Hansabankas ziedu laiki turpinās

 

2003. gads bijis pats veiksmīgākais Hansabankas (HB) vēsturē, tai bija vislielākā peļņa Latvijas banku sektorā - 14,4 miljoni latu. Tā iegūta, ne vien piedāvājot klientiem plašu pakalpojumu spektru, bet arī efektīvi vadot uzņēmumu. Pērnā gada nogalē HB kļuva par otro lielāko banku, apsteidzot Latvijas Unibanku. Otro gadu pēc kārtas Dienas biznesa rīkotajā uzņēmēju aptaujā HB ir atzīta par labāko banku Latvijā.

 

Elektroniski - lētāk

Kā SP pastāstīja Hansabankas uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Druvis Mūrmanis, Centrālajā un Austrumu Eiropā nesen notika plaša internetbanku lietotāju aptauja, kurā 9 no 10 aptaujātajiem par labāko bija nosaukuši hanza.net. Tas nepārprotami liecina ne tikai par hanza.net lietošanas ērtumu, bet arī par tās plašo atpazīstamību. Šobrīd HB elektronisko transakciju īpatsvars ir 78 procenti, bet līdz gada beigām tas varētu palielināties līdz 87 procentiem. Visai labas klientu atsauksmes saņemtas par internetbanku uzņēmumiem Telehansa.net. Druvis Mūrmanis ir gandarīts arī par nesen saņemto vēstuli no kāda ASV dzīvojoša klienta, kurš lieto šo internetbanku un atzīst, ka nekur citur neesot redzējis tik ērtu produktu kā Telehansa.net.

Elektroniskais transakcijas kanāls ir arī ievērojami lētāks nekā apkalpošana pie filiāles menedžera. HB valdes priekšsēdētājas vietnieks Uģis Zemturis nesenajā TeliaSonera IT&T konferencē minēja satriecošu kalkulāciju: ja HB pēkšņi atteiktos no elektroniskajiem norēķiniem un turpinātu darbu tikai filiālēs, vajadzētu pieņemt darbā 540 bankas kasierus un atvērt 45 jaunas filiāles, bet, ja nebūtu transakcijas ar kartēm, vajadzētu 950 jaunu kasieru un 80 jaunu filiāļu. Turklāt, ja izmantotu tikai filiāļu sistēmu, bankas izmaksas būtu aptuveni par 60 miljoniem eiro lielākas nekā šobrīd.

Tiesa, diez vai arī tālākā nākotnē Hansabanka varēs iztikt bez filiālēm (arī šogad plānots atvērt divas vai trīs), bet to funkcijas noteikti mainīsies. Druvis Mūrmanis uzskata, ka nākotnē filiālēm būtu jātransformējas no vienkāršu transakciju veikšanas (HB vēl vairāk stimulēs elektroniskos norēķinus) uz klientu apkalpošanu un konsultācijām par sarežģītākiem pakalpojumiem, piemēram, kredīta noformēšanu vai investīcijām, kur vajadzīgas speciālistu konsultācijas.

D. Mūrmanis: - Telehansa.net piedāvā ļoti daudz no tā, kas nepieciešams vidējam un mazam uzņēmumam: ar tās palīdzību var mainīt valūtu reāllaika režīmā, noguldīt depozītus un sekot faktoringa norēķiniem, veikt kompleksos algu maksājumus. Šogad vēl lielāku vērību pievērsīsim arī elektronisko transakciju drošības uzlabošanai: pakāpeniski ieviesīsim PIN koda kalkulatorus klientiem, lai ik reizes, veicot elektronisko transakciju, ģenerētos jauns kods.

 

Optimizācija un specializācija

D. Mūrmanis: - Turpmākajos trijos piecos gados gatavojamies ieviest vienotu HB norēķinu karšu sistēmu visās Baltijas valstīs, lai optimizētu izmaksas un lai šie norēķini kļūtu vēl efektīvāki. Iespējams, tiks izveidots vienots karšu norēķinu apstrādes (procesēšanas) centrs kādā no HB Grupas valstīm, kurš apkalpotu arī abu pārējo valstu karšu transakcijas. Ja sistēmā būs nepieciešamas izmaiņas, tad pietiks tās izdarīt vienreiz - visu triju valstu HB Grupas bankām.

Iespējams, ka tālākā nākotnē arī citas HB funkcijas, to skaitā internetbanku pakalpojumus, varētu koncentrēt vienā no HB Grupas valstīm. Šis pats princips varētu attiekties arī uz tām IT sistēmām, kuras ir iespējams centralizēt, piemēram, bankas sistēmas serveri (datu centri) varētu atrasties vienā valstī un apkalpot visu triju valstu bankas. Tas viss orientēts uz izmaksu samazināšanu un optimizēšanu, lai varētu piedāvāt klientiem vēl vairāk jaunu, efektīvu pakalpojumu.

 

Gunta KĻAVIŅA