Pēc kā brauksim uz Ženēvu?
Pēc kā brauksim uz Ženēvu
(Ciparu apraides plānošanas
reģionālā radiokonference)
Pēc
sagatavošanas pasākumiem vairāku gadu garumā maijā
sāka darbu Reģionālā radiosakaru konference ciparu apraides
frekvenču plāna izstrādei Eiropas un Āfrikas apraides
reģioniem. To organizēja Starptautiskā telesakaru savienība
(ITU). Konferences 1. sesija notika Ženēvā no 10. līdz 28.
maijam, un tās uzdevums bija izstrādāt plānošanas metodes un tehniskos
kritērijus. Otrā sesija izstrādās pašu frekvenču
plānu. Valstīm, kas piedalījās konferencē, bija
jāsagatavo un jāiesniedz frekvenču pieprasījumi ciparu
apraides attīstībai valstī. Tiem jābalstās uz apraides
attīstības perspektīvu ilgam laika periodam. Valstu
delegāciju uzdevums konferencē - panākt, lai dinamiskā
plānošanas procesa rezultātā iegūtu savām
prasībām atbilstošu optimālu radiofrekvenču daudzumu.
Atskatoties vēsturē
2004. gads Latvijā ir jubilejas gads
televīzijai. Pirms pusgadsimta, 1954. gada 6. novembrī,
Rīgā notika pirmais regulārais televīzijas raidījums.
Ar gandarījumu jāatzīmē, ka televīzijas
ieviešanas un tālākās attīstības procesā
Latvija atradās avangarda valstu grupā. Jācer, ka ar
televīziju saistītās Latvijas organizācijas
nodrošinās šai jubilejai pienācīgu sabiedrisku
skanējumu.
Nedaudz vēlāk, 1961. gadā,
Reģionālajā radiosakaru konferencē Stokholmā tika
izstrādāts pirmais televīzijas apraides frekvenču
plāns. Tas aptvēra Eiropas apraides reģiona valstis un šo
plānu saīsināti apzīmē ST61. Plāns, kurā
sākotnēji bija ap 8000 frekvenču piešķīrumu,
ilgus gadus ļoti sekmīgi kalpoja televīzijas
attīstībai. Uz jaunu frekvenču piešķīrumu
starpvalstu koordinācijas pamata laika gaitā tas ievērojami
paplašinājās un patlaban ietver ap 80 000 frekvenču
piešķīrumu. Tiesa, lielākā daļa no tiem ir
piešķīrumi mazas jaudas stacijām. Plāna darbība
nodrošināja labu elektromagnētisko saderību starp
stacijām, kas arī bija tā pamatuzdevums.
Ilgajā attīstības gaitā
televīzija un skaņas apraide ir pietuvojusies vēsturiska
pagrieziena punktam - pārejai no analogām apraides sistēmām
uz progresīvo ciparu tehnoloģiju. Eiropas valstis ir
pieņēmušas ieviešanai ciparu skaņas apraides
sistēmu T-DAB un ciparu televīzijas sistēmu DVB-T. Pāreja
uz raidīšanu šajās sistēmās novērsīs
galvenos trūkumus, kas piemita analogajām apraides sistēmām
un nodrošinās:
·
kvalitatīvu
un stabilu uztveršanu jebkuros apstākļos, īpaši ar
pārnēsājamiem un mobilajiem uztvērējiem, kā
arī iespēju ieviest paaugstinātas kvalitātes
raidījumus;
·
iespēju
apraidei iedalītajā radiofrekvenču spektrā
vairākkārtīgi palielināt izplatāmo programmu skaitu;
·
iespēju
attīstīt interaktīvos pakalpojumus un dažādas papildu
informācijas izplatīšanu.
Pakāpeniska jaunās skaņas apraides
sistēmas ieviešana vairākās valstīs tika sākta
jau pēc 1995. gada, kad CEPT valstis Visbādenē vienojās par
T-DAB sistēmas pieņemšanu un ieviešanas tehniskajiem
kritērijiem.
Ciparu televīzija DVB-T zaļo gaismu
saņēma Česterā 1997. gadā. Taču, lai
ierobežoti raidīšanas mēģinājumi pārtaptu
pilnapjoma pārejā uz ciparu sistēmām, bija nepieciešams
jauns ciparu apraidei piemērots frekvenču plāns. Par to
vienojās Eiropas un Āfrikas apraides reģionu valstis un ITU
uzņēmās organizatorisko vadību šim nolūkam
nepieciešamās Reģionālās radiosakaru konferences
sagatavošanā un sasaukšanā.
Reģionālā radiosakaru konference RRC-04/06
RRC uzdevums ir izstrādāt frekvenču
plānu ciparu televīzijas un ciparu skaņas apraidei Eiropas un
Āfrikas apraides reģionu valstīm, kā arī tām NVS
valstīm, kuras agrāk neietilpa Eiropas apraides reģionā.
Konferences darbu nolēma sadalīt divās sesijās: pirmā
sesija izstrādās plānošanas metodes un tehniskos
kritērijus, bet otrā sesija uz šīs tehniskās
bāzes pamata - pašu frekvenču plānu.
Pirmā sesija strādāja Ženēvā
no 10. maija līdz 28. maijam. Starp pirmo un otro sesiju būs
apmēram 18 mēnešu ilgs starplaiks, kurā valstis veiks
frekvenču iepriekšēju koordinēšanu ar savām
kaimiņvalstīm un sagatavos frekvenču pieprasījumus
konferences otrajai sesijai. Sagaidāms, ka otrā sesija notiks 2006.
gada sākumā.
Galvenie konferences darba nosacījumi
Konference
ievēro šādus galvenos nosacījumus, lai tās
rezultāts apmierinātu visu dalībvalstu intereses:
·
veiks
plānošanu III diapazonā (174230 MHz), kurā ir 6.-12. TV
kanāls. Šajā diapazonā jāieplāno frekvences
kā T-DAB, tā DVB-T stacijām atbilstoši katras valsts interesējošiem
ciparu skaņas un ciparu televīzijas apraides apjomiem;
·
veiks
plānošanu IV diapazonā (470-682 MHz), kurā ir 21.-34. TV
kanāls, un V diapazonā (582-862 MHz), kurā ir 35.-69. TV
kanāls. Šīs frekvenču joslas paredzētas tikai
televīzijai;
·
centīsies
nodrošināt visu valstu vienlīdzīgas iespējas
frekvenču spektra izmantošanā;
·
ievēros
frekvenču spektra izmantošanas efektivitāti;
·
nodrošinās
staciju darbības aizsardzību pārejas procesā uz ciparu
apraidi, t. i., to uztveršanai nedrīkst tikt radīti traucējumi.
Frekvenču joslas, kurās darbojas 1.-5.
televīzijas kanāls un FM skaņas apraide,
plānošanā netiks skartas. Minēto kanālu
televīzijas staciju darbs varēs turpināties tikai analogajā
sistēmā, bet tālākā perspektīvā
raidījumi šajos kanālos tiks pārtraukti.
Tiešajā plānošanas procesā
izmantos datortehniku un specializētas programmas, ar
vairākkārtīgu elektromagnētiskās saderības
aprēķinu ciklu palīdzību panākot optimālu valstu
iesniegto frekvenču pieprasījumu apmierināšanu.
Būs daudz zemūdens akmeņu un problēmu
Ja
iedomājas, ka staciju skaitu ST61 plānā ir apmēram 80 000,
kļūst saprotamas grūtības, kas gaida plānotājus,
lai nodrošinātu prasības izpildi pārejā uz ciparu
apraidi par traucējumu izslēgšanu pašreizējo staciju
darbībai. Tādēļ starp visām problēmām, kas
bija jāatrisina konferences pirmajā sesijā, galvenā ir
pasākumu izstrādāšana, lai nodrošinātu staciju
aizsardzību pret traucējumiem, tomēr nepalēninot ciparu
apraides ieviešanas gaitu.
Otrkārt,
jāņem vērā, ka pārejas termiņi
dažādās valstīs var būt visai
atšķirīgi, un jācenšas mazināt šā
apstākļa ietekme uz plānošanu. Tā, piemēram,
arī Latvija, kas ciparu sistēmu ieviešanā ir redzami izkritusi
no kādreizējās vietas avangardā, jau būtiski atpaliek
no kaimiņvalstīm Zviedrijas un Somijas. Arī sabiedriskā
apraides organizācija Latvijas Televīzija ciparu apraides procesa
veidošanā līdz šim reāli nav iesaistījusies.
Šādas neskaidrības mazina optimizācijas iespējas
frekvenču plānošanā.
Treškārt,
jārespektē prasība nodrošināt saderību starp
apraides stacijām un citu dienestu stacijām, kas kopīgi izmanto
apraides frekvenču joslas. Tās var ievērojami traucēt un
sašaurināt apraides piekļuvi frekvenču spektram, īpaši
televīzijas IV un V diapazonā. Mūsu tuvāko
kaimiņvalstu - Krievijas, Baltkrievijas, kā arī Polijas - citu
dienestu dēļ nereti nākas saņemt ierobežojumus vai
aizliegumus dažu kanālu izmantošanā apraidei.
Minētā saderība būtu jānodrošina jau
plānošanas procesā, taču nereti saderības
kritēriji ir nepilnīgi vai vispār netiek norādīti.
Uztveršanas apstākļu izvēle
Ciparu
apraides sistēmas pieļauj lielu darbības variantu izvēles
daudzveidību, kas teorētiski var sniegties daudzos desmitos.
Konferencei būs jāņem vērā katras valsts vēlmes.
Iespējamais variantu daudzums konferences sagatavošanas gaitā
tika samazināts līdz nedaudziem tipiskiem variantiem, kas ļaus
samazināt plānošanas aprēķinu apjomu. Varianti
atšķiras ar uztveršanas veida izvēli, kurš arī
nosaka nepieciešamo minimālo elektromagnētiskā lauka (EML)
intensitāti. 1. tabulā norādīti trīs tipiskie varianti
ciparu televīzijai un dota minimālā nepieciešamā EML
intensitāte II diapazonā (200 MHz) un IV/V diapazonā (650 MHz).
Redzams, ka EML intensitātes atšķirība starp variantiem ir
milzīga. Tas izvirza attiecīgas prasības raidošo tīklu
izveidei un raidītāju izstarotajai jaudai, lai attiecīgajā
variantā nodrošinātu uztveršanu. Jāpiezīmē,
ka EML intensitāte noteikta tā, lai uztveršana būtu nodrošināta
lielākajā daļā uztveršanas vietu 95 vai pat 99
procentos. Šāda prasība izraisa EML mediānas
vērtības palielinājumu par 9 vai 13 dB attiecībā pret
gadījumu, ja uztveršana jānodrošina 50 procentos vietu.
Atgādināsim, ka analogās uztveršanas gadījumā
minimālās EML intensitātes vērtībai
jāizpildās pusē vietu.
2.
tabulā norādīti divi uztveršanas varianti, kas ir
izvēlēti ciparu skaņas apraidei. Tajā pamatā ir
mobilā uztveršana, tas ir, braucot vai ejot. Uztveršanas
nodrošinājumam arī iekštelpās ēku konstrukciju
ienestā signāla vājinājuma kompensācijai
intensitāte jāpalielina par 7 dB.
Kas vajadzīgs Latvijai?
Gatavojot
Latvijas frekvenču pieprasījumus konferencei, ir jāzina,
kādas apraides iespējas vēlamies nodrošināt
Latvijā rīt un tālā nākotnē. Šāds
jautājums tika uzdots apraides procesā iesaistītām
organizācijām. Atbildes rāda, ka vēlamais raidošo
tīklu jeb izplatāmo programbloku daudzums televīzijā tiek
vērtēts no 3 līdz 6 (vienā programblokā var
pārraidīt 4-6 programmas). Tika izteikta doma, ka dažviet
papildus varētu izmantot mazas jaudas raidītājus vietēju
programmu izplatīšanai.
Fiksētās
uztveršanas iespējai ar jumta antenu vajadzētu būt
jebkurā vietā valstī. Pilsētās un to tuvumā,
kā arī kūrorta zonās vēlama ārpustelpu
portatīvā uztveršana, bet mobilo uztveršanu vajadzētu
nodrošināt uz galvenajiem starptautiskās un valsts nozīmes
autoceļiem. Portatīvās iekštelpu uztveršanas
iespēja veidotos vietās, kur atrodas televīzijas
raidošās stacijas un to tuvumā, tātad Rīgā un
gandrīz visās lielākajās pilsētās.
Ne
visi novērtēja, mūsuprāt, vienu no
būtiskākajām ciparu televīzijas nākotnes
perspektīvām padarīt uztveršanu neatkarīgu no
fiksētās antenas vai kabeļtīkla pieslēguma. Tas ir,
dot pēc iespējas plašāku iespēju mobilajai
uztveršanai. Tieši tā pašlaik ciparu televīzijas
nākotni redz un veido Vācijā.
Ciparu
skaņas apraides perspektīvas aptaujas dalībniekiem
šķita mazāk skaidras nekā televīzijas. Tās
svārstījās no domas, ka T-DAB sistēma nav perspektīva,
līdz priekšlikumam nodrošināt T-DAB mobilās uztveršanas
iespēju visur un plānojot paredzēt maksimāli iespējamo
izplatīšanas tīklu daudzumu.
Par
televīziju iepriekš izteiktie priekšlikumi visumā atbilst
viedoklim, ko konferences sagatavošanas sanāksmēs izsaka
arī citu valstu pārstāvji un kas varētu tikt ievēroti
frekvenču plānošanā ciparu apraidei.
Inārs
JĒKABSONS,
LVEI
(Ciparu apraides plānošanas reģionālā radiokonference)
Pēc sagatavošanas pasākumiem vairāku gadu garumā maijā sāka darbu Reģionālā radiosakaru konference ciparu apraides frekvenču plāna izstrādei Eiropas un Āfrikas apraides reģioniem. To organizēja Starptautiskā telesakaru savienība (ITU). Konferences 1. sesija notika Ženēvā no 10. līdz 28. maijam, un tās uzdevums bija izstrādāt plānošanas metodes un tehniskos kritērijus. Otrā sesija izstrādās pašu frekvenču plānu. Valstīm, kas piedalījās konferencē, bija jāsagatavo un jāiesniedz frekvenču pieprasījumi ciparu apraides attīstībai valstī. Tiem jābalstās uz apraides attīstības perspektīvu ilgam laika periodam. Valstu delegāciju uzdevums konferencē - panākt, lai dinamiskā plānošanas procesa rezultātā iegūtu savām prasībām atbilstošu optimālu radiofrekvenču daudzumu.
Atskatoties vēsturē
2004. gads Latvijā ir jubilejas gads televīzijai. Pirms pusgadsimta, 1954. gada 6. novembrī, Rīgā notika pirmais regulārais televīzijas raidījums. Ar gandarījumu jāatzīmē, ka televīzijas ieviešanas un tālākās attīstības procesā Latvija atradās avangarda valstu grupā. Jācer, ka ar televīziju saistītās Latvijas organizācijas nodrošinās šai jubilejai pienācīgu sabiedrisku skanējumu.
Nedaudz vēlāk, 1961. gadā, Reģionālajā radiosakaru konferencē Stokholmā tika izstrādāts pirmais televīzijas apraides frekvenču plāns. Tas aptvēra Eiropas apraides reģiona valstis un šo plānu saīsināti apzīmē ST61. Plāns, kurā sākotnēji bija ap 8000 frekvenču piešķīrumu, ilgus gadus ļoti sekmīgi kalpoja televīzijas attīstībai. Uz jaunu frekvenču piešķīrumu starpvalstu koordinācijas pamata laika gaitā tas ievērojami paplašinājās un patlaban ietver ap 80 000 frekvenču piešķīrumu. Tiesa, lielākā daļa no tiem ir piešķīrumi mazas jaudas stacijām. Plāna darbība nodrošināja labu elektromagnētisko saderību starp stacijām, kas arī bija tā pamatuzdevums.
Ilgajā attīstības gaitā televīzija un skaņas apraide ir pietuvojusies vēsturiska pagrieziena punktam - pārejai no analogām apraides sistēmām uz progresīvo ciparu tehnoloģiju. Eiropas valstis ir pieņēmušas ieviešanai ciparu skaņas apraides sistēmu T-DAB un ciparu televīzijas sistēmu DVB-T. Pāreja uz raidīšanu šajās sistēmās novērsīs galvenos trūkumus, kas piemita analogajām apraides sistēmām un nodrošinās:
· kvalitatīvu un stabilu uztveršanu jebkuros apstākļos, īpaši ar pārnēsājamiem un mobilajiem uztvērējiem, kā arī iespēju ieviest paaugstinātas kvalitātes raidījumus;
· iespēju apraidei iedalītajā radiofrekvenču spektrā vairākkārtīgi palielināt izplatāmo programmu skaitu;
· iespēju attīstīt interaktīvos pakalpojumus un dažādas papildu informācijas izplatīšanu.
Pakāpeniska jaunās skaņas apraides sistēmas ieviešana vairākās valstīs tika sākta jau pēc 1995. gada, kad CEPT valstis Visbādenē vienojās par T-DAB sistēmas pieņemšanu un ieviešanas tehniskajiem kritērijiem.
Ciparu televīzija DVB-T zaļo gaismu saņēma Česterā 1997. gadā. Taču, lai ierobežoti raidīšanas mēģinājumi pārtaptu pilnapjoma pārejā uz ciparu sistēmām, bija nepieciešams jauns ciparu apraidei piemērots frekvenču plāns. Par to vienojās Eiropas un Āfrikas apraides reģionu valstis un ITU uzņēmās organizatorisko vadību šim nolūkam nepieciešamās Reģionālās radiosakaru konferences sagatavošanā un sasaukšanā.
Reģionālā radiosakaru konference RRC-04/06
RRC uzdevums ir izstrādāt frekvenču plānu ciparu televīzijas un ciparu skaņas apraidei Eiropas un Āfrikas apraides reģionu valstīm, kā arī tām NVS valstīm, kuras agrāk neietilpa Eiropas apraides reģionā. Konferences darbu nolēma sadalīt divās sesijās: pirmā sesija izstrādās plānošanas metodes un tehniskos kritērijus, bet otrā sesija uz šīs tehniskās bāzes pamata - pašu frekvenču plānu.
Pirmā sesija strādāja Ženēvā no 10. maija līdz 28. maijam. Starp pirmo un otro sesiju būs apmēram 18 mēnešu ilgs starplaiks, kurā valstis veiks frekvenču iepriekšēju koordinēšanu ar savām kaimiņvalstīm un sagatavos frekvenču pieprasījumus konferences otrajai sesijai. Sagaidāms, ka otrā sesija notiks 2006. gada sākumā.
Galvenie konferences darba nosacījumi
Konference ievēro šādus galvenos nosacījumus, lai tās rezultāts apmierinātu visu dalībvalstu intereses:
· veiks plānošanu III diapazonā (174230 MHz), kurā ir 6.-12. TV kanāls. Šajā diapazonā jāieplāno frekvences kā T-DAB, tā DVB-T stacijām atbilstoši katras valsts interesējošiem ciparu skaņas un ciparu televīzijas apraides apjomiem;
· veiks plānošanu IV diapazonā (470-682 MHz), kurā ir 21.-34. TV kanāls, un V diapazonā (582-862 MHz), kurā ir 35.-69. TV kanāls. Šīs frekvenču joslas paredzētas tikai televīzijai;
· centīsies nodrošināt visu valstu vienlīdzīgas iespējas frekvenču spektra izmantošanā;
· ievēros frekvenču spektra izmantošanas efektivitāti;
· nodrošinās staciju darbības aizsardzību pārejas procesā uz ciparu apraidi, t. i., to uztveršanai nedrīkst tikt radīti traucējumi.
Frekvenču joslas, kurās darbojas 1.-5. televīzijas kanāls un FM skaņas apraide, plānošanā netiks skartas. Minēto kanālu televīzijas staciju darbs varēs turpināties tikai analogajā sistēmā, bet tālākā perspektīvā raidījumi šajos kanālos tiks pārtraukti.
Tiešajā plānošanas procesā izmantos datortehniku un specializētas programmas, ar vairākkārtīgu elektromagnētiskās saderības aprēķinu ciklu palīdzību panākot optimālu valstu iesniegto frekvenču pieprasījumu apmierināšanu.
Būs daudz zemūdens akmeņu un problēmu
Ja iedomājas, ka staciju skaitu ST61 plānā ir apmēram 80 000, kļūst saprotamas grūtības, kas gaida plānotājus, lai nodrošinātu prasības izpildi pārejā uz ciparu apraidi par traucējumu izslēgšanu pašreizējo staciju darbībai. Tādēļ starp visām problēmām, kas bija jāatrisina konferences pirmajā sesijā, galvenā ir pasākumu izstrādāšana, lai nodrošinātu staciju aizsardzību pret traucējumiem, tomēr nepalēninot ciparu apraides ieviešanas gaitu.
Otrkārt, jāņem vērā, ka pārejas termiņi dažādās valstīs var būt visai atšķirīgi, un jācenšas mazināt šā apstākļa ietekme uz plānošanu. Tā, piemēram, arī Latvija, kas ciparu sistēmu ieviešanā ir redzami izkritusi no kādreizējās vietas avangardā, jau būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm Zviedrijas un Somijas. Arī sabiedriskā apraides organizācija Latvijas Televīzija ciparu apraides procesa veidošanā līdz šim reāli nav iesaistījusies. Šādas neskaidrības mazina optimizācijas iespējas frekvenču plānošanā.
Treškārt, jārespektē prasība nodrošināt saderību starp apraides stacijām un citu dienestu stacijām, kas kopīgi izmanto apraides frekvenču joslas. Tās var ievērojami traucēt un sašaurināt apraides piekļuvi frekvenču spektram, īpaši televīzijas IV un V diapazonā. Mūsu tuvāko kaimiņvalstu - Krievijas, Baltkrievijas, kā arī Polijas - citu dienestu dēļ nereti nākas saņemt ierobežojumus vai aizliegumus dažu kanālu izmantošanā apraidei. Minētā saderība būtu jānodrošina jau plānošanas procesā, taču nereti saderības kritēriji ir nepilnīgi vai vispār netiek norādīti.
Uztveršanas apstākļu izvēle
Ciparu apraides sistēmas pieļauj lielu darbības variantu izvēles daudzveidību, kas teorētiski var sniegties daudzos desmitos. Konferencei būs jāņem vērā katras valsts vēlmes. Iespējamais variantu daudzums konferences sagatavošanas gaitā tika samazināts līdz nedaudziem tipiskiem variantiem, kas ļaus samazināt plānošanas aprēķinu apjomu. Varianti atšķiras ar uztveršanas veida izvēli, kurš arī nosaka nepieciešamo minimālo elektromagnētiskā lauka (EML) intensitāti. 1. tabulā norādīti trīs tipiskie varianti ciparu televīzijai un dota minimālā nepieciešamā EML intensitāte II diapazonā (200 MHz) un IV/V diapazonā (650 MHz). Redzams, ka EML intensitātes atšķirība starp variantiem ir milzīga. Tas izvirza attiecīgas prasības raidošo tīklu izveidei un raidītāju izstarotajai jaudai, lai attiecīgajā variantā nodrošinātu uztveršanu. Jāpiezīmē, ka EML intensitāte noteikta tā, lai uztveršana būtu nodrošināta lielākajā daļā uztveršanas vietu 95 vai pat 99 procentos. Šāda prasība izraisa EML mediānas vērtības palielinājumu par 9 vai 13 dB attiecībā pret gadījumu, ja uztveršana jānodrošina 50 procentos vietu. Atgādināsim, ka analogās uztveršanas gadījumā minimālās EML intensitātes vērtībai jāizpildās pusē vietu.
2. tabulā norādīti divi uztveršanas varianti, kas ir izvēlēti ciparu skaņas apraidei. Tajā pamatā ir mobilā uztveršana, tas ir, braucot vai ejot. Uztveršanas nodrošinājumam arī iekštelpās ēku konstrukciju ienestā signāla vājinājuma kompensācijai intensitāte jāpalielina par 7 dB.
Kas vajadzīgs Latvijai?
Gatavojot Latvijas frekvenču pieprasījumus konferencei, ir jāzina, kādas apraides iespējas vēlamies nodrošināt Latvijā rīt un tālā nākotnē. Šāds jautājums tika uzdots apraides procesā iesaistītām organizācijām. Atbildes rāda, ka vēlamais raidošo tīklu jeb izplatāmo programbloku daudzums televīzijā tiek vērtēts no 3 līdz 6 (vienā programblokā var pārraidīt 4-6 programmas). Tika izteikta doma, ka dažviet papildus varētu izmantot mazas jaudas raidītājus vietēju programmu izplatīšanai.
Fiksētās uztveršanas iespējai ar jumta antenu vajadzētu būt jebkurā vietā valstī. Pilsētās un to tuvumā, kā arī kūrorta zonās vēlama ārpustelpu portatīvā uztveršana, bet mobilo uztveršanu vajadzētu nodrošināt uz galvenajiem starptautiskās un valsts nozīmes autoceļiem. Portatīvās iekštelpu uztveršanas iespēja veidotos vietās, kur atrodas televīzijas raidošās stacijas un to tuvumā, tātad Rīgā un gandrīz visās lielākajās pilsētās.
Ne visi novērtēja, mūsuprāt, vienu no būtiskākajām ciparu televīzijas nākotnes perspektīvām padarīt uztveršanu neatkarīgu no fiksētās antenas vai kabeļtīkla pieslēguma. Tas ir, dot pēc iespējas plašāku iespēju mobilajai uztveršanai. Tieši tā pašlaik ciparu televīzijas nākotni redz un veido Vācijā.
Ciparu skaņas apraides perspektīvas aptaujas dalībniekiem šķita mazāk skaidras nekā televīzijas. Tās svārstījās no domas, ka T-DAB sistēma nav perspektīva, līdz priekšlikumam nodrošināt T-DAB mobilās uztveršanas iespēju visur un plānojot paredzēt maksimāli iespējamo izplatīšanas tīklu daudzumu.
Par televīziju iepriekš izteiktie priekšlikumi visumā atbilst viedoklim, ko konferences sagatavošanas sanāksmēs izsaka arī citu valstu pārstāvji un kas varētu tikt ievēroti frekvenču plānošanā ciparu apraidei.
Inārs JĒKABSONS,
LVEI