Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Desmitgadīgs koks ar kuplu zaru vainagu

   

Autors

 

Sakaru Pasaule ir uzmanīgi vērojusi Lattelekom jau gadiem ilgi, bijusi visu svarīgāko uzņēmuma notikumu aculieciniece, tāpēc droši varu teikt, ka desmit darbības gados sasniegts neticami daudz. Daudzas uzņēmuma attīstības prognozes ir pārpildītas, radīti tādi progresīvi darbības virzieni, par kuriem pirms desmit gadiem neviens pat nezināja. Un galu galā jāteic, ka, neraugoties uz daudziem attīstību ierobežojošiem dokumentiem un situācijām, uzņēmumam allaž izdevies panākt augšupejošu virzību. Kā? Atcerēsimies to kopā ar Lattelekom prezidentu Gundaru STRAUTMANI un citām vadošajām uzņēmuma amatpersonām, kuru viedokļi atspoguļoti dažādu gadu SP lappusēs.

 

- Ja uzņēmumu salīdzinātu ar koku, tad desmit gados tāda stibiņa vien būtu izaugusi, bet, no otras puses, Lattelekom neradās tukšā vietā. Tam ir dziļas saknes Latvijas komunikāciju vidē, un šis koks ir krietni lielāks. Lattelekom tiešais priekštecis ir arī Rīgas telefona tīkls, kura mūžs jau ir vairāk nekā 125 gadi.

G. Strautmanis: - Attīstot šo metaforisko koka tēmu, varētu teikt, ka Lattelekom kā koks ir iedēstīts ļoti auglīgā augsnē. Tajā ir visi vajadzīgie komponenti: vēsturiskā pieredze, izpratne par nozari, lieliski speciālisti un arī attīstīti pakalpojumi katram laika posmam. Nevar teikt, ka Latvijā telekomunikācijas bijušas pabērna lomā, gluži otrādi - mēs vienmēr esam bijuši līderu galā. Tātad tas nozīmē, ka Lattelekom koks ir iestādīts pareizā vietā un pareizā laikā. Lai izaudzētu spēcīgu koku, ir vajadzīgi profesionāli dārznieki, un arī šai ziņā viss ir pilnīgā kārtībā. Manuprāt, Lattelekom desmit gados izaudzis par ļoti dūšīgu koku, krietni sazarojies, laidis dziļas saknes un var lepoties ar pamatīgam kokam piemītošām īpašībām.

- Cilvēki bieži teic, ka dzīvo kā pa viļņiem: brīžiem pašā galotnē, brīžiem - lejā. Turpretī spēcīga un progresīva uzņēmuma pazīme ir nepārtraukta attīstība. Vai, jūsuprāt, Lattelekom virzību nekas nav bremzējis, vai attīstības līkne vienmēr bijusi augšupejoša? Protams, ja ņem vērā, ka attīstība nenozīmē tikai lielāku peļņu, - progress mērāms arī ar lieliem projektiem, investīcijām utt.

G. Strautmanis: - Tie cilvēki, kas saprot dzīves dinamiku, vismaz psiholoģiski vienmēr ir virzībā uz augšu. Es domāju, ka tas pilnībā ir attiecināms arī uz Lattelekom. Šajos desmit gados Lattelekom nav bijis neviena krituma vai krīzes perioda. Lai gan uzņēmumā sešas reizes mainījušies izpilddirektori, tas nav traucējis noturēt pozitīvu dinamiku. Lattelekom nav skārušas krīzes, - pat tajos brīžos, kad ekonomiskajā un likumdošanas vidē tās ir bijušas.

- Ja jums būtu jāzīmē uzņēmuma attīstības diagramma, vai tur būtu arī tādi posmi, kad kāds no darbības rādītājiem kādu laiku stāvējis uz vietas?

G. Strautmanis: - Tas atkarīgs no tā, kādu rādītāju izvēlas - apgrozījumu, peļņu vai kapitālieguldījumus. Tomēr, manuprāt, pats svarīgākais ir uzņēmuma kopējā virzība, uzņēmuma komerciālā vai ekonomiskā kvalitāte. Ja ņem atsevišķus elementus, brīžiem kāds no tiem tiešām ir stāvējis uz vietas vai pat pazeminājies - kā jau katrā dzīvā organismā. Bet kopaina vienmēr ir bijusi ar plus zīmi, lai gan situācija likumdošanas vidē pēc tirgus liberalizācijas ir krasi un radikāli mainījusies. Man ir īpašs gandarījums par to, ka tieši pašā pirmajā konkurences gadā Lattelekom ir guvis lielāko tīro peļņu uzņēmuma vēsturē.

- Manuprāt, uzņēmuma 10 gadu vēsturi varētu nosacīti sadalīt vairākos attīstības posmos, kuru virzību nosaka kāds centrālais elements - notikums, personība, vairākkārtēja īpašnieku maiņa, arbitrāžas process, liberalizācija u. c. Turklāt uzņēmuma darbību allaž ietekmējuši arī Jumta līguma nosacījumi - brīžiem stimulējoši, brīžiem - bremzējoši. 

G. Strautmanis: - Runājot par Jumta līgumu, varētu minēt dažas pamattēzes. Pirmā - lai arī kā šo Jumta līgumu vērtētu, galvenais ir rezultāts. Un tas, bez šaubām, ir pozitīvs - ne tikai no uzņēmējdarbības, bet arī no valstiskā viedokļa. Otrā - ir jāapzinās, ka 1993. gadā tādā nozarē kā telekomunikācija un IT jebkuri mēģinājumi iestrādāt Jumta līguma pielikumos konkrētus ciparus nevarēja būt izcili precīzi (raugoties no šābrīža viedokļa), neskatoties uz to, ka tos definēja nozares speciālisti un neatkarīgi konsultanti no Rietumiem. Toreizējās prognozes parāda viņu izpratni par iespējamo nozares attīstību Latvijā. Trešā - būtu bijis daudz mazāk problēmu ar Jumta līgumu, ja uzņēmuma īpašnieki un arī Direktoru padome būtu konsekventi mēģinājusi izmantot tos mehānismus, kuri ir noteikti Jumta līgumā, proti, ierosināt labojumus par tām Jumta līguma sadaļām, kuras ir acīmredzami neatbilstošas laika garam vai kaut kādu iemeslu dēļ nav izpildāmas. Domāju, ka šo mehānismu vajadzēja vairāk un nopietnāk izmantot. Tiesa, tas nebija vienkārši, jo labojumu juridiskā shēma bija ļoti sarežģīta un bieži vien, lai kādu labojumu izdarītu, tie bija jāsaskaņo ar ļoti daudzām instancēm. Turklāt arī valdības diezgan bieži mainījās. Domāju, ka daļēji tieši tas, ka netika izdarīti pietiekami labojumi Jumta līgumā, galu galā arī noveda īpašniekus līdz tiesvedībai. Tomēr arī tad, kad sākās tiesvedība, visu vēl varēja vērst par labu, jo tolaik ne tikai Lattelekom, bet arī Sonera kontrolpakete piederēja valstij. Par lietas pozitīvu virzību varēja vienoties visaugstākajā abu valstu institūciju līmenī, jo pirms tam triju gadu laikā īpašnieku darba grupa neko nevarēja atrisināt.

Manuprāt, kopumā Jumta līgums nav slikts, jo joprojām varam strādāt, pamatojoties uz to. Tajā ir daudz elementu, kuriem ir stabilizējoša nozīme. Piemēram, neviens no dalībniekiem nevar uzsākt diskriminējošas vai tikai vienai pusei izdevīgas darbības. Tas nozīmē, ka uzņēmumam būtiskus lēmumus nevar panākt tikai ar vienkāršu balsošanas mehānismu.

- Cik ilgi  Jumta līgums vēl būs spēkā?

G. Strautmanis: - Tas ir beztermiņa - līdz brīdim, kamēr tā vietā stājas cits dokuments.

- Savulaik Gevins Džefrijs* teica, ka Jumta līgumā punkti izstrādāti pārāk sīki, pārāk daudz detaļu. Ja tas tā nebūtu, būtu vieglāk izpildīt šīs prasības, nenonākot pretrunās.

G. Strautmanis: - Tā ir pilnīga taisnība, taču tas gan neattiecas uz pašu Jumta līgumu, bet uz tā pielikumiem. Tas gluži vienkārši notika galvenokārt tādēļ, ka tā bija Latvijas puses prasība, jo mēs visi tolaik vēl bijām sociālistiskās domāšanas varā un gribējām redzēt konkrētus ciparus (tā, kā bijām pieraduši), neparedzot nekādus elastības elementus. Var piekrist, ka tas, no vienas puses, bija bremzējošs, bet, no otras puses - disciplinējošs faktors, īpaši sākuma posmā, kad situācija nozarē ar šo skaitļu palīdzību bija pietiekami precīzi definēta. Tomēr jāatzīst, ka šādi skaitļi nevarēja pietiekami precīzi darboties jau pēc pieciem gadiem, nemaz jau nerunājot par vēl garāku laika posmu.

- Arī visi seši Lattelekom izpilddirektori ir ietekmējuši uzņēmuma virzību un stratēģiju: viens ir gribējis centralizēt, otrs - decentralizēt struktūru, viens ir licis lielāku akcentu uz jaunajām tehnoloģijām, cits - uz klientu apkalpošanu. Tomēr mērķis visiem ir bijis viens - stiprināt uzņēmumu un dot tā attīstībai pozitīvu virzību. 

G. Strautmanis: - Tas vienmēr  bijis atkarīgs no tā, kādā uzņēmējdarbības elementā katrs no izpilddirektoriem ir juties viskompetentākais. Jebkurš izpilddirektors ir tikai cilvēks, kurš cenšas stimulēt to, ko viņš vislabāk pārzina, citās lietās paļaujoties uz kolēģu kompetenci un atbalstu. Laimīgā kārtā visas vadošo darbinieku kombinācijas ir bijušas sekmīgas, un katrs no ārvalstu ekspertiem ir devis ko pozitīvu.

- Tomēr Lattelekom galvenais mērķis vienmēr ir bijis viens - modernizācija. Šai sakarā gribu atgādināt, ko 2002. gada sākumā intervijā SP teica Lēna Suhonena**: - Lielākās raizes saistītas ar pašiem pēdējiem 70-75 tūkstošiem līniju, kas būs jāierīko modernizācijas beigās, jo tie būs  visgrūtāk sasniedzamie lauku abonenti, kur acīmredzot būs vajadzīgas citas tehnoloģijas, radiosakari utt.

G. Strautmanis: - Projekta sākumā un varbūt arī vēl projekta vidū ar modernizāciju visi saprata pilnu tīkla ciparizāciju. Tagad modernizācijas jēdziens ir kļuvis daudz ietilpīgāks, - tas ietver tādas lietas, kas Jumta līgumā pat netika minētas, to skaitā viss, kas saistīts ar internetu, simtiem jaunu pakalpojumu, par kuriem tolaik neviens pat nenojauta. Jautājums par ciparizāciju joprojām ir aktuāls tiem, kuri turpina izmantot analogās sistēmas pakalpojumus, jo viņiem nav pieejams viss moderno pakalpojumu klāsts. Lai Lattelekom varētu sekot nozares attīstības tendencēm tā, kā to diktē situācija pasaulē, nevarējām koncentrēties tikai uz ciparizāciju, atstājot visu pārējo (modernās tehnoloģijas, pakalpojumus) novārtā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šo pēdējo 10 procentu ciparizācija ir ārkārtīgi dārga un turklāt uzņēmumam nes tikai zaudējumus. Tomēr jāatceras, ka Jumta līgumā tīkla pilnīga modernizācija bija ierakstīta kā beznosacījumu saistība, tātad tā jāizpilda par katru cenu un jebkuros apstākļos. Manuprāt, šo saistību varēja diferencēt ar attiecīgu Jumta līguma labojumu, bet tā kā tas netika izdarīts un līgums joprojām ir spēkā, tad šī saistība modernizēt visu Latvijas tīklu joprojām ir spēkā.

No otras puses, neciparizētie 10 procenti nav jāuztver dramatiski un tie nekādi nekavē uzņēmuma attīstību. Visas Lattelekom tīkla maģistrāles un rajonu centri ir ciparizēti, un šobrīd mūsu rīcībā ir pietiekami finanšu un intelektuālie resursi, lai darbu turpinātu. Ja valsts definēs kādu vietu, kur steidzami jāpiegādā moderni pakalpojumi tāpēc, ka tas ir ekonomiski nepieciešams (piemēram, sāk attīstīties kāds nomaļš reģions), mēs to varam ļoti ātri un operatīvi izdarīt. Tāda šobrīd ir mūsu pieeja. Nedomāju, ka Latvijas valsts kā Lattelekom otra īpašniece būtu ieinteresēta tādās investīcijās, kur nauda tiek ierakta zemē un kapitālieguldījums nedod atdevi. Situācija ir tik radikāli mainījusies, ka tagad daudz svarīgāks ir uzņēmuma potenciāls un spējas piegādāt pakalpojumus tur, kur tas ir nepieciešams.

1996. gadā Gevins Džefrijs teica: - Tīkla modernizācijai nepieciešami aptuveni 10 gadi. Bet ar to viss nebeigsies. Tai jāturpinās nepārtraukti. Nākamajos gados mēs turpināsim reinvestēt līdzekļus tīklā, kas jau ir daļēji modernizēts.

G. Strautmanis: - Tas tikai apstiprina to, ko jau teicu. Modernizācija kā jēdziens ir kļuvis daudz ietilpīgāks, tas neietver tikai ciparizāciju. Drīz vien nonāksim pie stadijas, ka tās ciparu centrāles, kuras ir uzstādītas projekta sākumā, arī būs jāmodernizē.

Džons Stīls*** 1996. gada decembrī ir teicis: - Reiz, protams, pienāks laiks, kad arī ciparu centrāles sāks nolietoties, bet to mūžs ir ļoti ilgs. Tās atšķirībā no analogajām centrālēm ir ārkārtīgi elastīgas: tehniskais nodrošinājums paliek sākotnējais, bet programmatūra tiek regulāri atjaunota. Lai paaugstinātu pirmās Alcatel S-12 standartu līdz jaunāko centrāļu līmenim, tās programmatūra divos gados jau vairākkārt mainīta.

G. Strautmanis: - Centrāļu programmatūras atjaunošana ir pati par sevi saprotama, bet es te domāju arī dzelžus. Pašas centrāles.

- Nedaudz par tagadni. Pirmajā liberalizācijas gadā mazliet sarukusi Lattelekom tirgus daļa fiksēto balss pakalpojumu tirgū, samazinājusies arī uzņēmuma daļa nomāto līniju tirgū, bet starpsavienojumu tirgū Lattelekom nav būtiskas ietekmes. Kā jūs komentētu šīs tendences?

G. Strautmanis: - Laimīgā kārtā pirmajā liberalizācijas gadā viss ir noticis tā, kā tam normāli jānotiek civilizētā tirgus laukumā. Tas norāda, ka tā likumdošana, kura, liberalizācijai sākoties, bija sagatavota, bija pieņemama - tirgus varēja strādāt. Galvenie Lattelekom konkurenti šobrīd ir nevis jaunie fiksētā tīkla, bet gan mobilie operatori, jo daļa mūsu klientu atsakās no fiksētā tīkla pakalpojumiem.

Rietumeiropas tirgos jaunam operatoram ir grūti cerēt uz klientu bāzes piesaisti, jo ir attīstīts gan mobilais, gan fiksētais tirgus. Sakarā ar mobilo konkurenci fiksēto telefonu blīvums no mums pilnīgi neatkarīgu apstākļu dēļ ir apstājies aptuveni uz 30 procentu robežas. Rietumeiropā turpretī mobilā ekspansija sasniedza maksimumu tad, kad tur fiksētajā tīklā līniju blīvums bija vidēji ap 50, bet dažās valstīs - pat 80 un 90 procenti. Latvijā ir pilnīgi cita situācija. Tāpēc cerība, ka jaunienācēji Latvijas tirgū varēs grābt klientus maisiem, ir pilnīgi nepamatota tieši šo objektīvo iemeslu dēļ. Ja nu vienīgi parādītos kāds operators, kas visus pakalpojumus piedāvātu par pliku paldies.

- Nav šaubu, ka, neraugoties uz mobilo sakaru straujo ekspansiju, fiksētais tīkls un fiksētie pakalpojumi būs vajadzīgi vienmēr. Protams, piedāvājumam jābūt konkurētspējīgam un pēc iespējas plašākam. Tāpēc arī Lattelekom pievērš aizvien lielāku uzmanību datu un IT pakalpojumiem.

G. Strautmanis: - Jā, tas ir pilnīgi loģiski. To apstiprina arī 2002. gada Eiropas Savienības direktīvas, kuras akcentē platjoslas pakalpojumu attīstību. Protams, šādu pakalpojumu piekļuvei visefektīvāk izmantojams fiksētais tīkls.

- Vai var teikt, ka ieņēmumiem no datu pakalpojumu jau šobrīd ir tendence pārsniegt ienākumus no fiksētajiem balss pakalpojumiem?

G. Strautmanis: - Drīzāk varētu teikt, ka tā ieņēmumu daļa, kas nāk no fiksētajiem balss pakalpojumiem, stāv uz vietas vai pat krītas, bet tā daļa, kas nāk no datu pakalpojumiem, ievērojami aug (rēķinot procentos).

- Labi atceros, kā savulaik ieviesāt ISDN un nedaudz vēlāk arī DSL pakalpojumus - tas bija necerēti liels bums, Lattelekom speciālisti strādāja slapjām mugurām, lai izpildītu visus pasūtījumus. Aktīvā biznesā neiztikt bez platjoslas datu pakalpojumiem. Šķiet, ar tik plašu pakalpojumu spektru neviens uzņēmums Latvijā nevar sacensties ar Lattelekom.

G. Strautmanis: - Es jums atklāšu kādu zīmīgu, pat šokējošu ciparu: mūsu uzņēmuma portfelī ir aptuveni 8 000 pakalpojumu, kuri jau funkcionē. Iedomājieties, cik milzīga fiziskā un intelektuālā slodze ir jāiztur mūsu norēķinu sistēmai!

- Jā, šis cipars tiešām ir pārsteidzoši liels. Tomēr liela loma pakalpojumu spektra paplašināšanā ir tādām īpaši veiksmīgām Lattelekom preču zīmēm kā Apollo, Kontaktu centrs 118, Verdi.

G. Strautmanis: - Verdi  tiešām ir ļoti veiksmīgs projekts, kas izceļas ar nopietnu saturu. Verdi komanda to pierādīja, gan strādājot Latvijas tirgū, gan ārpus tā. Bija mēģinājums izdalīt šo zīmolu (brand) atsevišķā juridiskā vienībā, bet dažādu iemeslu dēļ to nevarējām izdarīt. Tad bija jāizlemj, kādi Verdi pakalpojumi ir Lattelekom  pamatbizness, kādi - nav. Verdi preču zīmes nosaukums (tas ir pietiekami populārs) un IT bāze ir saglabājusies, tikai nedaudz mainījušies akcenti - uz kompleksu IT pakalpojumu piegādāšanu.

- Visi šie 10 gadi ir bijuši ļoti raibi un interesanti. Daudz ir tāda, kas darīts pirmo reizi - ne tikai Lattelekom, bet arī Latvijas telekomunikāciju nozarē. Pirmais optiskais jūras kabelis, pirmais maģistrālais ciparu tīkls ar SDH rezervēšanas tehnoloģiju, pirmo reizi optiskā kabeļa ierīkošanai izmantotas augstsprieguma līnijas, pirmo reizi starptautisko sakaru nodrošināšanai tiek izmantoti pieslēgumi rietumvalstīs utt. Kāda ir sajūta, raugoties uz šo neticami lielo darbu pūru? 

G. Strautmanis:- Varu tikai teikt savā un Lattelekom darbinieku vārdā, ka mēs varam justies lepni par padarīto.

 

Gunta KĻAVIŅA

 

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001