Regulēsim vēl eiropeiskāk
Autors
Lai gan Latvijas Sabiedrisko
pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk - regulators)
domāšana un rīcība jau kopš paša tās
darbības sākuma bijusi eiropeiska, turpmāk Eiropas
Savienības sliedēm vajadzēs pielāgot itin visu, kas kust -
arī mazbānīšus. Līdz šim Latvijā bija
regulējami trīs telekomunikāciju tirgi, bet pēc jaunā
Eiropas Komisijas regulējuma ieviešanas - veseli 18. Būs ko
norauties gan regulatoram, gan uzņēmumiem, lai mats matā
izpildītu visas EK direktīvas. Toties sakārtots tirgus ir
vieglāk pārraugāms un darbojas efektīvāk. Kas
īsti mainīsies - par to SP stāsta SPRK Telekomunikāciju un
pasta departamenta eksperts Andrejs DOMBROVSKIS.
Vecā kārtība
Spēkā esošais LR
likums Par telekomunikācijām ievieš nacionālajā
likumdošanā Eiropas Savienības 1998. gada tirgu regulējuma
prasības, paredzot, ka regulators ir tas, kas vērtē
uzņēmumus ar būtisku ietekmi attiecīgajā tirgū.
Tas devis regulatoram tiesības izstrādāt virkni likuma pamatoto
tiesību aktu, kuru mērķis ir nodrošināt reālu
tirgus regulēšanu. Tirgus analīzes stūrakmens ir regulatora
izstrādātie noteikumi telekomunikāciju uzņēmumu ar
būtisku ietekmi tirgū atzīšanai, un tie nosaka to procedūru
un kārtību, kādā regulators savāc no tirgus
dalībniekiem informāciju, izvērtē to un pieņem
lēmumu par konkrētiem uzņēmumiem.
Otrs svarīgais tirgus
analīzes dokuments ir regulatora lēmums par telekomunikāciju
pakalpojumu tirgiem, kur var būt vērtējami uzņēmumi ar
būtisku ietekmi tirgū. Latvijā šobrīd definēti
fiksēto balss telefonijas pakalpojumu, nomāto līniju un
starpsavienojumu pakalpojumu tirgi. Pieņemot lēmumu, regulators
publicēja savā mājaslapā konsultāciju dokumentu, un
tirgus dalībniekiem vai jebkurai citai ieinteresētai personai bija
iespēja to komentēt. Šo iespēju izmantoja vairāki
uzņēmumi un, ņemot vērā to komentārus, kā
arī papildinformāciju, tika nolemts, ka mobilo balss telefonijas
pakalpojumu tirgus vismaz pagaidām netiks definēts.
2002. gadā šis
lēmums tika pieņemts, balstoties uz šādu noteikumu punktu:
ja uzņēmumam iepriekš bijušas ekskluzīvas
tiesības kādā no analizētajiem tirgiem, tad pēc
definīcijas tam ir būtiska ietekme arī uz nākamo
noteikšanas periodu. Regulators pārskata šo lēmumu ik gadu
līdz 30. novembrim.
Jaunais ES regulējums
Pašreizējais likums par telekomunikācijām
nedeleģē regulatoram pietiekami plašas tiesības, lai veiktu
dziļāku tirgus analīzi. Turpretī jaunais ES regulējums
paredz izvērtēt vismaz 18 tirgus, turklāt paredzot regulatoram
arī tādas tiesības, ka tas var atteikties no kāda tirgus
izvērtēšanas vai gluži pretēji - nolemt, ka tas
izvērtēs vēl kādu citu tirgu, kuram paredzēta
īpaša kārtība, lai nodrošinātu jaunā
regulējuma harmonizētu ieviešanu visā ES. Šī
kārtība noteikta ar Eiropas Komisijas rekomendāciju par pamatprincipu
direktīvas (2002/21/EC) 7. pantā noteiktā paziņošanu.
Šajā jautājumā
plānota pastāvīga saziņa ar Eiropas Komisiju un citiem
regulatoriem. SPRK apkopots to pasākumu kopums (uz septiņām
lapām), kas būtu jāpaziņo Eiropas Komisijai. Tur,
piemēram, ir jautājumi, kas saistīti ar jauno direktīvu
pakešu ieviešanu noteiktā laikā (jāpaziņo tirgus
analīžu rezultāti, plānotās saistības
uzņēmumiem, universālā pakalpojuma ieviešana un finansēšana
u. c.). Plānots, ka Ieviešanas ziņojumu (Implementation
Reports) ietvaros tiks analizēta valsts tirgus situācija, lai EK
būtu iespēja vērtēt regulējuma ieviešanas
praktiskos rezultātus.
Eiropas Komisijas divos
ģenerāldirektorātos (informācijas sabiedrības un
konkurences) ir izveidotas jaunas, tā sauktās 7. panta uzdevuma
vienības, kas risina jautājumus, kas ir tieši saistīti ar
7. panta paziņojumu izskatīšanu. Šobrīd, cik
zināms, daļa dalībvalstu šo paziņošanu jau ir
veikušas, savukārt ar pašu regulējuma ieviešanu
dalībvalstīm neveicas tik labi, kā gribētos. Vēl nesen
tikai septiņas no 15 valstīm to bija ieviesušas noteiktajā
termiņā, bet pret pārējām ir ierosināta t. s.
pārkāpuma izskatīšanas procedūra par nespēju
atspoguļot ES likumdošanas prasības nacionālajā
likumdošanā noteiktajā termiņā.
Regulatora pilnvaras
paplašināsies
Daudz runāts par
paplašinātām regulatora pilnvarām jau tuvākajā
nākotnē. Tās paredzēts fiksēt topošajā LR
Elektronisko sakaru likumā. Bet kādas tās būs un ko
tās dos?
- Pagaidām ir zināmas
tikai likuma vispārējās aprises, bet regulatoram tiks
deleģētas tiesības izstrādāt konkrētās
procedūras, - skaidro Andrejs Dombrovskis. - Eiropas Komisija vēlas,
lai jaunajā regulējumā minētie 18 tirgi
nacionālajā līmenī būtu definēti saskaņā
ar konkurences tiesību principiem. Tas nozīmē, ka
konkrētais preču un pakalpojumu tirgus sastāv no divām
daļām: no preču un pakalpojumu tirgus, kā arī no
ģeogrāfiskā tirgus jeb teritorijas. Tātad šī
rekomendācija satur vienu no diviem komponentiem - preču un pakalpojumu
tirgu -, un nacionālais regulators ir tā institūcija, kas nosaka
nacionāliem apstākļiem atbilstošu ģeogrāfisko
tirgu. Tiek pieņemts, ka efektīva konkurence pastāv tad, ja
konkrētajā tirgū nav uzņēmuma ar būtisku ietekmi
tirgū (UBIT). Jaunajā regulējumā mainās arī UBIT
definīcija. Šobrīd tas ir uzņēmums, kurš
kontrolē vismaz 25 procentus konkrētā tirgus. Jaunajā
regulējumā nav tiešas atsauces uz tirgus daļu kā
galveno kritēriju būtiskas ietekmes noteikšanai. Toties
tirgū var būt tādi apstākļi, kas vairākus
uzņēmumus vedina rīkoties kopīgi. Pieļauju, ka
šāda situācija varētu būt mobilajā tirgū, ja
tur ienāktu spēcīgs trešais operators - divi
pašreizējie tirgus daļas nosargāšanas nolūkos
varētu rīkoties līdzīgi, tomēr nesaskaņojot
darbību.
- Tas gan nenozīmē, ka
jaunajā regulējumā tirgus daļai vairs nebūs
nekādas nozīmes, - stāsta Andrejs Dombrovskis. - Ja
uzņēmuma tirgus daļa ir, piemēram, virs 50 procentiem, tas
varētu būt diezgan drošs indikators, ka tam ir
būtiska ietekme tirgū. Tirgus daļa virs 40 procentiem (līdz
50) norāda, ka uzņēmumam varētu būt
būtiska ietekme. Tirgus daļa, kas ir mazāka par 25 procentiem,
būtu nepietiekama būtiskas ietekmes konstatēšanai, bet
pastāv dažādi kritēriji, kurus ir iespējams
piemērot un kurus Latvijas regulators jau divas reizes ir piemērojis
uzņēmumam Lattelekom starpsavienojumu pakalpojumu tirgū.
Šī uzņēmuma starpsavienojumu pakalpojumu tirgus daļa pērn
nebija 25 procenti, bet viens no kritērijiem, kuru vērtējām
starpsavienojumu tirgus gadījumā, ir uzņēmuma iespēja
izmantot savu tirgus varu saistītā tirgū. Lattelekom neapšaubāmi
var izmantot starpsavienojumus fiksēto balss telefonijas pakalpojumu
sniegšanai. Šķiet, ka Latvijā šobrīd nav neviena
uzņēmuma, kas būtu specializējies tikai starpsavienojumu
pakalpojumu sniegšanā.
Saskaņā ar jaunajiem
regulēšanas pamatprincipiem, ja pēc tirgus analīzes
regulators konstatē, ka konkurence konkrētajā tirgū nav
pietiekami efektīva, tas var piemērot speciālas prasības
uzņēmumam ar būtisku ietekmi. Protams, ja analīze
rāda, ka konkurence tirgū ir gana efektīva, tad nevar būt
nekādas runas par speciālām prasībām UBIT.
Plānots, ka regulatoriem saistību piemērošanas
jautājumos būs salīdzinoši lielāka rīcības
brīvība, jo iespējams piemērot tādas prasības,
kādas tas uzskata par lietderīgām, ņemot vērā
faktu, ka tam jāpaziņo EK un ES izvirzītie vispārējie
mērķi. Galvenais no tiem ir konkurences veicināšana un
patērētāju tiesību aizsardzība.
Tirgus analīze
Latvijā līdz šim
tika analizēti trīs tirgi - fiksēto balss telefonijas
pakalpojumu, nomāto līniju pakalpojumu un starpsavienojuma
pakalpojumu. 2003. gada pirmajā pusgadā fiksēto balss
telefonijas pakalpojumu tirgū vēsturiskais operators Lattelekom saglabāja
vairāk nekā 90 procentu tirgus daļas. Fiksētā balss
pakalpojumu tirgū viens no būtiskiem Lattelekom tirgus
daļas samazinājuma iemesliem ir nevis tas, ka jaunie operatori nograuž
Lattelekom tirgu, bet tieši pretēji - audzē to klāt,
tāpēc vērojams, lai arī neliels, tomēr tirgus
kopējās kapacitātes pieaugums.
Nomāto līniju
pakalpojumu tirgū vēsturiskā operatora tirgus daļa bija
vairāk nekā 70 procentu, bet starpsavienojumu tirgū šie
dati ir konfidenciāli. Tomēr, rēķinot pēc
ieņēmumiem, lielākā daļa starpsavienojumu pakalpojumu
tirgū ir Tele 2. Katrā ziņā vērojama tendence,
ka Lattelekom starpsavienojumu pakalpojumu tirgus daļa
samazinās. Pēc dziļākās būtības
starpsavienojumu pakalpojumi nav tirgus tā klasiskā izpratnē, jo
pastāv tikai pieprasījuma puse. Starpsavienojums tiek veidots
tā, ka izsaucošā puse zvana adresātam, kurš ir
kāda noteikta tīkla klients, un nav iespējas, ka šis
klients zvanu saņem kādā citā tīklā.
Piemēram, jaunajā regulējumā starpsavienojums tiek
sadalīts trijās daļās - numura sastādīšana,
izsaukuma maršrutēšana un zvana pabeigšana kādā
tīklā. Ja, piemēram, izsaukumu vienam mobilā operatora
tīkla abonentam nevar pabeigt cita mobilā operatora tīklā,
tādā gadījumā katrs no šiem uzņēmumiem atrodas
savā tirgū un katrs no tiem ir ar būtisku ietekmi sava
tīkla tirgū.
Sakarā ar to, ka ir
definēti 18 tirgi, visiem dalībniekiem jārēķinās
ar to, ka, ieviešot jauno regulējumu, tiks veikta
padziļināta visu tirgu analīze. Un ļoti iespējams, ka
uzņēmumam būs jāsniedz regulatoram vairāk
informācijas, nekā tas ir devis līdz šim. Tomēr
regulators atvieglos uzņēmumiem šo uzdevumu,
izstrādājot īpašas informācijas anketas. Šis ir
jauns process arī ES, un Latvijas regulators piemēros labāko ES
praksi.
Tirgus analīzei regulators
pieprasīs detalizētāku informāciju par uzņēmumu
apgrozījumu, klientu un pieslēguma punktu skaitu, savienojuma
minūtēm utt. Jaunais regulējums paredz, ka katru tirgu
iespējams vērtēt ne tikai pēc apgrozījuma apjoma, bet
arī pēc pārdoto vienību (piemēram, minūšu)
skaita. Tirgu saraksts kopā ar detalizētāku skaidrojumu tiks
publicēts regulatora mājaslapā.
- Iespēju robežās
mēs, protams, pārbaudīsim šo informāciju, -
stāsta Andrejs Dombrovskis, - bet, saņemot to, ir iespējams
konstatēt, vai šī informācija korelē no viena
uzņēmuma uz citu, vai nav būtiskas izmaiņas tajos tirgus
segmentos, kur tām nevajadzētu būt un kur citi
uzņēmumi tās neuzrāda. Ja būs šādas
pazīmes, to noteikti pārbaudīsim, tā kā
uzņēmumiem īsti nebūs iespējas sagrozīt datus.
Mēs jau šobrīd
līdzīgi analizējam starpsavienojumu tirgu. Prasām no
uzņēmumiem datus par ieņēmumiem, minūšu apjomu un
arī noslodzi erlangos. Šī informācija no uzņēmumiem
ir konfidenciāla un to, vai informācija korelē, ir
iespējams pārbaudīt, izmantojot šos trīs
rādītājus. Pagaidām nav bijis problēmu ar
informācijas ticamību.
Lai uzņēmumi
uzzinātu, ko no tiem prasa, un paspētu sagatavot informāciju,
procedūrai atvēlēts samērā daudz laika - vismaz
mēnesis. Turklāt katram uzņēmumam būs jāaizpilda
tikai tā anketas daļa, kas uz to attiecas.
Jaunums ir tas, ka jaunajā
regulējumā tirgi tiek dalīti divos līmeņos -
vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības. Tos visus var iedalīt
četrās lielās grupās: piekļuve (t. sk. arī
kabeļtelevīzija), starpsavienojumi; nomātās līnijas
(regulators izstrādā nomāto līniju minimālo kopu, ko
sniedz OBIT), apraide.
Neatkarīgā regulatoru
grupa
Dažkārt arī
regulatoriem rodas jautājumi, kuri ir būtiski regulējuma
kontekstā, bet kas ir neskaidri vai kur nepieciešama regulatoru un EK
vienota pozīcija ES jauno regulēšanas pamatprincipu
kontekstā. Tāpēc jau pirms vairākiem gadiem nodibināta
Neatkarīgā regulatoru grupa (Independent Regulatory Group - IRG),
kurā darbojas regulatori bez Eiropas Komisijas virsvadības. Tā
ir neformāla apvienība, kurā ir dalībnieki no visām ES
dalībvalstīm un kandidātvalstu pirmās grupas, kā
arī Islande un Norvēģija, kas nav ES dalībvalstis.
Sanāksmes parasti notiek reizi mēnesī (ja ir steidzami
jautājumi - arī biežāk) dažādās valstīs
- pēc rotācijas principa.
Daudzi dokumenti, kuri tiek
izstrādāti IRG, vēlāk tiek virzīti kā viedoklis
caur IRG kontaktu grupu un plenārsēdēm izskatīšanai
EK. IRG ietvaros izveidotas darba grupas, kuras nodarbojas ar specifisku regulēšanas
jautājumu risināšanu: tiek izskatīti gan tirgus
analīzes jautājumi, gan meklēta vienota pozīcija
jautājumā, kas ir būtiska ietekme tirgū un kādas
speciālas prasības būtu jāizvirza uzņēmumiem ar
būtisku ietekmi. Andrejs Dombrovskis jau pusotru gadu piedalās
trijās IRG darba grupās, bet bez viņa Latvijas regulatora
Telekomunikāciju un pasta departamentu tur pārstāv vēl
trīs speciālisti. Tā kā ar citu valstu kolēģiem
nodibināti cieši kontakti, ir iespēja sazināties ar citu
valstu kolēģiem par konkrētiem jautājumiem.
Latvija uz ES valstu fona
Tirgus liberalizācijas un
regulēšanas situācija katrā valstī ir tik
atšķirīga, ka to ir grūti salīdzināt.
Turklāt liberalizācija ir notikusi dažādos laika posmos.
Vērtējot jāņem vērā liberalizācijas
konteksts un uz tā fona apskatāmi attiecīgie statistikas dati.
Kā labu piemēru parasti min Lielbritāniju. Tur gan ir
nesalīdzināmi lielāks regulators nekā Latvijā. Toties
licenču skaits uz miljons iedzīvotājiem Latvijai ir
lielāks.
Dažās
kandidātvalstīs arī regulatori tika izveidoti tikai 2002.
gadā. Mēs strādājam jau no 2001. gada. Neskatoties uz to,
ka atsevišķās jomās darbs jāpilnveido, kopumā
Latvija uz kandidātvalstu fona izskatās stipri labi. Baltijas valstis
vērtējamas līdzīgi.
Protams, var salīdzināt
arī dažādus tirgus rādītājus. Piemēram,
mobilo telefonu blīvumā uz 100 iedzīvotājiem Latvijai
vēl ir milzīgs izaugsmes potenciāls. Šis
rādītājs Latvijā nav īpaši augsts - 2003. gada
pirmajā pusgadā tie bija aptuveni 40 procenti. ES vidējais rādītājs
ir 81, bet Lietuvā - 54 un Igaunijā - 68 procenti.
Vēsturiski izveidojusies
situācija, ka Tele 2 klientu lokā dominē
priekšapmaksas kartes Zelta zivtiņa lietotāji, nevis
pastāvīgā pieslēguma klienti. Turpretī LMT ir
vairāk pastāvīgā pieslēguma klientu, kas
atspoguļo to laiku, kad šie uzņēmumi ienāca
tirgū. Tomēr ir iespējama mierīga
līdzāspastāvēšana arī starp
konkurējošiem uzņēmumiem. It īpaši, ja ir
kāds, kas tos ar acs kaktiņu uzmana.
Gunta KĻAVIŅA
Lai gan Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk - regulators) domāšana un rīcība jau kopš paša tās darbības sākuma bijusi eiropeiska, turpmāk Eiropas Savienības sliedēm vajadzēs pielāgot itin visu, kas kust - arī mazbānīšus. Līdz šim Latvijā bija regulējami trīs telekomunikāciju tirgi, bet pēc jaunā Eiropas Komisijas regulējuma ieviešanas - veseli 18. Būs ko norauties gan regulatoram, gan uzņēmumiem, lai mats matā izpildītu visas EK direktīvas. Toties sakārtots tirgus ir vieglāk pārraugāms un darbojas efektīvāk. Kas īsti mainīsies - par to SP stāsta SPRK Telekomunikāciju un pasta departamenta eksperts Andrejs DOMBROVSKIS.
Vecā kārtība
Spēkā esošais LR likums Par telekomunikācijām ievieš nacionālajā likumdošanā Eiropas Savienības 1998. gada tirgu regulējuma prasības, paredzot, ka regulators ir tas, kas vērtē uzņēmumus ar būtisku ietekmi attiecīgajā tirgū. Tas devis regulatoram tiesības izstrādāt virkni likuma pamatoto tiesību aktu, kuru mērķis ir nodrošināt reālu tirgus regulēšanu. Tirgus analīzes stūrakmens ir regulatora izstrādātie noteikumi telekomunikāciju uzņēmumu ar būtisku ietekmi tirgū atzīšanai, un tie nosaka to procedūru un kārtību, kādā regulators savāc no tirgus dalībniekiem informāciju, izvērtē to un pieņem lēmumu par konkrētiem uzņēmumiem.
Otrs svarīgais tirgus analīzes dokuments ir regulatora lēmums par telekomunikāciju pakalpojumu tirgiem, kur var būt vērtējami uzņēmumi ar būtisku ietekmi tirgū. Latvijā šobrīd definēti fiksēto balss telefonijas pakalpojumu, nomāto līniju un starpsavienojumu pakalpojumu tirgi. Pieņemot lēmumu, regulators publicēja savā mājaslapā konsultāciju dokumentu, un tirgus dalībniekiem vai jebkurai citai ieinteresētai personai bija iespēja to komentēt. Šo iespēju izmantoja vairāki uzņēmumi un, ņemot vērā to komentārus, kā arī papildinformāciju, tika nolemts, ka mobilo balss telefonijas pakalpojumu tirgus vismaz pagaidām netiks definēts.
2002. gadā šis lēmums tika pieņemts, balstoties uz šādu noteikumu punktu: ja uzņēmumam iepriekš bijušas ekskluzīvas tiesības kādā no analizētajiem tirgiem, tad pēc definīcijas tam ir būtiska ietekme arī uz nākamo noteikšanas periodu. Regulators pārskata šo lēmumu ik gadu līdz 30. novembrim.
Jaunais ES regulējums
Pašreizējais likums par telekomunikācijām
nedeleģē regulatoram pietiekami plašas tiesības, lai veiktu
dziļāku tirgus analīzi. Turpretī jaunais ES regulējums
paredz izvērtēt vismaz 18 tirgus, turklāt paredzot regulatoram
arī tādas tiesības, ka tas var atteikties no kāda tirgus
izvērtēšanas vai gluži pretēji - nolemt, ka tas
izvērtēs vēl kādu citu tirgu, kuram paredzēta
īpaša kārtība, lai nodrošinātu jaunā
regulējuma harmonizētu ieviešanu visā ES. Šī
kārtība noteikta ar Eiropas Komisijas rekomendāciju par pamatprincipu
direktīvas (2002/21/EC) 7. pantā noteiktā paziņošanu.
Šajā jautājumā plānota pastāvīga saziņa ar Eiropas Komisiju un citiem regulatoriem. SPRK apkopots to pasākumu kopums (uz septiņām lapām), kas būtu jāpaziņo Eiropas Komisijai. Tur, piemēram, ir jautājumi, kas saistīti ar jauno direktīvu pakešu ieviešanu noteiktā laikā (jāpaziņo tirgus analīžu rezultāti, plānotās saistības uzņēmumiem, universālā pakalpojuma ieviešana un finansēšana u. c.). Plānots, ka Ieviešanas ziņojumu (Implementation Reports) ietvaros tiks analizēta valsts tirgus situācija, lai EK būtu iespēja vērtēt regulējuma ieviešanas praktiskos rezultātus.
Eiropas Komisijas divos ģenerāldirektorātos (informācijas sabiedrības un konkurences) ir izveidotas jaunas, tā sauktās 7. panta uzdevuma vienības, kas risina jautājumus, kas ir tieši saistīti ar 7. panta paziņojumu izskatīšanu. Šobrīd, cik zināms, daļa dalībvalstu šo paziņošanu jau ir veikušas, savukārt ar pašu regulējuma ieviešanu dalībvalstīm neveicas tik labi, kā gribētos. Vēl nesen tikai septiņas no 15 valstīm to bija ieviesušas noteiktajā termiņā, bet pret pārējām ir ierosināta t. s. pārkāpuma izskatīšanas procedūra par nespēju atspoguļot ES likumdošanas prasības nacionālajā likumdošanā noteiktajā termiņā.
Regulatora pilnvaras paplašināsies
Daudz runāts par paplašinātām regulatora pilnvarām jau tuvākajā nākotnē. Tās paredzēts fiksēt topošajā LR Elektronisko sakaru likumā. Bet kādas tās būs un ko tās dos?
- Pagaidām ir zināmas tikai likuma vispārējās aprises, bet regulatoram tiks deleģētas tiesības izstrādāt konkrētās procedūras, - skaidro Andrejs Dombrovskis. - Eiropas Komisija vēlas, lai jaunajā regulējumā minētie 18 tirgi nacionālajā līmenī būtu definēti saskaņā ar konkurences tiesību principiem. Tas nozīmē, ka konkrētais preču un pakalpojumu tirgus sastāv no divām daļām: no preču un pakalpojumu tirgus, kā arī no ģeogrāfiskā tirgus jeb teritorijas. Tātad šī rekomendācija satur vienu no diviem komponentiem - preču un pakalpojumu tirgu -, un nacionālais regulators ir tā institūcija, kas nosaka nacionāliem apstākļiem atbilstošu ģeogrāfisko tirgu. Tiek pieņemts, ka efektīva konkurence pastāv tad, ja konkrētajā tirgū nav uzņēmuma ar būtisku ietekmi tirgū (UBIT). Jaunajā regulējumā mainās arī UBIT definīcija. Šobrīd tas ir uzņēmums, kurš kontrolē vismaz 25 procentus konkrētā tirgus. Jaunajā regulējumā nav tiešas atsauces uz tirgus daļu kā galveno kritēriju būtiskas ietekmes noteikšanai. Toties tirgū var būt tādi apstākļi, kas vairākus uzņēmumus vedina rīkoties kopīgi. Pieļauju, ka šāda situācija varētu būt mobilajā tirgū, ja tur ienāktu spēcīgs trešais operators - divi pašreizējie tirgus daļas nosargāšanas nolūkos varētu rīkoties līdzīgi, tomēr nesaskaņojot darbību.
- Tas gan nenozīmē, ka
jaunajā regulējumā tirgus daļai vairs nebūs
nekādas nozīmes, - stāsta Andrejs Dombrovskis. - Ja
uzņēmuma tirgus daļa ir, piemēram, virs 50 procentiem, tas
varētu būt diezgan drošs indikators, ka tam ir
būtiska ietekme tirgū. Tirgus daļa virs 40 procentiem (līdz
50) norāda, ka uzņēmumam varētu būt
būtiska ietekme. Tirgus daļa, kas ir mazāka par 25 procentiem,
būtu nepietiekama būtiskas ietekmes konstatēšanai, bet
pastāv dažādi kritēriji, kurus ir iespējams
piemērot un kurus Latvijas regulators jau divas reizes ir piemērojis
uzņēmumam Lattelekom starpsavienojumu pakalpojumu tirgū.
Šī uzņēmuma starpsavienojumu pakalpojumu tirgus daļa pērn
nebija 25 procenti, bet viens no kritērijiem, kuru vērtējām
starpsavienojumu tirgus gadījumā, ir uzņēmuma iespēja
izmantot savu tirgus varu saistītā tirgū. Lattelekom neapšaubāmi
var izmantot starpsavienojumus fiksēto balss telefonijas pakalpojumu
sniegšanai. Šķiet, ka Latvijā šobrīd nav neviena
uzņēmuma, kas būtu specializējies tikai starpsavienojumu
pakalpojumu sniegšanā.
Saskaņā ar jaunajiem regulēšanas pamatprincipiem, ja pēc tirgus analīzes regulators konstatē, ka konkurence konkrētajā tirgū nav pietiekami efektīva, tas var piemērot speciālas prasības uzņēmumam ar būtisku ietekmi. Protams, ja analīze rāda, ka konkurence tirgū ir gana efektīva, tad nevar būt nekādas runas par speciālām prasībām UBIT. Plānots, ka regulatoriem saistību piemērošanas jautājumos būs salīdzinoši lielāka rīcības brīvība, jo iespējams piemērot tādas prasības, kādas tas uzskata par lietderīgām, ņemot vērā faktu, ka tam jāpaziņo EK un ES izvirzītie vispārējie mērķi. Galvenais no tiem ir konkurences veicināšana un patērētāju tiesību aizsardzība.
Tirgus analīze
Latvijā līdz šim tika analizēti trīs tirgi - fiksēto balss telefonijas pakalpojumu, nomāto līniju pakalpojumu un starpsavienojuma pakalpojumu. 2003. gada pirmajā pusgadā fiksēto balss telefonijas pakalpojumu tirgū vēsturiskais operators Lattelekom saglabāja vairāk nekā 90 procentu tirgus daļas. Fiksētā balss pakalpojumu tirgū viens no būtiskiem Lattelekom tirgus daļas samazinājuma iemesliem ir nevis tas, ka jaunie operatori nograuž Lattelekom tirgu, bet tieši pretēji - audzē to klāt, tāpēc vērojams, lai arī neliels, tomēr tirgus kopējās kapacitātes pieaugums.
Nomāto līniju pakalpojumu tirgū vēsturiskā operatora tirgus daļa bija vairāk nekā 70 procentu, bet starpsavienojumu tirgū šie dati ir konfidenciāli. Tomēr, rēķinot pēc ieņēmumiem, lielākā daļa starpsavienojumu pakalpojumu tirgū ir Tele 2. Katrā ziņā vērojama tendence, ka Lattelekom starpsavienojumu pakalpojumu tirgus daļa samazinās. Pēc dziļākās būtības starpsavienojumu pakalpojumi nav tirgus tā klasiskā izpratnē, jo pastāv tikai pieprasījuma puse. Starpsavienojums tiek veidots tā, ka izsaucošā puse zvana adresātam, kurš ir kāda noteikta tīkla klients, un nav iespējas, ka šis klients zvanu saņem kādā citā tīklā. Piemēram, jaunajā regulējumā starpsavienojums tiek sadalīts trijās daļās - numura sastādīšana, izsaukuma maršrutēšana un zvana pabeigšana kādā tīklā. Ja, piemēram, izsaukumu vienam mobilā operatora tīkla abonentam nevar pabeigt cita mobilā operatora tīklā, tādā gadījumā katrs no šiem uzņēmumiem atrodas savā tirgū un katrs no tiem ir ar būtisku ietekmi sava tīkla tirgū.
Sakarā ar to, ka ir definēti 18 tirgi, visiem dalībniekiem jārēķinās ar to, ka, ieviešot jauno regulējumu, tiks veikta padziļināta visu tirgu analīze. Un ļoti iespējams, ka uzņēmumam būs jāsniedz regulatoram vairāk informācijas, nekā tas ir devis līdz šim. Tomēr regulators atvieglos uzņēmumiem šo uzdevumu, izstrādājot īpašas informācijas anketas. Šis ir jauns process arī ES, un Latvijas regulators piemēros labāko ES praksi.
Tirgus analīzei regulators pieprasīs detalizētāku informāciju par uzņēmumu apgrozījumu, klientu un pieslēguma punktu skaitu, savienojuma minūtēm utt. Jaunais regulējums paredz, ka katru tirgu iespējams vērtēt ne tikai pēc apgrozījuma apjoma, bet arī pēc pārdoto vienību (piemēram, minūšu) skaita. Tirgu saraksts kopā ar detalizētāku skaidrojumu tiks publicēts regulatora mājaslapā.
- Iespēju robežās mēs, protams, pārbaudīsim šo informāciju, - stāsta Andrejs Dombrovskis, - bet, saņemot to, ir iespējams konstatēt, vai šī informācija korelē no viena uzņēmuma uz citu, vai nav būtiskas izmaiņas tajos tirgus segmentos, kur tām nevajadzētu būt un kur citi uzņēmumi tās neuzrāda. Ja būs šādas pazīmes, to noteikti pārbaudīsim, tā kā uzņēmumiem īsti nebūs iespējas sagrozīt datus.
Mēs jau šobrīd līdzīgi analizējam starpsavienojumu tirgu. Prasām no uzņēmumiem datus par ieņēmumiem, minūšu apjomu un arī noslodzi erlangos. Šī informācija no uzņēmumiem ir konfidenciāla un to, vai informācija korelē, ir iespējams pārbaudīt, izmantojot šos trīs rādītājus. Pagaidām nav bijis problēmu ar informācijas ticamību.
Lai uzņēmumi uzzinātu, ko no tiem prasa, un paspētu sagatavot informāciju, procedūrai atvēlēts samērā daudz laika - vismaz mēnesis. Turklāt katram uzņēmumam būs jāaizpilda tikai tā anketas daļa, kas uz to attiecas.
Jaunums ir tas, ka jaunajā regulējumā tirgi tiek dalīti divos līmeņos - vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības. Tos visus var iedalīt četrās lielās grupās: piekļuve (t. sk. arī kabeļtelevīzija), starpsavienojumi; nomātās līnijas (regulators izstrādā nomāto līniju minimālo kopu, ko sniedz OBIT), apraide.
Neatkarīgā regulatoru grupa
Dažkārt arī regulatoriem rodas jautājumi, kuri ir būtiski regulējuma kontekstā, bet kas ir neskaidri vai kur nepieciešama regulatoru un EK vienota pozīcija ES jauno regulēšanas pamatprincipu kontekstā. Tāpēc jau pirms vairākiem gadiem nodibināta Neatkarīgā regulatoru grupa (Independent Regulatory Group - IRG), kurā darbojas regulatori bez Eiropas Komisijas virsvadības. Tā ir neformāla apvienība, kurā ir dalībnieki no visām ES dalībvalstīm un kandidātvalstu pirmās grupas, kā arī Islande un Norvēģija, kas nav ES dalībvalstis. Sanāksmes parasti notiek reizi mēnesī (ja ir steidzami jautājumi - arī biežāk) dažādās valstīs - pēc rotācijas principa.
Daudzi dokumenti, kuri tiek izstrādāti IRG, vēlāk tiek virzīti kā viedoklis caur IRG kontaktu grupu un plenārsēdēm izskatīšanai EK. IRG ietvaros izveidotas darba grupas, kuras nodarbojas ar specifisku regulēšanas jautājumu risināšanu: tiek izskatīti gan tirgus analīzes jautājumi, gan meklēta vienota pozīcija jautājumā, kas ir būtiska ietekme tirgū un kādas speciālas prasības būtu jāizvirza uzņēmumiem ar būtisku ietekmi. Andrejs Dombrovskis jau pusotru gadu piedalās trijās IRG darba grupās, bet bez viņa Latvijas regulatora Telekomunikāciju un pasta departamentu tur pārstāv vēl trīs speciālisti. Tā kā ar citu valstu kolēģiem nodibināti cieši kontakti, ir iespēja sazināties ar citu valstu kolēģiem par konkrētiem jautājumiem.
Latvija uz ES valstu fona
Tirgus liberalizācijas un regulēšanas situācija katrā valstī ir tik atšķirīga, ka to ir grūti salīdzināt. Turklāt liberalizācija ir notikusi dažādos laika posmos. Vērtējot jāņem vērā liberalizācijas konteksts un uz tā fona apskatāmi attiecīgie statistikas dati. Kā labu piemēru parasti min Lielbritāniju. Tur gan ir nesalīdzināmi lielāks regulators nekā Latvijā. Toties licenču skaits uz miljons iedzīvotājiem Latvijai ir lielāks.
Dažās kandidātvalstīs arī regulatori tika izveidoti tikai 2002. gadā. Mēs strādājam jau no 2001. gada. Neskatoties uz to, ka atsevišķās jomās darbs jāpilnveido, kopumā Latvija uz kandidātvalstu fona izskatās stipri labi. Baltijas valstis vērtējamas līdzīgi.
Protams, var salīdzināt arī dažādus tirgus rādītājus. Piemēram, mobilo telefonu blīvumā uz 100 iedzīvotājiem Latvijai vēl ir milzīgs izaugsmes potenciāls. Šis rādītājs Latvijā nav īpaši augsts - 2003. gada pirmajā pusgadā tie bija aptuveni 40 procenti. ES vidējais rādītājs ir 81, bet Lietuvā - 54 un Igaunijā - 68 procenti.
Vēsturiski izveidojusies situācija, ka Tele 2 klientu lokā dominē priekšapmaksas kartes Zelta zivtiņa lietotāji, nevis pastāvīgā pieslēguma klienti. Turpretī LMT ir vairāk pastāvīgā pieslēguma klientu, kas atspoguļo to laiku, kad šie uzņēmumi ienāca tirgū. Tomēr ir iespējama mierīga līdzāspastāvēšana arī starp konkurējošiem uzņēmumiem. It īpaši, ja ir kāds, kas tos ar acs kaktiņu uzmana.
Gunta KĻAVIŅA