Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Somija — informācijas sabiedrības modelis

   

Laiks visu noliek savās vietās. Laiks diedzē asnus un briedina augļus. Arī informācijas sabiedrība ir nobriedusi, un vairs negribas par to runāt kā par abstraktu jēdzienu vai mākslīgi konstruētu vidi, kurai piemīt noteiktas īpatnības. Tāpēc šoreiz dosimies turp, kur spilgti izpaužas reālas šādas sabiedrības iezīmes, — uz Somiju. Zīmīgi, ka lielākais mobilo telefonu ražotājs Nokia pasaulē ir pat labāk pazīstams nekā tā dzimtene Somija. Tālu aiz ziemeļbriežu zemes robežām gājusi arī otra somu giganta — telekomunikāciju operatora Sonera — slava. Arī paši Somijas ļaudis ir īpaši aktīvi moderno komunikāciju lietotāji. Tāpēc nav brīnums, ka tieši Somija ir tā, kuru Eiropas Savienība ir izvēlējusies par informācijas sabiedrības modeli, pēc kāda vajadzētu tiekties visām ES dalībvalstīm. Protams, arī tām, kuras gatavojas tajā iestāties. Ekonomikas doktors, futūrists un nākotnes studiju docents (Turku Ekonomikas un biznesa vadības skolā) Mika Mannermā atzīmē, ka pazīstamas vairākas informācijas sabiedrības definīcijas un, iespējams, statistika ne vienmēr atspoguļo pašas būtiskākās tās iezīmes. Ieviesušies arī vairāki termini — gan informācijas, gan zinību, gan izglītības, gan postindustriālā un pat trešā viļņa sabiedrība. Visām definīcijām ir raksturīgas iezīmes un arī atšķirības. Ko un kā mērīt, lai raksturotu šo sabiedrību, lai arī kāds būtu tās nosaukums? Somijas autoritātes pēta šo jautājumu dziļāk, un statistiķi jau ir publicējuši dažus galvenos informācijas sabiedrības rādītājus. Šo pētījumu kopsavilkums apkopots grāmatā Ceļā uz Somijas informācijas sabiedrību, informācija atrodama arī internetā — www.stat.fi/tk/yr/ tttietoti_en.html.

Kas somiem tik īpašs?

Kāpēc tieši somi izraudzīti par ES informācijas sabiedrības modeli? Varbūt der atcerēties, ka somi radījuši Linux operētājsistēmu un Nokia, ka Somijas sabiedrība patiesi vairāk nekā citur Eiropā izmanto gan visdažādākos informācijas avotus, gan pašus modernākos informācijas uztveres līdzekļus. Somijā 78,5 procentiem ģimeņu ir mobilie telefoni. Var rēķināt arī citādāk: 65 telefoni uz katriem 100 iedzīvotājiem (atcerēsimies, ka Latvijā pat fiksēto telefonu ir divreiz mazāk — tikai 30 uz 100 iedzīvotājiem!). Vēl kāds zīmīgs rādītājs: jau 1998. gadā 20 procentu no Somijas eksporta piederēja informācijas tehnoloģiju produkcijai, galvenokārt tie bija mobilie telefoni, telefona centrāles, programmatūra un attiecīgās tehnoloģijas. Protams, Somija bija arī pirmā valsts pasaulē, kas ieguva licences trešās paaudzes mobilotīklu izveidei. Aizvien vairāk respektablu futūristu un IT ekspertu raugās uz Somiju kā uz informācijas sabiedrības pilotlaboratoriju. Šī pēkšņā milzu ievērība un publicitāte ļoti pārsteigusi somus, — sak, vai gan internetu un mobilos tālruņus nelieto visi?!

Modelis jāveido pašiem

Somija ierindojas visaugstākajā vietā interneta un mobilo telefonu izplatībā. Tur vairāk nekā 65 procenti sabiedrības lieto mobilos telefonus. Sonera ir valsts nozīmīgākais mobilā tīkla operators, un tā digitālie liela ātruma ATM un SDH datu tīkli aptver visu valsti un lielākās pilsētu teritorijas. Doktors Mika Mannermā piekrīt viedoklim, ka Somija ir pasaules līdere vairākās vadošajās nozarēs, piemēram, informācijas tehnoloģijās. Tādās valstīs kā Francija, Vācija, Japāna un Itālija, kuras arī ir ekonomiski ļoti spēcīgas, interneta lietotāju ir mazāk nekā viena piektdaļa no Somijas rādītājiem. — Somi ļoti ātri ir iemācījušies izmantot jaunās tehnoloģijas praksē. Tāpēc mēs esam unikālās pozīcijās, — uzskata Mannermā, — lai gan vēl pavisam nesen, 70. gados, mūsu kaimiņi zviedri tika uzskatīti par nākotnes stādu audzētavu. Tomēr, kā jau allaž mēdz būt ar jaunu ceļu cirtējiem, somiem nav neviena parauga, kam sekot: viņiem nākotnes sabiedrības modelis jāveido pašiem. Somijas panākumu cēloņus ir samērā grūti noteikt, tie meklējami visai plašā diapazonā — no ģeogrāfijas līdz kultūrai. Somiem allaž patikušas dažādas tehniskas ierīces un jauninājumi; telefonu Somijā sāka lietot jau dažus gadus pēc tā izgudrošanas. Arī valsts brīvā tirgus ekonomijai un augstajam izglītības līmenim ir svarīga loma informācijas sabiedrības attīstībā.

Tehnoloģijas atdzīvojas

Somija ir stipri vien mainījusies salīdzinājumā ar iepriekšējo desmitgadi. Piemēram, 80. gados daudzi somi droši vien par Somijas biznesa līderi būtu atzinuši lielākā kuģu būves uzņēmuma bosu. Šobrīd informācijas sabiedrība Somijā galvenokārt nozīmē progresīvo IT un komunikāciju tehnoloģijas attīstību. Tomēr pietrūkst īstai informācijas sabiedrībai raksturīgo nemateriālo aspektu. — Vislielākais pieprasījums būs pēc izklaides un atbilstoša satura informācijas, — uzskata Mannermā. — Līdz šim pietika, ja mobilo telefonu izmantoja balss pārraidei un teksta ziņojumiem. Pāris gados situācija kardināli mainīsies: mūsu mobilajiem telefoniem būs pilnīgi citas funkcijas. Tāda pati tendence vērojama e-komercijā un citos komerciālajos pakalpojumos. Nākamie Nokia telefoni tiks projektēti tā, lai tie būtu attiecīgi pielāgoti saturam, multimedijiem un programmatūrai.

Attīstības stimuls — attālums

Valsts īpatnējais ģeogrāfiskais stāvoklis, tieksme visiem spēkiem pārvarēt attālumu varētu būt viens no svarīgākajiem iemesliem somu interesei par modernajām komunikācijām. Lielais attālums starp valsts biznesa centriem jau izsenis bijis īsts izaicinājums loģistikai. Tā noliek īstās lietas īstajā vietā un īstajā laikā, un to, nekādi nevar izdarīt bez progresīvām informātikas un komunikāciju sistēmām. Somija jau divdesmit gadu pilnīgi apzināti būvējusi pati savu informācijas infrastruktūru. Jaunā informācijas sabiedrība nav tikai datori un mobilie telefoni, — tie ir arī cilvēki, kuri to veido un izglītojas, lai sasniegtu progresu. Izglītība somiem allaž bijusi stabila vērtība. Pēc ANO statistikas datiem šobrīd somi ir pati izglītotākā tauta pasaulē. Izglītība iegūstama bez mācību maksas, tomēr lielākā daļa skolu un universitāšu savstarpēji konkurē un cenšas uzņemt spējīgākos audzēkņus, kuri sekmīgi izturējuši iestājpārbaudījumus. Aizvien plašākas kļūst maģistratūras studentu programmas, turklāt aptuveni 40procentu strādājošo katru gadu piedalās dažādos mācību kursos.

Attīstību veicina tirgus ekonomika

Informācijas sabiedrības attīstību, protams, ietekmē arī tādas varenas ekonomikas sviras kā tirgus liberalizācija un globalizācija. Jaunās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas palielina konkurētspēju un darba ražīgumu, tātad skaidrs, ka pozīcijas tirgū izdosies noturēt tikai tiem uzņēmumiem, kuri spēj sekot progresam. Interneta un e-komercijas lietojumi paver iespējas globālam produkcijas un pakalpojumu piedāvājumam. Bizness aizvien vairāk tuvojas modelim ražotājs — pircējs, kur gan preču iegāde, gan attiecīga apjoma sērijas ražošana būs pakļauta klienta individuālajām vēlmēm. Arī tā ir papildu degviela ceļā uz informācijas ekonomiku un sabiedrību.

Citiem vairāk, citiem mazāk?

Daudzi ievērojami Somijas futūristi ir pārliecināti, ka līdz ar informācijas sabiedrības attīstību būs vērojama arī aizvien lielāka tās noslāņošanās. Paredzams, ka jaunie, augsti skolotie profesionāļi veiks vispieprasītākos darbus. Viņi saņems ļoti augstu atalgojumu, darbosies ārpus savas valsts robežām un baudīs dažādas privilēģijas. Tiesa, šī it kā idilliskā aina var kļūt dramatiska, ja visi spējīgākie profesionāļi un gaišākie prāti strādās tikai augstākās klases high-tech firmās. No vienas puses, tā varētu izvērsties par citu nozaru krīzi, kad gluži vai administratīvā kārtā nāktos tikt galā ar strauji sarūkošo profesionāļu saujiņu, bet, no otras puses, vairāk kļūtu arī to sabiedrības locekļu, kuri nerod tajā vietu un jūtas izstumti. Otra sabiedrības daļa strādās vienkāršākās servisa profesijās, reizumis pat pagaidu darbus, un šo cilvēku uzdevums būs atbalstīt pirmo grupu. Un acīmredzot būs arī deklasētie elementi, kuri iztiks ar to, kas atkritīs no informācijas sabiedrības galda. Jāatzīst, ka šobrīd Ziemeļvalstīs izveidojušās arī riska grupas, piemēram, ilgtermiņa bezdarbnieki un neizglītota jaunatne. Somijai raksturīgāks piemērs ir jaunieši vecumā no 20 līdz 30 gadiem, kuri tā pieraduši pie labklājības, ka neuzskata par vajadzīgu nedz mācīties, nedz strādāt.

Vienādas iespējas visiem

Informācijas sabiedrība ir daudzšķautņaina kultūras, ekonomikas un citu vērtības sistēmu kopa. Tās centrā ir cilvēki un viņu vērtības. — Kad amerikāņi atbrauc uz Somiju, viņi var iemācīties ko vairāk nekā tikai modernas tehnoloģijas. Šo tautu vērtību sistēmas ir ļoti atšķirīgas. ASV ir orientēta galvenokārt uz tirgu, kur gan nabagos, gan neveiksmīgos vienkārši izstumj malā. Somijā valda labklājība ar relatīvi nelielu algu starpību, tomēr bezdarba līmenis ir samērā augsts. — Mums ir ļoti svarīgi radīt vienādas iespējas visiem, — saka Somijas satiksmes ministrs Oli Peka Heinonens. — Parasti no jaunajām tehnoloģijām gūtie labumi netiek sadalīti nedz vienlīdzīgi, nedz arī demokrātiski. Bet informācijas sabiedrība ir sabiedrība visiem un ikvienam. Somijā cenšamies to panākt, sagādājot katrai skolai modernajām komunikācijas tehnoloģijām atbilstošas iekārtas, mācību līdzekļus, kā arī profesionālus pedagogus, lai dotu katram iespēju apgūt šīs jaunās tehnoloģijas un iemaņas, kas būs nepieciešamas ikvienam jaunās sabiedrības loceklim. Tieši Somijas augstās tehnoloģijas (high-tech) un augstais labklājības līmenis ir galvenie iemesli, kāpēc somi izraudzīti par informācijas sabiedrības modeli ES valstīm.
   

Sīkāka informācija par šo tēmu: http://virtual.finland.fi/
Pēc žurnāla Reaching Out
materiāliem sagatavoja
Gunta KĻAVIŅA
 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001