Bizness sākas ar laboratoriju
SP ne reizi vien rakstījusi par Lattelekom jaunajiem projektiem,
kuri top uzņēmuma Jauno biznesu daļā
SP ne reizi vien rakstījusi par Lattelekom
jaunajiem projektiem, kuri top uzņēmuma Jauno biznesu
daļā. Nav gan gluži tā, ka tur mēģenē ieber
kādu neparastu maisījumu, kurš nākamajā rītā
pārvērties biznesa idejā un vēl pēc kāda
laiciņa - gatavā projektā. Par to, cik sarežģīts
patiesībā ir šis process, liecina, piemēram, fakts, ka
tikai aptuveni 20 procenti ideju pārtop lielākos vai mazākos
projektos. Vairāk par Jauno biznesu daļas darbu SP stāsta
tās direktora v.i. Ivars ĶĪSIS un Izpētes un
attīstības nodaļas direktors Jurijs ŠVECOVS.
Kā rodas idejas?
Kā dzimst biznesa idejas? Ne
gluži kā dzejniekam, braucot romantiskā zirgu pajūgā,
ne arī kā zinātniekam - gadiem ilgi eksperimentējot un
pētot, līdz rodas atklājums. Īstenībā biznesa
ideju laboratorija ir pusceļā starp zinātni un dzeju, bet
pašas idejas - vienlaikus gan radošas, gan racionālas.
J. Švecovs: - Manuprāt, mēs
stāvam pa vidu starp zinātnisko laboratoriju un cilvēkiem,
kuriem pakalpojumi paredzēti. Tie jaunumi, kas parādās
pasaulē, jāpiemēro mūsu apstākļiem un tirgum, lai
cilvēki varētu tos ērti lietot. Te idejas nerodas pašu
ideju dēļ, bet viss saistīts ar uzņēmuma kopējo
attīstību, tirgus tendencēm un tehnoloģijas
iespējām. Mēs cenšamies strādāt tā, lai
mūsu izstrādātie pakalpojumi būtu ērti
lietošanā un arī to cenas - pieejamas.
Ideju ir krietni daudz, tomēr
ne visas spožās idejas pārtop par komerciāli
izdevīgiem projektiem. Tālāko izpētes ceļu turpina
tikai aptuveni 20 procentu no tām. Nereti izrādās arī tā,
ka tehnoloģijas netiek līdzi idejām, tāpēc daļu
no tām nav iespējams realizēt tieši tehnisku iemeslu
dēļ. Ja tā nebūtu, varētu radīt daudz vairāk
cilvēkiem noderīgu funkciju, kuras būtu ērti un
patīkami lietot. Arī zinātnes vēsturē ir pietiekami
daudz tādu gadījumu, ka lielisku izgudrojumu uzreiz
nenovērtē, bet pēc gadiem, kad rodas reāla vajadzība,
tas pēkšņi kļūst par spožu izgudrojumu. Klasisks
piemērs: Maksvela vienādojumus tikai pēc 30 gadiem reāli
pārbaudīja praksē. Arī toreiz tehniskā bāze
neļāva pārbaudīt teorētiskās versijas.
J. Švecovs: - No vienas puses, tad, kad rodas
tehniskas iespējas, mēģinām palīdzēt
pielāgot šīs idejas lietotāju vajadzībām. No
otras puses, raugāmies, kādas ir vai drīzumā būs
cilvēku vajadzības, un cenšamies sameklēt ceļu,
kā tās apmierināt. Domājam ne tikai par
pašreizējām, bet arī par nākotnes
vajadzībām.
Laikus apturēts projekts -
ieguvums biznesam
Var būt arī
gadījumi, kad ilgi lolots pilotprojekts var beigties komerciāli
neveiksmīgi, ja tirgus pētījumi rāda, ka pakalpojumam nav
tik labas perspektīvas, kā cerēts. Galvenais - pēc
iespējas ātrāk apturēt šādu projektu, kamēr
tajā vēl nav ieguldīti lieli līdzekļi - lai
uzņēmumam nerastos droši paredzami zaudējumi. Tomēr
projekta vadītājam tā nav jāuztver kā personiska
drāma, jo parasti tas nebūt nenozīmē, ka vaina ir
pašā idejā, bet gan nepārliecinošā biznesa
perspektīvā, ko rāda ekonomiskie aprēķini.
Tādējādi uz plaukta nolikti tādi interesanti
projekti kā telemetrijas projekts automatizēta informācijas
savākšana par satiksmes sastrēgumiem Rīgā (projekta
tehniskais risinājums bija pārāk dārgs), PDA (personal
digital assistant) plašāka izmantošana interneta
pārlūkošanai vai audioziņas pa tālruni
sadarbībā ar Dienas biznesu (pa ceļam uz darbu var
lietderīgi izmantot laiku, iepazīties ar Dienas biznesa jaunākā
numura saturu ). Par pēdējo pakalpojumu bija diezgan liela publikas
interese, bet izmēģinājuma tirgū ,
izrādījās, ka lietotāju atsaucība par jauno
pakalpojumu nebija pietiekoša, lai turpinātu tā komerciālo
piedāvājumu
Nav jāizgudro divritenis
Kas ir jaunais bizness? Tas, kurš
visstraujāk attīstās. Lai to izpētītu un atrastu
pozitīvus piemērus, ne vienmēr jāsāk no nulles.
Ļoti lietderīgi ir pētīt pasaules pieredzi. Kā
atzīst Ivars Ķīsis, viens no šādiem
paņēmieniem ir pētīt visstraujāk augošos nozares
uzņēmumus Eiropā un pasaulē, kuri ierindojušies Top
50 vai Top 100 sarakstos. Kāpēc uzņēmums,
kurš iepriekš attīstījies samērā lēni,
pēkšņi izvirzījies starp līderiem? Parasti tur vainīgs
kāds jauns, veiksmīgi ieviests pakalpojums. Protams,
jārēķinās arī ar to, ka ne viss, kas veiksmīgs,
piemēram, Somijā vai Zviedrijā, tikpat strauji ieviesīsies
arī Latvijā, bet noteikti ir vērts pamēģināt.
Jurijs Švecovs atceras, ka
līdzīga bijusi WebTelekonferences ieviešanas
vēsture. Kolēģi atraduši interesantus datus par
Norvēģijas uzņēmumu NetConnect, kura
apgrozījums pāris gados dubultojies vai pat
trīskāršojies, galvenokārt pateicoties tieši šim
pakalpojumam. NetConnect ne tikai izstrādājis šī
pakalpojuma platformu, bet arī piedāvā to citās Eiropas
valstīs. Arī Lattelekom aicināja viņus par
sadarbības partneriem un tagad WebTelekonferences pakalpojums
(skat. SP 3/2003) tiek veiksmīgi testēts arī Latvijas
tirgū.
Tiesa, Norvēģijā un
Latvijā šī pakalpojuma ieviešanas
priekšnosacījumi ir samērā atšķirīgi. Jurijs
Švecovs pieļauj, ka skandināviem, kas visu Eiropu izmaluši
krustu šķērsu, nesagādā nekādu prieku doties
vienas dienas komandējumā uz Dāniju, Zviedriju vai Baltijas
valstīm. Tāpēc viņi daudz labprātāk izmanto
tādu pakalpojumu kā WebTelekonference, ērti
sēžot savā kabinetā, kur arī visi vajadzīgie
dokumenti ir pa rokai. Latvijā šobrīd vēl dominē
aktīvi komandējumu atbalstītāji, bet pamazām
situācija mainās. Īpaši firmās, kas strādā
ar partneriem Baltijas valstīs, darbinieki vairs negrib tērēt
laiku braucienam uz Tallinu vai Viļņu.
No veiksmīgas idejas
līdz biznesam
I. Ķīsis: - Ja projekts šķiet
dzīvotspējīgs, mēs to vispirms ar minimāliem
līdzekļiem pētām un izmēģinām, vai mūsu
tirgum tas ir interesanti un pieņemami. Pakalpojumu pilotprojektos piedalās
neitrāli cilvēki no dažādām vecuma un
sociālajām grupām, kuriem nav nekāda sakara ar Lattelekom.
Tā ātri varam pārbaudīt, cik vajadzīgi
lietotājiem ir mūsu piedāvātie pakalpojumi. Šogad jau
ir bijuši 12 pilotprojekti. Tikai tad, ja viss ir pozitīvi, var
sākt ieguldīt lielākas investīcijas.
J. Švecovs: - Ļoti labs piemērs ir otoPILOT.
Kad pērnā gada beigās šī ideja pirmo reizi
parādījās, nebija skaidrs, vai cilvēki būs gatavi
lietot mobilos tālruņus arī ziņu aplūkošanai un
citiem nolūkiem, ne tikai zvanīšanai un īsziņu
sūtīšanai. Pasaulē ir 3G un UMTS vīzija, bet kāda
tā būs Latvijā? Lai to izpētītu,
paņēmām dažus modernākos jauno tālruņu
modeļus, radījām pakalpojuma prototipu un devām testēt
lietotājiem (ar tirgus izpētes firmu starpniecību). Viņi
pierakstīja savus komentārus. Kāda sieviete rakstīja, ka,
ejot pa ielu un lasot ziņas mobilā tālruņa
ekrānā, viņa jūtoties kā Nikita no populārā
seriāla. Šis pētījums pārliecināja, ka varam
projektu turpināt, jo lietotāji to novērtēja pozitīvi.
Tapis otoPILOT brālis -
mapPILOT
Ne visiem potenciālajiem
pakalpojumiem vajadzīgi lietotāju testi. Dažiem rezultāti
ir jau iepriekš paredzami, turklāt efektīvāk ir
ieguldīt šo naudu produkta reklāmā. Tāds ir arī
mobilā satura pakalpojumu PILOT saimes jaunākais produkts -
mobilā karte mapPILOT, kurš tika piedāvāts
tirgū novembrī. Uz liela mobilā tālruņa
(šobrīd tādi ir tikai SonyEricsson P800, Nokia 3560,
Samsung V200) ekrāna lietotājs var apskatīt
detalizētu Rīgas karti, kurā uzskatāmi parādītas
meklējamo objektu (no 118 datu bāzes) atrašanās
vietas un izdevīgākie virzieni līdz tām. Pa karti var pārvietoties
visos virzienos, gan pietuvinot, gan attālinot to ekrānā.
Ievadot atrašanās vietas koordinātes, var redzēt to uz
kartes un orientēties, kur jāiet, lai atrastu, piemēram,
tuvāko bankas automātu, uzņēmumu, kafejnīcu, veikalu
vai kādu konkrētu adresi. Kartē parādās ne tikai
adrese, bet arī ar bultiņām iezīmēts maršruts.
MapPILOT ir kopprojekts, kurā
sadarbojās vairākas kompānijas: Digitālās
ekonomikas attīstības centrs (DEAC), Lattelekom, Teleparks,
Verdi, Vide Infra Grupa un uzziņu dienests 118.
Ieviesto projektu
attīstība
I. Ķīsis: - Jauno biznesu daļa
nodarbojas ne tikai ar jaunu projektu izstrādi, bet arī attīsta
tālāk tos, kuri jau ir sekmīgi ieviesušies. Piemēram, Wi-Fi
- bezvadu birojs. Sadarbībā ar Lattelekom Kontaktu centru 118
ir izveidota jauna biznesa stratēģija ārējo klientu
piesaistei. Nesen Kontaktu centrs pēc kāda Zviedrijas
uzņēmuma pieprasījuma sāka nodrošināt zviedriski
runājošas palīdzības līnijas pakalpojumus tās
klientiem Zviedrijā. Zviedrijā ir pieprasījums pēc
šāda pakalpojuma.
Jauno biznesu daļā
strādā aptuveni 20 darbinieki (ir pastāvīgie un līguma
darbinieki - konkrētam projektam). Tie ir programmu direktori - biznesa
līderi un izpētes un attīstības darbinieki. Izpētes
un attīstības nodaļas speciālisti radoši meklē,
novērtē un formulē jaunas idejas. Cita grupa pārņem
vienu vai divus projektus un palaiž tos tirgū. Viņi turpina
šo produktu uzraudzīt un attīstīt arī vēlāk.
Jauno biznesu daļā strādā cilvēki gan ar
tehniskām, gan ar mārketinga zināšanām, cits citu
papildinot un palīdzot. Protams, tas viss tā izskatās tikai no
ārpuses. Īstenībā Jauno biznesu daļa ir un paliek
noslēpumaina vieta, kur dzimst idejas un pārtop par
mūsdienīgiem pakalpojumiem.
Gunta KĻAVIŅA
SP ne reizi vien rakstījusi par Lattelekom jaunajiem projektiem, kuri top uzņēmuma Jauno biznesu daļā. Nav gan gluži tā, ka tur mēģenē ieber kādu neparastu maisījumu, kurš nākamajā rītā pārvērties biznesa idejā un vēl pēc kāda laiciņa - gatavā projektā. Par to, cik sarežģīts patiesībā ir šis process, liecina, piemēram, fakts, ka tikai aptuveni 20 procenti ideju pārtop lielākos vai mazākos projektos. Vairāk par Jauno biznesu daļas darbu SP stāsta tās direktora v.i. Ivars ĶĪSIS un Izpētes un attīstības nodaļas direktors Jurijs ŠVECOVS.
Kā rodas idejas?
Kā dzimst biznesa idejas? Ne gluži kā dzejniekam, braucot romantiskā zirgu pajūgā, ne arī kā zinātniekam - gadiem ilgi eksperimentējot un pētot, līdz rodas atklājums. Īstenībā biznesa ideju laboratorija ir pusceļā starp zinātni un dzeju, bet pašas idejas - vienlaikus gan radošas, gan racionālas.
J. Švecovs: - Manuprāt, mēs stāvam pa vidu starp zinātnisko laboratoriju un cilvēkiem, kuriem pakalpojumi paredzēti. Tie jaunumi, kas parādās pasaulē, jāpiemēro mūsu apstākļiem un tirgum, lai cilvēki varētu tos ērti lietot. Te idejas nerodas pašu ideju dēļ, bet viss saistīts ar uzņēmuma kopējo attīstību, tirgus tendencēm un tehnoloģijas iespējām. Mēs cenšamies strādāt tā, lai mūsu izstrādātie pakalpojumi būtu ērti lietošanā un arī to cenas - pieejamas.
Ideju ir krietni daudz, tomēr ne visas spožās idejas pārtop par komerciāli izdevīgiem projektiem. Tālāko izpētes ceļu turpina tikai aptuveni 20 procentu no tām. Nereti izrādās arī tā, ka tehnoloģijas netiek līdzi idejām, tāpēc daļu no tām nav iespējams realizēt tieši tehnisku iemeslu dēļ. Ja tā nebūtu, varētu radīt daudz vairāk cilvēkiem noderīgu funkciju, kuras būtu ērti un patīkami lietot. Arī zinātnes vēsturē ir pietiekami daudz tādu gadījumu, ka lielisku izgudrojumu uzreiz nenovērtē, bet pēc gadiem, kad rodas reāla vajadzība, tas pēkšņi kļūst par spožu izgudrojumu. Klasisks piemērs: Maksvela vienādojumus tikai pēc 30 gadiem reāli pārbaudīja praksē. Arī toreiz tehniskā bāze neļāva pārbaudīt teorētiskās versijas.
J. Švecovs: - No vienas puses, tad, kad rodas tehniskas iespējas, mēģinām palīdzēt pielāgot šīs idejas lietotāju vajadzībām. No otras puses, raugāmies, kādas ir vai drīzumā būs cilvēku vajadzības, un cenšamies sameklēt ceļu, kā tās apmierināt. Domājam ne tikai par pašreizējām, bet arī par nākotnes vajadzībām.
Laikus apturēts projekts - ieguvums biznesam
Var būt arī gadījumi, kad ilgi lolots pilotprojekts var beigties komerciāli neveiksmīgi, ja tirgus pētījumi rāda, ka pakalpojumam nav tik labas perspektīvas, kā cerēts. Galvenais - pēc iespējas ātrāk apturēt šādu projektu, kamēr tajā vēl nav ieguldīti lieli līdzekļi - lai uzņēmumam nerastos droši paredzami zaudējumi. Tomēr projekta vadītājam tā nav jāuztver kā personiska drāma, jo parasti tas nebūt nenozīmē, ka vaina ir pašā idejā, bet gan nepārliecinošā biznesa perspektīvā, ko rāda ekonomiskie aprēķini. Tādējādi uz plaukta nolikti tādi interesanti projekti kā telemetrijas projekts automatizēta informācijas savākšana par satiksmes sastrēgumiem Rīgā (projekta tehniskais risinājums bija pārāk dārgs), PDA (personal digital assistant) plašāka izmantošana interneta pārlūkošanai vai audioziņas pa tālruni sadarbībā ar Dienas biznesu (pa ceļam uz darbu var lietderīgi izmantot laiku, iepazīties ar Dienas biznesa jaunākā numura saturu ). Par pēdējo pakalpojumu bija diezgan liela publikas interese, bet izmēģinājuma tirgū , izrādījās, ka lietotāju atsaucība par jauno pakalpojumu nebija pietiekoša, lai turpinātu tā komerciālo piedāvājumu
Nav jāizgudro divritenis
Kas ir jaunais bizness? Tas, kurš visstraujāk attīstās. Lai to izpētītu un atrastu pozitīvus piemērus, ne vienmēr jāsāk no nulles. Ļoti lietderīgi ir pētīt pasaules pieredzi. Kā atzīst Ivars Ķīsis, viens no šādiem paņēmieniem ir pētīt visstraujāk augošos nozares uzņēmumus Eiropā un pasaulē, kuri ierindojušies Top 50 vai Top 100 sarakstos. Kāpēc uzņēmums, kurš iepriekš attīstījies samērā lēni, pēkšņi izvirzījies starp līderiem? Parasti tur vainīgs kāds jauns, veiksmīgi ieviests pakalpojums. Protams, jārēķinās arī ar to, ka ne viss, kas veiksmīgs, piemēram, Somijā vai Zviedrijā, tikpat strauji ieviesīsies arī Latvijā, bet noteikti ir vērts pamēģināt.
Jurijs Švecovs atceras, ka līdzīga bijusi WebTelekonferences ieviešanas vēsture. Kolēģi atraduši interesantus datus par Norvēģijas uzņēmumu NetConnect, kura apgrozījums pāris gados dubultojies vai pat trīskāršojies, galvenokārt pateicoties tieši šim pakalpojumam. NetConnect ne tikai izstrādājis šī pakalpojuma platformu, bet arī piedāvā to citās Eiropas valstīs. Arī Lattelekom aicināja viņus par sadarbības partneriem un tagad WebTelekonferences pakalpojums (skat. SP 3/2003) tiek veiksmīgi testēts arī Latvijas tirgū.
Tiesa, Norvēģijā un Latvijā šī pakalpojuma ieviešanas priekšnosacījumi ir samērā atšķirīgi. Jurijs Švecovs pieļauj, ka skandināviem, kas visu Eiropu izmaluši krustu šķērsu, nesagādā nekādu prieku doties vienas dienas komandējumā uz Dāniju, Zviedriju vai Baltijas valstīm. Tāpēc viņi daudz labprātāk izmanto tādu pakalpojumu kā WebTelekonference, ērti sēžot savā kabinetā, kur arī visi vajadzīgie dokumenti ir pa rokai. Latvijā šobrīd vēl dominē aktīvi komandējumu atbalstītāji, bet pamazām situācija mainās. Īpaši firmās, kas strādā ar partneriem Baltijas valstīs, darbinieki vairs negrib tērēt laiku braucienam uz Tallinu vai Viļņu.
No veiksmīgas idejas līdz biznesam
I. Ķīsis: - Ja projekts šķiet dzīvotspējīgs, mēs to vispirms ar minimāliem līdzekļiem pētām un izmēģinām, vai mūsu tirgum tas ir interesanti un pieņemami. Pakalpojumu pilotprojektos piedalās neitrāli cilvēki no dažādām vecuma un sociālajām grupām, kuriem nav nekāda sakara ar Lattelekom. Tā ātri varam pārbaudīt, cik vajadzīgi lietotājiem ir mūsu piedāvātie pakalpojumi. Šogad jau ir bijuši 12 pilotprojekti. Tikai tad, ja viss ir pozitīvi, var sākt ieguldīt lielākas investīcijas.
J. Švecovs: - Ļoti labs piemērs ir otoPILOT. Kad pērnā gada beigās šī ideja pirmo reizi parādījās, nebija skaidrs, vai cilvēki būs gatavi lietot mobilos tālruņus arī ziņu aplūkošanai un citiem nolūkiem, ne tikai zvanīšanai un īsziņu sūtīšanai. Pasaulē ir 3G un UMTS vīzija, bet kāda tā būs Latvijā? Lai to izpētītu, paņēmām dažus modernākos jauno tālruņu modeļus, radījām pakalpojuma prototipu un devām testēt lietotājiem (ar tirgus izpētes firmu starpniecību). Viņi pierakstīja savus komentārus. Kāda sieviete rakstīja, ka, ejot pa ielu un lasot ziņas mobilā tālruņa ekrānā, viņa jūtoties kā Nikita no populārā seriāla. Šis pētījums pārliecināja, ka varam projektu turpināt, jo lietotāji to novērtēja pozitīvi.
Tapis otoPILOT brālis - mapPILOT
Ne visiem potenciālajiem pakalpojumiem vajadzīgi lietotāju testi. Dažiem rezultāti ir jau iepriekš paredzami, turklāt efektīvāk ir ieguldīt šo naudu produkta reklāmā. Tāds ir arī mobilā satura pakalpojumu PILOT saimes jaunākais produkts - mobilā karte mapPILOT, kurš tika piedāvāts tirgū novembrī. Uz liela mobilā tālruņa (šobrīd tādi ir tikai SonyEricsson P800, Nokia 3560, Samsung V200) ekrāna lietotājs var apskatīt detalizētu Rīgas karti, kurā uzskatāmi parādītas meklējamo objektu (no 118 datu bāzes) atrašanās vietas un izdevīgākie virzieni līdz tām. Pa karti var pārvietoties visos virzienos, gan pietuvinot, gan attālinot to ekrānā. Ievadot atrašanās vietas koordinātes, var redzēt to uz kartes un orientēties, kur jāiet, lai atrastu, piemēram, tuvāko bankas automātu, uzņēmumu, kafejnīcu, veikalu vai kādu konkrētu adresi. Kartē parādās ne tikai adrese, bet arī ar bultiņām iezīmēts maršruts.
MapPILOT ir kopprojekts, kurā sadarbojās vairākas kompānijas: Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC), Lattelekom, Teleparks, Verdi, Vide Infra Grupa un uzziņu dienests 118.
Ieviesto projektu attīstība
I. Ķīsis: - Jauno biznesu daļa nodarbojas ne tikai ar jaunu projektu izstrādi, bet arī attīsta tālāk tos, kuri jau ir sekmīgi ieviesušies. Piemēram, Wi-Fi - bezvadu birojs. Sadarbībā ar Lattelekom Kontaktu centru 118 ir izveidota jauna biznesa stratēģija ārējo klientu piesaistei. Nesen Kontaktu centrs pēc kāda Zviedrijas uzņēmuma pieprasījuma sāka nodrošināt zviedriski runājošas palīdzības līnijas pakalpojumus tās klientiem Zviedrijā. Zviedrijā ir pieprasījums pēc šāda pakalpojuma.
Jauno biznesu daļā strādā aptuveni 20 darbinieki (ir pastāvīgie un līguma darbinieki - konkrētam projektam). Tie ir programmu direktori - biznesa līderi un izpētes un attīstības darbinieki. Izpētes un attīstības nodaļas speciālisti radoši meklē, novērtē un formulē jaunas idejas. Cita grupa pārņem vienu vai divus projektus un palaiž tos tirgū. Viņi turpina šo produktu uzraudzīt un attīstīt arī vēlāk. Jauno biznesu daļā strādā cilvēki gan ar tehniskām, gan ar mārketinga zināšanām, cits citu papildinot un palīdzot. Protams, tas viss tā izskatās tikai no ārpuses. Īstenībā Jauno biznesu daļa ir un paliek noslēpumaina vieta, kur dzimst idejas un pārtop par mūsdienīgiem pakalpojumiem.
Gunta KĻAVIŅA