Amatieru radiosakari jautājumos un atbildēs V

 

Reizēm pēc vispārējā izsaukuma raidīšanas telegrāfā (CW) citas stacijas mani izsauc ar tādu raidīšanas ātrumu, kuru nespēju saprast. Kā rīkoties šādās situācijās?

Nekad neraidiet vispārējo izsaukumu CQ ar lielāku ātrumu, nekā pats spējat kvalitatīvi uztvert. Nekad arī neizsauciet citas stacijas ar lielāku ātrumu, kā tās raida. Ja izsaucošās stacijas raidīšanas ātrums ir lielāks, nekā spējat saprast, nekautrējieties palūgt, lai raida lēnāk (QRS). Ja pats izsaucat kādu staciju, tad esiet gatavs uztvert tās raidījumu tādā ātrumā, ar kādu tiek raidīts tās vispārējais izsaukums vai iepriekšējais radiosakars. Šādos gadījumos lūgt QRS nav pieklājīgi, bet pieļaujams pašam raidīt nedaudz lēnāk, ar tādu ātrumu, kāds jums ir pa spēkam (tikai esiet lakonisks, jo, lēni raidot, katrs lieks vārds tiek uzskatīts par nevajadzīgu kavēkli). Nav grūti iemācīties telegrāfa ābeces uztveršanu ar ātrumu 70-90 zīmes minūtē, galvenais ir nospraust sev šādu mērķi.

 

Raidot vispārējo izsaukumu un strādājot ar dažādām stacijām 1825 kHz frekvencē, negaidot kāds manā frekvencē noraidīja AS HR DX LSN. Nepievērsu tam uzmanību, jo netika noraidīts stacijas izsaukuma signāls. Pēc dažām minūtēm viss atkārtojās, kāds vēlreiz noraidīja QRX HR DX, tūlīt arī vairākas citas stacijas šajā frekvencē raidīja savus izsaukuma signālus, bet man nācās šo frekvenci pamest traucējumu dēļ. Ko tas varētu nozīmēt?

Ļoti iespējams, ka, atbildot uz tuvumā (1000-2000 km robežās) esošo radiostaciju spēcīgajiem signāliem, neesat sadzirdējis, ka šajā frekvencē raida kāda tāla DX stacija. Varbūt, ka tā strādāja jau kādu laiku, pirms jūs aizņēmāt šo frekvenci, bet radioviļņu izplatīšanās īpatnību dēļ jūs viens otru nedzirdat. Turpretī citas stacijas, atrodoties vietās ar krietni labvēlīgākiem radioviļņu izplatīšanās nosacījumiem vai arī ar labāku stacijas aprīkojumu, var uztvert DX stacijas signālus un tāpēc īsi jūs pabrīdinājušas, ka uzmanīgāk jāklausās vāji signāli ēterā (jums noraidītais ziņojums tulkojams kā Pagaidiet, šajā frekvencē DX stacija, klausieties, kaut gan šim gadījumam piemērotāks būtu QAT DX). Nav izslēgts, ka kontakts ar šo DX staciju varētu būt interesants daudziem amatieriem, arī jums.

Tāpēc nav labi neņemt vērā šādus brīdinājumus, lai arī juridiski frekvence ir jūsējā, tomēr vēlams pārtraukt parastos radiosakarus, uzmanīgi klausoties, saprast, kas notiek, un atstāt šo frekvenci DX stacijai.

 

Ja mani interesējošā stacija strādā balss telefonijas režīmā diapazonā, kurā man nav atļauts lietot balss telefoniju (man ir 3. kategorija, frekvence, piemēram, ir 3645kHz), vai es drīkstu šo staciju izsaukt, lietojot telegrāfu?

Jebkuram īstam radioamatierim, strādājot frekvencēs, kas zemākas par 30 MHz, jāprot uztvert un saprast telegrāfa signālus(CW), kas raidīti Morzes ābecē. Raidīt CW drīkstat visu jums atļauto frekvenču diapazonu robežās, pat tad, ja frekvenču apgabali tiek paredzēti arī citiem sakaru veidiem. Tāpēc ar CW mierīgi var izsaukt radiostaciju, kura strādā ar balss telefoniju. Vienīgi nepieciešams pareizi uzskaņot sava CW raidītāja frekvenci, lai signāls trāpītu izsaucamās stacijas SSB uztvērēja caurlaides joslā.

Jūsu aprakstītajā gadījumā acīmredzot tiek lietota apakšējā sānu josla (LSB), tā kā, ja esat ņēmis vērā SSB signāla nospiesto nesējfrekvenci, jūsu CW raidītāja frekvencei jābūt ap 3644 kHz, bet SSB signāla spektra vidējai frekvencei jābūt 3645,5 kHz.

 

Raidot balss telefonijas režīmā vispārējo izsaukumu 10 m diapazonā, gadās, ka man atbild stacijas ar īpatnējiem izsaukuma signāliem, kuri nav līdzīgi amatieru izsaukuma signāliem (piemēram, 207AT14), vai pat vispār bez tiem. Kā rīkoties šādās situācijās?

Diemžēl 10 m diapazonā dažreiz gadās sastapt nelikumīgi strādājošas dažādu valstu radiostacijas. Parasti tie ir nedisciplinēti vai vienkārši neizglītoti CB (Citizens Band Radio) radiostaciju īpašnieki. Šīs radiostacijas paredzētas sadzīves radiosakariem tikai 27 MHz diapazonā. 10 m (28 MHz) diapazons, kā arī vairums citu diapazonu, piešķirts tikai radioamatieriem primārai lietošanai, jebkuras citas radiostacijas darbība šajā diapazonā ir nelegāla. Pēc izsaukuma signāla formāta var konstatēt, ka stacija nav amatieru.

Amatieru radiostacijām ir atļauti tikai savstarpēji kontakti, nedrīkst veikt pārrunas vai paskaidrojumus ar nepazīstamām radiostacijām vai citiem radiosakariem dienestiem. Visas neamatieru radiostacijas 40, 20, 17, 15, 10 un 2 m diapazonā vienkārši jāignorē (t. i., jāuzvedas tā, it kā to nemaz nebūtu). Izņēmums varētu būt tikai gadījums, kad tiek raidīts briesmu signāls (SOS vai mayday), kas gan notiek ļoti reti. Ja nelegālās stacijas strādā no Latvijas, tad jāpieraksta to izsaukuma signāli, frekvences, raidījuma laiks un sarunu saturs un jāziņo LVEI.

160, 80 un 30 m diapazonu radioamatieri lieto kopīgi ar citiem sakaru dienestiem, tāpēc, ja jūsu frekvencē parādās kāda dienesta radiostacija, jāpāriet uz citu, brīvu frekvenci vai jāpārtrauc raidīšana.

 

Strādājot telegrāfā (CW) un raidot vispārējo izsaukumu (CQ) pēc vairāku radiosakaru veikšanas kārtējā kontakta laikā manā frekvencē cita stacija sāka raidīt CQ DX DE UW5XY… Kā man rīkoties?

Šajā gadījumā traucējošajai stacijai nav tiesību tā rīkoties. Acīmredzot tās operators nav bijis pietiekami akurāts un uzmanīgs. Visbiežāk šādas situācijas gadās kļūdas dēļ, tāpēc nevajag uzreiz veikt agresīvas pretdarbības. Parasti pietiek, ja pieklājīgi paziņo, ka frekvence jau aizņemta, piemēram: UW5XY  de (jūsu izsaukuma signāls) QRL PSE QSY. Visprātīgākais ir neielaisties nekādos strīdos vai konfliktos, jo īpaši pirmajos radioamatiera darbības gados, iekams nav uzkrāta vērā ņemama pieredze, strādājot dažādās situācijās. Jebkurā gadījumā, pārtraucot raidījumu, jūs nevienam neko sliktu neizdarīsit, pat ja jutīsities nedaudz aizskarts.

 

Kas ir ITU reģions?

Vadoties pēc Starptautiskās elektrosakaru apvienības (ITU) organizatoriski tehniskajiem jēdzieniem, pieņemts visu pasauli dalīt trīs lielos reģionos (rajonos):

1. Āfrika, Eiropa, NVS valstis, Tuvo Austrumu valstis, Turcija, Mongolija;

2. Amerika;

3. liela daļa Āzijas (izņemot 1. reģiona valstis) un Okeānija.

Reģionu robežas meridiānu virzienā iet līdz pat Zemes poliem, tā kā Antarktīda ir sadalīta trīs sektoros atbilstoši reģioniem. Katrā no reģioniem nedaudz atšķiras dažādiem dienestiem sadalītie frekvenču plāni un daži radiosakaru un apraides standarti.

Arī Starptautiskā radioamatieru savienība (IARU) organizatoriskajiem mērķiem lieto šo dalījumu. Latvija pieder pirmajam ITU reģionam, bet nacionālā organizācija - Latvijas radioamatieru līga (LRAL) ir 1 IARU reģiona biedru skaitā.

 

Kas ir ITU zonas?

Starptautiskā elektrosakaru savienība (ITU) noteikusi visas pasaules nosacītu dalījumu 75 tā saucamajās radioapraides zonās. Tas veikts ar mērķi koordinēt radioapraides un citu radiodienestu sistēmas. Visas šīs zonas pārklāj apmēram vienādus, pilnībā vai daļēji sauszemei piederošus, laukumus, bet nepārklāj dažus okeānu apgabalus. Liela daļa Eiropas, arī Latvija, pieder ITU 29. zonai.

Arī radioamatieri lieto šo dalījumu dažādiem mērķiem, pārsvarā lai novērtētu savus sasniegumus DX tālsakaru veikšanā un dažu sacensību organizēšanas jautājumos.

Platība, kuru nepārklāj minētās 75. ITU zonas, sadalītas vēl piecpadsmit jūras zonās – no 76. līdz 90. zonai. No tām 78. un 90. zonā (Klusajā okeānā) ir pa mazai saliņai (Čīles Sala-y-Gomez un Japānas Minami-Torishima), bet radiosakarus ar pārējām jūras zonām izdodas nodibināt tikai tad, ja tajā atrodas kāds kuģis ar amatieru radiostaciju uz borta (/mm).

 

Kas ir DX zonas, WAZ zonas un CQ zonas?

Tā nosacīti sauc 40 zonas, kurās amerikāņu amatieru žurnāla CQ redakcija sadalījusi pasaules karti. Tie amatieri, kuriem izdevies nodibināt kontaktus ar visām 40 zonām, var saņemt amatieru diplomu WAZ (Worked All Zones). Kaut arī šis dalījums zonās ir diezgan improvizēts un ne visur loģisks, diploms WAZ ir diezgan prestižs, jo sevišķi tā piecu diapazonu versija – 5 Band WAZ (katrā no pieciem tradicionālajiem amatieru 80, 40, 20, 15 un 10 m diapazoniem jānodibina radiosakari ar visām zonām). Minēto dalījumu lieto arī dažādās amatieru īsviļņu sacensībās.

Latvija atrodas 15. DX zonā jeb 15. WAZ zonā.

 

 

Kas ir WW-Locator?

 

Par WW lokatoru (World Wide Locator, saīsināti – WW-Loc) sauc ģeogrāfiskās koordinātas, kuras kodētas pēc šādas sistēmas.

Visa pasaules karte sadalīta 324 sektoros, katrs no tiem apzīmēts ar diviem latīņu burtiem: AA, AB, AC utt., līdz RR, sektors aizņem 20 garuma grādus un 10 platuma grādus. Katrs sektors sadalīts 100 lielajos kvadrātos, kuri apzīmēti ar diviem cipariem no 00 līdz 99. Lielie kvadrāti dalīti 576 mazajos kvadrātos, kas apzīmēti ar diviem burtiem no AA līdz XX. Katra mazā kvadrāta izmērs ir 5 garuma minūtes un 2,5 platuma minūtes.

          Piemēram, sektors KO aptver visu Baltiju, Polijas austrumu daļu, Baltkrieviju, Ukrainas ziemeļus un lielu Krievijas rietumu un centrālo daļu. Lielais kvadrāts KO26 pārklāj Latvijas centrālo daļu, ieskaitot Rīgu, bet pilns WW lokatora kods KO26AW norāda RTU radiostacijas YL1XX atrašanās vietu Ķīpsalā ar precizitāti līdz 5 km.

          Dažreiz WWLokatoru nepareizi sauc par QTH lokatoru vai QRA lokatoru. Amerikāņi WW-Loc sauc par Grid locator vai Grid square.

          Visbiežāk WW lokatoru lieto ultraīsviļņu radiosakaros, norādot korespondentam savu atrašanās vietu.

 

<!doctype html public "-//w3c//dtd html 4.0 transitional//en">

Jurijs BALTINS (YL2DX)

Mārtiņš BUDREIKO (YL3GFM)

www.dx.ardi.lv