Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Esam tehnoloģiski un finansiāli gatavi novitātēm

   

Nesen notikušajā izstādē Baltic IT&T un semināros Lattelekom spilgti demonstrēja modernos informācijas tehnoloģiju sasniegumus, kuri jau sniedzas tālu ārpus mūsu tradicionālajiem priekšstatiem par telekomunikāciju operatoru. Raugoties uz plašajām iespējām, kuras paver milzīgie datu pārraides ātrumi un intelektuālie tīkli, visas kaislības ap privatizācijas katlu un reizumis no aizmirstības izcelto Jumta līgumu šķiet visai sīkas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka datupakalpojumi nepieder pie pamatpakalpojumiem, uz kuriem Lattelekom ir monopoltiesības. Ļoti iespējams, ka pēc divarpus gadiem, kad Lattelekom monopolista laiks būs beidzies, pats monopolstāvoklis eksistēs vairs tikai formāli. Cerībā saņemt jaunas atbildesuz mūžīgajiem jautājumiem, SP aicināja uz sarunu Lattelekom prezidentu Gundaru STRAUTMANI.

— Kādas pārdomas jūsos izraisīja Lattelekom nākotnes arsenāla parāde nesenajā izstādē Baltic IT&T?

— Neiedziļinoties detaļās, manuprāt, būtiski ir tas, ka Lattelekom šobrīd ir intelektuāli, finansiāli, tehnoloģiski un morāli gatavs reaģēt uz visām nozares novitātēm. Nedz tehnoloģijas, nedz finanses, nedz zināšanas mums nav problēma, — vēl straujāk ieviest jauno datu pakalpojumus šobrīd ierobežo vienīgi pieprasījums. Man ir liels gandarījums un prieks par to, ka spējam piedāvāt klientiem tik daudz jauna un ka jau tagad esam gatavi konkurencei. Tātad ir pietiekami liels pamats cerēt, ka arī pēc tirgus liberalizācijas spēsim saglabāt izteiktas līdera pozīcijas. Jaunais pakalpojums Ultra DSL pierāda, ka esam tehnoloģiski gatavi pacelt šādus pasaules līmeņa produktus. Centīsimies pēc iespējas ātrāk paplašināt arī šī produkta ģeogrāfisko izplatību, jo pieprasījums varētu būt pietiekami liels. Tas spilgti liecina par to,ka Latvija, pat vēl nebūdama ES, vairs nav nekāda province un neatpaliek no attīstītākajām Eiropas valstīm ne telekomunikāciju tehnoloģiju, ne moderno pakalpojumu ziņā. Esam gatavi visām novitātēm, kādas pieprasīs tirgus.

Bet tas nebūt nenozīmē, ka viss jau kārtībā.

— Pirmkārt, modernizācija joprojām ir un paliek Lattelekom galvenais uzdevums, jo tās ir mūsu saistības pret valsti, atbildība par monopoltiesībām un pienākums pret klientiem. Tomēr svarīgi ir saprast, ka mēs neveicam modernizāciju pašas modernizācijas dēļ, bet darām to atbilstoši pieprasījumam un tehnikas līmenim. Modernizācija vairs nenozīmē tikai analogo centrāļu nomaiņu ar ciparu centrālēm. Tur, kur pieprasījums pieļauj, esam veikuši ļoti būtisku analogā tīkla modernizāciju (pērn analogās centrāles modernizētas deviņos rajonos). Kopumā modernizācija devusi iespēju 98 procentiem Lattelekom abonentu bez operatora starpniecības zvanīt uz jebkuru Latvijas pagastu un arī ārpus valsts robežām. Varbūt reizēm šķiet, ka modernizācija pēdējos sešos gados ir skārusi galvenokārt Rīgu un tās apkārtni, bet kapitālieguldījumu proporcija Rīgā un pārējā Latvijas daļā ir līdzīga — aptuveni 50:50. Šobrīd Latvijā nav neviena reģiona, kur Lattelekom nebūtu investējis ievērojamas summas (salīdzinājumā ar to, cik ir investēts citos infrastruktūras sektoros). Kopējie Lattelekom ieguldījumi Latvijas telekomunikāciju tīkla attīstībā (sešos gados) 1999. gada beigās sasniedza 307 miljonus latu. Manuprāt, viens no svarīgākajiem modernizācijas sasniegumiem ir tas, ka pagājušā gada laikā esam nodrošinājuši tiešo pieeju ciparu tīklam visos Latvijas rajonu centros, kas ir ārkārtīgi svarīgi no valsts informatizācijas viedokļa. Pamattīkls ir pilnīgi ciparizēts, un ciparu tīklam ir pievienoti 43 procenti abonentu līniju.

— Kādas tendences rāda pērnā finanšu gada rezultāti?

— Neraugoties uz ekonomiski smago gadu, uzņēmums pērn turpināja pozitīvu saimniecisko dinamiku visos finansiālajos rādītājos, — arī tajos, kuri saistīti ar nozares vadlīnijām (telefonu blīvums, līniju daudzums uz vienu Lattelekom strādājošo, ienākumi uz vienu līniju u. tml.). Uzņēmuma ieņēmumi pērn palielinājušies par 11 procentiem, sasniedzot 129,3 miljonus latu (1998. gada ieņēmumi bija 116,6 miljoni). Tiesa, peļņa no saimnieciskās darbības bija par 15 procentiem mazāka nekā iepriekšējā gadā,— 22,2 miljoni latu, bet tam ir objektīvi iemesli. Pirmkārt, pērn Lattelekom noslēdza Latvijas valsts telekomunikāciju sektorpolitikai un ES direktīvām atbilstošus starpsavienojumu līgumus ar mobilajiem operatoriem LMT un Baltkom GSM, kā arī ar uzņēmumu Radiokoms. Tāpēc arī Lattelekom maksājumi citiem operatoriem pieauga par 7,2 miljoniem latu. Otrkārt, lielas investīcijas joprojām tiek ieguldītas tīkla modernizācijā (pērn — 47,8 miljoni latu) un pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas pieaugušas par 6,6 miljoniem latu. Tas, ka mums joprojām ir monopoltiesības uz diviem pakalpojumu veidiem — fiksētajiem telefona pakalpojumiem un līniju nomu — varbūt vēl reizēm izraisa apriori definētu alerģiju, bet cilvēki, kas strādā šajā nozarē, labi saprot, ka faktiskais monopols ir daudz seklāks, nekā tas definēts likumā. To visu summējot, veidojas Lattelekom tēls, kurš soli pa solītim kļūst aizvien pozitīvāks.

— Jā, īpaši salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kuri, jūsuprāt, bijuši vissvarīgākie faktori?

- Uzņēmuma tēlu pozitīvi ietekmējusi gan uzlabotā sakaru kvalitāte (Baltijas Datu nama veiktā klientu aptauja liecina, ka ar Lattelekom sakaru kvalitāti pilnīgi vai daļēji apmierināti 60 procenti privāto abonentu), gan veiksmīgi jaunie pakalpojumi (to skaitā Apollo dators, Interneta iezvanpieeja 900, Zvans uz taksofonu, Balss pasts u. c.), gan sekmīgā atlaižu stratēģija, gan arī daudz precīzāks un efektīvāks Ārējo attiecību nodaļas darbs. Tas ir pozitīvi orientēts darbs ar sabiedrību, tās informēšana, arī par neveiksmēm. Ikkatru svarīgu notikumu Lattelekom dzīvē cenšamies atspoguļot preses paziņojumos. Taču galvenais ir tas, ka esam centušies godīgi darīt savu darbu, uzlabot pakalpojumu kvalitāti, arvien labāk (vēl nevaru teikt, ka pavisam labi) strādāt ar klientiem.

— Jūs arī pats ik gadus varat pārliecināties par reālo attieksmi pret uzņēmumu, kopā ar izpilddirektoru dodoties izbraukuma sesijās pa rajoniem. Droši vien arī šovasar kas tāds ir plānots.

— Šis pasākums ir sena Lattelekom tradīcija, to esam sākuši jau kopš paša pirmā gada. Tad bija daudz grūtāki laiki, un arī šie braucieni bija biežāki. Tagad — tikai vienu reizi gadā. Tā ir ļoti pozitīva prakse. Esmu piedalījies visos braucienos, ar visiem izpilddirektoriem, un tiešām esmu jutis, kā mainās attieksme pret Lattelekom. Pērnās vasaras brauciens bija tāds kā lūzuma punkts, kad vairs nebija jūtama izteikti negatīvā attieksme, kādu dažkārt nācās sastapt iepriekš. Pašvaldībās mums teikuši, ka esam pirmie tāda līmeņa uzņēmuma vadītāji, kas tās apmeklē un vēlas risināt dialogu. Sarunas bija ļoti lietišķas. Pašvaldība jau arī ir uzņēmums, mums ir līdzīgas problēmas. Turklāt neviens nevar noliegt, ka Lattelekom ir investējis lielus līdzekļus lauku rajonu infrastruktūras attīstībā. Šādu sesiju praksi noteikti turpināsim, un šogad tā notiks vasaras sākumā — droši vien ap Jāņiem.

— Vai jūs tomēr nemāc bažas, ka Lattelekom tēlu arī šogad varētu pabojāt kārtējā tarifu līdzsvarošana?

— Mūsu nostāja ir pilnīgi skaidra: jāpilda 1998. gada augustā apstiprinātās Latvijas sektorpolitikas nostādnes un ES rekomendācijas attiecībā uz tarifu līdzsvarošanu. Mēģinām darīt to adekvāti Latvijas ekonomiskajai situācijai. Kopā ar Telekomunikāciju tarifu padomi mēģināsim padarīt šo tarifu paketi klientiem ekonomiski pievilcīgāku. Piemēram, stimulējoši tarifi papildpakalpojumiem un datu pakalpojumiem, pastiprināta Izvēles Nr.1 pievilcība u. tml. Protams, pati problēma paliek, jo mēs nevaram balstīt biznesu uz tādiem tarifiem, kas neatbilst mūsu izdevumu struktūrai. Tomēr esmu gandarīts, ka šāgada tarifu piedāvājums, kuru iesniedzām Tarifu padomei, neizraisīja izteikti negatīvu reakciju sabiedrībā, jo tas bija īpaši piesardzīgs un līdzsvarots.

— Pašu mājās reizumis bez sīkiem kniebieniem neiztikt, turpretī Lattelekom starptautiskais tēls pēdējos gados kļūst aizvien prestižāks un uzņēmums jau ierindojies starp veiksmīgākajiem Centrālās un Austrumu Eiropas telekomunikāciju operatoriem.

— Tā auditorija vai sabiedrība, kas mūs vērtē starptautiski, ir pavisam citāda: tie ir profesionāļi — mūsu ārvalstu kolēģi un finansu institūcijas. Tāpēc, protams, arī vērtējuma kritēriji ir gluži citi un tos pat nevajadzētu salīdzināt. Bet starptautiski mēs esam interesanti vairāku iemeslu dēļ. Esam pierādījuši, ka spējam efektīvi un veiksmīgi strādāt, esam ieguvuši vairāku starptautisko finansu institūciju uzticību, kas izpaudusies pazīstamu Eiropas banku ievērojamos kredītos. Turklāt esam dabūjuši tos bez jebkādām valdības garantijām, vienīgi pamatojoties uz uzņēmuma biznesa plāniem un, protams, pateicoties arī tam, ka Lattelekom menedžmenta komandā strādā Rietumu speciālisti. Neraugoties uz nopietnām grūtībām, kas saistītas ar regulēšanas vidi un tarifiem, esam tomēr spējuši tikt daudz tālāk nekā citas Centrālās un Austrumu Eiropas valstis. Un, lai arī cik dīvaini tas izklausītos Latvijas publikai, viens no kritērijiem, kur Lattelekom tiek vērtēts īpaši augstu, ir sekmīgi īstenota tarifu līdzsvarošanas politika. Šai ziņā Lattelekom ieņem otro vietu aiz Ungārijas Matav, kurš ir izteikts līderis šai grupā. Daudzi nozares rādītāji Lattelekom ir pietiekami augsti. To apstiprināja arī nesenais kredīta līgums ar Eiropas investīciju banku.

— Kā papildu apliecinājums starptautiskajai uzticībai varbūt var kalpot arī fakts, ka tieši Lattelekom nodrošina telekomunikāciju servisu Rīgā notiekošajai Eiropas rekonstrukciju un attīstības bankas pilnvarnieku sanāksmei

— Jā, Lattelekom piedalījās konkursā un vienīgais spēja piedāvāt visām projekta prasībām atbilstošus nosacījumus. ERAB pilnsapulce notiks no 20. līdz 22. maijam, un Lattelekom nodrošinās IT infrastruktūru, e-pasta servisu, interneta piekļuvi un datu pakalpojumus. Tā kā pilnsapulces sēdes notiks vairākās ēkās (Kongresu namā, Fondu biržā, LU un citur), starp tām tiks izveidots optiskais Ethernet savienojums, lai arī pasākuma iekšējie sakari būtu ātri un perfekti. Paredzēts, ka uz šo pasākumu ieradīsies aptuveni 400 dalībnieku, kuri varēs izmantot 200 īpaši aprīkotas darba vietas. Darbosies arī palīdzības dienests un dežūrēs lietotāju atbalsta speciālisti.Tik rūpīgi organizēts pasākums nevar neizdoties.

— Ar katru gadu paplašinās arī Lattelekom starptautiskā sadarbība tranzīta, līniju nomas, norēķinu un dažādu pakalpojumu jomā.

— Ar kaimiņvalstīm sadarbojamies jau sen, taču kopš pērnā gada nogales klāt nākuši jauni sadarbības virzieni: noslēgts līgums ar Lietuvos Telekomas un Eesti Telefon par Frame Relay datu pārraides pakalpojumu sniegšanu. Šie līgumi dos jaunas iespējas tiem uzņēmumiem, kuru filiāles atrodas Baltijas valstīs, lai savienotu to datortīklus vienotā on-line informācijas apmaiņas tīklā. Tikko līdzīgs līgums noslēgts ar Cable & Wireless Global Market un cerams, ka tāds būs arī ar Rostelekom International. Priecājos, ka kopš pērnā gada nogales mūsu sadarbība ar Rostelekom krasi uzlabojusies.Par tās perspektīvo virzību liecina arī tas, ka pilnīgi visi sakaru kanāli uz Krieviju ir ciparizēti.

— Un visbeidzot — par privatizāciju. Dzirdēts, ka sarunas tik lēni virzās uz priekšu tādēļ, ka puses nespējot vienoties par kompensāciju. Pirms gada cerīgi vērojām Eesti Telefon veiksmīgo privatizāciju un šķita, — teju, teju tā notiks arī Lattelekom,

— Pagrūti vēl runāt par detaļām, tomēr jāsaprot, ka privatizācija ir valsts politikas jautājums, un tieši tā tas arī jāuztver. Lattelekom, protams, nav izņēmums. Tomēr viens beidzot ir skaidrs: valdība ir pieņēmusi lēmumu privatizēt visu valstij piederošo Lattelekom daļu (nianses var parādīties vienīgi, izstrādājot privatizācijas noteikumus). Otra lieta ir sarunas par kompensāciju, bez kuru pabeigšanas privatizāciju nevar virzīt tālāk. Arī kompensācijas jautājums diemžēl ir ar politisku nokrāsu, lai gan varētu domāt, ka tā ir tīri komerciāla problēma. Tāpēc var saprast arī valdību, ka tā rīkojas pietiekoši uzmanīgi, lai nespertu kādu nepārdomātu soli, lemjot par attiecīgo mandātu, par kompensācijas shēmu utt. Taču arī valdība apzinās, ka šīs kompensācijas sarunas ir jābeidz pēc iespējas ātrāk. No savas puses varu vienīgi piebilst, ka ieilgušās sarunas nemaz nebūtu jāuztver tik negatīvi, jo šajā laikā ir stipri mainījies pašas nozares status quo — ne tikai Latvijā, bet arī globāli, ir nedaudz mainījusies arī vērtību skala un, manuprāt, tas šoreiz varētu ļaut sarunu partneriem diezgan ātri nonākt pie kompromisa.

—Vai pēdējā laikā sarunās ir vērojama kāda kustība vai arī joprojām pilnīgs bezvējš?

— Šobrīd vispārīgā formā ir definēts valdības mandāts privatizācijas aģentūras sarunām, un, ja vien neradīsies kādi objektīvi iemesli, aprīļa nogalē vai maija sākumā sarunas tiks atsāktas. Sarunu partneri ir nobrieduši kompromisam.
   

Gunta KĻAVIŅA
 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001