Rīgas pievārtē, kur darbi kūsāt kūsā

 

Kur gan citur, ja ne Rīgā un Rīgas pievārtē notiek visvērienīgākais bizness. Protams, arī komunikāciju nozarē. Tomēr - vai daudzi uzņēmumi ir gatavi ieguldīt lielus līdzekļus no savas kabatas ne vien tīkla modernizācijā, bet arī pilnīgi jauna piekļuves tīkla izveidē pēc klientu pieprasījuma? Lattelekom ne vien ir gatavs, bet to arī pastāvīgi dara. Kāpēc? Lai allaž būtu starp pieprasītākajiem pakalpojumu sniedzējiem un lai klienti arī turpmāk varētu droši paļauties uz firmas zīmi Lattelekom.

 

Lielrīga - uzmanības degpunktā

Lattelekom Lielrīgas reģions ietver Rīgu, Jūrmalu un Rīgas rajonu. Tajā dzīvo gandrīz puse valsts iedzīvotāju (960 000) un aptuveni 50 procentu Lattelekom klientu. Gluži dabiski, ka tieši tādēļ tas vienmēr bijis un šobrīd, tirgus liberalizācijas apstākļos, vēl jo vairāk ir Lattelekom uzmanības degpunktā.

Klientiem tiek piedāvāti paši modernākie pakalpojumi, bet vienlaikus Lattelekom rūpējas arī par to, lai tīkls un visas tā iekārtas būtu perfektā tehniskajā stāvoklī. Pirms gada uz ciparu tīklu tika pārslēgta pēdējā Rīgas analogā centrāle, bet nesen (27. novembrī) - arī pēdējās Rīgas rajona analogās centrāles abonentu līnijas. Tā bija koordinātu centrāle ATSK 50/200 un atradās Ropažu pagasta Kākciemā. Tagad tās vietā uzstādīts S-12 ciparu centrāles iznesums – neliels ārējais skapis, un visas abonentu līnijas ieslēgtas ciparu centrālē Rīga-4. Šo nozīmīgo notikumu svinīgi atzīmēja Lattelekom muzejā, kur sveica arī Rīgas rajona un Kākciema analogās centrāles pēdējo abonentu Ritu Cakuli.

Lattelekom Tīklu daļas Lielrīgas reģiona direktors Pēteris Kravalis stāsta, ka pirms 1996. gada Rīgas rajonā bija 56, to skaitā 11 mezgla, centrāles. Visvairāk (25) bija ATSK 100/2000 tipa centrāles, 16 – ATSK 50/200 koordinātu centrāles, arī 12 kādreiz tik populārās VEF kvazielektroniskās centrāles Kvants, viens Istok (Siguldā) un divas dekāžu-soļu centrāles. Rīgas rajona ciparizācija sākās 1996. gadā ar Kalngali, kur uzstādīja AXE centrāli. 1997. un 1998. gadā uz ciparu tīklu pārslēdza katrā trīs centrāļu abonentus, 2000. - 4, 2001. - 9, bet 2002. - 25 (kopā vairāk nekā 16 000 abonentu līniju) un 2003. - 11.

Jo tālāk, jo atlikušās analogās centrāles bija mazākas, jo ieguldījums uz vienu abonenta līniju lielāks, jo grūtāk paveicams lielais darba apjoms. Piemēram, šogad pārslēgts vairāk centrāļu nekā 2001. gadā, bet tās visas ir mazas (pārsvarā ar 50–200 līniju tilpumu) un sanāk, ka kopējais pārslēgto abonentu līniju apjoms ir mazāks  nekā 2001. gadā. Šogad pārslēdza arī vienīgo Istok centrāli Rīgas rajonā ar 4096 līniju tilpumu - kura bija saglabājusies kā mezgla centrāle. Siguldas mezgla centrāles pārslēgšana bija šā gada sarežģītākais objekts, ar kuru Tīklu daļas speciālisti tika galā vienas nakts laikā – paši, bez kontraktoru palīdzības.

- Kamēr visas abonentu līnijas vēl nebija ciparizētas, izdomājām dažādus netradicionālus risinājumus, lai uzlabotu tīkla kvalitāti, - atceras Pēteris Kravalis. -Piemēram, Berģu dekāžu-soļu centrāle strādāja optiskajā tīklā. Centrāli ieslēdzām ar 2 Mbit plūsmas palīdzību optiskajā transporta tīklā, un viss darbojās perfekti. 

Tādi nu ir šie fanātiskie sakarnieki - gluži vai nagi niez savest visu kārtībā, kur vien tas ir iespējams. Tomēr tagad, kad viss Rīgas rajons ir ciparizēts, par kvalitāti vairs nav jāraizējas un vairāk laika varam veltīt tīkla pārraudzībai un mūsdienīgu pakalpojumu piegādei klientu birojos un mājās.

 

Pakalpojumu kvalitāte un piegāde

Viens no veiksmīga biznesa rādītājiem ir tīkla un pakalpojumu kvalitāte, kā arī piegādes termiņi. Arī šai ziņā Lielrīgas reģionā viss kārtībā.

- Mums ir lieliski piegādes termiņu un bojājumu atjaunošanas laika rādītāji. Piemēram, datu pārraides pakalpojumu kļūmes novēršam dienas laikā. Nez, vai ir daudz tādu uzņēmumu, kur arī brīvdienās tiek ne vien pieņemti bojājumu pieteikumi, bet nepieciešamības gadījumā montieri tos arī steidzami likvidē. Arī transporta tīklu augu diennakti uzrauga kompetenti speciālisti, kuri uzmana, vai kaut kur nav radušās kļūmes un dīkstāve (piemēram, ļaunprātīgu tīkla bojājumu gadījumos).

Ļoti sarukuši pakalpojumu piegādes laiki - jāgaida tikai trīs līdz sešas dienas, lai klienta birojā vai mājā pieslēgtu mūsdienīgus datu pārraides pakalpojumus. Aizvien vairāk klientu izvēlas Mājas DSL, un Lattelekom ik nedēļu piegādā vidēji 200-300 šādu pakalpojumu. Tas acīmredzot ir tāpēc, ka Mājas DSL ir pietiekami liels ātrums, un to nebūt nepasūta tikai bagātie, bet arī vidusslānis. Mazāk nekļūst arī lielo biznesa klientu, kam ir vajadzīgi optiskie pieslēgumi, sarežģīta aparatūra un projekti. Lai nu kā, bet arī konkurences apstākļos klienti saprot, ka ir vērts paļauties uz Lattelekom speciālistu pieredzi un augsto kvalifikāciju.

 

Vakar - pļava, šodien - ciemats

Nu jau gandrīz desmit, bet jo īpaši pēdējos divus gadus, vērojama aizvien plašāka privātmāju būvniecība ārpus Rīgas, īpaši Jūrmalā un Rīgas rajonā. Turīgi ļaudis vairs nevēlas mitināties daudzstāvu ēkās un elpot lielpilsētas piesmakušo gaisu. Latvijā dažādās celtniecības stadijās ir vairāk nekā 130 jaunu privātmāju ciematu (no tiem aptuveni 95 procentu – Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā), kur pirms tam bija pļava vai meža ieloks - bez nevienas mājas. Svarīgi, lai būvējot šādus ciematus, jau projektā tiktu paredzētas visas nepieciešamās inženierkomunikācijas: ne tikai ūdensvads, elektrība un gāze, bet arī telefona sakari, internets un datu pārraides iespējas.

Kā pastāstīja TID Piekļuves tīkla projektēšanas un celtniecības direktore Larisa Mirošņikova, pirms pāris gadiem sākums bija tāds, ka dažiem attālu mītošiem klientiem bija nepieciešami ātrgaitas datu pieslēgumi un vajadzēja radīt speciālus projektus, lai varētu piedāvāt modernās komunikācijas. Tiesa, tas Lattelekom izmaksāja visai dārgi, jo uzņēmums sedz visus ar projektēšanu un piekļuves tīkla izveidi saistītās izmaksas (tieši tāpat notiek arī tagad t. s. Small Village projektos), abonenti maksā tikai par pakalpojuma ierīkošanu.

     Lētāk un izdevīgāk sanāk, ja māju ir vairāk un top vesels ciemats (no 10 līdz 100 māju). Lattelekom speciālisti iesaistās jau pašā sākumā, projektējot telekomunikāciju tīklus. Māju īpašniekiem Lattelekom pakalpojumi ir ļoti vajadzīgi, un, lai to kvalitāte būtu nevainojama, konkrētie klienti jau iepriekš tiek aptaujāti, lai zinātu, ko īsti viņi vēlas un lai tehnoloģiski precīzi izvēlētos tehnisko risinājumu. Ja izdodas sadarbība ar Latvenergo un Latvijas gāzi, tad telekomunikāciju infrastruktūras tiek izbūvētas laikus, vēl pirms labiekārtošanas darbu beigšanas, un tas, protams, jūtami samazina projekta izmaksas. Nereti jaunie ciemati ir samērā nomaļās vietās, un  pieejamā attālumā parasti nav ciparu centrāļu, tāpēc Lattelekom ierīko nelielus centrāļu iznesums vai konteinerus  (atkarībā no abonentu skaita). Piekļuves tīklā galvenokārt izmantoti vara kabeļi, nereti optika, kas ļauj sniegt kvalitatīvus modernus pakalpojumus, to skaitā, ātrgaitas datu pārraidi.

Lattelekom jau otro gadu aktīvi piedalās privātciematu projektos. Pats pirmais bija Liepezers (Babītes pagastā), kurā uzbūvētas 30 mājas. Šobrīd Lattelekom projekti pabeigti divdesmit astoņos Rīgas rajona ciematos, bet darbi dažādās projekta stadijās turpinās vēl trīsdesmit sešos, to skaitā, piemēram, Ainavās (Garkalnes pagasts) un Bērzu gatvē (Ādažu pagasts) ieplānotas 80 jaunbūves, bet Mārupes pagasta Sarmās - līdz 250 un Saules ligzdā (Katlakalnā)  - pat līdz 293. Protams, mājas neaug kā sēnes, celtniecības darbi notiek vairākās kārtās un arī moderno pakalpojumu ieviešana daudzviet vēl jāpagaida.

Kā stāsta L. Mirošņikova, īpaši sarežģīts bijis Salas pagasta projekts. Tas patiesi atrodas uz salas (netālu no Majoriem), un to ar cietzemi savienoja savu laiku nokalpojis zemūdens kabelis, kurš noteikti bija jāmaina, lai varētu sniegt klientiem (to šobrīd ir 21, bet perspektīvā varētu būt līdz 100) kvalitatīvus pakalpojumus. Projektam bija grūti izcīnīt līdzekļus, jo tas ir īpaši dārgs, tomēr klientu pretenzijas par mūsdienīgu pakalpojumu trūkumu galu galā atrada dzirdīgas Lattelekom TID vadības ausis. Zemūdens kabeļa ieguldīšanai Lattelekom sadarbības partneris RIO piedāvāja veiksmīgu risinājumu: izskalo kanālu zem Lielupes gultnes, kuru cementē un pēc tam tur iegulda kabeli - gandrīz kā parastajā kabeļu kanalizācijā. Nu projekts top pilnā sparā un to paredzēts pabeigt līdz gada beigām.

- Esam pētījuši tirgu un prognozējam, kāds būs pieprasījums, - stāsta TED Piekļuves tīkla projektēšanas un celtniecības Investīciju un projektu vadības nodaļas vadītājs Aigijs Lasis. - Sākam izstrādāt topošo ciematu telekomunikāciju projektus nākamajam gadam, lai nodrošinātu klientiem visjaunākos pakalpojumus ar pietiekamu pārraides ātrumu. Projekti klientiem ir ļoti izdevīgi, jo Lattelekom (atšķirībā no Latvenergo un Latvijas gāzes) tos finansē no saviem līdzekļiem. Raugoties no uzņēmuma viedokļa, uzņemamies milzīgu risku, jo nezinām, cik ilgi klients vēlēsies izmantot mūsu uzņēmuma sniegtos pakalpojumus, vai viņu nepārvilinās konkurenti. Tomēr riskējam, jo parasti klienti atzinīgi novērtē uzņēmuma pretimnākšanu. Turklāt jau tas vien, ka viņi izvēlas mūsu pakalpojumus, liecina, ka viņi uzticas Lattelekom piedāvātajai kvalitātei.

Anita KĻAVA

 

1.               Kāda jaunā ciemata otrās kārtas būvlaukums. Tā tikai izskatās, ka tur nekā nav. Inženierkomunikāciju būve jau gandrīz pabeigta, starp tām vīd arī neliels Lattelekom  iznesums.

2.               Ciemata aprises jau labi redzamas, bet Lattelekom kontraktoriem vēl darba pilnas rokas.

 

        Foto no TID arhīva