E-pārvalde un Linux

 

Pasaulē aizvien populārākas kļūst e-pārvaldes ieviešanas iespējas, izmantojot dažādus atvērtā koda risinājumus, kuru vidū vispopulārākais joprojām ir Linux. Diskutējot par Linux programmatūras priekšrocībām, parasti nav neitrālu viedokļu. Viena sabiedrības daļa to kaismīgi aizstāv, otra apgalvo, ka daudzas Linux leģendas ir mīts. Vai patiesība ir pa vidu? Un vai ar popularitāti vien pietiek, lai šo atvērtā koda programmatūru ieviestu valsts un pašvaldību institūciju datorsistēmās?

 

Linux un Windows

Runājot par Linux, šī programmatūra parasti tiek pretnostatīta Windows - gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē. Viens no galvenajiem argumentiem, kas liecina par labu Linux, ir tā straujā izplatība. Pētījumi liecina, ka tā ir visātrāk augošā operētājsistēma: prognozēts, ka līdz 2006. gadam tās īpatsvars tirgū sasniegs 32 procentus, un šis pieauguma temps ir divas reizes ātrāks nekā Windows. Turklāt Linux ir vienīgā OS, kuras tirgus daļa joprojām palielinās. Prognozēts, ka līdz 2006. gadam tā pieaugs par 12 procentiem, turpretī Windows daļa par diviem procentiem samazināsies. Tas gan nenozīmē, ka pēkšņi būtu strauji sākusi mazināties klientu uzticība Windows, jo daudzi izvēlas Linux vai citas atvērtā koda programmatūras tieši ekonomisku apsvērumu dēļ vai arī kā alternatīvu risinājumu. To varētu skaidrot arī tā, ka Microsoft ieilgusī dominējošā pozīcija OS tirgū ir likusi aktīvāk sasparoties atvērtā koda programmatūras entuziastiem, radot aizvien jaunas to versijas un padarot tās saprotamākas un pieejamākas arī parastiem datorlietotājiem, kuriem nav doktora grāda datorzinībās.

No otras puses, senais apgalvojums, ka Linux OS lielākā priekšrocība ir iespēja lietot to bez maksas, ir vairs tikai mīts. Reiz, pašos pirmsākumos, kad šo supergudro OS radīja somu students Linuss Torvalds, tā bija tik sarežģīta, ka to spēja saprast un lietot tikai ļoti zinoši cilvēki. Ne jau velti to daudzus gadus uzskatīja par universitāšu operētājsistēmu. Protams, tādā situācijā nebija nekādas jēgas to pārdot, citādi tā nekad nekļūtu tik populāra. Tomēr pretēji apgalvojumiem, ka Linux tika radīta, lai iznīcinātu Microsoft, Linuss Torvalds uzsver, ka Linux tapšanas laikā viņam par šo uzņēmumu vispār neesot bijusi nekāda interese, toties tehniski sarežģīti uzdevumi esot viņa lielākā kaislība.

Tagad apstākļi ir mainījušies, Linux pazīst un atzīst visā pasaulē, un tik populārs produkts, kuru daudzviet lieto arī komerciāliem nolūkiem, protams, nevar būt bez maksas. Lielākā atšķirība no Windows ir tāda, ka, nopērkot Linux programmatūras licenci, nav jāpērk katras atjaunotās versijas licence. Tiesa, ja kāda iestāde vai uzņēmums vēlas pilnībā pāriet no Windows uz Linux, jārēķinās ne tikai ar programmatūras iegādes un pārinstalācijas, bet arī ar darbinieku apmācības izmaksām.  Tā kā, rūpīgi aprēķinot visas izmaksas, var gadīties, ka Linux ieviešana nemaz nebūs tik lēta. Tāpēc, ja jāizvēlas starp Windows vai Linux, vērtējot abas OS tikai pēc ekonomiskā izdevīguma kritērija, visloģiskāk, protams, būtu saskaitīt visas izmaksas.

Lai cik arī nenopietns pirmajā brīdī varētu būt šāds arguments, bet ko gan iesāktu kaislīgie Microsoft spēļu spēlētāji (un ražotāji), ja kādurīt visi pamostos Linux pasaulē! Var jau būt, ka kādā zinātnieku laboratorijā ir izgudroti Microsoft spēļu pārveidotāji jeb linuxētāji, bet, ja nav, derētu vēl nopietnāk padomāt par Linux spēļu biznesa tālāku attīstību (vismaz to izvēles ziņā Linux vēl nevar sacensties ar Microsoft).

 

Linux pasaulē

Diezgan daudzās pasaules valstīs Linux ir ieviests valsts un pašvaldību pārvaldē. Piemēram, Indijas valdība, kas tikai nesen ieviesusi Linux, ir šīs operētājsistēmas lielākā lietotāja pasaulē (56 procenti gadā no kopējā Indijas datorlietotāju apjoma). Tas tāpēc, ka Indijā ir ļoti apjomīga e-pārvaldes tīkla infrastruktūra un tur ir ļoti daudz lietotāju. Linux ir ļoti populārs arī Ķīnā, kur tiek tērēti lieli līdzekļi, to skaitā arī dažādu starptautisku fondu nauda, lai apmācītu nākamos Linux lietotājus.

Šo OS plaši lieto arī ASV, Austrālijā, Spānijā, Brazīlijā, Čehijā, Rumānijā, Vācijā. Spilgts Linux uzticības balsojuma piemērs ir Minhene, kur visā pilsētā Windows operētājsistēmu nomainīja pret Linux. Tā kā tas notika centralizēti un pasūtījumu apjoms bija milzīgs, tad varēja saņemt arī izdevīgas atlaides par pirkumu vairumā. Piemēru, kas liecina par Linux popularitāti pasaulē, ir pietiekami daudz. Tie ir ļoti pārliecinoši - pietiek vien minēt, ka to izmanto arī NASA, un komentāri, kā saka, lieki.

 

Linux Latvijā

Tomēr Latvijā Linux neieviešas tik strauji un tik lielos apmēros, kā to vēlētos tā atbalstītāji, izplatītāji vai LAKA (Latvijas atvērtā koda asociācija), kura, starp citu, darbojas tikai uz sabiedriskiem pamatiem, un šo gados jauno brīvprātīgo entuziasms patiesi ir apskaužams. Tieši LAKA brīvprātīgie ir sākuši arī Linux lokalizāciju Latvijā, nesaņemot ne santīma par šo visai sarežģīto darbu.

Šopavasar Rīgā notika IBM rīkota diskusija par iespēju ieviest Linux arī Latvijas e-pārvaldē. Uz diskusiju bija ieradusies IBM visatzītākā Linux speciāliste Kerola Staforda, kā arī LR Ekonomikas ministrijas, LU, LITTA, Informācijas sabiedrības biroja un IT Alise atbildīgās amatpersonas.

Viedokļi par Linux ieviešanu bija visdažādākie, un, lai gan neviens nebija pret to noskaņots agresīvi, skeptisku uzskatu bija ne mazums. Varbūt pie vainas ir latviešu piesardzīgums vai ekonomiskais domu gājiens. Jo neviens no Linux advokātu argumentiem nešķita tik spēcīgs, lai, piemēram, Ministru kabinets vai Saeima jau nākamajā dienā izmestu visu (arī nesen iegādāto) Windows XP atkritumu grozā un, sajūsmas fanfarām skanot, sāktu strādāt ar akadēmisko Linux.

Krāsas gan nedaudz sabiezinātas, bet ideja ir tieši tāda: kāpēc jāatsakās no Windows, pie kura visi ir pieraduši un iemācījušies ar to itin labi sadzīvot. Turklāt programmatūras iegādei iztērēts daudz līdzekļu. Visreālākais kompromiss, ko pieļāva arī diskusijas dalībnieki, būtu nomainīt Windows programmatūru pret Linux pakāpeniski, turklāt sākot ar tām darbstacijām, kuru Windows versijas ir pietiekami vecas. Turklāt diez vai Latvijā ir pienācis brīdis pāriet uz viena veida programmatūru, jo bez Windows un Linux daudzviet sekmīgi darbojas arī Unix un citas OS. Tiesa, šādos gadījumos, ja kāds uzņēmums vai valsts institūcija strādātu ar dažādu tipu programmatūru, varētu rasties problēmas ar to savietojamību, lai gan daži eksperti apgalvo, ka šai ziņā nekādu sarežģījumu neesot.

Tomēr viena Linux ieviešanas shēma šķita pieņemama (un pat atbalstāma!) arī samērā skeptiski noskaņotajam LITTA viceprezidentam, plaši pazīstamajam datortehnikas ekspertam Andrim Anspokam. Proti, viņš uzskata, ka ir visai mērķtiecīgi lietot Linux atvērtā koda programmatūru serveros, turpretī ir pesimistiski noskaņots pret šīs OS lietošanu darbstacijās. Viņš uzskata arī, ka visas programmatūras ir līdzvērtīgas, viņš neaizstāv un nenopeļ nevienu no tām, un viņa skepse attiecībā pret Linux Latvijā saistāma tikai un vienīgi ar to, ka, viņaprāt, tieši darbstacijās tas visticamāk plaši neieviesīsies.  

Diskusija nebūt neaprobežojās tikai ar tās dalībnieku personiskajiem viedokļiem. Linux iespējamo ieviešanu Latvijas valsts un pašvaldību institūcijās ir pētījusi Valsts kanceleja, ievācot informāciju no tām valstīm, kurās jau ieviesta šī atvērtā koda programmatūra. Ļoti pārliecinošu secinājumu šobrīd gan vēl nav, bet jau tagad ir skaidrs, ka lielajās vai arī tādās valstīs, kur IT infrastruktūra tikko sāk veidoties, Linux ir vieglāk ieviešams nekā mazās. Turklāt, lai strādātu ar atvērtā koda programmatūru, noteikti vajag pietiekami daudz kvalificētu speciālistu. Latvijai šai ziņā gan ir labas perspektīvas, jo gan Vidzemes augstskolā, gan Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Datortehnikas fakultātē gatavo Linux speciālistus. Tā kā cerības, ka arī Latvija nākotnē varētu pievienoties Linux pasaulei, noteikti ir. Jautājums vienīgi - kad šī nākotne atnāks.

Daina DAMBERGA,

sadarbībā ar LAKA un IBM