Sakaru Pasaule - urnls par
modernm komunikcijm

  
  


Atpaka Jaunais numurs Arhvs Par mums Meklana

Amatieru radiosakari jautjumos un atbilds. 6. daa

   

Amatieru radiosakari

 

Kas ir Band plan?

 

Tā sauc tabulas, kurās detalizēti attēlots amatieru VHF un UHF diapazonu frekvenču izkārtojums pēc to nozīmes. Frekvenču plānojumu veic Starptautiskā radioamatieru savienība (IARU), un tas ir nedaudz atšķirīgs katram no trim IARU reģioniem. Vairumā valstu frekvenču plānojums nav obligāts juridisks nosacījums, bet radioamatieri plānojuma neievērošanu uzskata par ļoti sliktu toni. Tāpēc labi jāiegaumē (kaut vai jāiemācās no galvas) un jāievēro ne tikai frekvenču apgabalu robežas, kurās atļauts raidīt attiecīgu kategoriju radiostacijām, bet arī pirmā IARU reģiona diapazonu plānojumi, kuri attiecas uz šiem apgabaliem.

 

Kas ir DX-window jeb DX logs?

Tas ir frekvenču apgabals, kurš paredzēts tikai un vienīgi tālsakariem. Tajā drīkst strādāt tikai ar radiostacijām no citām pasaules daļām (mūsu gadījumā ne no Eiropas), un radiosakarus jācenšas veikt cik vien iespējams īsus un lakoniskus. Oficiāli ar IARU lēmumu DX logi paredzēti tikai 80 m diapazonam (telegrāfa apgabala pirmie 10 kHz un balss telefonijas apgabala pēdējie 25 kHz ), kā arī apvienotais CW un SSB DX logs 30 kHz platumā 6 m diapazonā. Citos amatieru diapazonos šādi frekvenču apgabali nav oficiāli noteikti, bet vispārpieņemti, un strādāt šajos apgabalos ar ne DX stacijām ir nepieklājīgi, jo sevišķi tas attiecas uz 160 m un 20 m diapazoniem. DX logi dažādos diapazonos ir šādi:

1830-1840 Hz - CW (pēdējos gados arī 1825-1830 Hz CW);

1840-1850 Hz SSB;

3500-3510 Hz CW;

3775-3800 Hz SSB;

7000-7010 Hz CW;

14 020-14 025 Hz CW;

14 190-14 200 Hz SSB;

21 290-21 300 Hz SSB;

28 490-28 500 Hz SSB;

50 100-50 130 Hz - CW un SSB.

Arī 2 m ultraīsviļņu diapazonā 144 000-144 035 un 144 140-144 160 kHz frekvenču apgabali atvēlēti supertālsakariem, izmantojot radioviļņu atstarošanos no Mēness virsmas.

Gandrīz visi minētie DX logi atrodas ārpus 3. kategorijai atļautajām raidīšanas frekvencēm. Tomēr arī šīs kategorijas īpašniekiem ir vērts ielūkoties 80 m un 40 m diapazonu telegrāfa apgabala DX logos. DX stacijas bieži strādā, izmantojot divas dažādas frekvences raidīšanai un uztveršanai (split), un nereti klausās izsaucošās stacijas frekvencē, kas ir augstāka par raidīšanas frekvenci, tas ir, jau joslā, kurā 3. kategorijai atļauts raidīt. Tad, nepārkāpjot nekādus noteikumus, iespējams gūt patīkamu papildinājumu savai DX kolekcijai.

DX sakari, protams, iespējami arī citās frekvencēs. Bieži vien ir pat izdevīgāk raidīt izsaukumu CQ DX nostāk no visiem zināmajiem DX logiem.

 

Kā pareizi noteikt SSB signāla frekvenci?

Atšķirībā no vairuma signālu ar citiem modulācijas veidiem vienas sānjoslas signāla spektrā nav noteikta komponenta, kas saglabātu nemainīgu frekvenci neatkarīgi no pārraidāmās informācijas rakstura. AM un FM signālus var piesiet pie pastāvīgas nesējfrekvences, bet ideāli noformēta SSB signāls nesēju pilnībā nospiež. Tomēr nospiestās nesējfrekvences vērtība bieži tiek izmantota kā atskaites punkts. Šādā gadījumā viss sānjoslas izstarotais spektrs aptver joslu augstāk vai zemāk par šo nominālo frekvenci, bet spektra platums ideālā gadījumā ir vienāds ar modulējošo zemfrekvences signālu spektru.

Cita iespēja ir tāda, ka tiek norādīta signāla spektra vidējā frekvence. Parasti uzskata, ka, raidot pa vienas sānjoslas standarta sakaru kanāliem ar balss telefoniju, spektra vidējā frekvence atšķiras no nospiestā nesēja frekvences par 1400-1500 Hz.

Rūpnieciski izgatavotos radioamatieru transīveros noskaņošanās frekvence SSB režīmā tiek uzrādīta, izmantojot pirmo metodi. Piemēram, ja transīvera frekvenču mērītājs rāda 1840,0 kHz, tad tā izstarotā LSB signāla (vienjoslas modulācija ar apakšējo sānu joslu) spektrs būs vismaz no1837 līdz 1839,7 kHz un tas atradīsies 160 m diapazona telegrāfa sakaru apgabalā, kas nav paredzēts balss telefonijai. Tādējādi tiek radīti nopietni traucējumi citiem radioamatieriem, kuri likumīgi strādā ar telegrāfu 18371840 kHz frekvencē.

Saskaņā ar noteikumiem visam raidītāja izstarotajam spektram pilnībā jāiekļaujas atļautajās frekvenču joslās. Ja nominālā frekvence tiek noteikta, vadoties pēc nospiestā nesēja, tad raidīt ar balss telefonijas apakšējo sānjoslu (LSB) drīkst ne tuvāk par 3 kHz no atļautā telefonijai paredzētā frekvenču apgabala robežas, bet ar augšējo sānjoslu (USB) - ne tuvāk par 3 kHz augšējai atļautajai diapazona robežai.

Ja tiek noteikta spektra vidējā frekvence, tad, strādājot ar LSB vai USB, tā nedrīkst atvēlētā apgabala robežai būt tuvāk par 1,5 kHz. Praksē šīm vērtībām jābūt vēl lielākām, jo SSB raidītāji reāli aizņem par 3 kHz platāku joslu, bet jebkuram frekvenču mērīšanas indikatoram piemīt neprecizitāte.

 

Kādiem nolūkiem paredzēta 145, 500 MHz frekvence?

Šī frekvence paredzēta izsaukumu raidīšanai. Kad, pateicoties labai radioviļņu izplatībai, 2 m diapazonā parādās iespēja veikt tālus radiosakarus, jebkurš šajā frekvencē var sākt vispārējā izsaukuma raidīšanu. Iespējas, ka jūs sadzirdēs, šajā frekvencē ir daudzkārt lielākas nekā jebkurā citā, tāpēc kā daudzi radioamatieri atstāj savus FM uztvērējus dežūrrežīmā tieši 145,500 MHz frekvencē, jo sevišķi, ja uztvērējā nav iebūvēts automātiskais citu frekvenču skeneris. Šajā frekvencē radioamatieri nereti cits citu izsauc arī vietējiem sakariem. Tikko vajadzīgais korespondents ir atbildējis un sakars nodibināts, tā turpināšanai obligāti jāvienojas par citu frekvenci un jāpāriet uz to, lai 145,500 MHz frekvence tiktu atbrīvota citiem gribētājiem.

 

Kāpēc 29,329,5 MHZ frekvenču apgabalā nav vēlams raidīt?

Šis frekvenču apgabals paredzēts radioamatieru dienesta mākslīgo Zemes pavadoņu retranslēto signālu uztveršanai. Starptautiskā radioamatieru savienība (IARU) uzstājīgi nerekomendē šīs frekvences izmantot parastajiem zemes radiosakariem, lai netraucētu signālu uztveršanu no kosmosa.

 

Kas ir WARC diapazoni?

Pasaules radio administratīvajā konferencē (WARC - World administrative radio conference) 1979. gadā radioamatieru dienestam tika izdalīti trīs jauni frekvenču diapazoni: 10 10010 150 kHz, 18 06818 168 kHz un 24 89024 990 kHz (viļņu diapazoni 30, 17 un 12 m). Nākamajos desmit gados, pēc citu radio dienestu pārvietošanas no šiem diapazoniem uz citiem, tie kļuva pieejami dažādu valstu radioamatieriem un darbība tajos pakāpeniski palielinājās atbilstoši tam, kā amatieriem parādījās attiecīgas aparatūras un antenas. Deviņdesmito gadu vidū aktivitāte 30, 17 un 12 m diapazonā kļuva tāda pati kā vecajos, tradicionālajos amatieru īsviļņu diapazonos (160, 80, 40, 20, 14 un 10 m).

Arī visi pārējie diapazoni savulaik tika izdalīti radioamatieriem Pasaules konferenču laikā (tās regulāri rīko ITU Pasaules elektrosakaru savienība), tomēr tieši 1979. gadā piešķirtajiem nostiprinājās WARC diapazonu nosaukums. Ilgu laiku (dažviet līdz pat mūsdienām) tos sauca par jaunajiem diapazoniem.

Jau pašā sākumā starptautiskā radioamatieru savienība (IARU) noteica, ka WARC diapazonus nedrīkst izmantot radioamatieru sacensībām un 30 m diapazonā, ņemot vērā tā mazo platumu, drīkst izmantot tikai šaurjoslu izstarojuma veidus (CW, RTTY).

 

Kas ir radioamatieru bākas?

Bākas ir automātiski, nelielas jaudas raidītāji (parasti no 1 līdz 25 W, daži līdz 100 W), kuri strādā cauru diennakti amplitūdas (A1A) vai frekvenču (F1A) modulācijas režīmā. Tie paredzēti operatīvai radioviļņu izplatīšanās nosacījumu novērtēšanai un ilglaicīgai to izpētei. Bākām izdalītas samērā šauras frekvenču joslas amatieru diapazonos, parasti tās var sadzirdēt starp ciparu sakaru veidiem un balss telefonijai atvēlētajiem apgabaliem. Parasti radiobākas pastāvīgi raida savu izsaukuma signālu, atrašanās vietu (visbiežāk tas ir WW lokators), bet dažreiz arī kādu papildinformāciju, piemēram, raidītāja jaudu vai elektroniskā pasta adresi, uz kuru var nosūtīt informāciju par bākas dzirdamību.

Ļoti ērts veidojums ir starptautiski koordinētais radiobāku tīkls NCDXF, kura bākas pēc vienotas programmas secīgi raida no visām pasaules daļām 14100, 18110, 21150, 24930 un 28200 kHz frekvencē (vienas bākas raidījuma ilgums ir 10 sekundes, bet pilns pasaules tīkla cikls trīs minūtes).

Starptautiskā radioamatieru savienība (IARU) rekomendē radioamatieriem atturēties no raidīšanas šo frekvenču tuvumā, lai neradītu traucējumus radiobāku signālu uztveršanai.

 

Kas ir apaļais galds?

Kad ēterā kāda jautājuma apspriešanai vienlaikus satiekas vairāki radioamatieri, jo īpaši, ja tas notiek regulāri, tad šādus radiosakarus (vai pasākumus) sauc par apaļo galdu (angliski roundtable). Parasti viens no dalībniekiem uzņemas vadītāja lomu. Sākumā viņš veic aptauju, lai uzzinātu, kuri amatieri piedalās, tad sastāda sarakstu, bet pēc tam katram rindas kārtībā tiek dota iespēja izteikties. Ja dalībnieki atrodas lielā attālumā cits no cita un cits citu dzird dažādā kvalitātē (kāds var atrasties pat tādā vietā, no kuras apaļā galda vadītājs vispār nav sadzirdams), vadītājam var būt palīgi, kuri vajadzības gadījumā retranslē ziņojumus. Apaļā galda norises kārtība un uzvedības normas ir ļoti līdzīgas pareizi organizētas klātienes sapulces noteikumiem.

Atgādināsim, ka tajos gadījumos, kad kāds apaļais galds notiek regulāri noteiktā frekvencē, tā dalībniekiem tomēr obligāti jāievēro šādi noteikumi: par jebkuras frekvences saimnieku tiek uzskatīts tas radioamatieris, kurš to pilnīgi likumīgi aizņēmis agrāk. Neviena, pat ļoti liela, grupa nedrīkst pretendēt uz šo frekvenci bez labprātīgas vienošanās ar tās lietotāju. Citiem nav uzlikts par pienākumu zināt, ka jūs esat šajā frekvencē noteiktā laikā ieplānojis amatieru sapulci. Ja nu ir vēlēšanās tikties tikai stingri noteiktā frekvencē, tad vēlams, lai kāds no grupas dalībniekiem jau laikus aizņem to. Tomēr daudz racionālāk ir šādus pasākumus iepriekš sarunāt noteiktas frekvences apgabalā plus mīnus QRM, tas ir, kādā citā brīvā frekvencē, kura atradīsies norunātās frekvences tuvumā.

Jurijs BALTINS (YL2DX)

Mārtiņš BUDREIKO (YL3GFM)

www.dx.ardi.lv

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001