Spāņi palīdz Latvijai ielēkt jaunajā regulēšanas režīmā

 

Pērnā gada nogalē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Telekomunikāciju un pasta departaments iesniedza PHARE finansēto Twinning projektu Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Twinning projekti top pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas kopš 1998. gada, un to sākotnējais mērķis bija atbalstīt toreizējo kandidātvalstu administratīvās un juridiskās institūcijas EK likumdošanas ieviešanā. Kopš 1998. gada 13 kandidātvalstīs ir tapuši vairāk nekā 850 Twinning projekti, un tagad arī Latvijas regulatora projekts ir to skaitā. Projekta realizācija sākās 22. martā, un tā kopējais laiks ir 14 mēneši. Lai uzzinātu ko vairāk, SP aicināja uz sarunu SPRK Telekomunikāciju un pasta departamenta direktoru Andri VIRTMANI un Madrides Politehniskās universitātes telekomunikāciju ekspertu Serhio RAMOSU (Sergio Ramos).

 

- Kāpēc regulators par šī projekta partneriem izvēlējās tieši Spānijas ekspertus?

A. Virtmanis: - Piesakoties uz PHARE projekta finansējuma atbalstu, bija jārīko konkurss ES dalībvalstīs. Mēģinājām piesaistīt regulatorus, bet pirmā kārta beidzās bez rezultātiem, jo visi bija ļoti aizņemti ar jaunā ES regulējuma ieviešanu. Sākām vākt papildinformāciju par iespējamiem partneriem, EK lūdza paplašināt ekspertu sarakstu, un otrajā kārtā pieteicās Madrides Politehniskais institūts. Tā ekspertiem bija pieredze sadarbībā ar Polijas regulatoru, un viņi spēja pierādīt Eiropas Komisijai, ka ir kompetenti apmācīt tādu publisku organizāciju kā Latvijas SPRK. Mums bija prasība, lai ekspertu grupā būtu pietiekami daudz pārstāvju no Spānijas Telekomunikāciju regulatora un lai visi iesaistītie eksperti pārvaldītu angļu valodu. Projekts paredz, ka Rīgā regulāri uzturas viens eksperts, bet pārējie te ierodas uz īsāku vai ilgāku laiku. Pavisam to ir vairāk nekā divdesmit. 

- Vai jums, Ramosa kungs, arī ir pieredze Polijas projektā?

S. Ramoss: - Pats neesmu tajā piedalījies, bet mani kolēģi gan. Polijas projekts bija saistīts ar universālajiem pakalpojumiem. Tur strādāja komanda, kuru veidoja Spānijas Izglītības un tehnoloģiju ministrijas pārstāvji, arī eksperti no Spānijas regulatora un daži - no Madrides Politehniskās universitātes. Vadošā loma toreiz bija ministrijai. Latvijas projektā arī piedalās eksperti no tām pašām trim institūcijām - ministrijas, regulatora un universitātes -, taču šoreiz vadību uzņēmusies Politehniskā universitāte. To pārstāv eksperti, kuri ir ļoti pieredzējuši telekomunikācijās, to skaitā daudz profesoru. Universitātes neatkarīgo regulēšanas ekspertu grupa pastāv jau septiņus gadus. Tā ir pietiekami labi pazīstama Spānijā un arī Eiropā. Divas reizes gadā sagatavojam un publicējam ziņojumus par dažādiem telekomunikāciju jautājumiem. Pētām, kā ES regulējums tiek ieviests Spānijā un citās Eiropas valstīs. Tāpēc arī vēlējāmies piedalīties Latvijas regulatora projektā.

- Jūsu komandā ir daudz profesoru. Parasti viņi nodarbojas ar teorētiskiem pētījumiem, bet šajos projektos jāstrādā ar ļoti reālām lietām. Kā to var savienot?

S. Ramoss: - Tas ir ļoti vienkārši, jo mūsu profesoriem ir liela praktiskā pieredze, viņi vienlaikus pārstāv arī Spānijas regulatora administrāciju. Piemēram, Latvijas projekta vadītājs Klaudio Feiho (Claudio Feijoo) pērn bija Spānijas Telekomunikāciju un informācijas sabiedrības sekretariāta īpašais padomnieks telekomunikācijās. Pats gan vēl neesmu profesors, bet pasniedzējs Madrides Politehniskajā universitātē. Pēc izglītības - telekomunikāciju inženieris. Esmu ieguvis doktora grādu mobilajā internetā. Pēdējo triju gadu laikā strādāju universitātē pie dažādiem telekomunikāciju projektiem.

- Kāpēc regulatoram šāds projekts bija nepieciešams?

A. Virtmanis: - Pirms diviem gadiem, kad Latvija 2001. gadā pieņēma iepriekšējo telekomunikāciju likumu, mums bija ļoti sarežģīts uzdevums īsā laikā ieviest ES regulējumu. No Eiropas Komisijas bija prasība, ka Latvijai jāveido neatkarīga regulēšanas institūcija telekomunikācijās, bet Latvija pieņēma tādu likumu, kas atvēra tirgu konkurencei. Un tas nozīmēja, ka Latvijai divos gados bija jāievieš visa regulēšanas pakete, kas citās ES dalībvalstīs tika ieviesta daudz ilgākā periodā, soli pa solim. Arī tagad situācija ir līdzīga, jo jāievieš gan jaunais Latvijas Elektronsakaru likums, gan EK regulējums.

Šādos apstākļos Latvijai ļoti vērtīgs ir neatkarīgu ekspertu viedoklis un palīdzība. Otrs iemesls - ir iespēja papildus apmācīt Latvijas regulatora profesionāļu komandu. Projekts paredz arī mūsu ekspertu pieredzes apmaiņas braucienu pie Spānijas regulatora. Šīs vizītes uzmanības centrā varētu būt konkrētu gadījumu izpēte. Projekta laiks ir tikai 14 mēneši, un Latvijai šobrīd jāielec (šajā situācijā nevar lietot vārdu pāriet) jaunajā regulējuma režīmā, kurš jāievieš saskaņā ar jauno Elektronsakaru likumu, kas pieņemts 1. maijā 81. panta kārtībā. No jaunajām ES dalībvalstīm tikai Latvija, Lietuva, Slovēnija un Slovākija pieņēma jauno likumu līdz 1. maijam. Protams, tas vēl jāapstiprina Saeimā un jāpieņem daudz sekundārās likumdošanas aktu, lai tas sāktu reāli darboties. Turklāt likums paredz ļoti īsu pārejas periodu - tikai sešus mēnešus -, lai pieņemtu visus jaunos regulējumus saskaņā ar šo likumu. Tāpēc to, ka mums ir tādi pieredzējuši palīgi, uzskatām par īpašu priekšrocību. Protams, mēs nelūdzam spāņu kolēģus sagatavot mūsu vietā normatīvo aktu projektus, bet viņu palīdzība ļoti noder, jo viņi labi pārzina citu valstu tirgus pieredzi.

- Kāda ir Spānijas pieredze telekomunikāciju tirgus regulēšanā un ko Latvija varētu no jums pārņemt?

S. Ramoss: - Telekomunikāciju sektors un konkurences situācija pēc tirgus liberalizācijas visās ES valstīs ir samērā līdzīga. Varbūt galvenā atšķirība ir tā, kādā tempā notiek šie procesi (tie var būt atkarīgi no valsts lieluma, no tirgus struktūras, vēsturisko operatoru īpatnībām). Spānijā ir viens no ilgākajiem tirgus liberalizācijas laikiem, jo tā sākās 1998. gadā. Esam izgājuši cauri visām liberalizācijas fāzēm: esam atvēruši fiksēto sakaru tirgu, paplašinājuši mobilo sakaru un interneta tirgu, ieviesuši sekundāro likumdošanu, pārveidojuši likumdošanu saskaņā ar jauno ES regulējumu.

- Kāds ir jūsu priekšstats par telekomunikāciju tirgus situāciju Latvijā?

S. Ramoss: - Jau pirmo divu mēnešu laikā kopā ar Latvijas regulatoru esam daudz paveikuši. Piemēram, šajā laikā pieņemts jaunais likums, un mēs visu šo procesu vērojām ļoti tuvu. Esam detalizēti iepazinušies ar Andra Virtmaņa un viņa komandas komentāriem par likumu. Notikušas arī sarunas ar visiem lielākajiem tirgus dalībniekiem - Lattelekom, LMT, Tele2, kabeļu TV uzņēmumiem, dažiem ražotājiem, Satiksmes ministrijas pārstāvjiem u. c. Tas bija nepieciešams, lai varētu objektīvi izvērtēt tirgus situāciju, iegūstot informāciju nepastarpināti, no pirmavotiem, un pie reizes uzzināt arī dažādus viedokļus par liberalizācijas gaitu. Varu teikt, ka Latvijā tirgus attīstās ļoti dinamiski. Esmu iepriecināts, ka uzņēmumi ātri reaģē uz tirgus pārmaiņām, ir pietiekami elastīgi, izmantojot tirgus iespējas.

- Vai esat runājuši arī ar jaunajiem operatoriem? Daži no tiem joprojām uzskata, ka Latvijā reāla konkurence īsti nav sākusies. Kādas, jūsuprāt, ir jauno un veco operatoru attiecības - vai tās šķiet agresīvas?

S. Ramoss: - Situācija šai ziņā ir pilnīgi normāla. Konflikti starp operatoriem ir arī citās valstīs. Galu galā nevar aizmirst, ka vēl pirms pāris gadiem te bija monopols, bet tagad tirgū ir arī citi spēlētāji. Protams, konkurence Latvijā ir, lai gan nevarētu teikt, ka tā notiek pilnā apjomā, bet pusotra gada laikā tas nemaz nav iespējams. Galu galā arī par Spāniju nevar teikt, ka tur ir pilnīga konkurence. Jauno operatoru lielākā rūpe ir tā, kā pārvilināt klientus no lielajiem operatoriem, piedāvājot izdevīgākas cenas un labākus pakalpojumus.

A. Virtmanis: - Šobrīd Latvijas tirgū ir izsniegtas licences 35 fiksētā tīkla operatoriem. Galvenais rādītājs, kas liecina, ka konkurence ir sākusies, ir tas, ka samazinājusies vēsturisko fiksēto operatoru tirgus daļa. Mobilie operatori gan nav apmierināti, ka izsniedzam licences arī virtuālajiem operatoriem, kuriem pašiem nav resursu un kuri cenšas noslēgt starpsavienojumu līgumus ar citiem operatoriem, lai attīstītu biznesu. Zetcom darbojas ar priekšapmaksas kartēm, bet citi jau sāk attīstīt savu infrastruktūru un darboties kā īsti mobilie operatori - ar tīklu, bet pagaidām bez klientiem. Varbūt viņi nodarbosies ar viesabonēšanu vai ko citu. Vēsturisko operatoru reakcija ir tāda: kāpēc jūs cenšaties iesaistīt tirgū jaunus operatorus, ja vēlaties pārdot UMTS licenci?

- Ko šādā gadījumā var darīt regulators?

A. Virtmanis: - Mūsu galvenā prasība ir, lai lielie operatori Tele2 un LMT piekristu sarunām ar jaunajiem, lai tie slēgtu starpsavienojumu līgumus. Vecajā likumā bija runa par īpašo piekļuvi. Jaunajā likumā palikusi vienkārši piekļuve - nav precizēts, kāda. Tātad var būt visdažādākie piekļuves veidi, to skaitā arī starpsavienojumi. Būtiskas ietekmes operatoriem ir pienākums slēgt starpsavienojumus ar visiem, kas to vēlas.

- Tostarp gan starpsavienojumu, gan citu pakalpojumu tarifi, šķiet, aizvien vairāk pietuvinās izmaksām un tātad - turpina samazināties.

A. Virtmanis: - Mēs visu laiku prasām pazemināt tarifus. Tas arī notiek, īpaši, ja salīdzina ar pērno gadu. Bet galvenais ir novērtēt, vai šie tarifi ir pietuvināti izmaksām. Tas nozīmē, ka mums joprojām ir pat jāizdara spiediens uz operatoriem, lai tarifi vēl vairāk pazeminātos. Arī citās valstīs ir tāda pati attieksme un pieredze. Tomēr veco un jauno dalībvalstu līmenis atšķiras. Latvijas tarifi joprojām ir visai augsti, pat ja tos salīdzina ar vidējo līmeni jaunajās dalībvalstīs. Tomēr nevar salīdzināt tarifus dažādās valstīs tikai pēc cipariem - atšķiras gan tirgus situācija, gan iemesli, kas ietekmē tirgu.

- Ko jūs sagaidāt no spāņu kolēģiem projekta gaitā?

A. Virtmanis: - Domāju, ka projekts ir ievirzīts pareizajās sliedēs, viss norit saskaņā ar plānu, un mēs esam gatavi apstiprināt pirmā posma rezultātus. Mērķis ir Latvijas regulatora neatkarīgs novērtējums. Tas ir ļoti labi, ka to dara neatkarīgi eksperti, jo arī Eiropas Komisijai ir vajadzīgas liecības, cik sekmīgi regulators strādā un ievieš regulējumus. Otrais projekta posms ir praktiskais atbalsts sekundārās likumdošanas izstrādē, kur aicināsim talkā arī ekspertus no Spānijas Zinātnes un tehnoloģiju ministrijas un no Spānijas regulatora. Universālais pakalpojums, tarifu līdzsvarošana, starpsavienojumi, tirgus analīze, atbalsts lielākajiem tirgus dalībniekiem - tās būs sekundārās likumdošanas projektu tēmas. Trešās (un pēdējās) projekta fāzes mērķis - izstrādāt prognozes, kāda nākotnē varētu būt regulatora loma un stratēģija, kā attīstīsies tirgus Latvijā. Mūsu partneri varētu dot praktiskus padomus un rekomendācijas šajos jautājumos.

- Vai projektā tiks pievērsta detalizēta uzmanība arī tādām aktuālām tēmām kā starpsavienojumi, nacionālie resursi, universālais pakalpojums, pakalpojumu kvalitāte, piekļuves tīkla atsaistīšana u. c.?

A. Virtmanis: - Jā, visi šie jautājumi Latvijā ir tikpat aktuāli kā citās ES valstīs. Tie iekļauti arī projektā. Mūsu galvenā atbildība ir ieviest likumu. Arī šai ziņā spāņu kolēģu palīdzība ir ļoti vērtīga. Viņi mums palīdz ar padomiem, kad mēs izstrādājam normatīvos aktus. Turklāt spāņi ir ļoti elastīgi. Viņi labprāt piekrīt šo to pamainīt mūsu kopējos darbos, vispirms ķeramies pie pašām aktuālākajām lietām.

- Latvijai jauna lieta ir piekļuves tīkla atsaistīšana, par kuru daudziem operatoriem ir pretēji viedokļi? Kā tā notiek citur Eiropā?

S. Ramoss: - Tā ir ierasta prakse, ka regulators regulē piekļuves tīkla atsaistīšanu. Vairākās valstīs - Spānijā, Francijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē - šis pakalpojums jau ir ieviests. Piemēram, Spānijā tas tika apstiprināts pirms dažiem  gadiem. Protams, piekļuves tīkla atsaistīšana ir arī biznesa iespēja, ko iecienījuši jaunie tirgus dalībnieki. Spānijā izmanto visus iespējamos līdzekļus, lai ļautu konkurencei paplašināties. Bet galu galā tirgus izšķir, kuri virzieni attīstās vairāk, kuri - mazāk. Spānijā, piemēram, populāri ir operatora izvēles kodi  (prefix), bet ne piekļuves tīkla atsaistīšana. Mobilajā tirgū Spānijā visiem operatoriem ir vienāda licence, nav virtuālo mobilo operatoru kā Latvijā, Lietuvā vai Lielbritānijā.

- Kāda ir veco un arī jauno operatoru reakcija, kad ieviešat kaut ko jaunu? Vai Spānijā arī ir tiesas procesi?

S. Ramoss: - Jā, protams, ir arī tiesas prāvas. Tas ir normāli. Tā ir jāuztver arī kā atbildīgās institūcijas iespēja noregulēt konfliktus starp operatoriem un regulatoru. Spānijā vecajiem operatoriem pārsvarā ir pozitīva attieksme.

- Vai var teikt, ka pozitīvā attieksme pieaug un negatīvā - samazinās?

S. Ramoss: - Jā, tā ir. Piemēram, Telefonica - Spānijas vēsturiskais operators - vienmēr ir centies būt pirmais. Viņi cenšas būt arī labākie konkurenti, - ne tikai Spānijas, bet arī starptautiskajā tirgū. Visur ir tā, ka jaunienācēji cenšas iekarot pozīcijas, un tie var būt dinamiskāki, jo ir mazāki. Vienlaikus viņi mēģina paplašināties, iegūt klientus. Tā ir pareiza pieeja, kas veicina konkurences attīstību.

- Cik fiksētā tīkla operatoru ir Spānijā?

S. Ramoss: - Fiksētajā tīklā ir pieci seši lielie operatori (ir arī mazāki) - Telefonica, Auna, Tele2, mobilajā - trīs.

- Vai jums ir arī UMTS operatori?

S. Ramoss: - Jā, bet 3G pakalpojumus Spānijā vēl nesniedz. Telefonica un Vodaphone ir licence. Šobrīd Spānijā piedāvā vienīgi UMTS kartes piezīmjdatoriem. Tas gan nav īpaši lēti, bet cenas noteikti samazināsies.

- Kā jūs vērtējat Latvijas regulatoru, tā profesionalitāti, lēmumus utt.?

S. Ramoss: - Latvija ir unikāla ar to, ka tai ir vairāku nozaru regulators. Tāds ir vēl tikai  vienā ES valstī - Luksemburgā. Man radies ļoti labs iespaids par Latvijas regulatora profesionāļiem. Veiksmīgs savienojums - eksperti, kuriem ir daudzu gadu pieredze nozarē, un pavisam jauni cilvēki, kuri mācās no kolēģiem un jūtas brīvi šajā dinamiskajā vidē. Strādāt kopā ar Latvijas regulatora profesionālo komandu ir liels gandarījums.

Gunta KĻAVIŅA