Elektroniskais ārsta asistents slimnieka mājā

 

Rīta apgaitas slimnīcas palātā ar termometru, asinsspiediena mērītāju un jautājumu: - Kā jūtaties? - pazīst gandrīz visi slimnieki. Tagad šādu apgaitu mediķiem iespējams veikt pacienta mājās, ja vien tur atrodas Doc@HOME aparāts.

 

Elektronika palīdz medicīnai kļūt humānākai

2003. gadā 200 pacienti Lielbritānijā, Vācijā, Somijā un Igaunijā trīs mēnešus bija iesaistīti mājas aprūpes teleuzraudzības sistēmā ar Doc@HOME aparātu. Ik dienu slimnieki veica mērījumus, atbildēja uz jautājumiem, un šie dati, izmantojot telefona pieslēgumu internetam, nonāca kopējā datu bāzē un arī uz ārsta displeja.

Telemonitorings Eiropā vēršas plašumā – nemitīgi palielinās pusmūža un veco ļaužu skaits, kam sistemātiska veselības kontrole var ievērojami palielināt dzīves kvalitāti. Tā nepieciešama arī slimniekiem ar ilgu atveseļošanās periodu un arī tiem, kuriem ar hronisko kaiti jāsadzīvo visu mūžu (apmēram puse pašreizējo pacientu). Tradicionālās medicīnas metodes izmaksā pārāk dārgi. Telemedicīnas iespējas ir dāvana arī medicīnas un sociālās aprūpes darbiniekiem.

Doc@HOME projekts  cieši saistīts ar Tartu universitāti. Igaunijas zinātnieka Kristiana Porta vadībā izstrādāta gan sistēmas koncepcija, gan uzraudzības aparāts. Sistēmas būtība – lietojot elektronisku paškontroles ierīci, veikt ikdienas pacientu veselības rādītāju reģistrāciju, lai sistemātiski un objektīvi kontrolētu pacienta stāvokli un laikus nodrošinātu ārsta palīdzību. Mērķis – atvairīt krīzes situācijas, pirms tās rada nopietnas briesmas.

 

Doc@HOME aparāts

Unikālais aparāts ļauj pacientam ar mērījumiem noteiktos laikos (rītos, vakaros) maksimāli efektīvi pašam kontrolēt savu stāvokli un nodot šo informāciju ārstam vai sociālās aprūpes dienestam. Ierīce ir mazāka par parasto telefona aparātu, tā turama rokās un pacientam nepieciešams to tikai uz brīdi stingri saspiest plaukstās, lai mērījumi jau būtu izdarīti.

Pacients regulāri sveras un ar roku ievada attiecīgos datus, bet asinsspiediens un sirdsdarbība tiek reģistrēti ar mikrodatoru, kas apvienots ar vienkāršu elektrokardiogrāfu un assinsspiediena mērītāju. Displejs ir pietiekami liels, lietotājam iespējams gan nolasīt mērījumus (tie parādās grafiku veidā), gan arī veidot elementāru dialogu, atbildot uz aparāta standartjautājumiem.

Aparāta sirds un smadzenes ir mikrodators, kurā izmantota pašizveidota operētājsistēma. Tiek nodrošināta datu vākšana un nosūtīšana (interneta pieslēgums pa telefonu). Doc@HOME aparātam ir ļoti zems strāvas patēriņš, un tā lietošana ir viegli apgūstama. Uz displeja var saņemt e-pastu, kas pacientam nodrošina dialoga iespējas ar ārstu.

 

Kas notiek ar savākto informāciju?

Mērījumu dati un cita informācija nonāk attālinātā medicīnas centra specializētajā sistēmas datu bāzē caur modemu, kas pats nolasa datus. Datu bāze krāj visus attiecīgā pacienta datus (bāze datus saņem šifrētā veidā), pēc saņemšanas apstrādes programmas tos sakārto nepieciešamajā secībā, kas izslēdz datu noklīšanu. Strādā arī īpaša uzraudzības programma, kas pa e-pastu sistēmas administratoram sūta kļūdu paziņojumus.

 

Ārsta un pacienta saikne

          Datu bāze nodrošina atgriezenisko saiti: dati tiek integrēti, un programma ģenerē pārskatus, ko saņem kā ārsts, tā pacients. Ārstējošajam personālam dati ir vienmēr pieejami pacienta stāvokļa kontrolei. Pacients savukārt uz displeja saņem nedēļas pārskatu, mēneša pārskatu saņem pa pastu. Neatkarīgi no pārskata rādītājiem, pacientam ārsts jāapmeklē reizi mēnesī.

Tā kā pacientu loks ir plašs, informācija mēneša pārskatos tiek pasniegta vairākos līmeņos, lai tā būtu pieejama arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Piemēram, izmantojot zinātnieka Černova datu vizualizācijas paņēmienu, ar kuru diagrammās ietvertie dati tiek integrēti un grafiski pasniegti kā shematisks sejas zīmējums (skat. vieplīšus attēlā). Sejas izteiksme pēc vaibstiem ļauj no zīmējuma nolasīt galveno – stāvoklis nav mainījies, ir uzlabojies, pasliktinājies u. tml. Pacientam, kas vēlas mērītajiem parametriem izsekot detalizētāk, iespējams aplūkot diagrammas. Kā vieplīši, tā grafikas mēnešu izdrukās ir savstarpēji salīdzināmas, vienkārši uzliekot izdrukas citu uz citas un aplūkojot pret gaismu.

Arī ārstam dati ir sakopoti un vizualizēti grafiku veidā, kas ļauj izvērtēt stāvokļa izmaiņas dienas, nedēļas, mēneša vai citos laika posmos. Ārsts atkarībā no pacienta situācijas nekavējoši var koriģēt zāļu devas vai režīmu (izmantojot telefonu vai sūtot pacientam e-pastu).

          Cilvēku loks, kuru aprūpei iespējams lietot šo sistēmu, ir plašs: sirds, hipertonijas un astmas, onkoloģiskie un diabēta, hroniski plaušu slimnieki, slimnieki ar dažādām paralīzes formām, pēcoperācijas perioda pacienti, grūtnieces. Pēc firmas Curonia research aprēķiniem viena pacienta izmaksas šādā sistēmā (ieskaitot telemērītāju) ir ap 900 eiro.

 

Aculiecinieka viedoklis

Aldis Ērglis, MicroLink projektu vadītājs, stāsta: - Ar sistēmu un aparātu iepazinos, pildot firmas Curonia research pasūtījumu, kas bija saistīts ar sistēmas datu bāzes izveidi - galvenokārt droša informācijas saņemšana no daudzajiem moduļiem un to precīza saglabāšana katra pacienta personīgajā lietā. Tas ir tikpat svarīgi, kā nodrošināt sistēmu pret datu noplūdes iespējām. Sistēmas idejas autori ir domājuši gan par vienu, gan otru, un mums šķiet, ka tas ir izdevies perfekti. MicroLink speciālisti veica arī ārstu saskarnes (interfeisa) izveidi.

Aldis Ērglis uzsver, ka igauņu kolēģi veikuši milzu darbu no idejas līdz izstrādnei. Tajā ilgstoši bijuši iesaistīti daudzi medicīnas zinātnieki un ārsti (kodolu veidoja Tartu universitāte), kuru atziņas ietvertas sistēmas koncepcijā un aparāta eksperimentālajā paraugā, kurā katrs vadiņš bijis salodēts ar pašu zinātnieku rokām. Tagad tam ir Eiropas sertifikāts un Eiropas kvalitātes zīme EC. 2003. gada decembrī IT pasaules sammitā Ženēvā Doc@HOME autori saņēma diplomu par labāko izstrādni nominācijā e-veselība (tika vērtēti 800 piedāvājumi no 136 valstīm).

Aldis Ērglis atzīst, ka šo nelielo aparātu labprāt pats izmantotu savas ģimenes vajadzībām (pat bez telemuzraudzības iespējām), jo stresa laikmetā iespēja sekot asinsspiedienam, sirds darbībai, ķermeņa masai, miega kvalitātei un citiem parametriem paver iespēju nodzīvot ne vien ilgu, bet arī ražīgu mūžu.

Speciālisti atzīst, ka, salīdzinot ar aparātiem, ko Eiropas mediķi izmanto pašlaik, šis ir unikāls, jo tam ir ievērojami plašāks mērījumu spektrs un labi nodrošināta ārsta un pacienta saziņa. Tādējādi gados jaunākiem pacientiem tas stimulē iesaistīšanos ārstēšanās procesā un samazina atveseļošanās ilgumu, bet vecajos, nespēcīgajos pacientos tas rada drošību, ka krīzes brīžos viņi nebūs vieni.

 

Laura KALINKA