Latvijas TV tiešraide piespieda deputātus ievēlēt Prezidentu

— Uzmanību, esam gaisā, laužamies ēterā, pēdējā minūte klāt, gaiss, motors, — tādiem un citādiem vārdiem katru vakaru LTV ziņu dienesta režisori brīdina diktorus, videoinženierus, skaņu režisorus un citas iesaistītās personas, ka tūlīt ētera vadība tiks atdota ziņu studijai. Tiek veiktas pēdējās komutācijas, atslēgti nevajadzīgie attēlu un skaņu avoti, un pēdējās sekundes pirms ētera režijas brigāde hipnotizē programmas monitoru. Precīzi noteiktā laikā vadība tiešām tiek nodota ziņu studijai un ēterā ir ikvakara Panorāma vai dienas ziņas, novadu apskats, nakts ziņas, ziņas krievu valodā, Svētdienas Panorāma, 8. stāvs vai Globuss.

LTV Ziņu dienests raida tiešajā ēterā katru dienu apmēram divas stundas. Vēl vairāk tiešajā ēterā raida tikai sporta raidījumu daļa, taču ziņu un sporta raidījumu sagatavošana būtiski atšķiras. Ziņu veiksmīgai sagatavošanai nepieciešams komandas darbs, jebkuras ieceres iespējamsrealizēt tikai tad, ja ideāli saprotas raidījuma producents, vadītājs un režisors, datorgrafiķi, operatori, korespondenti, aparātu centrāles darbinieki, releju speciālisti un visi, visi, kas iesaistīti ziņu gatavošanā. Ziņu raidījuma apveidi tiek noteikti rīta sapulcē, kad izlemj, vai raidījumā būs kāda tiešraide no Latvijas vai ārvalstīm, vai būs lauku reportāžas un vai tās sagatavos pašu filmēšanas grupas vai reģionālo televīziju korespondenti. Tiešraides Latvijas robežās notiek, izmantojot radioreleja līnijas (RRL), tiešraides signālu no ārzemēm LTV saņem caur satelītu. Satelīta izmantošana ir dārgs prieks, tādēļ parasti rūpīgi tiek apsvērti visi par un pret tiešraides organizēšanā un dzīvu Oskaru Kastēnu no Briseles vai Ansi Bogustovu no Maskavas skatītāji ierauga tiešām tikai ļoti svarīgos gadījumos. Videosignāls no Briseles vai Maskavas (vai anywhere) caur EBU satelītu tiek uztverts Rīgā, savukārt pats korespondents Briselē vai Maskavā ar studiju Rīgā sarunājas pa tālruni. Ja kādu apstākļu dēļ telefona sakari pārtrūkst, ēterā dzirdams tikai mulss klusumsÉ

Latvijas robežās iespējamas tiešraides no reģionālajām studijām Liepājā, Rēzeknē un Valmierā, kā arī raidīšana, izmantojot pārvietojamās RR līnijas. Ja vien ir pieejams televizors, tad korespondents ārpus TV studijas gan redz reālo ētera bildi, gan dzird ētera skaņu. Izmantojot pārvietojamo releju, iespējama tiešraide 50 kilometru rādiusā ap RRL torni, ja vien ir tiešā redzamība, tas ir, ja RRL torni neaizsedz koki,celtnes, reljefs vai sazin kas vēl. Taču raidīšanu pa RRL ierobežo releja torņu izvietojums Latvijā — ne visur tie ir. Tāpat vienlaikus nav iespējams raidīt no viena virziena releja torņiem: Valmiera, Daugavpils un Rēzekne, piemēram, ir viens virziens, Kuldīga, Liepāja, Ventspils (Tukums, Ēdole) — otrs. Ja torņa nav, nebūs arī nekādas tiešraides. Piemēram, Zemgalē nav neviena releja torņa un līdz ar to tālākā vieta no Rīgas Bauskas virzienā, no kuras iespējam raidīt, neveicot resursietilpīgus palīgdarbus, ir Kalnakrogs Ķekavā. Tādēļ pagājušajā gadā zemnieku nemieru laikā Jānis Dimants neapmierinātos lauksaimniekus intervēja tieši tur un nevis Grenctāles robežpunktā, kur bija nemieru epicentrs. Arī raidīšanu Rīgā ierobežo tiešā redzamība uz torni, tāpēc,piemēram, ir iespējams raidīt no Saeimas, Ministru kabineta un Rīgas pils, bet ne no Konventa sētas, kur notika Baltijas jūras valstu vadītāju tikšanās. Ziņu režisoriem visi šie nosacījumi ir labi zināmi, un, plānojot raidījumu, tiek meklēti efektīvākie tehnoloģiskie risinājumi. Bieži vien, pareizi plānojot tehniskos resursus, tiek panākts iespaids, ka raidījumā iesaistīts daudz vairāk tehnoloģisko vienību, nekā tas ir patiesībā. Spilgtākie piemēri tam ir Ziņu dienesta gatavotie lielie raidījumi: 7. Saeimas vēlēšanu rezultātu raidījums Latvija izvēlas, Valsts Prezidenta vēlēšanu tiešraide Mūsu prezidents, 2000. gada sagaidīšanas tiešraides LTV–2000.

Protams, lielos raidījumus gatavo ilgāku laiku un tajos iegulda daudz darba. Lai viss notiktu veiksmīgi, nepieciešams izskaitļot iespējamās situācijas un sagatavot rezerves rīcības plānus. Piemēram, gatavojot raidījumu Latvija izvēlas, tika apzinātas visas vēlēšanās piedalošos partiju mītnes, pārbaudīta redzamība uz torni un apzinātas elektrības pieslēguma vietas. Atklājās, ka no socioloģisko aptauju līdera — Tautas partijas — mītnes tiešraide nav iespējama. Tas sarežģīja raidījuma sagatavošanu, jo, kā zināms, politiķi ir jūtīgi ļaudis un, ja LTV tiešraidē parādītu Latvijas ceļa vēlēšanu štābu, bet Tautas partijas ne, tad tas izraisītu it kā noniecināto politiķu pārmetumus. Galu galā TP vēlēšanu vakarā izlēma rezultātus gaidīt Kino 52, un no turienes tiešraide bija iespējama. Vēlēšanu naktī LTV ielūkojās pilnīgi visos vadošo partiju vēlēšanu štābos, un droši vien skatītajiem un pašiem politiķiem ne prātā nenāca, ka šajā naktī strādā tikai divas pārvietojamās releja līnijas. Informācijas ziņā LTV aizsteidzās priekšā pilnīgi visiem konkurentiem, tieši no LTV informāciju guva gan politiķi paši, gan arī mūsu kolēģi no citiem medijiem un ziņu aģentūrām. Ne mazums lēmumu tika pieņemts gandrīz vai kameras priekšā, politiķi cits cita rīcībai sekoja ar LTV starpniecību. Galvenā veiksme bija tā, ka LTV ar Saeimas datorgrupas darbinieku atbalstu bija piekļuvusi balsu skaitīšanas pirmavotam. Viens no mūsu datoriem bija ieslēgts Saeimas iekšējā datortīklā, un mēs saņēmām datus no vēlēšanu komisijas arī tad, kad pārslodzes dēļ atslēdzās Saeimas web serveri. Tajā brīdi galvenais ziņu avots bija LTV. Raidījuma laikā bija situācija, kad mūsu kolēģi no Latgales televīzijas sabiedrības tiešraidē paziņoja, ka nespēj iegūt vēlēšanu rezultātus no Daugavpils pilsētas vēlēšanu iecirkņiem. LTV bija nepieciešamas apmēram piecas minūtes, lai iegūtu šos datus Rīgā. Saeimas datorgrupā strādā lieliski un gaiši cilvēki, bija prieks sadarboties ar šiem profesionāļiem.

Prezidenta vēlēšanu raidījums tapa citādāk — tur galvenā notikuma vieta bija Saeima un mums bija jāstrādā tādos kā lauku apstākļos bez tikpierastajiem datoriem un sazināšanās iespējām. Prezidenta vēlēšanu ēteru nebija iespējams saplānot, tāpēc galvenais bija precīzas komunikācijas ar LTV ētera pulti. Arī šis raidījums bija nozīmīgs ziņu avots, un, kā pēc tam atzina kāds politiķis, tieši LTV tiešraide ir piespiedusi deputātus Prezidentu ievēlēt vienā dienā. Nepārtrauktā preses un sabiedrības interese neļāva politiķiem sākt aizkulišu sarunas un panākt kādas slepenas vienošanās, kad atkrita pirmās kārtas prezidenta kandidāti. Tieši mūsu raidījuma vadītāji Odita Krenberga un Kārlis Streips pirmie intervēja prezidenta kandidāti Vairu Vīķi-Freibergu un mūsu ēterā pirmo reizi satikās bijušais Prezidents Guntis Ulmanis un jaunievēlētā Prezidente. 2000. gada sagaidīšanai mēs bijām daudz gatavāki —ar Y2K datorproblēmu mūs jau bija biedējuši ilgāku laiku, televīzija bija nodrošinājusies ar autonomu elektrības ģeneratoru, ētera vadība no datora kontroles bija nodota ziņu studijai, sakariem bija sagādātas rācijas. Vienīgā iespējamā problēma bija tā, ka elektrības varētu nebūt citiem lietotājiem un skatītāji mūs vienkārši neredzētu. Bet tam mēs ne pārāk ticējām... Taču 31. decembra rīts mums atnesa citus pārsteigumus — apmēram 15 minūtes pirms pirmā ētera atkāpās Krievijas prezidents Boriss Jeļcins. Apmēram 10 minūtes pirms ētera, kad galvenā problēma bija, kā dabūt satelīta signālu no Kiribati, uz režiju zvanīja Ansis Bogustovs. Viņa teksts bija šāds: — TAS NAV NEKĀDS JOKS, Jeļcins atkāpies... — Protams, Kiribati vairs nebija aktuāla, svarīgi bija dabūtattēlu no Krievijas.

LTV Ziņu dienestam ir liela pieredze dzīvā ētera raidījumu veidošanā. Apmēram četrus gadus katru rītu skatītājus modināja Ziņu dienesta gatavotais raidījums Rīta bums. Tajā nenovērtējamu dzīvā ētera pieredzi guvuši daudzi Ziņu dienesta darbinieki (Pirmie Rīta buma vadītāji mēdza teikt, ka ierakstīts raidījums ir kā sekss ar prezervatīvu, būt jau ir, bet sajūtas nav īstās.). Rīta raidījumi ļāva Ziņu dienestam uzkrāt pieredzi tādu raidījumu veidošanā, kuri top paša raidījuma gaitā. Lielās pasākumu translācijas, apjomīgu (Ziņu dienestā lieto apzīmējumu platformāta) raidījumu veidošana ir Latvijas Televīzijas stiprā puse, un neviena cita televīzija Latvijā neizdarīs to tik labi kā LTV. Spējas ilgi strādāt dzīvajā ēterā un veidot raidījumu paša raidījuma gaitā iegūstamas ikdienas darbā, vienotā komandā veidojot ikdienas ziņas.

Arta ĢIGA,
LTV Ziņu dienesta direktora
vietniece, Ziņu dienesta režisore