Augustam Ratniekam - 100
Autors
Pirms 100 gadiem, 1904. gada 31.
martā, Vecates pagastā dzimis ievērojamais Latvijas
elektrosakaru nozares speciālists Augusts Ratnieks. 1931. gadā
viņš beidzis Latvijas Universitāti un norīkots par Jelgavas
telefona centrāles priekšnieku. Publicējis daudzus rakstus par
telefona centrāļu projektēšanas un ekspluatācijas
jautājumiem. Pierādījis nepieciešamību Jelgavā
uzbūvēt automātisko telefona centrāli (ATC).
Dažādu apstākļu dēļ ATC būvdarbi ieilga.
Centrāli nodeva ekspluatācijā 1942. gadā. Pēc diviem
gadiem lielākā daļa Jelgavas nodega, bet pasta ēka palika
uguns neskarta. Jelgavas telefona centrāli A. Ratnieka vadībā
demontēja un samontēja Rīgā. A. Ratnieks piedalījās
citu nopostīto centrāļu atjaunošanas darbos Rīgā.
1947. gadā Latvijas
Universitātē atjaunoja Vājstrāvas katedru. A. Ratniekam
piedāvāja pasniedzēja darbu. Trīs gadus A. Ratnieks
veltīja inženieru sagatavošanai, bet tad saņēma
piedāvājumu vadīt VEF specializēto konstruktoru biroju
automātisko telefona un telegrāfa centrāļu izstrādei.
Automātiskā telegrāfija tajos gados bija pilnīgi jauns
novirziens komutācijas tehnikā. VEF bija vienīgā
rūpnīca Padomju Savienībā, kurā konstruēja un izgatavoja
automātiskās telegrāfa centrāles. Bija trīs veidu
telegrāfa tīkli: abonentu telegrāfa tīkls, tiešo
savienojumu tīkls, ziņojumu komutācija. Telegrāfa
centrāļu konstruēšanā lietoja dekāžu
soļu meklētājus, koordinātu savienotājus un elektroniskos
kontaktus.
Augustu Ratnieku pamatoti uzskata
par telegrāfa līniju automātiskās komutācijas
pamatlicēju. VEF izstrādnes ieviesa visās bijušās
Padomju Savienības republikās un daudzās Austrumeiropas
valstīs. A. Ratnieks un grupa VEF darbinieku par šīm
izstrādnēm saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju.
1951. gadā kļuva
zināms, ka ar 1953. gadu Latvijas Universitāte pārtrauks
vājstrāvas nozares inženieru sagatavošanu, jo Latvijā
elektrotehniskā rūpniecība netikšot attīstīta.
Patiesais iemesls bija Latvijas komunistiskās partijas CK lēmums
gatavot universitātē ideoloģiskos kadrus, bet
vājstrāvas inženierus saņemt no Krievijas augstskolām.
A. Ratnieks par sagaidāmo sakaru speciālistu apmācības
pārtraukšanu rakstīja sakaru ministram, VEF direktoram, Ministru
Padomes priekšsēdētājam un Zinātniski tehniskās
biedrības priekšsēdētājam. Atbildes nebija. Tad A.
Ratnieks iekļāvās zinātnieku grupā, kura nolēma
atjaunot bijušo Rīgas Politehnisko institūtu.
1958. gadā RPI atjaunoja.
Elektroenerģētikas fakultātē A. Ratnieks organizēja
Elektrosakaru un automātikas katedru un kļuva par tās
vadītāju. Viņš aicināja par pasniedzējiem labākos
elektrosakaru nozares speciālistus. Pēc diviem gadiem no
Elektrosakaru katedras atdalījās pasniedzēju grupa un tika
nodibināta Radiotehnikas katedra. 1966. gadā uz Elektrosakaru un
Radiotehnikas katedras bāzes nodibināja Radiotehnikas un sakaru
fakultāti. Darba slodze pieauga vajadzēja organizēt jaunas laboratorijas,
atrast pasniedzējus, slēgt līgumus par zinātniskās
pētniecības darbu. Lielā pārslodze negatīvi
ietekmēja A. Ratnieka veselību pasliktinājās redze,
parādījās sirdskaite. Reizēm vajadzēja lietot pat 30
nitroglicerīna tablešu dienā! A. Ratnieks nomira 1978. gada 5.
jūnijā, nākot uz darbu, dažu soļu attālumā
no sava kabineta.
A. Ratnieks publicējis
apmēram 40 zinātnisku rakstu, uzrakstījis vienu grāmatu un
vairākus lekciju kursus. 1961. gadā viņam
piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes
un tehnikas darbinieka goda nosaukumu. A. Ratnieks apglabāts Jelgavā,
Nikolaja kapos.
Ieskatoties A. Ratnieka darba
biogrāfijā, redzam viņa lielo devumu Latvijas labā.
Viņa iesākto telegrāfa līniju komutācijas
aparatūras konstruktoru grupas darba vadīšanu
pārņēma Jānis Krustiņš, un tika konstruēta
elektroniskā telegrāfa centrāle Kurok. Katedras
vadītāja amatu pārņēma un A. Ratnieka iesākto
darbu turpināja J. Ločmelis, G. Lauks un T. Celmiņš.
Katedrā bija 16 pasniedzēju (no tiem astoņi tehnisko
zinātņu kandidāti un viens - zinātņu doktors), 16
laborantu un seši inženieri. Katedras darbinieki sarakstīja un
izdeva vairāk nekā 100 metodisko norādījumu un
grāmatu. Līdz 1966. gadam katedra bija sagatavojusi 1574
elektrosakaru inženieru automātiskās komutācijas specializācijā.
Profesors Jāzeps
LOČMELIS
Pirms 100 gadiem, 1904. gada 31. martā, Vecates pagastā dzimis ievērojamais Latvijas elektrosakaru nozares speciālists Augusts Ratnieks. 1931. gadā viņš beidzis Latvijas Universitāti un norīkots par Jelgavas telefona centrāles priekšnieku. Publicējis daudzus rakstus par telefona centrāļu projektēšanas un ekspluatācijas jautājumiem. Pierādījis nepieciešamību Jelgavā uzbūvēt automātisko telefona centrāli (ATC). Dažādu apstākļu dēļ ATC būvdarbi ieilga. Centrāli nodeva ekspluatācijā 1942. gadā. Pēc diviem gadiem lielākā daļa Jelgavas nodega, bet pasta ēka palika uguns neskarta. Jelgavas telefona centrāli A. Ratnieka vadībā demontēja un samontēja Rīgā. A. Ratnieks piedalījās citu nopostīto centrāļu atjaunošanas darbos Rīgā.
1947. gadā Latvijas Universitātē atjaunoja Vājstrāvas katedru. A. Ratniekam piedāvāja pasniedzēja darbu. Trīs gadus A. Ratnieks veltīja inženieru sagatavošanai, bet tad saņēma piedāvājumu vadīt VEF specializēto konstruktoru biroju automātisko telefona un telegrāfa centrāļu izstrādei. Automātiskā telegrāfija tajos gados bija pilnīgi jauns novirziens komutācijas tehnikā. VEF bija vienīgā rūpnīca Padomju Savienībā, kurā konstruēja un izgatavoja automātiskās telegrāfa centrāles. Bija trīs veidu telegrāfa tīkli: abonentu telegrāfa tīkls, tiešo savienojumu tīkls, ziņojumu komutācija. Telegrāfa centrāļu konstruēšanā lietoja dekāžu soļu meklētājus, koordinātu savienotājus un elektroniskos kontaktus.
Augustu Ratnieku pamatoti uzskata par telegrāfa līniju automātiskās komutācijas pamatlicēju. VEF izstrādnes ieviesa visās bijušās Padomju Savienības republikās un daudzās Austrumeiropas valstīs. A. Ratnieks un grupa VEF darbinieku par šīm izstrādnēm saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju.
1951. gadā kļuva zināms, ka ar 1953. gadu Latvijas Universitāte pārtrauks vājstrāvas nozares inženieru sagatavošanu, jo Latvijā elektrotehniskā rūpniecība netikšot attīstīta. Patiesais iemesls bija Latvijas komunistiskās partijas CK lēmums gatavot universitātē ideoloģiskos kadrus, bet vājstrāvas inženierus saņemt no Krievijas augstskolām. A. Ratnieks par sagaidāmo sakaru speciālistu apmācības pārtraukšanu rakstīja sakaru ministram, VEF direktoram, Ministru Padomes priekšsēdētājam un Zinātniski tehniskās biedrības priekšsēdētājam. Atbildes nebija. Tad A. Ratnieks iekļāvās zinātnieku grupā, kura nolēma atjaunot bijušo Rīgas Politehnisko institūtu.
1958. gadā RPI atjaunoja. Elektroenerģētikas fakultātē A. Ratnieks organizēja Elektrosakaru un automātikas katedru un kļuva par tās vadītāju. Viņš aicināja par pasniedzējiem labākos elektrosakaru nozares speciālistus. Pēc diviem gadiem no Elektrosakaru katedras atdalījās pasniedzēju grupa un tika nodibināta Radiotehnikas katedra. 1966. gadā uz Elektrosakaru un Radiotehnikas katedras bāzes nodibināja Radiotehnikas un sakaru fakultāti. Darba slodze pieauga vajadzēja organizēt jaunas laboratorijas, atrast pasniedzējus, slēgt līgumus par zinātniskās pētniecības darbu. Lielā pārslodze negatīvi ietekmēja A. Ratnieka veselību pasliktinājās redze, parādījās sirdskaite. Reizēm vajadzēja lietot pat 30 nitroglicerīna tablešu dienā! A. Ratnieks nomira 1978. gada 5. jūnijā, nākot uz darbu, dažu soļu attālumā no sava kabineta.
A. Ratnieks publicējis apmēram 40 zinātnisku rakstu, uzrakstījis vienu grāmatu un vairākus lekciju kursus. 1961. gadā viņam piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes un tehnikas darbinieka goda nosaukumu. A. Ratnieks apglabāts Jelgavā, Nikolaja kapos.
Ieskatoties A. Ratnieka darba biogrāfijā, redzam viņa lielo devumu Latvijas labā. Viņa iesākto telegrāfa līniju komutācijas aparatūras konstruktoru grupas darba vadīšanu pārņēma Jānis Krustiņš, un tika konstruēta elektroniskā telegrāfa centrāle Kurok. Katedras vadītāja amatu pārņēma un A. Ratnieka iesākto darbu turpināja J. Ločmelis, G. Lauks un T. Celmiņš. Katedrā bija 16 pasniedzēju (no tiem astoņi tehnisko zinātņu kandidāti un viens - zinātņu doktors), 16 laborantu un seši inženieri. Katedras darbinieki sarakstīja un izdeva vairāk nekā 100 metodisko norādījumu un grāmatu. Līdz 1966. gadam katedra bija sagatavojusi 1574 elektrosakaru inženieru automātiskās komutācijas specializācijā.
Profesors Jāzeps LOČMELIS