Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Augustam Ratniekam - 100

   

Autors

 

Pirms 100 gadiem, 1904. gada 31. martā, Vecates pagastā dzimis ievērojamais Latvijas elektrosakaru nozares speciālists Augusts Ratnieks. 1931. gadā viņš beidzis Latvijas Universitāti un norīkots par Jelgavas telefona centrāles priekšnieku. Publicējis daudzus rakstus par telefona centrāļu projektēšanas un ekspluatācijas jautājumiem. Pierādījis nepieciešamību Jelgavā uzbūvēt automātisko telefona centrāli (ATC). Dažādu apstākļu dēļ ATC būvdarbi ieilga. Centrāli nodeva ekspluatācijā 1942. gadā. Pēc diviem gadiem lielākā daļa Jelgavas nodega, bet pasta ēka palika uguns neskarta. Jelgavas telefona centrāli A. Ratnieka vadībā demontēja un samontēja Rīgā. A. Ratnieks piedalījās citu nopostīto centrāļu atjaunošanas darbos Rīgā.  

1947. gadā Latvijas Universitātē atjaunoja Vājstrāvas katedru. A. Ratniekam piedāvāja pasniedzēja darbu. Trīs gadus A. Ratnieks veltīja inženieru sagatavošanai, bet tad saņēma piedāvājumu vadīt VEF specializēto konstruktoru biroju automātisko telefona un telegrāfa centrāļu izstrādei. Automātiskā telegrāfija tajos gados bija pilnīgi jauns novirziens komutācijas tehnikā. VEF bija vienīgā rūpnīca Padomju Savienībā, kurā konstruēja un izgatavoja automātiskās telegrāfa centrāles. Bija trīs veidu telegrāfa tīkli: abonentu telegrāfa tīkls, tiešo savienojumu tīkls, ziņojumu komutācija. Telegrāfa centrāļu konstruēšanā lietoja dekāžu soļu meklētājus, koordinātu savienotājus un elektroniskos kontaktus. 

Augustu Ratnieku pamatoti uzskata par telegrāfa līniju automātiskās komutācijas pamatlicēju. VEF izstrādnes ieviesa visās bijušās Padomju Savienības republikās un daudzās Austrumeiropas valstīs. A. Ratnieks un grupa VEF darbinieku par šīm izstrādnēm saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju.

1951. gadā kļuva zināms, ka ar 1953. gadu Latvijas Universitāte pārtrauks vājstrāvas nozares inženieru sagatavošanu, jo Latvijā elektrotehniskā rūpniecība netikšot attīstīta. Patiesais iemesls bija Latvijas komunistiskās partijas CK lēmums gatavot universitātē ideoloģiskos kadrus, bet vājstrāvas inženierus saņemt no Krievijas augstskolām. A. Ratnieks par sagaidāmo sakaru speciālistu apmācības pārtraukšanu rakstīja sakaru ministram, VEF direktoram, Ministru Padomes priekšsēdētājam un Zinātniski tehniskās biedrības priekšsēdētājam. Atbildes nebija. Tad A. Ratnieks iekļāvās zinātnieku grupā, kura nolēma atjaunot bijušo Rīgas Politehnisko institūtu.

1958. gadā RPI atjaunoja. Elektroenerģētikas fakultātē A. Ratnieks organizēja Elektrosakaru un automātikas katedru un kļuva par tās vadītāju. Viņš aicināja par pasniedzējiem labākos elektrosakaru nozares speciālistus. Pēc diviem gadiem no Elektrosakaru katedras atdalījās pasniedzēju grupa un tika nodibināta Radiotehnikas katedra. 1966. gadā uz Elektrosakaru un Radiotehnikas katedras bāzes nodibināja Radiotehnikas un sakaru fakultāti. Darba slodze pieauga – vajadzēja organizēt jaunas laboratorijas, atrast pasniedzējus, slēgt līgumus par zinātniskās pētniecības darbu. Lielā pārslodze negatīvi ietekmēja A. Ratnieka veselību – pasliktinājās redze, parādījās sirdskaite. Reizēm vajadzēja lietot pat 30 nitroglicerīna tablešu dienā! A. Ratnieks nomira 1978. gada 5. jūnijā, nākot uz darbu, dažu soļu attālumā no sava kabineta. 

A. Ratnieks publicējis apmēram 40 zinātnisku rakstu, uzrakstījis vienu grāmatu un vairākus lekciju kursus. 1961. gadā viņam piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes un tehnikas darbinieka goda nosaukumu. A. Ratnieks apglabāts Jelgavā, Nikolaja kapos.

Ieskatoties A. Ratnieka darba biogrāfijā, redzam viņa lielo devumu Latvijas labā. Viņa iesākto telegrāfa līniju komutācijas aparatūras konstruktoru grupas darba vadīšanu pārņēma Jānis Krustiņš, un tika konstruēta elektroniskā telegrāfa centrāle Kurok. Katedras vadītāja amatu pārņēma un A. Ratnieka iesākto darbu turpināja J. Ločmelis, G. Lauks un T. Celmiņš. Katedrā bija 16 pasniedzēju (no tiem astoņi tehnisko zinātņu kandidāti un viens - zinātņu doktors), 16 laborantu un seši inženieri. Katedras darbinieki sarakstīja un izdeva vairāk nekā 100 metodisko norādījumu un grāmatu. Līdz 1966. gadam katedra bija sagatavojusi 1574 elektrosakaru inženieru automātiskās komutācijas specializācijā.

 

Profesors Jāzeps LOČMELIS

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001