Akadēmisko tīklu nākotne Eiropā

 

Eiropas Savienības valstis nepārstāj domāt par tām problēmām, kas radīsies pēc jauno dalībvalstu uzņemšanas. Protams, arī datortīklu attīstībai jaunos apstākļos ir jāturpinās un, kā vienmēr, jābūt prioritāram uzdevumam. Eiropas akadēmisko tīklu asociācija TERENA veica pētījumu SERENATE par kopējā Eiropas pētījumu un izglītības tīkla kā topošās e-Eiropas sastāvdaļu veidošanu.

 

Šī pētījuma pirmais un galvenais slēdziens - visām Eiropas nacionālajām valdībām ir jāsaprot, ka pētniecības un izglītības tīklu veidošana ir būtiski svarīgs faktors ekonomiskajam uzplaukumam. Šie tīkli ir inovāciju avots, un tiem ir jāpanāk ātra un plaša tehnoloģisko risinājumu nodošana sabiedrībai un industrijai. Nacionālajām akadēmisko tīklu organizācijām ir jānodrošina rūpniecības pētniecības centru un universitāšu un akadēmisko iestāžu pētniecības organizāciju sadarbība.

Turpmākos 5-10 gados pamatmodelis akadēmisko lietotāju nodrošināšanai ar tīkla pakalpojumiem vēl arvien būs viens nacionālais tīkls, kas piegādās tīkla pakalpojumus organizāciju tīkliem, un valstu nacionālie tīkli būs saslēgti kopā ar visas Eiropas gigabitu tīkla GEANT starpniecību. Šis tīkls piegādās tīkla pakalpojumus gan akadēmiskām iestādēm, gan pētniecības iestādēm ražošanā.

Kādām prasībām ir jāatbilst nākotnes akadēmiskajiem tīkliem? Tiek paredzēts, ka vajadzība un pieprasījums pēc neliela ātruma (līdz 50 Mbs/s) pieslēgumiem neizzudīs. Protams, tiks uzlabots serviss un drošība, bet pamatos tehnoloģija paliks tā pati, pakāpeniski pārejot uz IPv6 atbalstu. Tīklu izmantošana pētījumos strauji pieaugs, galvenokārt balstoties uz virtuālajiem privātajiem tīkliem (VPN), kuru ātrumi būs vēl lielāki. Acīmredzot šeit būs nepieciešami gigabitu tīkli (ap 40 Gb/s), jo informācijas apmaiņas apjoms dažādos lietojumos pieaugs.

Var paredzēt būtisku pieprasījuma kāpumu dažādām koplietojamo aprēķinu sistēmām, kādas tiek realizētas pašreiz iecīnītajā projektā GRID, kur ir nepieciešama liela apjoma datu pārraide īsā laika sprīdī. Jāpiezīmē gan, ka pašlaik šādi projekti vēl nevar izmantot pilnā apjomā Eiropas gigabitu tīkla piedāvātās iespējas. To var redzēt arī, analizējot reālo tīkla GEANT iespēju izmantošanu Latvijā. Tomēr var paredzēt, ka situācija strauji mainīsies un projektu skaits, kuriem būs nepieciešama liela apjoma datu pārraide reālā laikā, pieaugs.

Tehniskā attīstība ir jāveido uz plašas optisko savienojumu izmantošanas bāzes. Valstu likumdošanai un finansēšanas struktūrai ir jānodrošina nacionālajiem akadēmiskajiem tīkliem iespēja pašiem veidot savu optisko savienojumu infrastruktūru, ja tas ir izdevīgi un vēlami.

Iestāžu lokālajiem tīkliem, piemēram, kādas universitātes tuvu stāvošu ēku savienošanā, arvien plašāk tiks lietoti bezvadu, visticamāk Ethernet, lokālie tīkli. Tos var izveidot ātri un salīdzinoši lēti, un ar laiku tie spēs nodrošināt pētniekus un studentus ar tīkla pieslēgumu, lai kur viņi pārvietotos. Iespējamā mobilo telefonu pakāpeniskā saplūšana ar bezvadu Ethernet tehnoloģijām vēl ir jāgaida, lai gan tā varētu izrādīties ļoti vērtīga tieši akadēmiskajiem lietotājiem.

Turpmākā Eiropas interneta attīstība tiks pilnīgi bāzēta uz jaunās interneta protokola versijas IPv6, kas ļauj būtiski paplašināt adrešu lauku. Pašlaik tīkls GEANT uztur šo protokolu, un ar to strādā arī daudzi nacionālie akadēmiskie tīkli strādā ar to. Paredzams, ka tuvākajos trīs gados notiks pakāpeniska pāreja uz šo protokolu visos akadēmiskos tīklos, kam gan vajadzēs finansiālu atbalstu. Jāattīsta arī daudzlietotāju protokols (multcasting), kas ir būtisks daudzos izglītības lietojumos, piemēram, kad kādam mācību raidījumam ir jāpievieno apmācamo grupa attālās vietās.

Arī akadēmiskajos tīklu lietojumos kļūst svarīga lietotāju autentifikācija, tāpēc tiek formulēta nepieciešamība strauji izstrādāt Eiropas autentifikācijas un autorizācijas infrastruktūru. Šim darbam būtu jāapvieno Eiropas valstu un ASV speciālistu pūles šādas infrastruktūras izveidē.

Ļoti būtiska pašreizējo Eiropas nacionālo akadēmisko tīklu īpatnība ir lielā digitālā plaisa dažādu valstu akadēmisko tīklu attīstībā. Valdību uzdevums ir tuvākā laikā šo plaisu samazināt vai vislabāk to novērst. To var izdarīt, piesaistot strukturālos fondus vai arī citus līdzekļu avotus. Kā tas tiks izdarīts Latvijā, rādīs nākotne.

 

Jānis ĶIKUTS

Bruno MARTUZĀNS