, ka šo IP MPLS platformu plānots attīstīt un izvērst arī Somijā un Zviedrijā, jo klienti to jau pieprasa. Ja telekomunikāciju operators vēlas saviem klientiem sniegt tīkla ārpakalpojumus, tad MPLS ir veiksmīgākā tehnoloģija šādam mērķim, jo spēj klientiem piedāvāt vilinājumu baudīt zemu pakalpojumu izmaksu kopā ar augstu pakalpojumu kvalitāti, uzticot rūpes par tīkla uzturēšanu operatoram.
Tradicionālā jeb ATM bāzes platforma vairāk paredzēta lielajiem Eiropas uzņēmumiem, kuriem jau ir pašiem savas korporatīvās tradīcijas. Parasti viņi IP tīklus ir uzdevuši uzturēt citiem pakalpojumu sniedzējiem. Šādos gadījumos Lattelekom nodrošina tikai transportu, bet ar maršrutizatoru vadību nodarbojas pats klients. Turpretī, izmantojot IP MPLS, Lattelekom ir iespēja sākt pašiem savu ārpakalpojumu piedāvājumu vēl plašākā reģionā.
Lattelekom sadarbības partneris IPVPN pakalpojumu uzturēšanā Igaunijā un Lietuvā ir Santa Monica Networks (viņi uzstāda maršrutizatorus un tos apkalpo), Latvijā ar to nodarbojas Lattelekom Sakaru sistēmas. Helsinkos un Stokholmā uzsākta sadarbība ar Hewlett Packard. Visa Baltic Network tīkla attālinātā vadība un konfigurācija notiek no Rīgas.
Perspektīvā - Baltijas datu centrs?
Lattelekom Korporatīvo klientu daļā briest citas biznesa koncepcijas. Viens no tiem, - kā optimizēt un izmantot pašreizējās tīkla infrastruktūras un resursus. Lieliska iespēja apvienot IT infrastruktūru un lietojumprogrammas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem būtu vienota Baltijas IT infrastruktūras platforma. Skaidrs, ka izdevīgāk un lētāk ir uzturēt vienu IT infrastruktūru centralizēti, nevis katrai Baltijas valstij savu. Lattelekom Korporatīvo klientu daļā dzimusi spoža ideja - izveidot kopīgu Baltijas datu centru, kurš, protams, varētu atrasties ģeogrāfiski visizdevīgākajā vietā - Latvijā. Lattelekom pašam ir četri datu centri, ir arī klienti, kuri interesējas par kopējo Baltijas datu centru. Varbūt drīz varēs teikt, ka Rīga ir Baltijas datu centru metropole.
- Tātad mums ir divi svarīgi komponenti nākotnes piedāvājumam, - rezumē Aigars Ceruss. - Datu centri un Baltijas tīkls, kuru nodrošina uzticama kompānija un profesionāli darbinieki. Mēs profesionāli nekādā ziņā neatpaliekam no skandināviem, bet izmaksu ziņā klientiem noteikti esam pat interesantāki. Tuvākajā laikā centīsimies šīs idejas realizēt arī dzīvē, bet nākotnē, protams, iecerēta arī paša Baltic Network tīkla paplašināšanās. Kurā virzienā - to acīmredzot noteiks potenciālie klienti.
Gunta KĻAVIŅA